2015.gada Korupcijas uztveres indekss parāda Latvijas pretkorupcijas stagnāciju

2016-01-27 | Komentēt

2015.gada Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvija otro gadu pēc kārtas saņem 55 punktus no 100. Neskatoties uz to, Latvija pakāpjas par 3 vietām, ieņemot 40 vietu starp 167 valstīm.

Latvijas vērtējums indeksā ir saistīts ar rādītāju pasliktināšanos attiecībā uz institūcijām, kuras apkaro un novērš korupciju. Arī uzņēmēju viedoklis par situāciju nedaudz pasliktinājies kopš 2014.gada.

“Kad aug valsts ekonomika, parasti samazinās arī korupcija, bet Latvijā tā pēdējos gados nenotiek.”, komentēja Sabiedrības par atklātību Delna direktors Gundars Jankovs. “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadības problēmas, ilgstoši netiekot galā ar personāla jautājumiem un vājo biroja darbu, atspoguļojas arī šajā indeksā. To ietekmē arī vājais tiesu darbs ekonomisko noziegumu novēršanā.”

“Pēdējā laika gadījumi ar nesaidrībām Finanšu policijas amatpersonu ienākumu deklarācijās, starptautiskā kritika par Latvijas spēju kontrolēt naudas atmazgāšanu finanšu sektorā skaidri parāda nepietiekamo uzmanību korupcijas jautājumu risināšanai Latvijā”, teica G.Jankovs.

Detalizētāk par indeksa rezultātiem, politisko kontekstu un valsts amatpersonu atbildību korupcijas novēršanā Delnas preses konferencē stāstīs Delnas direktors Gundars Jankovs, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Preses konference notiks pl. 15:00 LTRK telpās K.Valdemāra ielā 35.

Korupcijas uztveres indeksā kopumā izmantoti 11 dažādu organizāciju dati, kuru metodoloģija ir skaidra un pārbaudāma, kā arī dati ir salīdzināmi starp valstīm, bet organizācijām, kas šos datus apkopo, ir augsta reputācija. Indeksā iekļauti dati no Pasaules ekonomikas foruma, Freedom House, Bertelsmana fonda, Economist Intelligence unit un citiem.

Lai noteiktu valsts korupcijas uztveres indeksa atrašanās vietu, valstij jābūt izvērtētai vismaz no trīs dažādiem avotiem. Latvijā Korupcijas uztveres indeksa vietu nosaka no astoņiem dažādiem avotiem.

Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International KUI nosaka kopš 1995.gada, un šogad korupcijas uztveres līmeni izvērtēs 167 valstīs un teritorijās. Latvija vērtēto indeksā iekļauta kopš 1998.gada.

Kopš 2012.gada KUI uzlabota metodoloģija. Tas galvenokārt saistīts ar labāku datu pieejamību un iespējām tos plašāk interpretēt. Kopš 2013.gada tiek izmantoti tikai pēdējā gada laikā vākti dati, līdz ar to indekss precīzāk atspoguļo situāciju. Līdz tam tika ņemti dati laika amplitūdā līdz trīs gadiem, tāpēc bija grūtāk izsekot situācijas attīstības dinamikai.

Delna aicina iepazīties ar vispārējiem datiem un Transparency International komentāriem par 2015.gada indeksu šeit http://www.transparency.org/cpi2015

Delna plāno papildināt komandu ar DELNAS DIREKTORU

2016-01-19 | Komentēt

Delnas darba apjoms ir manāmi audzis 2015.gadā. Delna paredz, ka tās izaugsme turpināsies 2016. un turpmākajos gados ar nozīmīgiem un apjomīgiem jauniem projektiem Latvijā, kā arī starptautiski sadarbībā ar partneriem Transparency International tīklā. Pieaugs darbs ar projektiem un līdzdalība Latvijas likumdošanas jomā. Pieaugs Delnas vadības un administratīvā slodze, un intensīvi attīstīsies starptautiskie sakari.

