Teritorijas plānošana un būvniecība: situācija 2006.gada janvārī
Filed under: Pētījumi, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Situācija 2006.gada janvārī
„Sabiedrība par atklātību – Delna” (turpmāk – Delna) projektu “Tiesas paraugprāvas ar nelikumībām piekrastes kāpu aizsargjoslā” un “Tiesiskuma nodrošināšana kāpu aizsargjoslu apbūves sfērā” ietvaros risināja jautājumus, kas skar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu. Projektu gaitā ir iegūta plaša informācija par situāciju krasta kāpu aizsargjoslā (aizdomīgi būvniecības gadījumi, teritorijas plānošanas jautājumi, dabas aizsardzības jautājumi) un Delna ir sniegusi savu juridisko ekspertīzi, palīdzot risināt nelikumīgas apbūves jautājumus arī citās Latvijas vietās. Tas ir ļāvis mums saskatīt galvenās problēmas teritorijas plānošanā un būvniecībā Latvijā kopumā, tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt strādāt šajās jomās, lai panāktu normatīvo aktu ievērošanu un sistēmisku risinājumu veikšanu.
SITUĀCIJAS ANALĪZE
1. Korupcijas pazīmes
Delna pievērsusies teritorijas plānošanas un būvniecības jomai, jo šeit saskatāms augsts risks korupcijas pastāvēšanai. Risku rada lielā pašvaldības rīcības brīvība un efektīvas valstiskās kontroles sistēmas neesamība gan plānošanas, gan būvniecības jomā. Uz korupciju norāda vairāki indikatori, pirmkārt, pieņemtie lēmumi būvniecības jautājumos (īpaši izsniegtās būvatļaujas) bieži ir nepamatoti, neloģiski un acīmredzami prettiesiski, otrkārt, nav aktīvas kontroles un nav politiskās reakcijas, pat, ja ir aktīva iejaukšanās no sabiedrības puses.
2. Ietekme uz tautsaimniecību
Teritorijas plānošanai un būvniecībai ir būtiska ietekme uz tautsaimniecību. Teritorijas plānojums ir pamats jebkādai darbībai ar zemi, tajā skaitā arī būvniecībai, jo būvniecība būtībā ir teritorijas plānošanas turpinājums. Teritorijas plānošanas dokumentiem ir jāiezīmē attīstības vīzija un jānodrošina teritoriju ilgtspējīga attīstība, saprātīga un efektīva izmantošana. Teritorijas plānojumiem ir jābūt par pamatu lēmumu pieņemšanai gan lielajiem investoriem, gan ikvienam iedzīvotājam, jo plānojumi dod atbildi uz to, ko drīkst darīt un kā teritorija varētu izskatīties nākotnē.
Plānošanas un būvniecības jautājumi ir būtiski arī cilvēktiesību aspektā, jo šeit tiek skartas gan indivīda īpašumtiesības, gan sabiedrības tiesības uz labvēlīgu vidi, tāpēc valsts ir nodrošinājusi aizskartajiem indivīdiem iespējas vērsties tiesā. Tiesāšanās rada lielus zaudējumus, pirmkārt, jau būvniekam, kura visas darbības tiek apturētas līdz lietas galīgai izlemšanai un, otrkārt, gadījumos, ja pašvaldības pieņemtais lēmums tiek atzīts par nelikumīgu un atcelts, ļoti iespējams ir kādas mazākas pašvaldības bankrots, atmaksājot būvniekam viņa likumīgi ieguldītos līdzekļus. Tāpēc jo svarīgi ir saskaņot dažādās intereses, proti, izstrādāt kvalitatīvu teritorijas plānojumu, pirms tiek ieguldīti lieli līdzekļi būvniecībā.
