DELNAS ATKLĀTĀ VĒSTULE LR MINISTRU PREZIDENTAM MĀRIM KUČINSKIM PAR TRĪS VALDĪBAS MINISTRU (ZZS) TIKŠANOS AR KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS AMATPERSONU

2016-08-17 | Komentēt

vestule_MP-page-001

Pilns vēstules teksts

VID vadītāja atlasē nepieciešams atklāts process un skaidra komunikācija

2016-08-15 | Komentēt

Informācija medijiem

2016.gada 15.augustā

Par VID ģenerāldirektora iecelšanu

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atlases procesu, kas sekoja bez rezultāta izbeigtajam konkursam, vērtē kā impulsīvu, neefektīvu un labas pārvaldības principiem neatbilstošu.

Lai nodrošinātu procesa atklātību, informācijai par virzīto kandidāti, tajā skaitā viņas atbilstību amatam noteiktajiem kritērijiem, būtu bijis savlaicīgi jāizskan publiski, sabiedrībai saprotamā veidā skaidrojot lēmumu pieņēmēja mērķus, lai kliedētu bažas par korupcijas vai politiskās ietekmes riskiem. Neizdevušās komunikācijas rezultātā šoreiz cieta visas iesaistītās puses – amata kandidāte I.Koļegova, procesa virzītāja D.Reizniece-Ozola, viņas pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība un tika vairota sabiedrības neuzticība lēmumu pieņēmējiem un Valsts ieņēmumu dienestam.

Lai atjaunotu sabiedrības uzticību, turpmākajos konkursos būtu jāpieturas pie Valsts kancelejas izstrādātā valsts institūciju vadītāju iecelšanas procesa. Delna jau iepriekš norādījusi, lai atrastu labu VID vadītāju, pirmkārt, aktīvi jāuzrunā kandidāti, otrkārt, tie jāvērtē pēc izvirzītajiem profesionālajiem kritērijiem, treškārt, jānodrošina procesa caurspīdīgums.

Lielāku atklātību gribētos redzēt arī iesāktajās VID reformās. Sabiedrībai būtu jāzina, kā un kādas pārmaiņas iestādē notiek un kuras amatpersonas tiek ieceltas aizrotēto darbinieku vietā.

Vairāk informācijas:

Liene Gātere, direktora vietniece

67285585, liene.gatere@delna.lv

KORUPCIJA KĀ NACIONĀLĀS DROŠĪBAS DRAUDS: KLEPTOKRĀTIJAS INICIATĪVA

2016-07-29 | Komentēt

Sabiedrība par atklātību – Delna kopā ar Hudson Institute no ASV aicina piedalīties seminārā KORUPCIJA KĀ NACIONĀLĀS DROŠĪBAS DRAUDS: KLEPTOKRĀTIJAS INICIATĪVA.

Seminārs notiks 2016.gada 2.augustā no plkst. 10.30 līdz 13:00 ES Mājā, 1.stāvā, Rīgā, Aspāzijas bulvārī 28.

Semināra mērķis ir veicināt diskusiju par kleptokrātiju nacionālās drošības kontekstā. Diskusijas dalībnieki analizēs situāciju Krievijā un Baltijas valstīs, iepazīstinās ar “Kleptokrātijas iniciatīvas” ideju un rezultātiem, tiks demonstrēts jaunizveidotais “Kleptokrātijas arhīvs”, kurā pieejami līdz šim nepubliskoti dokumenti par Krieviju.

Reģistrācijas termiņš dalībai seminārā – 2016. gada 1.augusts plkst. 12:00
Reģistrācijas veidlapa

Semināra Programma 

Vairāk par pasākumu 

Vairāk par “Kleptokrātijas iniciatīvu” 

Peter Podkopaev prezentācija “Kleptocracy Initiative and Kleptocracy Archive”

 

 

 

Delna iesniedz atkārtotu sūdzību Satversmes tiesā

2016-07-25 | Komentēt

2016.gada 25.jūlijā Sabiedrība par atklātību “Delna” iesniegusi atkārtotu (papildinātu) pieteikumu Satversmes tiesai par Ventspils koncertzāles projekta neatbilstību vides uzlabošanas mērķiem. Delna uzskata, ka nav nodrošināts izmaksu efektīvs Siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisiju samazinājums, bet gan palielinājums, kas neatbilst Latvijas ilgtspējīgai attīstībai un tiesiskuma principam.

