Delna prasa Bojāram atsaukt melīgos izteikumus par Delnas finanšu slepenību
2004. gada 22.decembrī, Rīgā
Sabiedrība par atklātību – Delna šodien ir vērsusies ar vēstuli pie Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra, prasot atsaukt Latvijas Televīzijas 16.decembra raidījumā „Valsts pirmās personas” paustos nepatiesos izdomājumus par Delnas darbību. Gundars Bojārs teica: „Viņi neatklāj savus finansēšanas avotus, atšķirībā no partijām,” un turpināja: „Delna atšķirībā no partijām vispār neatklāj savus finanšu avotus”. šādi apgalvojumi ir klaji meli un atbilst Krimināllikuma 158.pantā definētajam neslavas celšanas masu saziņas līdzeklī noziedzīga nodarījuma sastāvam. Delna savā pastāvēšanas laikā vienmēr ir publiskojusi visus savus ieņēmumus un aktīvi rīkojusies, lai nodrošinātu to publiskumu.
Bojāra atbildību par šādiem publiskiem izteikumiem pastiprina viņa kompetentas amatpersonas statuss, kurai būtu jāpārzina publiski apspriestais temats. Kā politiķim un LSDS partijas aktīvam darbiniekam G.Bojāram ir arī pienākums pārzināt sabiedrisko organizāciju darbības likumiskos principus. šie apstākļi sašaurina uz viņu attiecināmās vārda brīvības robežas.
Nodarījuma smagumu kāpina šāda veida izdomājumu izplatīšana par tādu organizāciju kā Delna, kura darbojas sabiedriski politiskajā jomā ar mērķi novērst korupciju, tieši stiprinot atklātību un caurskatāmību.
Nekompetenti un manipulatīvi ir arī Bojāra citi par Delnu raidījumā paustie apgalvojumi, apzināti veidojot Delnai politiskas organizācijas tēlu un paužot pilnīgu neizpratni par nevalstisko organizāciju darbības būtību.
Delna ir sabiedriska organizācija ar biedrības raksturu, kas ir uzsākusi pārreģistrācijas procesu saskaņā ar NVO darbību reglamentējošo tiesību aktu reformu. Delna ir politiski pilnīgi neatkarīga organizācija. Delnas politisko neatkarību apliecina oficiālais Transparency International (TI) nodaļas statuss, kas paredz katras nodaļas darbības pārbaudi reizi trijos gados saskaņā arī ar TI bezpartejiskuma standartu. Delna aktīvi iejaucas politikas procesā atbilstoši statūtos noteiktajam pretkorupcijas mērķim. Delnas sūtība ir būt nevalstiskam „sargsunim” savā profesionālās darbības jomā.
„Bojāra izteikumi ir līdz šim nekaunīgākie meli par Delnas darbību, tāpēc Delna prasīs politiķa atsaukumu un atvainošanos. Delna vienmēr ir darījusi visu, lai pati kalpotu par paraugu atklātības principu ievērošanai gan valsts pārvaldei, gan NVO sektorā. Organizācijas finanses vienmēr ir bijusi publiski pieejama informācija. Delna ir aktīvi atbalstījusi NVO tiesību reformu, lai padarītu NVO sektoru vēl caurskatāmāku,” Delnas pozīciju raksturo valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis, „Turklāt atbildīga politiķa vārda brīvības robežas ir daudz šaurākas par vidusmēra pilsoņa vai NVO sargsuņa brīvību, jo amatpersonas publiskiem izteikumiem var būt tikai oficiāls raksturs un amatpersonu rīcībā ir vesels aparāts, kuram ir jāspēj pamatot katrs izteiktais vārds.”
Delna norāda uz valsts nozagšanas mēģinājuma pazīmēm UMTS licenču izsoles lietā un ierosina KNAB un Valsts kontroles pārbaudi par A. Šlesera un Satiksmes ministrijas ierēdņu darbību
2004. gada 17.decembrī, Rīgā
- izsolē par vienīgo uzvarētāju ar publiska politiska atbalsta palīdzību no ministra šlesera puses tiek virzīta ārzonā reģistrēta, īpašniekus neatklājoša un tikai īsi pirms izsoles Latvijā reģistrēta firma;
- šīs firmas pieteikums iegūt savā īpašumā UMTS licenci ir ticis jau iepriekš izskatīts Satiksmes ministrijā, bet tālākie izsoles nosacījumi ir uzkrītoši līdzīgi šim piedāvājumam;
- izsoles nosacījumi, ne ieguldījumu nepieciešamība nav tikuši publiski vērtēti ne profesionālā, ne politiskā līmenī, ekspertu NVO kritiskais viedoklis netiek respektēts;
- formālajos izsoles nosacījumos nav iestrādāti nekādi kontroles mehānismi, piemēram, attiecībā uz investīciju apjomu;
- profesionāls nepolitiskas ierēdniecības vērtējums, kādu varētu sniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulators, tiek lielā steigā aizstāts ar politisku lēmumu;
- vienai no nozīmīgākajām desmitgades publiskajām izsolēm tiek izvēlēts uzkrītoši neizdevīgi īss pieteikumu iesniegšanas termiņš.
