Grāmatas „Mēs demokrātijā” prezentācija. Delnai 7 gadi. Informācijas atklātības diena
Svinot Delnas septiņu gadu pastāvēšanas svētkus, 27. septembrī Delna atzīmēs informācijas atklātības dienu un prezentēs Līgas Stafeckas grāmatu “Mēs demokrātijā”.
Grāmatā “Mēs demokrātijā” ir aplūkota demokrātija, demokrātiskais process no trim skatu punktiem – cilvēka tiesības un brīvība, laba pārvaldība un taisnīgas procedūras un pilsoniska sabiedrība. Mēs demokrātijā ir informatīvs izdevums, kura mērķis ir sniegt īsu ieskatu demokrātijas galvenajos darbības principos, kā arī demokrātijas un korupcijas attiecībās.
Izdevumu veido četras nodaļas:
- Demokrātija kā tiesību sistēma,
- Demokrātija kā valdīšanas forma,
- Politiskās partijas un vēlēšanas,
- Pilsoniskā sabiedrība.
Grāmata “Mēs demokrātijā” ne tikai izskaidro galvenos demokrātiskas valsts darbības principus, bet arī norāda, ka neatkarīgi no tā, vai mēs esam kādas partijas vai interešu grupas biedri, masu saziņas līdzekļu pārstāvji, deputāti, maza pagasta iedzīvotāji, aktieri, rakstnieki, pensionāri, zemnieki, uzņēmēji, studenti, katram no mums ir tiesības piedalīties valsts pārvaldīšanā un pieņemt kopējus lēmumus, kur vairākuma viedoklis iegūst likuma spēku. Dalība lēmumu pieņemšanas procesā ne vienmēr izpaužas tieši. Tā var būt cilvēku iesaistīšanās interešu grupās, politiskajās partijās un sadarbība ar masu informācijas līdzekļiem. Tā var izpausties kā demonstrācijas ielās, vēstule saviem pārstāvjiem vai piedalīšanās sabiedriskajās apspriedēs.
“Mēs demokrātijā” iezīmē demokrātiskas rīcības ietvaru saskaņa ar Latvijas Satversmi un likumiem. Katras nodaļas demokrātijas skaidrojumam autore piedāvā īsu korupcijas risku, problēmu un seku raksturojumu.
Lejuplādēt grāmatu “Mēs demokrātijā”
Unikāls precedents: Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments padara publiski pieejamus materiālus par krimināllietu uzsākšanu un izbeigšanu
Precedents palīdzēs medijiem un sabiedrībai iegūt informāciju no tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm par motīviem un argumentāciju, kas līdz šim tika publiskota tikai izņēmuma kārtā.
Ar šīsdienas spriedumu ir noslēgusies Delnas pret ģenerālprokuratūru uzsāktā tiesvedībā par informācijas pieejamību. Delna 2002.gada 6.maijā vērsās tiesā ar sūdzību par ģenerālprokurora atteikumu iepazīstināt ar 1994.gada 22.marta lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu saistībā ar J.Jurkāna darbībām un 2001.gada 23.novembra lēmumu par krimināllietas izbeigšanu par L.Muciņa darbībām.
Delna pamatoja savu prasību ar Informācijas atklātības likumu, kas nosaka sabiedrības tiesības uz informāciju, kas atrodas valsts pārvaldes iestāžu rīcībā. Delna pretēji ģenerālprokuratūrai uzskatīja, ka prokuratūras iestādes tikai institucionāli ir tiesu varas sastāvdaļa. Funkcionāli – lēmumos par informācijas sniegšanu, kas nav saistīta ar izmeklēšanas darbībām vai tiesvedību, – Delna atbilstoši attiecīgai tiesu praksei uzskatīja, ka arī prokuratūras iestādes pakļaujas Informācijas likuma normām, kas reglamentē valsts pārvaldes darbību.
Spriedumu komentē Delnas valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis: “Spriedums gādā par diviem lieliem ieguvumiem. Pirmkārt, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments paver ceļu jaunai izpratnei par informācijas pieejamību tiesu varas iestādēs. Apmierinot Delnas prasību pilnā apjomā, tiesa dod pieeju visai tiesvedību un izmeklēšanu skarošai informācijai, kas tieši neietekmē attiecīgo procesu neatkarību un objektivitāti.
Otrkārt, šis ir nozīmīgs solis tiesu varas iestāžu caurskatāmības nodrošināšanai, kas uzlabotu to darba kvalitāti, sekmētu to pašattīrīšanos un veicinātu uzticību no sabiedrības puses. Precedenta attiecināšana uz tiesu spriedumu publiskošanu ir nākamais steidzamais solis, lai stiprinātu sabiedrības saikni ar tiesu varu.”
Spriedums pilnā apjomā būs pieejams trīs dienu laikā un tas nav pārsūdzams.
Administratīvā augstākā tiesa kopsēdē skatīs Delnas ierosināto informācijas pieejamības lietu pret ģenerālprokuratūru
2005.gada 15.septembrī, Rīgā16.septembrī plkst.11:40 Administratīvā augstākā tiesa kopsēdē skatīs Delnas ierosināto informācijas pieejamības lietu pret ģenerālprokuratūru.
Ar lietas ierosināšanu Delna vēlas veidot precedentu par vispārējiem informācijas pieejamības principiem un Informācijas atklātības likuma attiecināšanu uz prokuratūras un tiesu iestādēm. Ja AAT rītdienas galīgajā spriedumā apstiprinās Delnai labvēlīgo 17.janvāra Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, tad ar to sabiedrībai tiks pavērtas plašas iespējas iegūt informāciju par tiesībaizsardzības iestāžu motīviem, izbeidzot krimināllietas pret amatpersonām. Delna tiesvedību uzsāka 2002.gada 6.maijā ar sūdzību par ģenerālprokurora atteikumu iepazīstināt ar 1994.gada 22.marta lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu saistībā ar J.Jurkāna darbībām un 2001.gada 23.novembra lēmumu par krimināllietas izbeigšanu par L.Muciņa darbībām.
Delna uzskata, ka labvēlīgs spriedums varētu stiprināt sabiedrisku kontroli pār prokuratūras un tiesu darbību, tādējādi uzlabojot šo iestāžu darba kvalitāti un novēršot korupcijas aizdomas. Pozitīva sprieduma gadījumā publiski būs pieejama visa informācija par tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu motīviem, pamatojumiem un citām darbībām ārpus procesuālo normu ietvara.
GALVENIE ARGUMENTI LIETĀ
Delna: prokuratūra ir valsts pārvaldes iestāde, kas pēc lietas izbeigšanas pakļauta Informācijas atklātības likumam Prokuratūra: attiecināmas tikai procesuālās normas Delna pamatoja savu prasību ar Informācijas atklātības likumu, kas nosaka sabiedrības tiesības uz informāciju, kas atrodas valsts pārvaldes iestāžu rīcībā. Delna pretēji ģenerālprokuratūrai uzskatīja, ka prokuratūras iestādes tikai institucionāli ir tiesu varas sastāvdaļa. Funkcionāli – lēmumos par informācijas sniegšanu, kas nav saistīta ar izmeklēšanas darbībām vai tiesvedību, – Delna atbilstoši attiecīgai tiesu praksei uzskatīja, ka arī prokuratūras iestādes pakļaujas Informācijas likuma normām, kas reglamentē valsts pārvaldes darbību.
Delna: lietas izbeigšanas iemeslu publiskošana kalpo personas goda aizsardzībai; amatpersonu gadījumā privātā dzīve nav leģitīms arguments Prokuratūra: lietas izpaušana aizskar personas reputāciju Delna nepiekrīt ģenerālprokuratūras viedoklim, ka pieprasīto datu aizsardzību pamatotu personas reputācijas intereses. Gluži otrādi, ja krimināllieta ir tikusi ierosināta nepamatoti vai nozieguma sastāvu nav bijis iespējams konstatēt, katrai aizskartajai personai vajadzētu būt iespējami lielai interesei, ka šādi lēmumi ir pieejami sabiedrībai. Ar informācijas pieejamību attiecīgi personas reputācija varētu vēl vairāk tikt sargāta. Taču konkrētajā lietā par amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem ģenerālprokuratūras argumentācija par labu personas privātās dzīves aizsardzībai ir tiešā pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, kas amatpersonu privātās dzīves neaizskaramību spēcīgi ierobežo un pakļauj sabiedrības interesēm. Delna un ģenerālprokuratūra ir vienotas, ka personas dati nav izpaužami un lieta ir anonimizējama.
Prokuratūra: pieprasītie dati nav “informācija” un Delnai nav tiesību iesniegt prasību Prokuratūra kasācijas sūdzībā pat apstrīd sūdzības tiesisko pamatu, apgalvojot, ka tās rīcībā esošā lieta neesot “informācija” Informācijas atklātības likuma izpratnē un ka Delnai vispār neesot tiesību pārsūdzēt ģenerālprokurora atteikumu. Tas gan ir pretrunā ar pašas ģenerālprokuratūras faktisko rīcību, atsakot informācijas pieprasījumu. šāda argumentācija ir pretrunā ar likumu un tiesību normu tulkošanas principiem, attiecīgi to nav ņēmusi vēra neviena no iepriekšējām tiesu instancēm.
Gaidāmo spriedumu komentē Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis: “Delna cer, ka AT rītdien apstiprinās 17.janvāra apgabaltiesas spriedumu, jo tas pēc būtības sakārto nozīmīgu informācijas pieejamības jomu. Delna cer, ka tiesa sekos apgabaltiesas sprieduma motivācijai, kas rada veiksmīgu izlīdzinājumu starp tiesvedības un izmeklēšanas procesa neatkarības garantijām no vienas puses un sabiedrības tiesībām gūt informāciju par amatpersonu darbībām no otras puses.”