Kopš 2013.gada augusta Delnas direktora pienākumus pilda Gundars Jankovs. Gundars ir sekmīgi veicis savus pienākumus un darbu Delnā turpinās. Viņa darba slodzei nemitīgi pieaugot, Gundars ir ieteicis Delnas padomei sadalīt vadības pienākumus, lai konsolidētu Delnas izaugsmi un to nodrošinātu arī nākamajos gados. Gundars vēlas daļēji atbrīvoties no vadības pienākumiem, lai, pirmkārt, intensīvāk pievērstos tieši juridisku jautājumu analīzei un risināšanai un, otrkārt, sadarbībā ar jauno Delnas direktoru, veicinātu izvērstāku Delnas iesaistīšanos sabiedriskajā diskusijā par tiesiskumu, atklātību un korupcijas apkarošanu, un tādejādi vairotu Delnas pienesumu politiskos procesos un publiskajā pārvaldē.

Delnas direktora pienākumi būs vadīt un paplašināt Delnas komandu Delnas mērķu sasniegšanai. Direktors būs atbildīgs par jaunu projektu iniciēšanu, it sevišķi privātā sektorā un starptautiskā arēnā sadarbībā ar Transparency International centru Berlīnē. Atbildība par projektu iniciēšanu nozīmē arī atbildība par nepieciešamo finanšu piesaisti projektu īstenošanai.

Sekmīgs direktors spēs efektīvi komunicēt ar Transparency International centru, rakstiski un mutiski labā angļu valodā, un Delnas biedriem, atbalstītājiem, partneriem NVO sektorā, ziņu medijiem un plašāko sabiedrību.

Ja esat gatavs lieliem izaicinājumiem un lielām iespējām, un vēlaties vadīt Delnu, Latvijas galveno nevalstisko organizāciju, kura iestājas par atklātu, godīgu un labu valsts pārvaldi, lūdzu, atveriet sludinājumu šeit.

Plašāka informācija:

Gundars Jankovs

Sabiedrības par atklātību – Delna, Transparency International Latvijas nodaļas direktors

Citadeles iela 8, Rīga, LV 1010

Kontakti: (+371) 67285585, Mob.: (+371) 26672234,

ti@delna.lv, www.deputatiuzdelnas.lv, www.delna.lv, www.draugiem.lv/delna, www.facebook.com/biedribadelna, https://twitter.com/delna_lv

 

 

 

Delnas vēstule par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu nelietderīgu izmantošanu

2016-01-07 | Komentēt

Publicējam vēstuli, kuru vakar nosūtījām saistībā ar emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu nelietderīgu izmantošanu.

Rīgā, 2016.gada 6.janvārī

Nr.4.4/1

Adresāti:

Ministru prezidentei

Pārresoru koordinācijas centram

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai

Vides konsultatīvajai padomei

Kopija:

Valsts kontrolei

Finanšu ministrijai

Kultūras ministrijai

Ekonomikas ministrijai

Izglītības un zinātnes ministrijai

Latvijas Pašvaldību savienībai

Latvijas Lielo pilsētu asociācijai

Par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstiprināšanai Ministru kabinetā virza Ministru kabineta noteikumus “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas” nolikums” (Noteikumi) (VSS-994). Noteikumi paredz no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem 15 miljonus euro piešķirt zema enerģijas patēriņa jaunu ēku būvniecībai.

Likuma “Par piesārņojumu” (LPP) 32.2 panta (44) daļa nosaka, ka izsoļu ieņēmumus izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas saskaņā ar LPP 2.panta 8.punktā noteikto LPP mērķi jāveic, ņemot vērā izmaksu efektivitāti. Savukārt LPP 32.2 panta (46) daļa nosaka, ka izsoļu ieņēmumu izmantošanu nodrošina, organizējot atklātos projektu iesniegumu konkursus.

Noteikumu izstrādē VARAM, iespējams, nav ievērojusi LPP noteikto, ka izsoļu ieņēmumi jāizmanto, ņemot vērā izmaksu efektivitāti, kā arī organizējot atklātos projektu iesniegumu konkursus. Tā rezultātā VARAM varētu būt pārkāpusi pienākumu lietderīgi rīkoties ar valsts budžeta finansējumu. Minēto pamato šādi argumenti:

  1. Noteikumi nenosaka maksimālo vienam jaunas ēkas būvniecības projektam piešķiramo finansējuma apjomu.[1] No tā izriet, ka viss konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums zema enerģijas patēriņa jaunu ēku būvniecībai (15 miljoni euro) faktiski var tikt piešķirts vienam projektam. Tādā veidā netiek nodrošināta siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana izmaksu efektīvā veidā, ko saskaņā ar LPP 2.panta 8.punktu likumdevējs ir tieši paredzējis kā prioritāro kritēriju izsoļu ieņēmumu izmantošanā un kas uzliek VARAM pienākumu vērtēt, ar kādiem pasākumiem panākams efektīvākais emisiju samazinājums.
  2. Lielākā daļa no Noteikumu 5.pielikumā noteiktajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem nav saistīti ar LPP noteikto mērķi mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tādējādi lielāko punktu skaitu var piešķirt un rezultātā uzvarēt projekts, kas neatbilst LPP mērķim (piemēram, palielina SEG emisijas).
  3. Latvijas izsoļu ieņēmumi no 2012.gada novembra līdz 2015.gada jūnijam bija EUR 30 511 060.[2] Tātad zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai plānots piešķirt aptuveni pusi no visa izsoļu ieņēmumu finansējuma. Noteikumu anotācijas 2.punktā sniegts pamatojums, saskaņā ar kuru projekta konkursa mērķis nav uzbūvēt vai nosiltināt iespējami lielu skaitu ēku, bet gan atbalstīt paraugprojektus, tādā veidā, lai šiem projektiem būtu multiplikatīvs pozitīvs efekts uz tautsaimniecību, tai skaitā, lai pateicoties labākiem paraugiem attīstītos zema enerģijas patēriņa ēku būvniecība arī bez valsts atbalsta. Minētais pamatojums uzskatāms par hipotētisku, tādēļ tas nav pietiekams, lai pamatotu tik lielas finansējuma daļas piešķiršanu vienam vai dažiem projektiem, nevis vairāk projektu veikšanu.
  4. Noteikumu anotācijas 2.punktā norādīts, ka konkursā noteikts ierobežots iespējamo konkursa dalībnieku loks un ēku klasifikācija. Saskaņā ar sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju Noteikumu prasībām atbilst Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkcijām projekts, un VARAM rīcībā nav informācijas, ka Noteikumu prasībām atbilstu vēl kāds projekts. Minētais norāda uz apzinātu konkursa dalībnieku loka sašaurināšanu līdz vienam projektam, kas ir pretrunā LPP 32.2 panta (46) daļā noteiktā pienākuma organizēt atklātos projektu iesniegumu konkursus mērķim un jēgai (būtu jānodrošina vismaz trīs pretendentu atbilstība Noteikumu prasībām).
  5. VARAM nav pamatojusi, kādēļ par spīti ierobežotam izsoļu ieņēmumu apjomam ir pieņemts lēmums finansējumu piešķirt faktiski emisiju palielināšanai, par kādu uzskatāma jaunu ēku būvniecība. Saskaņā ar enerģētikas ekspertu viedokli izmaksu ziņā efektīvāku SEG emisiju samazināju nodrošinātu esošo publisko ēku siltināšana. Tādējādi ne vien tiktu panākts lielāks SEG emisiju samazinājums, kas ir būtiski Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanai Eiropas Savienības ietvaros, bet arī labumu gūtu vairāk Latvijas pašvaldību un valsts iestāžu.

Papildus norādām, ka no Eiropas Savienības direktīvas 2003/87/EK 10.panta 3.punkta Latvijai izriet pienākums 50% no emisijas kvotu izsolēs iegūtajiem ieņēmumiem izmantot noteiktiem klimata mērķiem. Jaunu ēku būvniecība par ievērojamu Latvijas izsoļu ieņēmumu daļu varētu neatbilst minētajai prasībai.

Uzskatām, ka, lai novērstu korupcijas risku un nodrošinātu lietderīgu rīcību ar publisko finansējumu, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanā būtu jāņem vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendētie Labas prakses principi publisko vides aizsardzības izdevumu pārvaldībā.[3]

Minēto iemeslu dēļ uzskatām, ka Noteikumi ir pretrunā LPP un, iespējams, arī Latvijas saistībām Eiropas Savienības ietvaros, tādēļ lūdzam:

  • apturēt Noteikumu virzību;
  • izstrādāt likumam un mērķim atbilstošus Ministru kabineta noteikumus par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanu;
  • nodrošināt emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas atbilstību starptautiskajiem labas prakses principiem publisko vides aizsardzības izdevumu pārvaldībā;
  • izvērtēt amatpersonu atbildību par iespējamu prettiesisku rīcību.

