KUI 2005
Filed under: Dati par korupciju, KUI - korupcijas uztveres indekss
Sīkāks apraksts par KUI 2005 aprēķināšanā izmantoto metodoloģiju ir pieejams: www.transparency.org
KUI vērtējums: norāda uz uzņēmēju un analītiķu kopumā uztvertās korupcijas pakāpi valstī un sniedzas amplitūdā no 10 (korupcijas nav nemaz) un 0 (absolūti korumpēta valsts)
Izmantotās aptaujas: atspoguļo KUI aprēķināšanā izmantoto aptauju un novērtējumu skaitu katrai valstij. Katrai valstij tika prasīti vismaz 3 avoti, lai tā tiktu iekļauta KUI.
Vērtējumu amplitūda: parāda augstāko un zemāko vērtējumu no avotu puses.
Uzticamības intervāls: parāda KUI rezultātu iespējamās vērtības amplitūdu. Tas atspoguļo, kā valsts rezultāts var atšķirties atkarībā no mērījumu precizitātes.
KUI 2005 pamatinformācija
Filed under: Dati par korupciju, KUI - korupcijas uztveres indekss
- 10 pamatdati par Korupcijas uztveres indeksu 2005
- Korupcijas uztveres indekss 2005: metodoloģija
- Korupcijas uztveres indekss 2005: īsas piezīmes par metodoloģiju
- Korupcijas uztveres indekss 2005: atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem
- Korupcijas uztveres indekss 2005: ES dalībvalstis
- Korupcijas uztveres indekss 2005: pasaule
Statistika
- Korupcijas uztveres indekss 2002 – 2005: Baltijas valstis
- Korupcijas uztveres indekss 2002 – 2005: Baltijas un Ziemeļvalstis
- Korupcijas uztveres indekss 2002 – 2005: ES
Kas ir KUI?
Korupcijas Uztveres indekss (CPI) izvērtē valstis atbilstoši tam, cik lielā mērā tajās tiek uztverta korupcija valsts amatpersonu un politiķu starpā. Tas ir kompozīts indekss, dati par korupciju nāk no ekspertu aptaujām, tās veic dažādas uzticamas iestādes. Indeksā redzami uzņēmēju un ekspertu viedokļi no visas pasaules, tajā skaitā piedalās arī eksperti, kuri dzīvo vērtētajās valstīs.
Kopš 1995. gada Transparency International katru gadu publicē Korupcijas uztveres indeksu.
Transparency International: Korupcija joprojām apdraud attīstību
Filed under: Dati par korupciju, KUI - korupcijas uztveres indekss, Transparency International
Rīgā, 2005. gada 18.oktobrī
Transparency International Paziņojums pasaules medijiem /Delnas tulkojums
Korupcija joprojām apdraud attīstību
2005. gada Korupcijas uztveres indekss parāda, ka pasaules vismazāk attīstītajās valstīs pastāv dubults slogs – nabadzība un korupcija.
“Korupcija ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pasaulē pastāv nabadzība un ir grūti pret to cīnīties,” teicis Transparency International priekšsēdētājs Peter Eigen. “šīs divas epidēmijas viena otru baro, tauta ieslodzīta izmisuma ciklā. Valstīm enerģiski jācīnās pret korupciju, ja vien tās vēlas, lai palīdzība no citām valstīm tiešām palīdzētu tautas atbrīvošanā no trūkuma.”
Daudzviet pasaulē noticis progress, drīz stāsies spēkā ANO Konvencija pret korupciju, taču 70 valstīs (gandrīz pusē to valstu, kas minētas indeksā) punktu skaits bija zem 3, un tas nozīmē, ka tur pastāv ļoti nozīmīga korupcijas problēma. To valstu skaitā, kas izvērtētas indeksā, korupciju par graujošu problēmu visvairāk uzskata speciālisti, kas vērtējuši tādas valstis, kā čada, Bangladeša, Turkmenistāna, Mjanma un Haiti. Tās ir arī pasaules nabadzīgākās valstis.
Pasaules plānos patlaban ietilpst mērķis, līdz 2015. gadam ekstrēmas nabadzības līmeni pasaulē samazināt par vienu pusi. Korupcija traucē šo tā saukto Tūkstošgades Attīstības mērķu sasniegšanu, jo tā kaitē ekonomiskai izaugsmei un ilgtspējīgai attīstībai, kas ļautu cilvēku miljoniem izsprukt no nabadzības slazda. Cīņai pret korupciju jābūt centrālam elementam resursu papildināšanā un mērķu sasniegšanā, tas saistās gan ar starpvalstu palīdzību, gan arī ar iekšzemes notikumiem katrā valstī.
Pētījumi atkārtoti rāda, kā ārvalstu investīcijas samazinās tajās valstīs, kuras tiek uztvertas par korumpētām, tas arī traucē to iespējas, kļūt bagātākām. Ja valsts uzlabo pārvaldi un samazina korupciju, tā saņem tā saukto “attīstības dividendi”. Pasaules Bankas Institūts uzskata, ka tā tiek uzlaboti jaundzimušo mirstības rādītāji, pieaug ienākumi uz vienu cilvēku, paplašinās lasītprasme.
Pasaules trūcīgāko valstu starpā ir 19 valstis, kurām piešķirti atviegloti noteikumi valsts parāda jomā, tā sauktā “Dziļi Parādos Iestigušo Trūcīgo valstu” (HIPC) iniciatīva veidota tāpēc, ka šajās valstīs notikušas ievērojamas ekonomiskās reformas. Taču CPI neviena no šīm valstīm nav saņēmusi vairāk, kā četrus punktus, tas liecina par nopietnu vai ļoti nopietnu korupcijas problēmu. šajās valstīs pastāv nopietns risks, ka nauda, kas nav jāizmanto parādu atmaksāšanai, tiks izmantota alkatīgā, izšķērdīgā vai kļūdainā veidā. Valstīm bija jāveltī ievērojami pūliņi un resursi tā, lai piedalītos HIPC iniciatīvā, tas pats jādara, lai cīnītos arī pret korupciju.
Korupcijas izskaušana, un palīdzības saņēmēju veiktas reformas – tās ir nozīmīgas, lai palīdzība kļūtu efektīvāka, lai sasniegtu būtiskos cilvēka un ekonomiskās attīstības mērķus, kādus izstrādājusi starptautiskā sabiedrība.
“Korupcija nav dabas stihija, runa ir par cietsirdīgu un aprēķinātu iespējas nozagšanu, un upuri ir tie vīrieši, sievietes un bērni, kuri vismazāk spēj pasargāt paši sevi,” teicis TI izpilddirektors Deivids Nusbaums. “Valsts amatpersonas daudz par to runā, taču nepieciešams izpildīt solījumus par darbu un resursiem, kas domāti pārvaldes, procesa atklātības un atbildības uzlabošanai.”
Cīņā pret korupciju manīts arī progress
Laikā no 2004. līdz 2005. gadam pieaugusi uztvere par korupciju tādās valstīs, kā Kostarika, Gabona, Nepāla, Papua-Jaungvineja, Krievija, Seišelu salas, šrilanka, Surinama, Trinidāda un Tobago, un Urugvaja. Toties situācija pēdējā gada laikā ievērojami uzlabojusies tādās valstīs, kā Igaunija, Francija, Honkonga, Japāna, Jordānija, Kazahstāna, Nigērija, Katāra, Taivāna un Turcija.
Nesen apstiprināta ANO Konvencija pret korupciju, radīti juridiski ietvari ilgtspējīgam progresam cīņā pret korupciju. Konvencija stāsies spēkā 2005. gada decembrī, tā ļaus ātrāk atgūt nozagtu naudu. Bankas tiks spiestas aktīvāk cīnīties pret naudas atmazgāšanu, valstis drīkstēs tiesāt ārvalstu kompānijas un indivīdus, kas nodarbojušies ar korupciju attiecīgās valsts teritorijā, valstis drīkstēs aizliegt kukuļdošanu ārvalstu amatpersonām. Trūcīgajām valstīm, kuras ievēros konvencijas noteikumus, būs priekšrocība cīņā par ārvalstu investīcijām un ekonomisko izaugsmi.
Bagātība negarantē progresu cīņā pret korupciju
Bagātība nav priekšnoteikums korupcijas veiksmīgai kontrolēšanai. Ilgtermiņa CPI analīzi veicis profesors Johans Grāfs Lambsdorfs, viņš konstatējis, ka korupcijas uztvere pēdējo 10 gadu laikā ievērojami samazinājusies arī tādās salīdzinoši trūcīgās valstīs, kā Igaunija, Kolumbija un Bulgārija.
Toties atsevišķās bagātās valstīs (Kanāda, īrija) pēdējo 10 gadu laikā ievērojami pieaugusi uztvere par korupciju, tas rāda, ka arī bagātām valstīm, kuras ieņem augstu vietu CPI reitingā, cītīgi jāstrādā, lai saglabātu integritāti.
Tāpat jāatzīst, ka atbildība par cīņu pret korupciju negulstas tikai uz trūcīgo valstu pleciem. Bagātajās valstīs jācīnās pret ievērojamu korupcijas gadījumu skaitu, taču tām arī jānodrošina, ka attiecīgās valsts kompānijas nenodarbojas ar korupciju citās valstīs. Likuma pārkāpēji jāsoda, viņi nedrīkst piedalīties valsts iepirkuma procesos. Atbildība par ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanu gulstas arī uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas pleciem, tai aktīvi jāveicina atklātība un cīņa pret korupciju globālajā tirdzniecībā.
Situācija ļoti skaidra – tādi riska faktori kā slepenība valsts pārvaldē, elites pārmērīga ietekme, un sakropļotas politiskās finanses, meklējami gan bagātās, gan nabadzīgās valstīs. Neviena bagāta valsts nav imūna pret korupcijas sērgu.
Transparency International mudina valstis, ievērot šādas prasības:
Trūcīgākās valstīs:
- Pilnveidot resursus un politisko gribasspēku cīņa pret korupciju;
- Dot sabiedrībai plašāku informāciju par budžetiem, ienākumiem un izdevumiem.
Bagātākās valstīs:
- Sniedzot palīdzību, uzstāt, ka saņēmējā valstī nepieciešamas reformas;
- Samazināt palīdzību, kas piesaistīta konkrētām prasībā, jo tā samazinās vietējās iespējas, kā arī palīdzības programmu īpašuma struktūra.
- Veicināt sadarbību starp valdību, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, lai pilnveidotu efektivitāti un ilgtspēju cīņā pret korupciju un par labāku pārvaldi;
- Ratificēt, ieviest un pārbaudīt pretkorupcijas konvencijas visās valstīs tā, lai izveidotu starptautiskus noteikumus šajā jomā. Runa ir par ANO Konvenciju pret korupciju, OECD Konvenciju pret kukuļu došanu, kā arī āfrikas ūnijas un Amerikas Valstu organizācijas reģionālās konvencijas.
2005.gada KUI Latvija otra korumpētākā ES
Filed under: Dati par korupciju, KUI - korupcijas uztveres indekss
Rīgā, 2005. gada 18.oktobrī
Latvijas pretkorupcijas politika neattaisno cerības: Transparency International2005.gada starptautiskajā Korupcijas uztveres indeksā Latvija joprojām tiek vērtēta kā otra korumpētākā ES dalībvalsts aiz Polijas. Latvijas vērtējums audzis līdz 4,2 punktiem no 10 iespējamiem. Tikmēr Igaunijai lēciens vidēji korumpēto valstu kategorijā par 0,4 punktiem (6,4), bet Lietuva apsteidz Latviju par 0,6 punktiem (4,8).
Sabiedrība par atklātību – Delna šodien publisko savas starptautiskās organizācijas – pasaules vadošās pretkorupcijas VO – Transparency Internationalgadskārtējo Korupcijas uztveres indeksu (KUI). Latvijas vērtējums šogad ir sasniedzis 4,2 punktus no iespējamiem 10. Tas ir kāpums par 0,2 punktiem iepretim 2004.gadam un augstākais vērtējums Latvijai kopš KUI pastāvēšanas. Tomēr Latvija joprojām atrodas ievērojami zem par apmierinošu korupcijas uztveri uzskatītās 5 punktu robežas un tiek pieskaitīta pasaules korumpētāko valstu grupai.
Latvijai KUI ir otrais zemākais rādītājs starp ES dalībvalstīm aiz Polijas (3,4), kuras reitings turpina kristies jau četrus gadus no vietas (4 punkti 2002.gadā). Pasaules valstu reitingā Latvija šogad ieņem zemo 57.vietu no 159 valstīm.
Igaunija ar 6,4 punktiem šogad ir piedzīvojusi lielāko kāpumu Eiropas valstu starpā (+ 0,4 iepretim 2004.gadam), par 0,3 punktiem apsteidzot Slovēniju kā otru vismazāk korumpēto jauno ES dalībvalsts un kāpjot līdz 27.vietai pasaules valstu reitingā. Lai sasniegtu Igaunijas līmeni, Latvijai ar šībrīža indeksa kāpuma tempu būtu nepieciešami 11 gadi. Arī Lietuvas vērtējums ir audzis līdz 4,8 punktiem (44.valsts).
KUI saraksta augšgalā stabilas pozīcijas saglabā Ziemeļvalstis. Somija jau ceturto gadu iegūst vismazāk korumpētās ES valsts titulu (9,6 punkti), bet Islande ar 9,7 punktiem ir pasaules saraksta augšgalā. Par viskorupmpētākajām pasaules valstīm 2005.gadā tiek uzskatītas Haiti, Mianmāra, Turkmenistāna (1,8 punkti), kā arī Bangladeša un čada (1,7) punkti. Pilnīgi korumpētām valstīm tiek pieskaitītas arī Latvijas kaimiņvalstis Krievija un Baltkrievija ar attiecīgi 2,4 (126.vieta) un 2,6 (107.vieta) punktiem.
Konteksts Eiropas Savienībā
Tikai trešdaļa pasaules valstu ir vērtējamas ar apmierinošu korupcijas līmeni ar KUI, kas augstāks par 5 punktiem. Arī 8 no 25 Eiropas Savienības dalībvalstīm atrodas uz vai zem kritiskās korupcijas robežas. 5 punktu līmeni šogad pirmo reizi ir sasniegusi par tradicionāli ļoti korumpēto uzskatītā vecā ES valsts Itālija (4,8 punktiem pērn līdz 5 punktiem). Tikmēr Grieķija indekss jau trīs gadus stagnē pie 4,3 puntkeim. Vecās ES salībvalstis sasniedz tādas jaunās dalībvalstis kā Slovēnija (6,1), Kipra (5,7), Ungārija (šogad pirmo reizi 5 punkti) un Lietuva (4,8), sarakstu noslēdzot Čehijai (4,3), Slovākijai (4,3), Latvijai (4,2) un Polijai (3,4). Polija ir tradicionāli korumpētākā Austrumeiropas valsts starp tagadējām ES dalībvalstīm, turklāt Polijas vērtējumam ir pastāvīga negatīva tendence (1999.gads – 4,2). Itālija un Grieķija ir tradicionāli korumpētākās vecās ES dalībvalstis. Straujš kāpums ir vērojams arī Francijā (+0,3 ar 7,5 punktiem), bet Austrija jau tā labo 8,4 punktu rādītāju pērn ir spējusi pacelt līdz 8,7 punktiem šogad.
TI uzsver saikne starp nabadzību un korupciju
Transparency International prezidents Pēters Aigens (Peter Eigen)savā paziņojumā šodien norāda uz skaidro saikni starp korupciju un attiecīgo valstu nabadzību: “Korupcija ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pasaulē pastāv nabadzība un ir grūti pret to cīnīties. Šīs divas epidēmijas viena otru baro, tautu ieslogot izmisumā. Valstīm enerģiski jācīnās pret korupciju, ja vien tās vēlas, lai palīdzība no citām valstīm tiešām palīdzētu tautas atbrīvošanā no trūkuma.”
„Latvija ir nabadzīgākā ES dalībvalsts un korupcija kavē tautas attīstību. Tas ir apburtais loks, kuru pārraut var tikai skaidra politiskā griba apkarot korupciju. 2005.gada Korupcijas uztveres indekss apliecina, ka uz politiku liktās cerības neattaisnojas. Indekss parāda, ka Latvijas pretkorupcijas politika ir par dārgu cenu pirkti tukši vārdi. Kamēr mūsu valstī indekss aug minimāli, tikmēr Igaunijā profesionālās grupas notic politikas nodomu nopietnībai arī bez neatkarīgu pretkorupcijas iestāžu izveides”, 2005.gada KUI komentē Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis.
Fona informācija par KUI
Korupcijas uztveres indekss (KUI) mēģina salīdzināt valstis pēc to korumpētības līmeņa, balstoties korupcijas uztverē profesionālās grupās, kas tieši ir saistītas ar korupcijas riska jomām. Korupcijas līmeni ir gandrīz neiespējami objektīvi novērtēt. Tā kā korupcija ir sabiedriski politiska un krimināla parādība vienlaikus, liela nozīme tās apkarošanā ir sabiedriskajai domai, iedzīvotāju uzticībai valsts pārvaldei un tiesībaizsardzības institūcijām. Tāpēc KUI indeksam nu jau 10 gadus ir liela loma korupcijas izpētē visā pasaulē.
Metodoloģija 2005.gadā, aptauju skaits, kļūda
KUI indekss veidojas no dažādām kvalitatīvām aptaujām un pētījumiem, kurus veic starptautiskas pētniecības, informācijas vai politikas analīzes organizācijas. Gada indeksa noteikšanā tiek izmantoti dati no pēdējo trīs gadu pētījumiem. Latvijas 2005.gada KUI vērtējumam ir izmantotas kopā 7 aptaujas, piecas ir notikušas 2005.gadā un pa vienai nāk no 2003. un 2004.gada. Pieļaujamā kļūda Latvijas vērtējuma svārstās no 3,6 līdz 5,5 punktiem. Ar augstāko kļūdu Latvija sasniegtu Lietuvas, Itālijas un Ungārijas vērtējumu.
Publiskos 2005.gada starptautisko Korupcijas uztveres indeksu
Filed under: Dati par korupciju, KUI - korupcijas uztveres indekss, Preses relīzes
Turpinās patvaļīga būvniecība Papes dabas parka kāpās: pašvaldība nereaģē
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Preses relīzes, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2005.gada 4.oktobrī
SIA “Pajūris” Papes dabas parkā turpina nelikumīgos būvdarbus un Rucavas pagasta pašvaldība nereaģē. šādu situāciju, apsekojot īpašumu, secināja “Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) pārstāvji. Būvnieki atklāti ignorē likuma prasības un turpina patvaļīgu būvniecību, neskatoties uz to, ka pašvaldība nesen sodījusi SIA “Pajūris” par nelikumīgi uzbūvēto katlumāju ar 1000 latu lielu naudas sodu. SIA “Pajūris” izdoto būvatļauju ēku rekonstrukcijai pagājušajā gadā anulēja Valsts būvinspekcija. Anulējums pamatojās vairākos pārkāpumus: būvniecība notiek krasta kāpu aizsargjoslā, ir paredzēts būvēt jaunas ēkas, nevis rekonstruēt vecās un pašvaldībai nav teritorijas plānojuma. Arī Ekonomikas ministrija šo lēmumu ir atstājusi spēkā. Attiecīgi šobrīd nav nekāda tiesiska pamata turpināt celtniecību.
Kā uz vietas novēroja Delnas darbinieki, celtnieki darbojās gan ārpusē, gan iekštelpās, kravas mašīnas pieveda granti. šādu būvdarbu norisināšanos pagastā nevar nepamanīt. Taču pašvaldība nereaģē, neskatoties uz tās pienākums nodrošināt būvniecības uzraudzību savā administratīvajā teritorijā. Arī iepriekšējā reizē pašvaldības rīcība šajā objektā sekoja novēloti un tikai pēc Delnas un vietējo iedzīvotāju iejaukšanās.
Līdzīga situācija radusies citā Liepājas rajona pašvaldību apvienotās būvvaldes kompetencē esošā teritorijā – Pāvilostas novada “Kāpās”, kur, neskatoties uz pieteikumu tiesā, kam būtu jāaptur būvdarbi, būvvalde neiebilda pret būvniecības turpināšanu un pat pieņēma māju ekspluatācijā.
“Šis ir kliedzošs piemērs tam, ka valstī trūkst efektīvas būvniecības kontroles”, saka Delnas kāpu projekta vadītāja Aiga Grišāne.
Tuvāka informācija: Aiga Grišāne
Delnas kāpu aizsardzības projekta vadītāja
Tālr. 7285585, 6399417
e-pasts: aiga@delna.lv
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