Pilns Satversmes tiesas pieteikuma teksts ŠEIT

 

 

Festivāla LAMPA apmeklētāji vērtē korupciju Latvijā

2016-07-22 | Komentēt

IMG_20160702_141405

Šī gada 1.-2.jūlijā Delna piedalījās sarunu festivālā LAMPA ar vairākām diskusijām un darbnīcām. Festivāls pulcēja ap 9000 zinātkāru cilvēku, kuri interesējas par visdažādākajiem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem jautājumiem. Ko šī Latvijas sabiedrības daļa domā par korupciju un citām valsts problēmām? Delnas “Atklātības un pretkorupcijas vasaras skolas” dalībniece Ieva Anna Krūmiņa iztaujāja festivāla apmeklētājus.

Pilns raksts pieejams ŠEIT

IMG_20160702_174930IMG_5436  IMG_20160701_140136

 

 

Delnas ATKLĀTĪBAS UN PRETKORUPCIJAS VASARAS SKOLA

2016-07-20 | Komentēt

Noslegums VS2016

Delnas ATKLĀTĪBAS UN PRETKORUPCIJAS VASARAS SKOLA notika Līgatnē un Cēsīs no šī gada 29.jūnija līdz 2.jūlijam. Vasaras skolas norisi finansiāli atbalstīja Pasaules brīvo latviešu apvienība, Palīdzības un attīstības fonds Latvijai (LRDF), Heritage Foundation un Vācijas vēstniecība Latvijā. Delna saņēma 32 vasaras skolas pieteikumus, no kuriem četri žūrijas locekļi (Delnas darbinieki un biedri) izvēlējās 20 pieredzējušākos un motivētākos jauniešus. Dalībnieki pārstāvēja Rīgu, Siguldu, Limbažus, Cesvaini, Salnavu, Rēzekni, Kandavu, Dundegu, Kuldīgu, Ventspili.

Pilns apraksts par Vasaras skolu pieejams ŠEIT

 

 

 

 

 

Gundaram Jankovam jauns izaicinājums

2016-07-15 | Komentēt

10956528_673589762770722_7033720824473493005_o

Ziņojam, ka no šī gada 15.jūlija iepriekšējais Delnas direktors Gundars Jankovs pārtrauks formālas darba attiecības ar Delnu, lai veidotu savu karjeru privātā sektorā. Gundars turpinās savas saistības ar Delnu kā padomnieks un eksperts pretkorupcijas un labas pārvaldības jomā, uzkrātās zināšanas turpinot pilnveidot un iesaistoties pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas pasākumos. Gundars sekmīgi nodevis vadības grožus jaunajam Delnas direktoram Jānim Volbertam. No tā brīža pagājušas tieši 100 dienas un abi ar Jāni vēlas atskatīties uz paveikto.

Delna ir:

  • turpinājusi vērtēt KNAB darbību un komentējusi jaunā priekšnieka atlases kārtību
  • iesaistījusies Saeimas un NVO foruma organizēšanā
  • Satversmes tiesā iesniegusi pieteikumu par emisijas kvotu naudas neatbilstošu sadali
  • sniegusi viedokli par VID darbinieku rotācijas efektivitāti
  • sniegusi atbalstu trauksmes cēlājiem
  • turpinājusi Saeimas deputātu darba monitoringu (www.deputatiuzdelnas.lv)
  • organizējusi vasaras skolu studentiem
  • piedalījusies sarunu festivālā “LAMPA”
  • piedalījusies jaunu normatīvo aktu izstrādē trauksmes cēlāju aizsardzībai un lobija regulācijai
  • izstrādājusi savas stratēģiskās attīstības un finananšu pārvaldības dokumentus
  • uzsākusi darbu pie jaunas mājas lapas izveides
  • turpinājusi esošo un jaunu projektu īstenošanu citu valstu labās prakses pārņemšanā, ES fondu uzraudzībā un citos jautājumos

Delnas komandai Gundars Jankovs pievienojās 2013.gada augustā un vadīja organizāciju sarežģītā periodā, nodrošinot tās pastāvēšanu un vienlaicīgi arī tās aktīvu līdzdalību valsts pārvaldē. Delna izsaka Gundaram lielu pateicību par pašaizliedzīgo darbu, vadot organizāciju un palīdzot jaunajai organizācijas vadībai pārņemt darbus un zināšanas. Novēlam Gundaram sekmes veidot savu uzņēmēju darbību un uzturēt saites ar Delnu.

 

Jānis Volberts                                                                                                                Valdis Liepiņš

Direktors                                                                                                                 Padomes priekšsēdis

Iepirkums „Mājas lapas izstrāde Integritātes pakta projekta ietvaros”

2016-07-13 | Komentēt

APSTIPRINU

Biedrības “Sabiedrība par atklātību Delna”

direktors Jānis Volberts

Rīgā, 13.07.2016.