Godīgi uzcelti «Jaunie Trīs brāļi»
Līgums starp “Delnu”, Kultūras ministriju un aģentūru “Jaunie Trīs brāļi”
Solījumi nodrošināt godīgumu valsts īstenotos projektos Latvijā ir nereti plīsuši kā ziepju burbuļi. Mūsu valstī ir uzkrāta negatīva pieredze, kad korupcijas gadījumu izmeklēšana kļūst par politisku vai juridisku farsu, graujot sabiedrības uzticību valsts varai. Nacionālā bibliotēka, koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs jeb “Jaunie Trīs brāļi” ir gaiši projekti. Ir jādara viss, lai izskaustu jebkurus, pat šķietamus korupcijas riskus šo projektu īstenošanā. Tādēļ šodien parakstīsim līdzdarbības līgumu starp “Delnu”, Kultūras ministriju un valsts aģentūru “Jaunie Trīs brāļi”.
Līguma mērķi, kas saistāmi ar labas pārvaldības principu, ir šādi:
- novērst jebkādu negodīgu rīcību ar publiskajiem naudas vai mantiskajiem resursiem, kā arī ar uzticēto valsts varu vai publisko uzticību;
- padarīt iespējami kvalitatīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas pilnīgi visas norises jebkādā politiskajā un valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas un līdzekļu sadales līmenī saistībā ar “Jauno Trīs brāļu” projektiem.
Līgums paredz virkni procedūru:
- padarīt pilnīgi atklātas visas ar projektu īstenošanu saistītās procedūras, atklātības nodrošināšanai pilnībā pakļaujot visas iesaistītās valsts pārvaldes struktūras, papildus piedaloties privātajam biznesam un organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai;
- aktīvu politisku un administratīvu rīcību pretkorupcijas politikas īstenošanai, iekļaujot izglītības un informācijas darbu, kā arī mehānismus efektīvai korupcijas apkarošanai;
- regulāras publiskas atskaites sabiedrībai (reizi ceturksnī) par līguma izpildes gaitu;
- privātā biznesa sociāli atbildīgu iesaisti īpaši augstu atklātības un caurskatāmības kritēriju izpildē.
Lai izpildītu šos principus, līgumā ir iekļauti atklātības, caurskatāmības, publiskas atskaitīšanās, sabiedrības līdzdalības un biznesa sociālās atbildības elementi, kuru vidū daudzi ir Latvijā unikāli, nepieredzēti un jauni:
- valsts pārvalde aktīvi atklāj sabiedrībai absolūti un pilnīgi visu informāciju, ieskaitot konfidenciālu dokumentāciju, par savām darbībām gan pārvaldes iestāžu iekšienē, gan to attiecībās ar trešajām personām;
- valsts pārvalde piesaista nevalstisku organizāciju konsultatīvi, informatīvi un izglītojoši visai savai darbībai;
- valsts pārvalde nodrošina spēcīgu “trauksmes cēlāju” aizsardzību gan iestāžu darbinieku, gan trešo personu sūdzību gadījumā, garantējot neatkarīgu sabiedrisku uzraudzību bez informācijas avota atklāšanas pienākuma;
- valsts pārvalde apņemas pieprasīt sociāli atbildīgu sadarbību, augstu biznesa ētikas standartu un aktīvu pretkorupcijas politiku no privātā biznesa struktūrām.
Ar visu apjomīgo juridisko procedūru kopumu, abu pušu saistībām un pienākumiem, kuru uzliek šis līgums, ikviens ir laipni aicināts iepazīties www.delna.lv vai www.km.gov.lv mājas lapā.
“Delna” atzīst, ka kultūras ministre Helēna Demakova ir spējusi pārliecināt par savu politisko nodomu nopietnību un vēlmi kalpot kopīgam mērķim – novērst korupciju “Jauno Trīs brāļu” projektu īstenošanā. Līguma izstrāde un sagatavošana ilga deviņus mēnešus, piesaistot plašu ekspertu loku. Ar līguma parakstīšanu Kultūras ministrija sper Latvijas valsts pārvaldē nepieredzētu soli labas pārvaldības īstenošanā.
“Delna” ir apņēmusies aizdomu vai kritikas gadījumos vispirms informēt līgumslēdzēju puses un tikai to bezdarbības vai neadekvātas rīcības gadījumā kritiku izteikt publiski. Tādējādi ministre un aģentūra gūst laiku gan kļūdu vai pārkāpumu novēršanai, gan arī savas pozīcijas sagatavošanai. Kultūras ministre ar līgumu samazina savas politiskās atbildības riskus, jo līgums paredz plašu pretkorupcijas koalīciju, iesaistot gan nevalstiskus, gan privātā biznesa dalībniekus, proporcionāli sadalot atbildību iepriekš nepamanītu pārkāpumu, kļūdu vai noziegumu gadījumā. Tāpēc līgums ir politiski izdevīgs kultūras ministrei.
Mēs patiesi ticam un darīsim visu, lai Nacionālo bibliotēku, koncertzāli un laikmetīgās mākslas muzeju uzceltu godīgi. šā līguma ētiskā motivācija, politiskā atbildība un juridiskās saistības veido kopumu, kas solījumam nodrošināt godīgumu neļaus pārplīst kā ziepju burbulim.
Autors: Helēna Demakova, kultūras ministre, Roberts Putnis, “Delnas” vadītājs, LA
Publicēšanas datums: Piektdiena, 2005. gada 2. septembris
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