Medijos izskanējušie iesaistīto amatpersonu izteikumi par ministra A. šlesera lielo ietekmi uz izsoles nosacījumu izstrādi un ekspertu NVO kritiskais viedoklis stiprina šīs aizdomas. Sabiedrība nekādā veidā netiek pārliecināta, ka ar izsoles palīdzību tiks gūts iespējami lielākais labums valsts budžetam.
„A. Šlesera darbošanās valdībā kā valsts galvenajam lobētājam ir apkaunojums katram godīgam politiķim un veido Latvijai banānu republikas tēlu. Katram labas gribas politiskajam lēmumpieņēmējam ir pēdējais brīdis rīkoties, lai pārbaudītu, vai ar izsoles palīdzību tiks gūts iespējami lielākais sabiedriskais labums. Ministru kabineta kolektīvā izvairīšanās no jautājuma apspriešanas un Saeimas Pretkorupcijas komisijas sēdes par šo jautājumu nolikšana uz dienu pirms izsoles termiņa beigām pamato aizdomas par kārtējām netīrajām politiskajām spēlēm ar valsts mantu. ņemot vērā darījuma starptautisko mērogu, Latvijas politiķi šādi grauj valsts reputāciju, radot neplānota un korumpēta politiskā biznesa iespaidu,” UMTS izsoles norisi komentē Delnas valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis.
Kā tiek izmantoti pašvaldību resursi pirms vēlēšanām?
Filed under: Darbības jomas, Pašvaldību uzraudzība, Politikas uzraudzība
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, pie varas esošās politiskās partijas steidz nodrošināt sev negodīgas priekšrocības attiecībā pret citām partijām, ne tikai pieņemot ētiski apstrīdamus grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, bet arī izmantojot pašvaldības amatu pilnvaras un nodokļu maksātāju naudu savas partijas savtīgiem nolūkiem. Vēl 9.decembrī Saeima deva pie varas esošajiem politiķiem zaļo gaismu izmantot pašvaldību resursus pirms vēlēšanām, otrajā lasījumā noraidot vairākus priekšlikumus aizliegt domniekiem ieņemt augstus amatus pašvaldības administrācijā.
Rīgā tiksies Baltijas valstu un Norvēģijas Transparency International vadītāji
18.decembrī Rīgā tiksies Sabiedrības par atklātību Delna starptautiskās mātes organizācijas Transparency International Baltijas valstu un Norvēģijas TI nodaļas vadītāji. Tikšanās mērķis ir koordinēt Baltijas un Ziemeļvalstu TI organizāciju sadarbību pretkorupcijas jomā. Organizāciju vadītāji apspriedīs pieredzes pārņemšanas iespējas no Ziemeļvalstīm biznesa ētikas stiprināšanai Baltijā. Tiks plānota biznesa ētikas jautājumiem veltīta Baltijas un Ziemeļvalstu konference Rīgā.
Kāpu būvnieks apstrīd tiesas spriedumu
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
2004. gada 15.decembrī, Rīgā
Liepājas rajona pašvaldību apvienotā būvvalde un Sakas pagasta māju „Kāpas” būvnieks apstrīd tiesas spriedumu, kas norādīja uz tiesisko nihilismu iestāžu rīcībā un nosūtīja lietu izvērtēšanai prokuratūrā. Tiesas sēde notiks 17.decembrī plkst. 10:00.
Liepājas rajona pašvaldību apvienotā būvvalde (LEPAB) un lietā pieaicinātā trešā persona (būvētājs) iesniegusi blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2004.gada 24.novembra lēmumu. Tādējādi turpinās Delnas uzsāktā tiesvedība par nelikumīgu būvniecību kāpu aizsargjoslā Sakas pagastā. Lietas izskatīšana pēc būtības vēl nav nolikta.
Meklējot risinājumu acīmredzamai iestādes nelikumīgai rīcībai, Delna iesniedza tiesā pieteikumu par pagaidu noregulējumu, lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu LRPAB apturēt būvniecību. 2004.gada 24.novembra sēdē Administratīvā rajona tiesa gan noraidīja Delnas pieteikumu par pagaidu noregulējumu, argumentējot, ka būvniecības apturēšanu jau pilnībā nodrošina APL 185.pants. Taču tiesa pilnībā piekrīt Delnas viedoklim, ka būvdarbi šajā objektā ir pārtraucami, jo „[...] tiesiskā valstī nav pieļaujama likuma normu ignorēšana” un “[..] nekavējoties ir nepieciešams pārtraukt LRPAB turpmāku tiesiskā nihilisma kultivēšanu būvniecības jomā”.
Lai nodrošinātu likuma ievērošanu Administratīvā rajona tiesa pieņēma nepārsūdzamu blakus lēmumu, uzliekot par pienākumu LRPAB trīs dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas apturēt būvdarbus līdz brīdim, kad spēkā stāsies spriedums lietā par būvatļaujas atcelšanu. Tiesa konstatēja, ka LRPAB ir nepamatoti plaši interpretējusi APL normas un joprojām ignorē tiesas un Valsts būvinspekcijas norādījumus ievērot APL 185.panta 1.daļu un, ka būvvaldes amatpersonu bezdarbībā (būvatļaujas un faktiskās būvniecības neapturēšanā) ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kuras noteiktas Krimināllikuma 319.pantā “Valsts amatpersonu bezdarbība”, un būvvaldes amatpersonu darbībā (ēkas nodošana ekspluatācijā) ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas noteiktas Krimināllikuma 317.pantā “Dienesta pilnvaru pārsniegšana”. Tādēļ tiesa nolēma nosūtīt šo blakus lēmumu prokuratūrai, lai tā izvērtē iespēju saukt LRPAB amatpersonas pie kriminālatbildības.
Atbildētājs savu sūdzību pamato ar procesuālām pretrunām un interpretācijas kļūdām. Atbildētāja sūdzību komentē Delnas valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis: „24.novembra spriedums beidzot panāca cerēto un deva atbildi uz līdz tam neatrisināto problēmu, kā rīkoties acīmredzamu nelikumību gadījumā. Līdz tam Delnas iejaukšanās un norādes par nelikumīgo būvniecību netika ņemtas vērā nevienā atbildīgajā valsts un pašvaldību iestādē. Arī Sakas pagasta pašvaldība ignorēja Delnas lūgumus pārtraukt būvniecību. Tāpēc atbildētāja blakussūdzība ir pārsteidzoša, jo ir pilnīgā pretrunā ar valsts un pašvaldību iestāžu primāro pienākumu rūpēties par likumu ievērošanu.”
Ar minēto lēmumu tiesa noraidīja Delnas pieteikumu par pagaidu noregulējumu, argumentējot, ka būvniecības apturēšanu jau pilnībā nodrošina APL 185.pants. Lai nodrošinātu likuma ievērošanu, tiesa pie šī lēmuma pieņēma arī nepārsūdzamu blakus lēmumu, uzliekot par pienākumu LRPAB trīs dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas apturēt būvdarbus līdz brīdim, kad spēkā stāsies spriedums lietā par būvatļaujas atcelšanu. Tiesa konstatēja, ka LRPAB ir nepamatoti plaši interpretējusi APL normas un joprojām ignorē tiesas un Valsts būvinspekcijas norādījumus ievērot APL 185.panta 1.daļu, un lūdza prokuratūru izvērtēt amatpersonu atbildību.
Trešā persona lūdz tiesu atcelt lēmumu tā motivācijas daļā. LRPAB prasa atcelt lēmumu un sniegt norādījumus blakuslēmuma adresātiem, ka blakuslēmumā norādītais neatbilst administratīvi procesuālajā
Īpašums “Ainas”, kur saskaņā ar apstrīdēto būvatļauju ir uzsākta jaunas dzīvojamās mājas būvniecība, ir 2001. gadā no blakus esošā īpašuma “Caunas” atdalīta un līdz šim neapbūvēta platība, kurā nav saglabājušās liecības par iepriekšējas apbūves esamību. Rojas pagasta padome savā 2004. gada 8. jūnija sēdes protokolā ir norādījusi, ka apstrīdētā būvatļauja ir izsniegta būvēšanai vietā, kur bijusi iepriekšēja apbūve. Minētajā dokumentā nav norādīts pamatojums, kā tieši izpaužas iepriekšējā apbūve.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Aizsargjoslu likuma 36. pantā noteiktie būvniecības ierobežojumi interpretējami kopsakarā ar likuma 6. pantu, tas ir, krasta kāpu aizsargjoslu izveidošanas mērķi. “Nolūkā sasniegt 6. pantā noteikto mērķi 36. pants jaunu piekrastes apbūvi kopumā aizliedz.” (Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta spriedums lietā Nr. 2003-16-05).
Līdz ar to arī Aizsargjoslu likuma 36. panta izņēmums, ka šāda būvniecība ir pieļaujama vietās, kur bijusi iepriekšēja apbūve, ir tulkojams iespējami šauri. Tulkojot “iepriekšējās apbūves” jēdzienu pēc tiesību normu teleoloģiskās iztulkošanas metodes, secināms, ka likumdevēja mērķis ir bijis aizliegt jebkādu jaunu būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā, bet izņēmuma gadījumā pieļaujot restituēt apbūvi vietās, kur mūsdienās dabā saglabājušās liecības par šādas apbūves pastāvēšanu. Tādējādi jēdzienā “iepriekšējā apbūve” būtu iekļaujamas reāli dabā pastāvošas vēsturiskās apbūves paliekas, vai piemēram, likumā noteiktajā kārtībā uzsākti, bet nepabeigti būvdarbi – savulaik ielikti mājas pamati u.c. (čepāne I, Meijere S. īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Rīga: Mcābols. 2004, 21. lpp.).
Pieteikumu komentē Delnas valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis: „Latvijas piekrastē ir izplatīta ļoti plaša jēdziena „iepriekšēja apbūve” interpretācija, kas rada augsni korupcijai un apdraud vides aizsardzību. Tāpēc Delna ar pieteikumu tiesā vēlas panākt precedentu turpmākai līdzīgu lietu izskatīšanai Latvijas tiesās.”
Papildus informācija:
Kopš 2003.gada decembra Sabiedrība par atklātību – Delna veic Sorosa fonda – Latvija finansētu projektu Tiesas paraugprāvas par nelikumībām piekrastes kāpu aizsargjoslā. Projekta gaitā, sadarbojoties arī ar vides organizācijām, notiek tiesvedība par kāpu aizsargjoslā nelikumīgi izsniegto būvatļauju atcelšanu. Projekta mērķis ir veicināt tiesu prakses attīstību gadījumos, kad indivīdi un sabiedriskās organizācijas vēršas tiesā par vides jautājumiem, konkrēti pret Aizsargjoslu likuma un būvniecības normatīvu pārkāpumiem, cenšoties pasargāt krasta kāpu aizsargjoslu no nelikumīgas būvniecības.
Informāciju sagatavoja Aiga Grišāne, „Sabiedrība par atklātību – DELNA” projekta koordinatore.
Tālr. 7285585, 6399417, e-pasts: aiga@delna.lv
Latvijas sabiedrības vērtējums par korupciju
Latvijas sabiedrības vērtējums: politiskās partijas, tiesu sistēma, muita, policija un Saeima – viskorumpētākās institūcijas. Sabiedrības acīs politiskā korupcija ir nabadzībai, bezdarbam un dārdzībai līdzvērtīgi satraucoša problēma. Latvijas iedzīvotāji ir ļoti norūpējušies par korupcijas ietekmi uz politisko dzīvi – Eiropas Savienības valstu salīdzinājumā Latvijā ir augstākais rādītājs šajā jomā. 18 % aptaujāto atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā paši vai mājsaimniecības locekļi esot devuši kukuli. Latvijas sabiedrība netic uzlabojumiem: 44 % uzskata, ka korupcijas līmenis saglabāsies nemainīgs, bet 23 % – ka pieaugs.
Pasaules sabiedriskā doma ir līdzīgi kritiska: vairums pasaules iedzīvotāju par viskorumpētākajām institūcijām uzskata politiskās partijas, parlamentus, policiju un tiesas. Lietuvā sabiedrības vērtējums ir līdzīgi dramatisks. Igauņi jūtas ievērojami labāk.
Politiskā korupcija
Latvijas iedzīvotāji neuzticas politiskajām partijām (4,2 no 5 punktiem – „ļoti korumpēts”), tiesu varai (4,1), policijai (4,0) un muitai (4,0), uzskatot, ka to lēmumi ir pērkami. Tie ir ļoti satraucoši dati, kas apliecina, ka līdzšinējais veikums korupcijas apkarošanā sabiedrībā nav guvis atzinību un nesis cerētos rezultātus. Sabiedrība arī kritiski vērtē gandrīz visas sabiedriski politiskās dzīves jomas. Gan biznesa vide (3,7), medicīnas joma (3,6), gan ieņēmumu dienests (3,5) tiek uzskatīti par augsti korumpētiem. Par maz korumpētām sabiedrība uzskata tikai baznīcu (2,0), sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus (2,3) un nevalstiskās organizācijas (2,4). Salīdzinoši lielu uzticību izpelnās bruņotie spēki (2,5).
Situācija Lietuvā ir ļoti līdzīga. Latvieši un lietuvieši ir viskritiskākie Eiropas Savienībā partiju novērtējuma ziņā (4,2). Tikmēr igauņu vērtējums ir daudz mērenāks (3,5). īpaši liela atšķirība iepretim kaimiņiem ir vērojama Igaunijas sabiedrības vērtējumā par savu policiju (2,9) un ieņēmumu dienestu (2,5). Igaunijas sabiedrības acīs policija ir tikpat maz korumpēta kā Latvijas iedzīvotāju acīs nevalstiskās organizācijas un Igaunijas armijai ir tikpat augsta reputācija kā Latvijas baznīcām.
Attiecīgi Latvijas iedzīvotāji (3,5 no 4 punktiem – „ļoti liela problēma”) kopā lietuviešiem (3,7), itāļiem, francūžiem un poļiem ir visvairāk par politiskās korupcijas problēmu norūpējušies eiropieši. Latvijā aptaujātājiem tā šķiet līdzvērtīga bezdarbam (3,6), nabadzībai (3,6) un dārdzībai (3,5). Administratīvā korupcija tiek uzskatīta par nedaudz mazāk nozīmīgu (3,2).Tas ir līdzīgi citām Austrumeiropas valstīm. Rietumeiropā par nozīmīgāko problēmu vairumā valstu tiek uzskatīts terorisms un vardarbības draudi. Igauņi ir ievērojami mazāk satraukti par visām sociāli politiskajām problēmām valstī, ieskaitot politisko korupciju (2,9) un administratīvo korupciju (2,7).
Gan politiskā, gan administratīvā korupcija šķiet vienlīdz nozīmīga visām Latvijas aptaujāto grupām neatkarīgi no dzimuma, vecuma, ienākumiem, nodarbinātības un izglītības līmeņa.
Latvieši un lietuvieši uzskata, ka korupcijai ir ļoti liela loma uz politisko dzīvi (3,4 un 3,3 punkti no 4 – „ļoti liela ietekme”). Tie ir kritiskākie rādītāji Eiropas Savienībā. Tomēr visā ES ir līdzīga tendence, ka korupcijas ietekme visvairāk tiek sajusta tieši politiskajā dzīvē, nedaudz mazāk biznesa vidē (LV – 3,2, LT – 3,3, EE – 2,8) un vēl mazāk privātajā un ģimenes dzīvē (LV – 2,0, LT – 2,4). Atšķirībā no kaimiņiem igauņi tādu ietekmi uz privāto un ģimenes dzīvi neizjūt gandrīz nemaz (1,5).
Delnas valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis komentē: „Ir pēdējais brīdis godīgiem politiķiem visās partijās rīkoties, lai atgūtu zaudēto uzticību. Ir jāievieš saistošas pretkorupcijas programmas, jāiedzīvina ētikas kodeksi, jāpieņem tikai pārbaudīti ziedojumi un jāiedalās vēlēšanās ar godīgām kampaņām. Katrās vēlēšanās pilsoņi dāvā milzu uzticību saviem priekšstāvjiem, kas vienmēr tiek pievilta. Delnas sešu gadu darbības pieredze apliecina pētījuma tendences. Uzticētā politiskā vara Latvijā pārāk bieži tiešām tiek izmantota savtīgām interesēm. Tikai ar lielām grūtībām un izjūtot pamatīgu pretspēku ir kaut nedaudz izdevies apgrūtināt negodīgu politiķu iespējas iegūt varu.”
Visvairāk korupcijas ietekmi uz politisko dzīvi saskata vecuma grupa no 30 līdz 50 gadiem, kā arī izglītotākā, pārtikušākā un nodarbinātā aptaujāto daļa. Korupcijas ietekmi uz biznesa vidi arī visvairāk saskata pārtikušākie un vislabāk izglītotie aptaujātie, bet personisko dzīvi korupcija visvairāk ietekmē zemāko ienākumu, mazāk izglītoto, bezdarbnieku un vecākā gadagājuma aptaujāto daļas.
Delnas valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis komentē: „Datu analīze par korupcijas ietekmes vērtējumu uz politiku, biznesu un personisko dzīvi, apliecina pētījuma pārliecinošo raksturu. Tieši izglītotākā, pārtikušākā un profesionāli aktīvā sabiedrības daļa izjūt vislielāko ietekmi uz politiku un biznesu. To var skaidrot ar šīs aptaujāto daļas pieredzi. Vienlaikus „dzīves pabērnu” viedoklis par ietekmi uz personisko dzīvi apstiprina pieņēmumu, ka viena no nozīmīgām korupcijas sekām ir nevienlīdzības veicināšana un vienlīdzīgu iespēju laupīšana maznodrošinātām personām.”
Pieredze kukuļdošanā
šokējoši ir dati par Latvijas iedzīvotāju pieredzi kukuļdošanā: 18 % aptaujāto vai viņu mājsaimniecībā dzīvojošas citas personas ir devušas kukuli pēdējos 12 mēnešos. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā aiz čehu 21 % un satraucošajiem rādītājiem Lietuvā, kur 32 % aptaujāto ir apliecinājuši, ka viņi vai viņu mājsaimniecības locekļi ir devuši kukuļus. īpaši dramatiska ir situācija mūsu valstī, Lietuvā un čehijā, ja rezultātus salīdzina ar citām ES valstīm, kur tikai Igaunijā (6%) šis rādītājs pārkāpj 5% slieksni.
Latvijas situācijas dramatisma iespaidu pastiprina datu analīze šķērsgriezumā: jo jaunāks, jo izglītotāks un jo pārtikušāks ir aptaujātais, jo lielāka ir viņa attiecīgā pieredze kukuļdošanā.
Delnas satraukumu par šiem rādītājiem pauž valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis: „Latvijas situācija ir vērtējama kā kritiska. 18% aptaujāto ir nepieņemams skaitlis, kas pieprasa aktīvu sistēmisku politiskā līmeņa un tiesībaizsardzības institūciju rīcību korupcijas apkarošanā. Steidzami ir jāiedzīvina visi pieņemtie pretkorupcijas programmatiskie dokumenti. Pat ja rezultātu relativizētu ar samērā augstu kļūdas iespēju, šāds rādītājs ir nabadzības apliecība valsts politikai un korupcijas apkarotājiem.”
Attīstības vērtējums
Latvijas iedzīvotāji ļoti skeptiski raugās nākotnē. 44 % aptaujāto netic, ka korupcijas situācija Latvijā mainīsies nākamajos trīs gados, bet 23 % domā, ka situācija pasliktināsies. Ar šādu vērtējumu Latvijas iedzīvotāji piebiedrojas vispārējai eiropiešu skepsei. Tomēr 24 % aptaujāto ir noskaņoti pozitīvi, kas ir līdzīgi Lietuvā (26%) un Igaunijā (21 %) valdošajām mērenajām cerībām.
Latvijā īpaši skeptiska par izmaiņu iespējām ir vecuma grupa no 30 līdz 65 gadiem, bet vispesimistiskākie ir jaunieši, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kā arī nestrādājošie. Tikmēr līdz ar aptaujātā ienākumu līmeni pieaug vērtējuma cerīgums.
Delnas valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis komentē: „Neraugoties uz ļoti lielo stagnācijas prognozi, situācija Latvijā ir līdzīga vispārējām tendencēm Eiropas Savienībā. Tomēr rietumeiropiešu skepse un ticība drīzāk negatīvām tendencēm var vairāk tik skaidrota ar bažām par globalizācijas ietekmi, kamēr Austrumeiropā skepses un pesimisma iemesls vairāk ir rodams neticībā politiskai rīcībai un tiesībaizsardzības institūciju darbam. šo tēzi apstiprina rietumu un austrumu atšķirības vērtējumā par politisko korupciju un uzticību institūcijām.”
Starptautiskais korupcijas barometrs 2004
Filed under: Dati par korupciju, KB - Korupcijas barometrs
Latvijas sabiedrības vērtējums: politiskās partijas, tiesu sistēma, muita, policija un Saeima – viskorumpētākās institūcijas. Sabiedrības acīs politiskā korupcija ir nabadzībai, bezdarbam un dārdzībai līdzvērtīgi satraucoša problēma. Latvijas iedzīvotāji ir ļoti norūpējušies par korupcijas ietekmi uz politisko dzīvi – Eiropas Savienības valstu salīdzinājumā Latvijā ir augstākais rādītājs šajā jomā. 18 % aptaujāto atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā paši vai mājsaimniecības locekļi esot devuši kukuli. Latvijas sabiedrība netic uzlabojumiem: 44 % uzskata, ka korupcijas līmenis saglabāsies nemainīgs, bet 23 % – ka pieaugs.
2004. gada Starptautiskajā korupcijas barometrā (SKB) iedzīvotājiem tika uzdoti jautājumi par institūciju un nozaru korumpētību. SKB dos ieskatu sabiedrības vērtējumā par korupcijas nozīmi salīdzinājumā ar citām sociālpolitiskām problēmām, publiskojot iedzīvotāju vērtējums par korupcijas apjomu politiskajā un administratīvajā līmenī, par korupcijas ietekmi uz savu dzīvi, kā arī uzskati par korupcijas problēmas tālāko attīstību. SKB uzdod arī jautājumu par iedzīvotāju tiešu saskari ar korupcijas gadījumiem.
Aptaujās visā pasaulē tiek uzdoti identiski jautājumi par sabiedrības viedokli par korupcijas problēmas nozīmi un sabiedrības saskari ar korupciju. SKB tika ieviests 2003.gadā. Tā ir vienīgā aptauja pasaulē, kas piedāvā starptautiski salīdzināmus datus par sabiedrības uztveri korupcijas jautājumos. Latvija aptaujā piedalās pirmo reizi.
Ar SKB publiskošanu tieši ANO pretkorupcijas dienā Delna un Transparency International tīkls vēlas pievērst sabiedrības uzmanību korupcijas problēmai visā pasaulē. Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas diena pasaulē šogad tiek atzīmēta pirmo reizi. šī diena iezīmē ANO Pretkorupcijas konvencijas pieņemšanu pagājušā gada decembrī. šis starptautiskais līgums nosoda korupciju kā apkaunojošu noziegumu visā pasaulē neatkarīgi no valstu kulturālā fona un tiesiskās sistēmas. Konvencija formalizē valsts pārvaldes un politiķu pienākumu visās savās darbībās orientēties uz kopējo sabiedrisko labumu. Konvencijas dalībvalstis apņemas apkarot un novērst korupcijas noziegumus ciešā starptautiskā sadarbībā un tām tiek uzlikts pienākums atdot konfiscētos noziedzīgi iegūtos līdzekļus arī upuriem ārpus šo valstu robežām. Konvencija īpaši akcentē nevalstisko organizāciju lomu korupcijas novēršanā un apkarošanā.
Latvija vēl nav parakstījusi Konvenciju, tāpēc Sabiedrība par atklātību Delna un tās mātes organizācija Transparency International (TI) aicina visus labas gribas Latvijas politiķus stiprināt šo starptautisko dokumentu, panākot iespējami drīzu Latvijas dalību tajā.
Pasaulē aptauju TI uzdevumā veic pētniecības organizācija Gallup International un viņu vietējie partneri. Starptautiskais korupcijas barometrs (SKB) apkopo socioloģisko aptauju rezultātus no 64 pasaules valstīm. Latvijā aptauju ir veikusi kompānija Baltijas Datu Nams laika posmā no 2004.gada jūlijam līdz septembrim. Latvijā ir aptaujāti 504 respondenti, bet visā pasaulē kopā 52 682 cilvēki. 2004.gadā aptaujas ir veiktas visās vecajās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Zviedriju. Tas ir izskaidrojams ar faktu, ka Zviedrijā tikai šogad ir nodibināta Transparency International nodaļa. No jaunajām ES dalībvalstīm aptaujas notika Baltijā, kā arī Polijā un čehijā.
SKB kā sabiedrības viedokļa atspoguļojums atšķiras no Korupcijas uztveres indeksa (KUI), kas raksturo profesionāļu vērtējumu par valsts vispārējo korumpētību. SKB balstās socioloģisko aptauju datos un atspoguļo vidusmērā viedokli. KUI, savukārt, ir dažādu profesionālu fokusgrupu aptauju indeksēšana vienā starptautiski salīdzināmā rādītājā par attiecīgo valsti. Tādējādi tas atspoguļo profesionālu vērtējumu par situāciju valstī. Kā Delna informēja, 2004.gada KUI ierindoja Latviju zemajā pirmspēdējā vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.
Pētījuma būtība
Sabiedrība par atklātību – Delna preses konferencē pirmajā Starptautiskajā pretkorupcijas dienā 9.decembrī plkst. 11:30 vienlaikus ar citām Transparency International (TI) nodaļām visā pasaulē savā birojā publisko 2004.gada Starptautiskā korupcijas barometra (SKB) datus. SKB apkopo socioloģisko aptauju rezultātus no 64 pasaules valstīm. Aptaujās visā pasaulē tiek uzdoti identiski jautājumi par sabiedrības viedokli par korupcijas problēmas nozīmi un sabiedrības saskari ar korupciju. SKB tika ieviests 2003.gadā. Tā ir vienīgā aptauja pasaulē, kas piedāvā starptautiski salīdzināmus datus par sabiedrības uztveri korupcijas jautājumos. Latvija aptaujā piedalās pirmo reizi.
Jautājumu saturs
2004.gada Starptautiskajā korupcijas barometrā iedzīvotājiem ir tikuši uzdoti jautājumi par institūciju un nozaru korumpētību. SKB dos ieskatu sabiedrības vērtējumā par korupcijas nozīmi salīdzinājumā ar citām sociālpolitiskām problēmām. Tiks publiskots iedzīvotāju vērtējums par korupcijas apjomu politiskajā un administratīvajā līmenī, par korupcijas ietekmi uz savu dzīvi, kā arī uzskati par korupcijas problēmas tālāko attīstību. SKB uzdod arī jautājumu par iedzīvotāju tiešu saskari ar korupcijas gadījumiem.
Aptaujas dati
Pasaulē aptauju TI uzdevumā veic pētniecības organizācija Gallup International un viņu vietējie partneri. Latvijā aptauju ir veikusi kompānija Baltijas Datu Nams laika posmā no 2004.gada jūlijam līdz septembrim. Latvijā ir aptaujāti 504 respondenti, bet visā pasaulē kopā 52 682 cilvēki.
2004.gadā aptaujas ir veiktas visās vecajās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Zviedriju. Tas ir izskaidrojams ar faktu, ka Zviedrijā tikai šogad ir nodibināta Transparency International nodaļa. No jaunajām ES dalībvalstīm aptaujas notika Baltijā, kā arī Polijā un čehijā.
Atšķirības no Korupcijas uztveres indeksa
SKB kā sabiedrības viedokļa atspoguļojums atšķiras no Korupcijas uztveres indeksa (KUI), kas raksturo profesionāļu vērtējumu par valsts vispārējo korumpētību. SKB balstās socioloģisko aptauju datos un atspoguļo „vidusmērā viedokli”. KUI, savukārt, ir dažādu profesionālu fokusgrupu aptauju indeksēšana vienā starptautiski salīdzināmā rādītājā par attiecīgo valsti. Tādējādi tas atspoguļo profesionālu vērtējumu par situāciju valstī. Kā Delna informēja, 2004.gada KUI ierindoja Latviju zemajā pirmspēdējā vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.
Stratēģiskās attīstības redzējums 2005 – 2008
Delnas stratēģijas dokuments ir šīs biedrības aktivitāšu un budžeta plānošanas dokuments, kas balstās organizācijas pieredzes atziņās un pašreizējās darbības konstatējumā. Nākotnes vērtējums balstās Delnas organizatoriskos un administratīvos apsvērumos. šis dokuments nosaka Delnas darbības konkrētos ietvarus laika posmam no 2005. līdz 2008.gadam, dodot ievirzi arī tālākam laika posmam. Nozīmīgas novirzes no šīs stratēģijas, kas maina izklāstītās pozīcijas un vispārīgos principus, ir jāakceptē Delnas valdei (pašlaik Robertam Putnim).
Stratēģiskās attīstības redzējums 2005 – 2008 (doc)
Pasaules sabiedrība šogad 9.decembrī pirmo reizi atzīmē ANO Pretkorupcijas dienu
Pasaulē šogad 9.decembrī pirmo reizi tiek atzīmēta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas diena. šī diena iezīmē ANO Pretkorupcijas konvencijas pieņemšanu pagājušā gada decembrī. šis starptautiskais līgums nosoda korupciju kā apkaunojošu noziegumu visā pasaulē neatkarīgi no valstu kulturālā fona un tiesiskās sistēmas. Konvencija formalizē valsts pārvaldes un politiķu pienākumu visās savās darbībās orientēties uz kopējo sabiedrisko labumu. Konvencijas dalībvalstis apņemas apkarot un novērst korupcijas noziegumus ciešā starptautiskā sadarbībā un tām tiek uzlikts pienākums atdot konfiscētos noziedzīgi iegūtos līdzekļus arī upuriem ārpus šo valstu robežām. Konvencija īpaši akcentē nevalstisko organizāciju lomu korupcijas novēršanā un apkarošanā.
Delna tiesā mēģinās noskaidrot „iepriekšējas apbūves” jēdziena interpretāciju apbūvei kāpu aizsargzonā
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīt, 7.decembrī, plkst. 10:00 Rajona administratīvā tiesa skatīs Delnas prasību pret Rojas apvienoto būvvaldi par nelikumīgi izsniegtas būvatļaujas atcelšanu. Apbūve Rojas pagastā notiek bez iepriekšējas apbūves, kas ir aizliegts ar Aizsargjoslu likumu.
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