 

Iepirkuma „Mājas lapas izstrāde Integritātes pakta projekta ietvaros”

Nr. 2

NOTEIKUMI

1. Pasūtītājs un kontaktpersona
1.1. Pasūtītāja nosaukums Biedrība “Sabiedrība par atklātību “Delna””
1.2. Reģistrācijas numurs 40008037054
1.3. Adrese Citadeles iela 8, Rīga, LV-1010
1.4. E-pasts janis.veide@delna.lv
1.5. Kontaktpersona Jānis Veide
2. Informācija par iepirkuma priekšmetu
2.1. Iepirkuma priekšmets Mājas lapas izstrāde Integritātes pakta projekta ietvaros
2.2. Var iesniegt piedāvājuma variantus
2.3. Līguma izpildes laiks līdz 2016. gada 1. septembrim
2.4. Līguma izpildes vieta Rīga
2.5. Apmaksas nosacījumi Pēc darba izpildes, uz Izpildītāja piestādīta rēķina
2.6. Finansējuma avots Projekts “Integritātes pakts” (Nr. 2015CE16BAT098)
2.7. Piedāvājuma derīguma termiņš Ne mazāk kā 30 (trīsdesmit) darbdienas no piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām.
2.8. Cenā jāiekļauj Visas ar iepirkuma priekšmetu saistītās izmaksas, kā arī visi nodokļi un nodevas, ja tādas ir paredzētas.
3. Informācijas apmaiņas kārtība
3.1. Informācijas apmaiņas kārtība Informācijas apmaiņa starp pasūtītāju un pretendentiem notiek rakstveidā pa e-pastu.
3.2. Papildu informācijas sniegšana Ieinteresētais pretendents var pieprasīt papildu informāciju par iepirkumu 1.5. punktā norādītajai kontaktpersonai. Iepirkuma komisija papildu informāciju ieinteresētajam pretendentam sniedz pēc iespējas īsākā laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Ja sniegtā papildu informācija būtiski maina iepirkuma noteikumus, tajā skaitā darba uzdevumu, iepirkuma komisija par to informē arī pārējos pretendentus.

3.3. Lēmuma par iepirkuma rezultātiem paziņošana Iepirkuma komisija 3 (trīs) darbdienu laikā vienlaikus informē visus pretendentus par pieņemto lēmumu. Iepirkuma komisija paziņo izraudzītā pretendenta nosaukumu vai arī norāda visus iemeslus, kāpēc lēmums par uzvarētāju nav pieņemts vai iepirkums tiek pārtraukts.
4. Prasības piedāvājuma noformējumam un iesniegšanai
4.1. Piedāvājuma iesniegšanas termiņš Ieinteresētais pretendents piedāvājumu var iesniegt, sākot ar iepirkuma izziņošanas dienu līdz 2016. gada 27. jūlija, plkst. 12:00 , sūtot uz 1.4. punktā norādīto e-pastu.
4.2. Piedāvājuma iesniegšanas veids Piedāvājumu var iesniegt elektroniski, sūtot uz 1.4. punktā norādīto e-pastu.

Piedāvājums jāpievieno pielikumā pdf formātā.

4.3. Prasības piedāvājuma noformējumam Pretendents piedāvājumu paraksta tam paredzētajās paraksta vietās un iesniedz rakstiskā veidā latviešu valodā. Ja piedāvājums tiek iesniegts elektroniskā formātā, parakstītie dokumenti jāieskanē. Pretendentam jāvar uzrādīt un nogādāt Pasūtītājam oriģinālie dokumenti.
5. Prasības pretendentiem 5.1. Pretendents ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā. Ja pretendents ir juridiska persona, tas ir reģistrēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

5.2. Pretendentam, ja tā ir juridiska persona, ir jānodrošina vismaz viens speciālists, kurš sniegs iepirkuma nolikuma 2.1.punktā norādīto pakalpojumu.

5.3. Pretendents pakalpojuma sniegšanai var piesaistīt apakšuzņēmējus un apvienoties personu apvienībā.

5.4. Pretendents ir tiesīgs sniegt pakalpojumus, kas atbilst šī iepirkuma priekšmetam.

5.5.Pretendenta nodokļu (nodevu) parāda kopsumma nedrīkst pārsniegt 150 EUR

6. Iesniedzamie dokumenti 6.1.   Pretendenta piedāvājums iepirkumam atbilstoši pielikumam nr. 1 (Tehniskā specifikācija un finanšu piedāvājums)

Cenas norāda eiro (EUR) ar ne vairāk kā divām zīmēm aiz komata. Piedāvājumā norādītās vienību cenas paliek nemainīgas visā līguma izpildes laikā.