Lūdzu par Ministru kabineta noteikumu izstrādes gaitu un lūgumu virzību informējiet Delnu.

 

Ar cieņu,

Direktors

Gundars Jankovs

 

 

 

DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU.

 

[1] Salīdzinājumam, Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1185 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Zema enerģijas patēriņa ēkas” nolikums” 6.punkts noteica, ka vienam projektam maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta finansējums ir 1 067 153,86 euro.

[2] http://ec.europa.eu/clima/policies/ets/cap/auctioning/docs/cap_report_201506_en.pdf, p. 22, Annex 1.

[3] Recommendation of the Council on Good Practices for Public Environmental Expenditure Management, 8 June 2006 – C(2006)84, http://www.oecd.org/env/outreach/38787377.pdf

LATVIAN PRESIDENCY OF THE COUNCIL OF THE EUROPEAN UNION: KEY ACHIEVEMENTS ON THE EU ANTI-CORRUPTION AGENDA

2015-10-13 | Komentēt

LATVIAN PRESIDENCY OF THE COUNCIL OF THE EUROPEAN UNION:

KEY ACHIEVEMENTS ON THE EU ANTI-CORRUPTION AGENDA

 Wednesday, 21 October 2015, 10:00 – 13:00

Press Room, Ministry of Foreign Affairs, 3 Kr.Valdemāra street, Riga, Latvia

*The event will be held in English with simultaneous interpretation into Latvian

Transparency International Latvia (TI Latvia), in cooperation with Transparency International EU (TI EU), would like to invite you to a public event to mark the launch of the EU Anti-Corruption Scorecard evaluating the performance of the Latvian Presidency of the Council of the European Union on transparency and anti-corruption issues. The event will be held on Wednesday, 21 October 2015, from 10:00 to 13:00 at the Latvian Ministry of Foreign Affairs.

The discussion will focus on key anti-corruption achievements of the EU Council during the mandate of the Latvian Presidency from 1 January to 30 June 2015 and will highlight goals to be achieved by the upcoming presidencies (please see the agenda on page 2).

This event concludes a two-year pilot project “EU Presidency Anti-Corruption Scorecard” aiming to assess and improve the transparency and accountability of four consecutive Presidencies of the European Union – Lithuanian, Greek, Italian and Latvian – conducted jointly by TI EU and four corresponding national chapters.

You are kindly asked to RSVP by filling registration from http://goo.gl/forms/uEyqi5wsPp by Monday, 19 October 2015

For more info:  Ms Agnija Jansone  agnija.jansone@delna.lv,  +371 29157780

AGENDA

WELCOME ADDRESS

 10:00 – 10:15

Gundars Jankovs, Director, TI Latvia

Carl Dolan, Director, TI EU

10:15 – 11:15

PRESENTATION OF THE LATVIAN PRESIDENCY ANTI-CORRUPTION SCORECARD

Agnija Jansone, Project Manager, TI Latvia

Irini Tseminidou, Project Coordinator, TI EU

Response from the Latvian Ministry of Foreign Affairs

Inga Skujiņa, Under Secretary of State for European Affairs, Ministry of Foreign Affairs

Q&A Session (chair Carl Dolan)

11:15 – 11:30 COFFEE BREAK

11:30 – 12:30

LEGISLATIVE FOCUS: Shareholders right directive, County by Country reporting

Laila Medin,  Ex-Chair of EU Council’s Working Group on Company Law (TBC)

Representative  from Ministry of Finances, (TBC)

Andris Grafs, Country Manager Latvia, Baltic Institute of Corporate Governance

Carl Dolan, Director, TI EU

Q&A Session (chair TBC)

12:30 – 12:45

CLOSING REMARKS

Carl Dolan, Director, TI EU

Publiska diskusija „Lobēšana – sabiedrības vai personīgām vajadzībām? Veselība.”

2015-10-12 | Komentēt

Publiska diskusija  „Lobēšana – sabiedrības vai personīgām vajadzībām? Veselība.”

Norises laiks: 2015.gada 15.oktobris

Plkst.: (15:00) 15:15-17:15

Vieta: “Zili Brīnumi”, t.c. “Galleria Rīga”, 5. stāvā, Dzirnavu ielā 67, Rīga

Mērķis: aktualizēt neētiskas lobēšanas piemērus Latvijas sabiedrībā un meklēt risinājums situācijas uzlabošanai

Dalībnieki: mediji, lēmumu pieņēmēji, valsts iestādes (KNAB, TM,  VK, u.c.) dažādas ietekmes puses no nevalstiskā sektora.

