Vai būs jānojauc ēka kāpās
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Administratīvā rajona tiesa apmierinājusi sabiedrības par atklātību Delna sūdzību un atcēlusi Rojas pagasta padomes lēmumu, ar kuru netika pārskatīta būvvaldes atļauja dzīvojamās ēkas celtniecībai kāpu aizsargjoslā.
Pirms vēlēšanām ministri atkal piešķir naudu baznīcām, daļu — nezināmiem mērķiem
No 1,5 miljoniem latu šā gada valsts budžeta naudas, ko valdība otrdien sadalīja dažādiem projektiem, gandrīz 200 000 latu pēc Latvijas Pirmās partijas ierosinājuma atkal tikuši baznīcām un reliģiskajām organizācijām. Turklāt 44 000 latu iedalīti Kristīgās palīdzības fondam (KPF), kura vadība, tāpat kā fonda lielākais atbalstītājs satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP), otrdien nespēja paskaidrot, kādiem mērķiem nauda tiks izmantota.
Spriedums varētu darīt atklātākus tiesu varas iestāžu motīvus, lemjot par amatpersonām
Filed under: Darbības jomas, Informācijas atklātība, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība
Ikviens interesents turpmāk gūs tiesības iepazīties ar tiesu varas iestāžu lēmumiem par valsts amatpersonām gadījumos, kad pret tām ierosinātās krimināllietas atteiktas vai izbeigtas, komentējot organizācijai labvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, pauž Sabiedrības par atklātību Delna valdes priekšsēdis Roberts Putnis. Tādējādi tiesas uzliktais pienākums ģenerālprokuratūrai 30 dienu laikā Delnai izsniegt lēmumus par divām šādām krimināllietām prokuratūras darbu darīšot kvalitatīvāku un caurskatāmāku. ģenerālprokuratūra līdz sprieduma pilna teksta saņemšanai 27.janvārī šo lietu nekomentē. Tad arī tā lems par iespēju spriedumu pārsūdzēt.
Unikāls tiesu precedents: Administratīvā apgabaltiesa piedāvā pagaidu noregulējumu kā efektīvu līdzekli sabiedrības interešu aizsardzībai būvniecībā
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
2005. gada 18.janvārī, Rīgā
Administratīvā apgabaltiesa šodien publiskoja pilno spriedumu Delnas uzsāktajā tiesvedībā par pagaidu noregulējuma piemērošanu būvniecībā Sakas pagasta „Kāpu” mājās, kur Liepājas rajona Apvienotā būvvalde, iesaistītais būvnieks un citas iestādes neattiecināja uz būvniecību Administratīvā procesa normas, kas aptur administratīvā akta (būvatļaujas) darbību, ja akts tiek apstrīdēts tiesā, un nelikumīgi turpināja būvniecību. Tiesa piemēroja pagaidu noregulējuma instrumentu, lai apturētu būvniecību.
Administratīvā apgabaltiesa atstāja arī spēkā zemākās instances blakus lēmumu, kurš būvniecības turpināšanu, neskatoties uz būvatļauju apstrīdoša pieteikuma pieņemšanu tiesvedībā, nosauca par „tiesisko nihilismu” un ar kuru lieta tika nosūtīta izmeklēšanai Liepājas rajona prokuratūrā.
Pagaidu noregulējuma piemērošanu Administratīvā apgabaltiesa pamato ar to, ka būvniecības turpināšana, neskatoties uz apstrīdējumu, nozīmīgi apgrūtina sprieduma izpildi būvniekam nelabvēlīga sprieduma gadījumā. Tiesa īpaši uzsvēra ne tikai iespējamo zaudējumu paaugstināšanos gan pašvaldībai, gan būvniekam, bet arī videi nodarīto kaitējumu.
Tiesa neņēma vērā Liepājas rajona Apvienotās būvvaldes argumentāciju, ka būvniecības pārtraukšanu nereglamentē Administratīvā procesa likums, bet gan speciālās normas – Ministru kabineta izdotie Vispārīgie būvnoteikumi un Būvniecības likums. Tiesas skatījumā šīs normas nav ņemamas vērā, jo nereglamentē administratīvā akta darbību tā apstrīdēšanas gadījumā.
Tiesa noraidīja Liepājas apvienotās būvvaldes argumentus, ka Administratīvā procesa likuma piemērošana būvniecībā ir saistīta ar risku, ka „jebkura trešā persona var uz laiku bez pietiekama iemesla apturēt būvniecību”. Tiesa norādīja, ka pieteikuma iesniegšana ir iespējama tikai tad, ja ir aizskartas pieteicēja tiesības vai tiesiskās intereses. Likumdevējs ir paredzējis tikai dažus izņēmumu gadījumus kā populārsūdzības, atzīstot, piemēram, nevalstisku organizāciju leģitīmu interesi konkrētā gadījumā vides aizsardzības labā. Uz šiem gadījumiem ir bez atšķirības attiecināmi visi Administratīvā procesa likuma nosacījumi arī tad, ja tiek pārsūdzēta publisko tiesību juridiskās personas rīcība būvniecības jomā.
Spriedumu komentē Delnas valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis: ”Spriedums ir iepriecinošs solis sabiedrības interešu aizsardzībā, kas piedāvā efektīvu līdzekli nelikumību novēršanai būvniecībā. Tiesa skaidri un nepārsūdzami apliecina, ka likums sargā visas tieši ieinteresētās personas, kuras apdraud nelikumīga būvniecība. Nevalstiskajām organizācijām tiesa ir devusi juridiski precīzus līdzekļus cīņai pret nelikumīgas būvniecības nodarītu kaitējumu videi. šis spriedums ir precedents ar stūrakmeņa lomu Latvijas tiesību vēsturē. Ar šī sprieduma palīdzību būs iespējams novērst tādus nelikumīgas būvniecības radītus neatgriezeniskus zaudējumus Latvijas dabai kā izpostītā Baložu kāpa pie Vidzemes šosejas un kilometriem gara nelikumīga apbūve jūras piekrastē. ”
Spriedums nav pārsūdzams un stājās spēkā 2005.gada 14.janvārī. Lietas nurmus: AA 1439-04/5.
Lietas izskatīšana par būvatļaujas likumību pēc būtības vēl nav nolikta.
Papildu informācija: Kopš 2003. gada decembra Sabiedrība par atklātību – Delna veic Sorosa fonda – Latvija finansētu projektu Tiesas paraugprāvas par nelikumībām piekrastes kāpu aizsargjoslā. Projekta gaitā, sadarbojoties arī ar vides organizācijām, notiek tiesvedība par kāpu aizsargjoslā nelikumīgi izsniegto būvatļauju atcelšanu. Projekta mērķis ir veicināt tiesu prakses attīstību gadījumos, kad indivīdi un sabiedriskās organizācijas vēršas tiesā par vides jautājumiem, konkrēti pret Aizsargjoslu likuma un būvniecības normatīvu pārkāpumiem, cenšoties pasargāt krasta kāpu aizsargjoslu no nelikumīgas būvniecības.
Rīgas dome rupji, ļaunprātīgi un apzināti pārkāpj likumu
Filed under: Darbības jomas, Informācijas atklātība, Pašvaldību uzraudzība, Politikas uzraudzība
2005. gada 17.janvārī, Rīgā
Nesniedzot informāciju par prēmētajiem darbiniekiem arī pēc Valsts datu inspekcijas atzinuma, Rīgas dome rupji, ļaunprātīgi un apzināti pārkāpj likumu.
Delna vēršas pie Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra M.Kučinska ar lūgumu veikt pārbaudi un novērst nelikumības.
Rīgas dome atkārtoti atsakās sniegt informāciju laikrakstam „Diena” par prēmēto amatpersonu identitāti. šāds atteikums acīmredzami pārkāpj attiecīgās Informācijas atklātības likuma, Valsts noslēpuma likuma un Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas. Ja sākotnēji Rīgas domes atbildīgās amatpersonas varēja tikai formāli attaisnot savu rīcību ar nezināšanu, tad kārtējais atteikums pēc starplaikā notikušās Valsts datu inspekcijas (VDI) pārbaudes un negatīvā atzinuma ir klajš, apzināts un ļaunprātīgs pašvaldības veikts likumpārkāpums.
Valsts datu inspekcija ir vienīgā kompetentā valsts iestāde, kas izvērtē šādus nodarījumus, un Rīgas domei nekavējoties ir jāievēro tās atzinums, lai novērstu no sevis aizdomas par tiešu likuma pārkāpumu. VDI atzinums skaidri pasaka, ka ir noticis virknes likumu pārkāpums. Jau bez šāda atzinuma pārkāpums bija acīmredzams, jo ir pretrunā ar vispārējiem budžeta atklātības un informācijas pieejamības principiem.
VDI savu atzinumu balsta rūpīgā privātās dzīves neaizskaramības un informācijas atklātības normu kolīzijas izvērtējumā. VDI pamatoti atzīst, ka privātās dzīves neaizskaramība jautājumā par budžeta izlietojumu ir sekundāra un pašvaldību darbinieku atalgojums ir absolūti publiska informācija. VDI arī norāda, ka izpaužama ir informācija „par izlietotajiem pašvaldības finansu līdzekļiem, norādot pašvaldības darbinieka amatu, vārdu un uzvārdu, darba pienākumus un saņemtās prēmijas apmēru. Informācija sniedzama, ievērojot 1999.gada 3.augusta Ministru kabineta noteikumus Nr. 275 „Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai””.
Savā vēstulē RAPL ministram Delna lūdz veikt pārbaudi un izmantot visus ministra rīcībā esošos līdzekļus, lai novērstu pārkāpumus.
Situāciju komentē Delnas valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis: „Rīgas domes rīcība ir rupjš tiesiskas valsts principu neievērošanas piemērs. Pašvaldība apzināti pārkāpj vispārējās fundamentālās pilsoņu tiesības saņemt visdetalizētāko informāciju par sabiedrisko līdzekļu izlietojumu. šī informācija veido pamatkodolu pilsoņu tiesībām iegūt informāciju un šajā jautājumā nav iespējamas nekādas juridiskas domstarpības. Pašvaldību ministram ir aktīvi jārīkojas, lai novērstu šādu tiesisko nihilismu vienā no Eiropas Savienības dalībvalstu galvaspilsētām.”
Administratīvā apgabaltiesa veido precedentu, taisot spriedumu par vispārējiem informācijas pieejamības principiem
2005.gada 17.janvārī, Rīgā
Spriedumā tiesa atzina, ka arī uz tiesu varu ir attiecināmas Informācijas atklātības likuma normas.
Spriedumu komentē Delnas valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis:
„Spriedums gādā par diviem lieliem ieguvumiem.
Pirmkārt, Administratīvā apgabaltiesa paver ceļu jaunai izpratnei par informācijas pieejamību tiesu varas iestādēs. Apmierinot Delnas prasību pilnā apjomā, tiesa dotu pieeju visai tiesvedību un izmeklēšanu skarošai informācijai, kas tieši neietekmē attiecīgo procesu neatkarību un objektivitāti.
Otrkārt, šis ir nozīmīgs solis tiesu varas iestāžu caurskatāmības nodrošināšanai, kas uzlabotu to darba kvalitāti, sekmētu to pašattīrīšanos un veicinātu uzticību no sabiedrības puses. Precedenta attiecināšana uz tiesu spriedumu publiskošanu ir nākamais steidzamais solis, lai stiprinātu sabiedrības saikni ar tiesu varu.”
Spriedums pilnā apjomā būs pieejams 27.janvārī un ir pārsūdzams 30 dienu laikā augstākajā instancē.
RAPLM ar “Providus” un “Delnu” sadarbosies pašvaldību vēlēšanu uzraudzībā
Šodien Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis ar centra “Providus” un sabiedrības par atklātību “Delna” pārstāvjiem vienojās par sadarbību, lai novērstu administratīvo resursu izmantošanu pirms vēlēšanām. Ministrs izteica gatavību gan rakstiski, gan tikšanās reizēs norādīt pašvaldībām kā nepieņemamu vēlēšanu vajadzībām izmantot par iedzīvotāju naudu finansētos preses izdevumus, nelietot vēlēšanu pasākumiem pašvaldību telpas, kā arī neizmantot pašvaldības finanses un darbiniekus pirmsvēlēšanu pasākumiem. “Cilvēkiem būtu svarīgi, lai pie varas esošās partijas apņemtos tā nedarīt, jo tas nav godīgi pret vēlētājiem,” norādīja Kučinksis. Nevalstiskās organizācijas savukārt solīja ziņot par gadījumiem, kad administratīvo resursu izmantošana notiek un iesniegt analīzi par šiem gadījumiem. Lai arī uz šīm vēlēšanām likumdošanu izmainīt vairs praktiski nav iespējams, abas puses norunāja sadarboties likumdošanas izmaiņu izstrādē nākamajām vēlēšanām. “Providus” pārstāvēja organizācijas izpilddirektore Vita Tērauda un projektu vadītāja Lolita Čigāne. Savukārt “Delnu” – organizācijas valdes priekšsēdis Roberts Putnis.
Informāciju sagatavoja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas preses sekretārs Ansis Pūpols telefoni: 7770425, 9807535 e-mail ansis.pupols@raplm.gov.lv
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