6.2.   Pilnvara par pārstāvības tiesību piešķiršanu, ja piedāvājumu paraksta pretendenta pilnvarota persona.

6.3.   Latvijas Republikas Komercreģistra vai Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta, vai līdzvērtīgas komercdarbību reģistrējošas iestādes ārvalstī, kur pretendents reģistrēts, izdotas reģistrācijas apliecības kopija.

6.4.   Pretendenta kvalifikācijas, izglītības un darba pieredzes apraksts (CV).

7. Piedāvājuma izvēles kritērijs Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.
8. Piedāvājumu vērtēšanas posmi un kārtība
8.1. Administratīvās atbilstības (t.sk. pretendenta spēju nodrošināt līguma izpildi) pārbaude Iepirkuma komisija pārbauda piedāvājuma un pretendenta atbilstību 2., 4., 5. un 6.punktā noteiktajām prasībām. Ja komisija konstatē būtiskas nepilnības, tā neturpina vērtēt pretendenta piedāvājumu.

Iepirkuma komisija ir tiesīga pārbaudīt pretendenta apliecinājumos ietverto ziņu patiesumu publiski pieejamās datubāzēs.

8.2. Tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaude Iepirkuma komisija pārbauda piedāvājuma atbilstību tehniskajām specifikācijām.
8.3. Piedāvājumu vērtēšana Iepirkuma komisija pārbauda, vai piedāvājumā nav aritmētisku kļūdu. Ja iepirkuma komisija konstatē šādas kļūdas, tā tās izlabo. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu iepirkuma komisija paziņo piegādātājam, kura pieļautās kļūdas labotas. Vērtējot finanšu piedāvājumu, iepirkuma komisija ņem vērā labojumus.

Iepirkuma komisija par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst piedāvājumu, kas ieguvis visaugstāko novērtējumu saskaņā ar 8.4.punktu, un pieņem lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanu ar attiecīgo pretendentu .

8.4. Piedāvājuma vērtēšanas kritēriji Katrs iepirkumu komisijas loceklis piedāvājumu vērtē atsevišķi, ievērojot šādus kritērijus:

Administratīvās prasības – 1 punkts

Pretendenta kvalifikācija – 4 punkti

Finanšu piedāvājums – 4 punkti

Finanšu piedāvājuma maksimālo punktu skaitu iegūst piedāvājums ar zemāko summu.

9. Lēmuma par iepirkuma rezultātiem pieņemšana un iepirkuma līguma slēgšana  
9.1. Lēmuma par iepirkuma rezultātiem pieņemšana Ja izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, iepirkuma komisija pieņem lēmumu slēgt līgumu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu vai pārtraukt iepirkumu, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

Ja iepirkumam nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegtie piedāvājumi neatbilst iepirkuma noteikumos noteiktajām prasībām, iepirkuma komisija pieņem lēmumu izbeigt iepirkumu un paziņo pieņemto lēmumu visiem pretendentiem.

Iepirkuma komisija ir tiesīga jebkurā brīdī pārtraukt iepirkumu un neslēgt līgumu, ja tam ir objektīvs pamatojums.

9.2. Iepirkuma līguma slēgšana Pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu ar izraudzīto pretendentu, pamatojoties uz pretendenta piedāvājumu un iepirkuma noteikumiem.

Iepirkuma līgumu slēdz ne agrāk kā tajā dienā, kad pretendenti ir informēti par pieņemto lēmumu, un ne vēlāk par piedāvājuma derīguma termiņa beigām.

 

Pretendentam iesniedzamie dokumenti ŠEIT

Delnas Lobēšanas rokasgrāmata (Angļu val)

2016-06-22 | 2 komentāri

rokas_gramata

ROKASGRĀMATA

 

Pētījums par KNAB darbu 2011.-2016.gadā

2016-06-17 | 2 komentāri

Pretkorupcijas politikas un labas pārvaldības pētniece Līga Stafecka sadarbībā ar Sabiedrību par atklātību – Delna un Domnīcu PROVIDUS  veikusi pētījumu par Korupcijas novēršanas un apkarošana biroja (KNAB) darbu pēdējos piecos gados. ​Pētījums “KNAB 2011-2016: iekšējās turbulences laiks” publicēts 2016.gada 17.jūnijā. Stafecka analizē KNAB priekšnieka iecelšanas procedūru, iekšējos konfliktus, to sekas un politiķu reakciju uz birojā notiekošo.