Pasākuma programma:

No plkst.15:00 Ierašanās un reģistrācija pasākumam

15:15 Pasākuma sākums

1.daļa

  • Ievads, tēmas aktualizācija, “Sabiedrība par atklātību – Delna”, Gundars Jankovs, direktors
  • “Lobēšanas ētiskie apstākļi”, Ilze Svarena, Sarmīte Skujiņa, Diāna Valdemāre, Rīgas Stradiņa Universitātes, Stratēģiskās un sabiedrisko attiecību vadības maģistru programmas studentes
  • “Informācijas atklātība”, Raimonds Koņuševskis, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja vietnieks
  • “Lobēšana. Tirgošanās ar ietekmi”, Anna Aļošina – Politikas plānošanas nodaļas galvenā speciāliste

~16:15

2.daļa –  Diskusija – kas ir jādara, lai mazinātu neētisko lobēšanu?

Uz diskusijas daļu ir aicināti pārstāvji no:

Valsts Kancelejas, LR Saeimas ētikas komisijas, LR Saeimas korupcijas apkarošanas apakškomisijas, KNAB, Tiesībssarga biroja, NVO sektora

Apstiprinājuši dalību:

Aiga Babre, Valsts Kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta konsultante

Agnese Alksne, Sabiedrība par atklātību -Delna, “Lobēšanas atklātība Latvijā” pētījuma autore

Aleksandrs Loskutovs, LR Saeimas  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs (ja ieieilgs Saeimas sēde)

Raimonds Koņuševskis, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja vietnieks

Anna Aļošina – Politikas plānošanas nodaļas galvenā speciāliste

17:15 pasākuma beigas

Pasākuma moderatore Elīna Kolāte, blogere.

Reģistrēšanās pasākumam: http://goo.gl/forms/3fz9DkgkWs

Pasākums notiek projekta “Lobēšanas atklātība: Nē, noslēpumainībai Eiropas politikā” ietvaros.  Tā mērķis ir sekmēt lobēšanas atklātību, caurspīdīgumu starp lēmumu pieņēmējiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā, lai tiktu pieņemti efektīvi likumi un lēmumi, tādējādi novēršot šajā jomā pastāvošos korupcijas riskus. Projekts tiek realizēts 18 Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Kontaktpersona:  Agnija Jansone, Biedrības „Sabiedrība par atklātību – Delna” projektu vadītāja, Mob.t.29157780, e-pasts: agnija.jansone@delna.lv

__

Project nr: HOME/2012/ISEC/AG/FINEC/4000003884, Lifting the Lid on Lobbying: Taking secrecy out of politics in Europe

Co-funded by the Prevention of and Fight against Crime Programme of the European Union

Lobēšanas atklātība mazinās korupciju

2015-02-17 | 1 komentārs

988474_639758632820502_2573316665834986408_n

FOTO: Kristaps Sedols. Paneļdiskusija par pētījuma rekomendācijām. Panelī: Didzis Šmits, “Šmits, Jēkabsons un partneri”, vecākais partneris; Agnese Alksne, pētījuma „Lobēšanas atklātība Latvijā” autore; Sergejs Dolgopolovs, Saeimas deputāts, Āris Ādlers,Latvijas Pilsoniskās alianses padomes loceklis, Juris Jansons, Tiesībsargs. Paneļdiskusijas moderators – Arnis Krauze. Vairāk foto skatīt zemāk.

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (turpmāk – Delna) ir veikusi pētījumu „Lobēšanas atklātība Latvijā” (turpmāk – pētījums) par lobēšanas procesu, tiesisko ietvaru un praksi Latvijā no atklātības, ētiskuma un vienlīdzības principu aspekta. Delna secina, ka lobēšanas atklātības nodrošināšanā Latvijai jāpilnveido virkni normatīvo aktu un jāmaina uztvere par lobēšanas lomu demokrātijā.

Saskaņā ar pētījumā izmantoto Transparency International izstrādāto metodiku, kas izvērtē, cik caurskatāmas, atvērtas un godīgas ir ar lobēšanu saistītās darbības no lobētāju un publiskā sektora puses, Latvija saņem 39% attiecībā uz ieviestajiem mehānismiem un drošības līdzekļiem caurskatāmības, integritātes (ētiskuma / godaprāta) un vienlīdzīgas piekļuves publisko lēmumu pieņēmējiem. Pētījums paralēli ir veikts 19 Eiropas Savienības dalībvalstīs un reģionālais ziņojums tiks publicēts martā. Lasīt tālāk »

Delna: Vērsāmies Latvijas Zvērinātu advokātu padomē, lai izvērtē Jāņa Dzanuškāna rīcību

2015-02-12 | Komentēt

abi-logoooo

Biedrība „Sabiedrība par atklātību – Delna” (turpmāk – Delna) ir vērsusies pie Latvijas Zvērinātu advokātu padomes ar lūgumu izvērtēt zvērināta advokāta Jāņa Dzanuškāna rīcību, kas ir saistīta ar Rīgas Domes pasūtītā pētījuma „Teritorijas plānojuma pārvaldības sistēmas izstrāde – īpašumtiesību aprobežojumi un kompensējamie mehānismi”.

Iepazīstoties ar pētījumu saturu, kas ir pieejams vietnē http://www.sus.lv/en/node/5574, secinām, ka tā kvalitāte ir apšaubāma, kā arī rada pamatotas aizdomas, ka summa, kas tika samaksāta par pētījumu, nav saprātīga pret kvalitāti, kas tiek piedāvāta.

Vērtējot Jāņa Dzanuškāna attieksmi par notiekošo, redzams, ka tā nav ētiska un profesionāla. Izvairīšanos no medijiem, paziņojums, ka tiks atmaksāta saņemtā nauda par pētījumu, norāda, ka Jānis Dzanuškāns atzīst savu vainu un to, ka platījums ir izstrādāts nekvalitatīvi un samaksa nav saprātīga. Tā pat nav izprotams Jāņa Dzanuškāna paziņojums medijiem, ka tiks ziedots Delnai, lai stiprinātu organizācijas kapacitāti, bet faktiski, lai censtos graut tās reputāciju. Šāds paziņojums ir pretēji visiem ētikas principiem. Delna šo ziedojumu nepieņems. Uzskatām, ka Jāņa Dzanuškāna rīcība nesaskan ar Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā nostiprinātajiem principiem.

Delna vērsās Latvijas Zvērinātu advokātu padomē, jo advokātiem kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē  jāatturas un tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu.

Vēstule Latvijas Zvārinātu advokātu padomei

Plašāka informācija:

Gundars Jankovs

Sabiedrības par atklātību – Delna, Transparency International Latvijas nodaļas direktors

A.Čaka ielā 49-4, Rīga, LV 1011

Kontakti: (+371) 67285585, Mob.: (+371) 26672234, ti@delna.lv

www.kandidatiuzdelnas.lv, www.delna.lv, www.draugiem.lv/delna, www.facebook.com/biedribadelna, https://twitter.com/delna_lv

www.sif.lv | www.eeagrants.lv |  www.eeagrants.org

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija

Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts

Par pētījuma „Lobēšanas atklātība Latvijā” prezentāciju

2015-02-12 | Komentēt

Aicinām Jūs piedalīties pētījuma „Lobēšanas atklātība Latvijā” prezentācijā, kas notiks otrdien, 17.februārī, plkst.11:30

viesnīcā „Bergs” (Berga Bazārā, Elizabetes iela 83/85, Rīga, LV-1050, Latvija)

 Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” ir veikusi pētījumu par lobēšanas procesu, lobēšanas tiesisko ietvaru un praksi Latvijā. Pētījumā analizēta lobēšanas prakse Latvijā no atklātības, ētiskuma un vienlīdzības principu aspekta. Pētījums atklāj lobēšanas regulējuma trūkumus, salīdzina dažādu lobētāju iespējas ietekmēt procesus, kā arī sniedz rekomendācijas, ko ir nepieciešams uzlabot, lai nodrošinātu lobēšanas atklātību, lēmumu pieņemšanas izsekojamību un mazinātu valsts nozagšanas riskus.

Pēc prezentācijas plānojam organizēt paneļa diskusiju uz kuru ir aicināti pārstāvji no Saeimas, Tiesībsarga biroja,  Latvijas Pilsoniskās alianses un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, lai komentētu Delnas izstrādātās rekomendācijas lobēšanas atklātības uzlabošanai.

Diskusijā varēs piedalīties arī zālē esošie dalībnieki!

 Pasākuma programma:

 No plkst.11:00 Ierašanās un reģistrācija pasākuma

11:30 – 12:10  Pētījuma „Lobēšanas atklātība Latvijā” prezentācija, Agnese Alksne, pētījuma autore

12:15 – 13:15  Paneļdiskusija par pētījuma rekomendācijām. Arnis Krauze, diskusijas moderators

13:20 – 14:00  Neformālas sarunas pie kafijas

Pieteikšanās pasākumam, aizpildot šo anketu līdz 16.februāra plkst.12:00

Pētījums tiks publicēts Delnas mājas lapā pēc prezentācijas pasākuma.

Pētījums tapis projekta “Lobēšanas atklātība: Nē, noslēpumainībai Eiropas politikā” ietvaros.  Tā mērķis ir sekmēt lobēšanas atklātību, caurspīdīgumu starp lēmumu pieņēmējiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā, lai tiktu pieņemti efektīvi likumi un lēmumi, tādējādi novēršot šajā jomā pastāvošos korupcijas riskus. Projekts tiek realizēts 18 Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Kontaktpersona:

Agnija Jansone, Biedrības „Sabiedrība par atklātību – Delna” projektu vadītāja, Mob.t.28441122, e-pasts:agnija.jansone@delna.lv

 

Eksperti: laiks ieviest oficiālu trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismu arī Latvijā

2015-01-22 | Komentēt

Otrdien, 20.janvārī, parakstīts četrpusējs memorands starp valsts pārvaldi, NVO, tiesībsargājošām un pretkorupcijas iestādēm, kas paredz vienošanos līdz šī gada beigām izstrādāt tiesisko regulējumu (likumprojektu), lai ciešā pārresoriskā sadarbībā Latvijā praktiski ieviestu trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānismu.

20150120--9974

Foto: Kristaps Sedols

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka pretvalstiskas un noziedzīgas rīcības, kā arī dažādu pārkāpumu novēršana, korupcijas mazināšana un labas pārvaldības veicināšana jebkurā jomā ir nozīmīga katram iedzīvotājam, visai sabiedrībai un valstij kopumā. „Būtiski apzināties, ka koruptīvā un prettiesiskā situācijā vai par tādas liecinieku – bez iespējas ziņot, nebaidoties par drošību – var nokļūt ikviens: uzņēmējs, iedzīvotājs, ierēdnis, amatpersona, NVO, politiķis vai žurnālists. Piemēram, nereti sastopamas situācijas, kad valsts amatpersonas ir spiestas mainīt vai nepaust savu profesionālo viedokli baiļu vai cita veida spiediena un ietekmes dēļ. Šādās situācijās nonākušām valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām šobrīd nav, kur vērsties pēc palīdzības, kā arī netiek nodrošināta viņu aizsardzība.” Lasīt tālāk »

Notiks diskusija par KNAB neatkarības un atbildības stiprināšanas modeļiem

2015-01-19 | Komentēt

abi-logoooo

Pēc biedrības „Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) ierosinājuma 2015.gada 23.javārī notiks diskusija par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) neatkarības un atbildības stiprināšanas modeļiem. Diskusijā piedalīsies valsts un NVO pārstāvji, kā arī ASV eksperts Gabriels Kuris.

Delna 2014.gada nogalē vērsās pie Ministru prezidentes ar aicinājumu organizēt plašāku sabiedrisku diskusiju, tai skaitā iesaistot starptautiskus ekspertus, lai valdībai un vēlētājiem būtu iespēja iegūt argumentētu vērtējumu un priekšlikumus par KNAB darbības uzlabošanu un politiskās neatkarības nodrošināšanu.

Atsaucoties uz Delnas aicinājumu, š.g. 23.janvārī plkst.11.00-13:00 Valsts kancelejā notiks diskusija par KNAB institucionālo jautājumu, kur piedalīsies valdības un sabiedrības pārstāvji, kā arī ārvalstu pārstāvis Gabriels Kuris –pētnieks un Prinstonas universitātes (ASV) rakstu sērijas autors par pasaules veiksmīgākajām pretkorupcijas iestādēm. Diskusiju būs iespējams skatīties tiešraidē www.mk.gv.lv mājaslapā. Lasīt tālāk »