3. Teritorijas plānošana un būvniecība
Situācijā, kad daudzām pašvaldībām joprojām nav izstrādāti teritorijas plānojumi, būvniecība notiek haotiski, kas rada nopietnus draudus teritoriju efektīvai izmantošanai un ilgspējīgai attīstībai. Lielai daļai pašvaldību visā valstī tieši pašlaik notiek teritorijas plānojumu izstrādāšana. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pievērsusi pastiprinātu uzmanību piekrastes pašvaldību teritorijas plānojumiem un konstatējusi, ka daļa no izstrādātajiem teritorijas plānojumiem neatbilst normatīvo aktu prasībām un ir jāpārstrādā. Pārkāpumi bieži sastopami sabiedriskajās apspriešanās, izmaiņu iestrādāšanā plānojumos, plānojumu risinājumos, kā arī plānojumu saskaņošanā ar kontrolējošām institūcijām. Prezumējams, ka līdzīga situācija ar teritorijas plānojumu kvalitāti ir visā valstī.
Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem ir pakārtota detālplānošana, kura arī bieži vien ir nepilnīga un neatbilst ne likumiem, ne arī attiecīgajam teritorijas plānojumam. Reģionālā attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk – RAPLM) informē, ka 80% gadījumu izstrādātie detālplānojumi tiek atgriezti pašvaldībām pārstrādāšanai.
1) Plānojumu hierarhija
Teritorijas plānošana notiek vairākos līmeņos, kuros zemāk esošajiem plānojumiem ir
jāatbilst augstāk esošajiem:
- nacionālā līmeņa teritorijas plānojums ir nacionālais plānojums, kurā noteiktas valsts intereses un prasības visas valsts teritorijas izmantošanā un attīstībā. To izstrādā ievērojot valsts reģionālās politikas pamatnostādnes, nacionālo attīstības plānu un nozares attīstības programmu;
- plānošanas reģiona teritorijas plānojumā ir noteiktas plānošanas reģiona teritorijas attīstības iespējas, virzieni un aprobežojumi. To izstrādā ievērojot valsts reģionālās politikas pamatnostādnes, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nozares attīstības programmu;
- rajona pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteiktas rajona pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un aprobežojumi, grafiski attēlota rajona pašvaldības teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti. To izstrādā, ievērojot plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, to rajona pašvaldību politikas plānošanas dokumentus un teritorijas plānojumus, ar kurām robežojas attiecīgā rajona pašvaldība un attiecīgās rajona pašvaldības politikas plānošanas dokumentus;
- vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un aprobežojumi, grafiski attēlota vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti. To izstrādā, ievērojot tās rajona pašvaldības politikas plānošanas dokumentus un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība; to vietējo pašvaldību politikas plānošanas dokumentus un teritorijas plānojumus, ar kurām robežojas attiecīgā vietējā pašvaldība un attiecīgās vietējās pašvaldības politikas plānošanas dokumentus;
- vietējās pašvaldības detālplānojumos tiek detalizēti pašvaldību teritorijas plānojumi. Tos izstrādā vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumā noteiktai teritorijai un apstiprina pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma stāšanās spēkā, ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu.
Latvijā joprojām nav pieņemts nacionālais plānojums. Trūkst arī daudzi plānošanas reģionu un rajonu plānojumi. Plānošanu sarežģī arī neskaidrība ar administratīvo reģionu izveidošanu un vietējo pašvaldību reformu.
Tā kā būvniecība notiek, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai detālplānojumu (kur tādi ir), tas būtu atzīstams par svarīgāko posmu, kas savieno attīstības vīziju ar būvdarbiem. Tāpēc projektā vislielākā uzmanība tiks veltīta tieši vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem, neaizmirstot arī līdz12darboties nacionālā plānojuma izstrādē.
2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrāde un piemērošana
Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi un detālplānojumi tiek pieņemti pašvaldību saistošo noteikumu veidā un normatīvie akti nosaka skaidru procedūru šo noteikumu pieņemšanai (skatīt pielikumā Nr.1 pievienoto shēmu). Teritorijas plānojuma zstrādāšana nav tikai formāla procedūra. Tā ir reglamentēta, lai varētu identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām no tām plānojumā dodama prioritāte. Šajā procesā ir jāpanāk visu iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana, vājāko dalībnieku aizsardzība un valdības pārstāvēto visas sabiedrības interešu nodrošināšana. Lai panāktu minēto interešu līdzsvarošanu, teritorijas plānojums tiek izstrādāts vairākos posmos, notiek neskaitāmas apspriedes, iesaistot valsts iestādes, neatkarīgos ekspertus un ieinteresēto sabiedrību – gan zemes īpašniekus, gan kaimiņus, gan sabiedriskās organizācijas. Diemžēl bieži sabiedrības iesaistīšana plānošanas procesos nav efektīva, jo sabiedrība netiek pietiekoši labi informēta vai arī tās viedoklis vienkārši netiek ņemts vērā.
Normatīvie akti attiecībā uz pašvaldību teritorijas plānošanu pēdējo gadu laikā tika bieži mainīti (10 gadu laikā ir paspējuši nomainīties pieci Ministru kabineta noteikumi, kas regulē teritorijas plānošanu). Šāda normatīvo aktu mainība nav veicinājusi vienotu izpratni par prasībām un procedūrām. Pēdējie būtiskie grozījumi aizliedz ar detālplānojumu grozīt teritorijas plānojumu, jo šāda haotiska plānošana būtībā nebija kontrolējama un radīja nopietnus korupcijas draudus. Pašvaldības gan joprojām mēdz jaukt normatīvos aktus ar administratīvajiem aktiem un pieņem vienkāršus lēmumus ar kuriem groza teritorijas plānojumus. Šī ir viena no būtiskākajām problēmām teritorijas plānošanā, jo, pirmkārt, pat, ja noticis konsultāciju process un teritorijas plānojums stājies spēkā kā normatīvais akts, sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka netiks pieņemts kāds administratīvais akts, kas mainīs teritorijas plānojuma noteikumus un sabiedrība par savam tiesībām šajos jautājumos vairākumā gadījumu nav informēta. Vēl jo vairāk – izdota būvatļauja, kas ir pretrunā teritorijas plānojumam. Tas var tikt skaidrots gan ar pašvaldību vājo izpratni par tiesību sistēmu un nespēju nošķirt likumdošanu no administratīvā procesa, gan arī ar tīšu ļaunprātību.
3) Būvniecība bez teritorijas plānojuma
Vislielākās problēmas rada Būvniecības likuma pārejas noteikumu 10.punkts, kas pieļauj būvniecību bez teritorijas plānojuma lielākajā daļā teritorijas, izņemot krasta kāpu aizsargjoslā. Lai šādu būvniecību veiktu, katrā atsevišķā gadījumā nepieciešams veikt sabiedrisko apspriešanu. Šādas iespējas pastāvēšana grauj teritorijas plānošanas un sabiedriskās apspriešanas nozīmi. Nopietni draudi tiek radīti arī teritoriju ilgspējīgai un saskaņotai attīstībai. Par strauji augošajiem ciematiem, kuriem ir nepietiekami attīstīta infrastruktūra, sākušas uztraukties arī bankas, kas dod kredītus māju iegādei, jo pastāv risks, ka šos kredītus nebūs iespējams atdot, jo iedzīvotājiem būs jāņem jauni kredīti, lai sakārtotu infrastruktūru. RAPLM pēdējā gada laikā rīko jau otro konferenci, lai meklētu iespējamos risinājumus. Būvniecības likuma grozījumos, kas pašlaik ir Saeimā, tiek piedāvāts pārejas noteikumu 10.punktam noteikt termiņu, līdz kuram to var piemērot.
4) Kontrole
Vietējai pašvaldībai ir vislielākā atbildība, jo tai ir jāvada teritorijas plānojuma izstrāde un jāveic arī kontrole pār tā īstenošanu. Pašvaldība vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādi un īstenošanu, apstiprina vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumus un to grozījumus kā saistošos noteikumus un nodrošina sabiedrības līdzdalību vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas procesā. Pašvaldības ir atbildīgas par būvniecību savā teritorijā. Pašvaldības izveido būvvaldi, kas skata šos jautājumus (vai atsevišķos gadījumos pašvaldības apvienojas un izveido apvienoto būvvaldi). Problēma, ka pašvaldības domei (padomei) būtu jākontrolē būvvaldes pieņemto lēmumu likumība, taču, ņemot vērā, ka pašvaldības dome (padome) ir tā, kas nosaka finansējumu būvvaldei un pieņem darbā būvvaldes amatpersonas, būvvaldes nevarētu uzskatīt par neatkarīgām savu lēmumu pieņemšanā, proti, tās pieņem tādus lēmumus, kādus pašvaldības vēlas redzēt. Līdz ar to nevarētu runāt par jebkādas kontroles esamību, jo pašvaldības nav ieinteresētas atcelt būvvalžu lēmumus.
Pašvaldību pieņemto nelikumīgo lēmumu (un bezdarbības) kontrole ir vairāku valsts institūciju pārraudzībā, kuras līdz šim kontrolējošo funkciju nav realizējušas pietiekami. Kontrole ir neefektīva, jo tā ir kazuistiska, virspusēja un arī novēlota. Valsts pārvaldes iestādēm trūkst zināšanu, informācijas, iniciatīvas un resursu, lai veiktu veiksmīgāku kontroli. Daudzos gadījumus, pat konstatējot nelikumības, valsts pārvaldes iestādes nevēršas ar lielāko bardzību pret vainojamajām amatpersonām vai nelikumīgo būvju īpašniekiem, aizbildinoties ar resursu vai pilnvaru trūkumu.
RAPLM pienākums metodiski vadīt, pārraudzīt un koordinēt teritorijas plānojumu izstrādi. RAPLM ir jāizvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstība nacionālajam plānojumam un normatīvajiem aktiem un tā var ierosināt nepieciešamās izmaiņas, ja teritorijas plānojums neatbilst šā likuma, citu normatīvo aktu un nacionālā plānojuma prasībām. RAPLM var apturēt pašvaldību saistošo noteikumu darbību un, ja pašvaldība noteiktā laika posmā neatceļ, tad pašvaldībai jāvēršas Satversmes tiesā. Kā pozitīvu faktu jāmin normatīvo aktu grozījumi, kas dod lielākas pilnvaras RAPLM iesaistīties teritorijas plānošanas jautājumos pašvaldībās (gan procesa gaitā, gan pēc pieņemšanas).
Rajona pašvaldība izvērtē attiecīgā rajona pašvaldībā ietilpstošo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību spēkā esošajam rajona pašvaldības teritorijas plānojumam.
Delnai ir bijusi ilga un neauglīga sarakste ar prokuratūru, lūdzot vērsties pret amatpersonām, kas pārkāpušas normatīvos aktus. Lai gan prokuratūrai pašai būtu jāseko līdzi situācijai un jāsāk izmeklēšana, ja tiek pamanīts iespējams pārkāpums, līdz šim attiecībā uz pārkāpumiem amatpersonu darbībās būvniecības jomā tas nav veikts.
Uz šā gada 23. janvāri noliktā tiesvedība par Sakas novadā pērn nodegušo māju “Kāpas” visticamāk tiks pārcelta
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2005.gada 20.janvārī
Ar lielu varbūtību var prognozēt, ka uz pirmdienu, 23.janvāri plkst. 13:00 noliktā Administratīvās rajona tiesas prāva par būvatļaujas likumību īpašumā “Kāpas” Sakas pagastā tiks pārcelta uz vēlāku laiku. šādu lūgumu ir izteikusi pieteicēja “Sabiedrība par atklātību DELNA”, kā arī trešās personas pārstāvis advokāts Uģis Grūbe paralēlu tiesvedību dēļ. Delna papildus lūdz Administratīvo tiesu pieaicināt par trešo personu “Kāpu” jauno īpašnieku Eriku Krapivinu, kas tikai 2005.gada februārī nomainīja iepriekšējo īpašnieku Dmitriju Krapivinu, kad būvatļauja jau bija pārsūdzēta tiesā. Lietas izskatīšana būtu jāatliek līdz trešās personas pieaicināšanai.
Delna veic tiesvedību par Liepājas rajona pašvaldību apvienotās būvvaldes 2003.gada 24.oktobrī izsniegtās būvatļaujas dzīvojamās ēkas “Kāpas” būvniecībai Sakas pagastā atcelšanu. Būvatļauja tika izsniegta, pārkāpjot Aizsargjoslu likuma nosacījumus: bez spēkā esoša teritorijas plānojuma, bez noteiktām ciemu robežām un bez iepriekšējās apbūves.
Kad Delna iesniedza prasību tiesā, būvniecība bija jāpārtrauc, turpretī LRPAB Kāpas pieņēma ekspluatācijā un ļāva tur vēlāk veikt atliktus būvdarbus. Tikai Delnas panāktais Administratīvās apgabaltiesas lēmums par pagaidu noregulējumu, proti, jebkādu saskaņošanas vai būvniecības procesu aizliegumu, līdz tieas sprieduma pieņemšanai, spēja apturēt nelikumīgi turpinātos būvdarbus.
Šīs būvatļaujas atcelšanas gadījumā attiecīgā dzīvojamā ēka var tikt atzīta par nelikumīgu, kas attiecīgi nozīmē, ka rudenī daļēji nodegusī nelikumīgā būve ir nojaucama. Līdzšinējā izmeklēšana ir par pamatu domāt, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana.
Ugunsgrēks nemaina Delnas nostāju pret LRPAB rīcību, jo būtiski ir konstatēt būvatļaujas izsniegšanas fakta nelikumību.
Delna ir apstrīdējusi privātmāju būvniecību GNP mežā Inčukalnā
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Preses relīzes, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
2006.gada 10.janvārī, Rīgā
Delna šodien Rīgas virsmežniecībā ir apstrīdējusi privātmāju būvniecību Gaujas Nacionālā parka mežā Inčukalnā starp Vidzemes šoseju un Gauju. Būvniecības priekšdarbi jau notikuši. Vienā no zemesgabaliem jau tikusi veikta kailcirte, pamatojoties uz Gaujas nacionālā parka administrācijas gada nogalē izsniegto ciršanas apliecinājumu.Inčukalna pagasta padome vēl 2005.gada 17.augustā teritorijas plānojumā šīs teritorijas paredzēja kā “mežus un apzaļumotās teritorijas”. Bet jau 8.oktobrī Rīgas virsmežniecība izsniedza atļaujas transformēt meža zemi par apbūvējamu teritoriju īpašumos “Vecrimeikas”, “Rimeikas” un “Jaunrimeikas” .
“Sabiedrība par atklātību – Delna” ir apstrīdējusi Rīgas virsmežniecības izsniegtās transformācijas atļaujas. Zemes transformācija minētajos zemes gabalos nav pieļaujama, jo tas ir pretrunā Inčukalna pagasta teritorijas plānojumam. Teritorijas plānojumā veikt grozījumus iespējams tikai īpašas procedūras ietvaros. Rīgas virsmežniecība, izsniedzot transformācijas atļaujas, ir rupji pārkāpusi plānošanu regulējošos normatīvos aktus.
Delna lūdz Inčukalna pagasta padomi pārtraukt būvniecības turpmāku saskaņošanu, neskatoties uz notikušajiem būvniecības priekšdarbiem.
Papildus informācija:
Aiga Grišāne
Delnas projekta vadītāja
Tālr. 7285585, 6399417
e-pasts: aiga@delna.lv
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