Pētījuma kopsavilkums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam pēdējie pieci gadi ir bijis ļoti sarežģīts periods. Tas nav bijis saistīts ar kādiem ārējiem apstākļiem, piemēram, politisko ietekmēšanu, bet gan ar dziļām iekšējām nesaskaņām.

Lai arī iecelšanas procedūra, kurā KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks nonāca amatā, kopumā novērtēta kā laba un caurskatāma, tomēr tās piemērošanā bija dažas nepilnības ar tālejošām sekām. Atlases komisijai bija ierobežotas izvēles iespējas, jo kvalificētu pretendentu bija maz, taču tā turpināja konkursu un lēma par labu pretendentam, kuram nebija amatam nepieciešamās vadības pieredzes, bet laba reputācija, pēc kuras tobrīd bija liels publisks pieprasījums. Komisija Streļčenokam deva uzticības kredītu, taču izrādījās, ka tas sevi neattaisnoja. Tieši labas vadības prasmes būtu ļoti noderējušas, lai spētu, piemēram, sakārtot biroja administratīvo lietvedību korupcijas apkarošanas blokā, nenonākot neatrisināmās nesaskaņās ar tā darbiniekiem, kuru profesionālās spējas nav apšaubītas. Darbinieku disciplinārsodīšana kļuva par redzamāko personālvadības instrumentu, radot iemeslus jauniem konfliktiem un darbinieku tiesvedībām ar biroju. Streļčenoka vadības laikā birojs faktiski sašķēlās divās daļās – Streļčenoka un Strīķes daļā. Šādos apstākļos grūti runāt par veiksmīgu biroja darbu, ko atspoguļo arī mazais atklāto liela mēroga korupcijas lietu skaits, kā arī sabiedrības uzticības kritums. Sabiedrības atbalstam un darbības rezultativitātei ir ļoti būtiska nozīme, lai birojs arī ilgtermiņā veiksmīgi pildītu savas funkcijas.

Politiskajā dienaskārtībā korupcijas mazināšana nav bijusi starp prioritātēm, politiķi pasīvi noskatījušies uz biroja iekšējām cīņām, kas daļai no viņiem varēja būt pat samērā izdevīgs stāvoklis, jo samazināja apdraudējuma risku. Izlēmīgu soli – izveidot profesionāļu komisiju, kas izvērtētu to, vai Streļčenoks var turpināt pildīt biroja priekšnieka pienākumus, neviens no biroja pārraugiem Ministru prezidentiem neizšķīrās spert, aizbildinoties ar politiskā atbalsta trūkumu un citiem apsvērumiem.

Līdzšinējā KNAB darbības vēsturē galvenās diskusijas bijušas par to, kā nodrošināt biroju pret politisko iejaukšanos, kas, ņemot vērā sabiedrības uztverē ļoti nopietno valsts sagrābšanas problēmu, patiešām ir ļoti svarīgi. Bez pienācīgas autonomijas birojs nevarētu veiksmīgi apkarot politisko korupciju.  Taču pēdējo gadu pieredze parāda, ka premjerministri savu kā pārrauga lomu saredz ļoti ierobežotā apjomā, turklāt 2016. gada martā pieņemtie KNAB likuma grozījumi to ierobežo vēl vairāk, pastiprinot biroja priekšnieka varu. Diskutējot par KNAB, vajadzētu pāriet no uzmanības pievēršanas tikai institucionālās neatkarības nodrošinājumam uz nākamo līmeni, proti, darbības rezultātu un ietekmes uz korupciju vērtēšanu.

Nākotnes jautājumi varētu būt saistīti tieši ar darbības efektivitātes stiprināšanu, sistemātiski vērtējot biroja pieeju korupcijas novēršanai, apkarošanai, sabiedrības izpratnes veidošanai kontekstā ar citu institūciju, kas piedalās cīņā pret korupciju, darbu. Efektivitāte pretkorupcijas jomā paģērē ne tikai to, ka biroja vadībai ir stipras varas pozīcijas veiksmīgai funkciju izpildei, bet arī jēgpilnus atskaitīšanās mehānismus līdzsvaram.

2016. gadā notikums ar izšķirošu nozīmi ir biroja priekšnieka iecelšana, jo Streļčenokam beidzas pilnvaru termiņš. Šim procesam jānotiek labā ticībā un ar pietiekamiem laika un citiem resursiem kandidātu vērtēšanas komisijas rīcībā, lai varētu pārliecināties par biroja nākamā priekšnieka vadības prasmēm, stratēģisko redzējumu un kompetencēm, jo nepilnībām var būt tālejošas sekas.

 

Gadījuma analīze sagatavota projekta „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums” ietvaros. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund.