Administratīvā apgabaltiesa pārskatīs spriedumu, ar kuru likts nojaukt nelikumīgu būvi kāpu aizsargjoslā
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 29.martā
Administratīvā apgabaltiesa ceturtdien, 30.martā 10:00 333.telpā skatīs Rojas pagasta padomes apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu ar kuru tika apmierināts “Sabiedrības par atklātību – Delna” pieteikums un pagastam uzlikts pienākumus lemt par jaunbūves nojaukšanu īpašumā “Ainas”.
Būvatļauja krasta kāpu aizsargjoslā tika izsniegta 2003.gada 3.novembrī, pārkāpjot Aizsargjoslu likuma nosacījumus: vietā bez noteiktām ciema robežām un bez iepriekšējās apbūves. Administratīvā rajona tiesa spriedumā deva izskaidrojumu jēdzienam iepriekšējā apbūve, konstatēja pašvaldības pieļautos pārkāpumus un atcēla nelikumīgo būvatļauju ar izsniegšanas brīdi, kā arī uzlika par pienākumu pagastam lemt par jaunbūves nojaukšanu.
Rojas pagasta padome un mājas īpašnieks nepiekrita spriedumam un to pārsūdzēja apgabaltiesā. Padome nepiekrīt sprieduma argumentācijā norādītajam un uzskata, ka rīkojusies atbilstoši normatīvajiem aktiem. Padome arī nepiekrīt tiesas sniegtajai iepriekšējās apbūves interpretācijai.
Ar tiesvedības palīdzību Delna veido paraugu tam, kādā veidā sabiedrība var vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības uz labvēlīgu vidi gadījumos, kad notikusi nelikumīga būvniecība. Delna vēlas radīt precedentu, kas liktu pašvaldībām ievērot likumu. Delna vēršas pret amatpersonu likumpārkāpumiem un tās mērķis nav vērsties pret kādu konkrētu indivīdu, kas uzsācis būvniecību.
Kontaktinformācija:
Aiga Grišāne
Delnas projektu vadītāja
6399417
aiga@delna.lv
Eiropas Padomes NVO kongress: „NVO darbība ir politiska pēc savas būtības”
Rīgā, 2006.gada 27.martā
26. martā Varšavā noslēdzās Eiropas Padomes (EP) rīkotais NVO Kongress, kurš savās rezolūcijā uzsvēra NVO starptautiskās sadarbības un politiskās darbības lomu un nosodīja Baltkrievijas diktatūru. Kongress vienojās, ka visā Austrumeiropā, bet īpaši Krievijā un Baltkrievijā, NVO darbību apdraud nedemokrātiskie spēki, graujot to reputāciju ar pārmetumiem par ārvalstu finansu palīdzības pieņemšanu un darbības politiskumu. Dalībnieki vienojās, ka NVO ir tiesības aktīvai rīcībai politiskā līmenī, ko paredz EP dalībvalstu III samita noslēguma dokumenti par pilsoniskās sabiedrības lomu.
Kongress īpaši atbalstīja valstu vadītāju tikšanās laikā pērn maijā pausto pozīciju, ka NVO dod būtisku „ieguldījumu demokrātiskas pārvaldes caurskatāmības un atbildīguma veicināšanā,” un gala rezolūcijā norādīja, ka „šī valstu vadītāju deklarācija uzsver un apstiprina NVO rīcības tiesības politiskā līmenī.
„Visai politiskajai darbībai demokrātiskā valstī ir jābūt vērstai uz iedzīvotāju labklājības stiprināšanu. Uz to ir vērsta arī NVO darbība. Jebkurš NVO dienaskārtības jautājums var un drīkst kļūt politisks. Ja, piemēram, NVO vēršas pret sieviešu tirdzniecību vai par sociālo aizsardzību, tad tas ir dabiski, ka šim darbam ir politiska perspektīva,” skaidroja Eiropas Padomes Starptautisko NVO grupas „Pilsoniskā sabiedrība un demokrātija Eiropā” prezidents Sirils Ričijs (Cyril Ritchie), uzsverot: „NVO darbība Austrumeiropā nevar pastāvēt bez ārvalstu finansiālās palīdzības, bet starptautiskie NVO tīkli ir svarīgs instruments efektīvam NVO darbam nacionālajā valstī.”
EP cilvēktiesību eksperts Džeremijs Makbraids (Jeremy McBride), komentējot demonstrēšanas un biedrošanās brīvības arvien restriktīvākās likumu normas Austrumeiropā, uzsvēra, ka „EP cilvēktiesību instrumenti garantē iedzīvotāju pamattiesības biedroties gan reģistrētā, gan nereģistrētā veidā”. Viņš norādīja, ka reģistrācijas statuss nedrīkst būt par iemeslu jebkādai principiālai personu biedrošanās brīvības ierobežošanai. Attiecībā uz demonstrēšanas brīvību eksperts norādīja, ka „publiskā telpa pieder sabiedrībai un tās izmantošana savas pārliecības demonstrēšanai ir pašsaprotama”. Makbraids arī skaidroja, ka modernā cilvēktiesību interpretācija iet vēl tālāk, uzliekot par pienākumu akceptēt ar demonstrācijas brīvību saistītos apgrūtinājumus pat privātās telpās kā, piemēram, iepirkšanās centri.
Kongress atsevišķā deklarācijā nosodīja Baltkrievijas nedemokrātisko valdību, tās brutālo rīcību pret miermīlīgajiem protestētājiem un politisko opozīciju un aicināja valdības un starptautisko sadarbību sadarboties ar demokrātiskajiem spēkiem Baltkrievijā. Dalībnieki arī piedalījās Varšavā rīkotajā demonstrācijā Baltkrievijas demokrātisko spēku atbalstam.
Nedēļas nogalē Varšavā sanāca kopā vairāk kā 200 pārstāvju no Centrālās un Austrumeiropas NVO, lai pārrunātu demokrātijas tendences reģionā, īpaši izvērtējot demokratizācijas procesus Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā.
Eiropas Padome jau vairākus gadus izvirza pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumus par savas darbības prioritāti. EP ir pirmā starptautiskā organizācija, kas NVO pārstāvniecību un līdzdalību tās lēmumu pieņemšanā ir institucionalizējusi, dodot NVO oficiālu dalībnieka statusu EP. šobrīd EP darbā līdzdarbojas aptuveni 400 starptautiskās NVO.
Kongresā no Latvijas piedalījās Sabiedrības par atklātību DELNA padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis, EP un Latvijas Pilsoniskās alianses eksperte Zinta Miezaine, kā arī Ventspils reģionālā NVO atbalsta centra vadītāja Ruta Šenkevica.
Delna: Iespēja savlaicīgi novērst LIAA un VRAA projektu pieņemšanas procedūras nepilnības ir nokavēta
Filed under: Darbības jomas, ES Struktūrfodnu ieviešanas uzraudzība, Politikas uzraudzība
2006. gada 24.martā, Rīgā
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) grantu shēmas projektu pieņemšanas procedūra ir vēlreiz aktualizējusi problemātisko projektu pieņemšanas kārtību “kas pirmais brauc, tas pirmais maļ”. Projektu pieņemšanas kārtība, kurā galvenais “kvalitātes” kritērijs ir projekta iesniegšanas secība, nenodrošina projektu savstarpējo kvalitatīvo konkurenci.
Sabiedrība par atklātību Delna jau 2005.gada 18.maijā tikšanās reizē ar LIAA direktoru Andri Ozolu norādīja, ka šādi projektu atlases principi neatbilst labas pārvaldības praksei, tāpēc tie būtu aiztājami ar kvalitatīviem projekta vērtēšanas kritērijiem.
Projektu iesniedzēju neapmierinātība un aizdomas par procesa godīgumu, kādas ir radušās pēdējā mēneša laikā saistībā ar Valsts reģionālas attīstības aģentūras (VRAA) „Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās” un LIAA izsludināto grantu shēmu “Atbalsts komercsabiedrības infrastruktūras modernizācijai”, nopietni iedragā uzņēmēju un sabiedrības uzticību struktūrfondu projektu pieņemšanas procesa godīgai norisei un rada šaubas par Eiropas Savienības naudas lietderīgu, efektīvu un caurspīdīgu izmantošanu.
Sabiedrība par atklātību Delna aicina struktūrfondu ieviešanā iesaistītās institūcijas turpmāk atteikties no principa “kas pirmais brauc, tas pirmais maļ” un piemērot procedūras, kas ļauj izvērtēt arī projektus pēc kvalitatīviem kritērijiem.
Delnas direktors attīstības jautājumos Agris Vārpiņš: “Atbildīgajām institūcijām ir nopietni un nekavējoties jāizvērtē negatīvā pieredze, kas gūta no VRAA un LIAA konkursiem. šī problēma nav radusies ne šodien, ne vakar. Delna jau iepriekš bija pievērsusi atbildīgo institūciju uzmanību šiem jautājumiem. Par sagaidāmajām problēmām ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras telefoniski veidoto rindu, Delna norādīja gan aģentūrai, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai vēl pirms projektu pieņemšanas sākuma 14.februārī. Diemžēl RAPLM bija nepieciešams gandrīz mēnesis, lai reaģētu”.
Papildu informācija: Delnas attīstības direktors Agris Vārpiņš 9253176
Sabiedrība par atklātību Delna ievieš Eiropas Komisijas projektu “Atklātības nodrošināšana ES struktūrfondu administrēšanā”
Delna aicina politiķus nekavējoties nosodīt Jūrmalgeitā atklāto augsta līmeņa korupciju
Filed under: Darbības jomas, Pašvaldību uzraudzība, Politikas uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 14. martā
Latvijas valsts augstākajām amatpersonām nekavējoties un skaidri jāpauž sava attieksme pret atklātībā nākušajiem faktiem par amatu pirkšanu Jūrmalas domē, uzskata Sabiedrība par atklātība Delna.
LTV raidījuma De Facto rīcībā esošie ieraksti ar sarunām par amatu dalīšanu Jūrmalas domē pēc 2005.gada pašvaldību vēlēšanām parāda Latvijas politiskās dzīves cinismu un morālo bankrotu. Turpmāka augsto amatpersonu izvairīšanās no skaidra viedokļa paušanas padziļinās iedzīvotāju neuzticēšanos valsts varai, mazinās Latvijas pievilcību investoru acīs un iedragās Latvijas starptautisko tēlu.
A.Šlesera tiešā saistība ar kukuļošanā apsūdzētajiem ir nesavienojama ar turpmāko atrašanos ministra krēslā, jo met ēnu uz visu Ministru kabinetu. Augstāko amatpersonu iecietība pret A. šlesera lomu Jūrmalgeitā apliecinātu visas Latvijas politiskās elites korumpētību, kas „tirgošanos mafijas stilā” par politiskajiem amatiem uzskata par nenozīmīgu notikumu, kas vērtējams tikai tiesai.
Iesaistītajām politiskajām partijām ar lielu atbildību un precīzi ir jāizskaidro vēlētājiem, kāda bija partiju, to pārstāvju un „pietuvināto” uzņēmēju loma Jūrmalas mēra vēlēšanu laikā 2005. gadā.
Skandālā iesaistītajām politiskām partijām un visiem politiskiem spēkiem Latvijā jāpauž nostāja par Jūrmalā izmantotajām politiskajām metodēm un jāuzsāk diskusija partiju iekšienē, lai pierādītu, ka ir iespējama arī godīga un atklāta politika.
Sīkāka informācija pie Delnas Padomes locekles Ineses Voikas: 9284707, inese@delna.lv
„Sabiedrība par atklātību – Delna” – līderis NVO atpazīstamībā
„Sabiedrība par atklātību – Delna” iegūst atpazīstamākās nevalstiskās organizācijas balvu NVO institūta izsludinātajā konkursā par 2005. gada labāko nevalstisko organizāciju (NVO) Latvijā.
Neatkarīga žūrijas komisija atzinusi Delnu par līderi NVO atpazīstamībā. Kā galvenie Delnas atpazīstamības veicinātāji tiek minēti sociālekonomiskie projekti, kā, piemēram, administratīvo resursu novērošanas projekts pirms pašvaldību vēlēšanām, kāpu aizsargjoslas apbūves novērošanas projekts un citas organizācijas aktivitātes.
Delna ieguva iespēju izvietot reklāmu portālā Delfi 2000 latu vērtībā.
Savukārt par 2005. gada labāko (NVO) atzīta Rīgas Samariešu apvienība, kas ieguva galveno balvu – 1000 latu. „Organizācija atzīta par labāko NVO, jo tā veiksmīgi ieviesusi jaunas programmas un pakalpojumus, motivējusi organizācijas darbiniekus un brīvprātīgos, piesaistījusi finansējumu un sadarbojusies ar pašvaldībām, līdzdarbojoties lēmumu pieņemšanas procesos. Rīgas Samariešu apvienības misija ir veicināt sabiedrības sociālo integrāciju, savstarpējo palīdzību, pilnveidot sociālās un veselības aprūpes saņemšanas iespējas,” vēstīja ziņu aģentūra Leta.
Tiesa ignorē Informācijas atklātības likuma mērķi
Filed under: Darbības jomas, Informācijas atklātība, Pašvaldību uzraudzība
Administratīvā rajona tiesa pasludināja lēmumu atstāt pieteikumu bez izskatīšanas lietā pēc “Sabiedrības par atklātību – Delna” pieteikuma par Ventspils domes atteikumu izpaust informāciju par tās izdevumiem medijiem. Delna vērsīsies Administratīvajā apgabaltiesā ar blakus sūdzību, lūdzot atcelt rajona tiesas lēmumu.
Tiesa atstāja bez izskatīšanas pieteikumu, jo uzskata, ka Delna nemaz nav iesniegusi informācijas pieprasījumu Ventspils domei, tādējādi nav ievērojusi lietas iepriekšējas ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Tiesa secinājusi, ka administratīvajā procesā, saņemot informācijas pieprasījumu un sniedzot informāciju, iestādei nav pienākums sniegt juridiskajai personai informāciju, kamēr tā nav saņēmusi rakstisku vai mutisku pieprasījumu no šīs juridiskās personas pārstāvja, kura pārstāvība noformēta Administratīvā procesa likuma kārtībā, proti, ar rakstveida pilnvaru vai citiem dokumentiem. Tāpēc tiesa uzskatīja, ka Delnas 6.aprīļa vēstule, ko parakstījis Delnas projektu vadītājs Pēteris Timofejevs, nav uzskatāma par Delnas kā juridiskās personas veiktu informācijas pieprasījumu.
Delna nepiekrīt tiesas secinājumiem, jo uzskata, ka vispārpieejamā informācija iestādei jāsniedz visiem, kas to pieprasa, netērējot laiku, lai meklētu formālus šķēršļus. Vispārpieejamas informācijas pieprasīšana nerada tiesiskās sekas, tāpēc personas identitātes izpēte nav nepieciešama. Informācijas pieprasījuma iesniegšana nav uzskatāma par administratīvā procesa uzsākšanu, līdz ar to personas iesniegtajam informācijas pieprasījumam nav piemērojams Administratīvā procesa likuma regulējums, kā to ir darījusi tiesa.
Ar šādu lēmumu tiesa praktiski ir izskatījusi lietu pēc būtības, jo Delnas mērķis uzsākot tiesvedību bija veidot tiesu praksi informācijas pieejamības jautājumos, iedzīvināt informācijas pieejamības normas.
Delna atkārtoti norāda, ka Informācijas atklātības likums īpaši uzsver iestāžu pienākumu vienkāršā un pieejamā veidā sniegt iedzīvotājiem informāciju, ievērojot labas pārvaldības principu un vispārpieejamu informāciju sniedzot jebkuram, kas to vēlas saņemt.
Ventspils domes rīcība ir pretrunā ar labu pārvaldību, kā arī informācijas pieejamības un atklātības normu burtu un garu. Tā ir ļoti formālistiska pieeja, kas apgrūtina sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē.
Delna uzskata, ka arī tiesa ir gramatiski tulkojusi Informācijas atklātības likumu, neieraugot šā likuma mērķi, kas ir nodrošināt indivīdiem pēc iespējas vienkāršāku un ātrāku piekļuvi informācijai, īpaši jau vispārpieejamai informācijai. Sekojot tiesas radītajam precedetam, iestādēm būtu jāpārbauda juridisko personu pārstāvju pilnvarojums un fiziko personu ricībspēja pat, ja tas ir lūgums parādīt pašvaldības lēmumu par naudu, kas piešķirta bērnudārza remontam.
Vai politiķi sekmē godīgas vēlēšanas?
Ministriju informatīvie materiāli, kurus rotā ministru ģīmetnes, valdības neadekvāti palielinātas pensijas/pabalsti/algas, pašvaldību pirkti reklāmas laiki televīzijā, lai popularizētu savus labos darbus – visas šīs pirmsvēlēšanu laikam tik raksturīgās iezīmes ir ne tikai varas partiju ļaunprātīga savu priekšrocību izmantošana, bet arī demokrātijas principu pārkāpums.
Kā skaidro “Delna”, trīs visbiežāk sastopamie administratīvo resursu izmantošanas veidi ir:
* institucionālie (piemēram, pašvaldības domes ēkā atrodas arī pie varas esošas partijas birojs, kura telpu noma tiek apmaksāta no pašvaldības budžeta, ministrs ar dienesta auto dodas tikties ar vēlētājiem laukos),
* budžeta (piemēram, pirms pagājušajām pašvaldību vēlēšanām Ventspils dome “Lieldienu” pabalstus mazturīgajiem piešķīra jau martā),
* mediju (mērķtiecīga pašvaldību informatīvo biļetenu izmantošana priekšvēlēšanu kampaņā).
Lai pirmsvēlēšanu laiks nepārvērstos par pie varas esošo politisko spēku izrādīšanos, tādējādi diskriminējot partijas, kurām nav šo administratīvo resursu, un pārkāpjot vēlētāju tiesības uz objektīvu izvēli, sabiedrība par atklātību “Delna” īstenos projektu “Administratīvo resursu izmantošanas novērošana pirms 2006.gada Saeimas vēlēšanām”. Projekta laikā tiks novērots pašvaldību darbs piecās Latvijas lielākajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Valmierā, Ventspilī, Daugavpilī un četrās ministrijās: Labklājības, Kultūras, Aizsardzības un Satiksmes (ievērota visu koalīcijas partiju pārstāvniecība).
“Delnas” uz diskusiju uzaicinātie augsta ranga ierēdniecības pārstāvji atzina, ka, lai pēc iespējas novērstu risku, ka iestāžu administratīvie resursi tiek izmantoti negodīgi, lietderīgi būtu izstrādāt ierēdņu ētikas kodeksu. Kā uzsvēra Valsts Civildienesta pārvaldes pārstāvis Māris Knoks, šāds ētikas kodekss būtu sava veida ierēdņu apdrošināšanas polise pret politiķu spiedienu. Tajā pašā laikā, kā uzsvēra KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, svarīgi, lai negodīgai un neētiskai rīcībai arī sekotu konsekvences, citādi tas tikai vairos daudzu nesodāmības sajūtu.
Jāatgādina, ka pašreizējā prakse liecina: administratīvo resursu ļaunprātīga izmantošana priekšvēlēšanu kampaņā nav tikusi sodīta, par to satraukušies vienīgi atsevišķi masu mediji un nevalstiskās organizācijas.
***
Uzziņai:
Nelikumīga administratīvo resursu izmantošana ir sabiedrības dāvātās uzticības, varas un autoritātes ļaunprātīga izmantošana, lai gūtu papildu priekšrocības, nodrošinot savas personīgās vai politiskās partijas pārvēlēšanas iespējas.
Avots: sabiedrība par atklātību “Delna”
***
Valsts Civildienesta pārvaldes Civildienesta kontroles departamenta vadītājs Māris Knoks:
“Administratīvo resursu izmantošana savtīgiem mērķiem vienmēr ir saistīta ar finanšu plūsmām, to nelietderīgu izlietojumu. Un ministrijā par naudas lietām atbild valsts sekretārs. Līdz ar to ministram nav iespējams izmantot administratīvos resursus politiskiem mērķiem valsts sekretāram aizmuguriski. Iestādes administratīvais vadītājs vienmēr par to būs informēts. Un valsts sekretārs var padoties ministra spiedienam un tam piekrist vai arī atteikties to darīt. Ministriju administratīvos vadītājus likums aizsargā pilnībā, nelikumīga viņu atlaišana nav iespējama. Līdz ar to es uzskatu, ka valsts sekretāriem ir ne tikai pienākums, bet arī iespējas nebaidoties pretoties un ziņot par iespējamām ministra nelikumīgām darbībām. Protams, ar nosacījumu, ja valsts sekretārs pats “nesēž” uz citām nelikumībām, kuras varētu nākt gaismā.
Ja runājam par pēdējā laika divām skaļākajām lietām šajā sakarā – Zemkopības ministrijas anketām ar ministra foto un Satiksmes ministrijas plakātiem par ES naudu ceļa remontiem ar personīgu ministra atvainošanos par sagādātajām neērtībām -, tad te vajadzētu sekot kādai reakcijai no Valsts kontroles, kas pārbaudītu, cik tad atbilstoši ir iztērēti nodokļu maksātāju līdzekļi. Ja šiem gadījumiem nebūs nekādas konsekvences, baidos, ka tie var vairot nesodāmības izjūtu saistībā ar administratīvo resursu izmantošanu politiskiem mērķiem.”
Autors: Rūta Kesnere, Latvijas Vēstnesis
Publicēšanas datums: Otrdiena, 2006. gada 28. februāris.
Transparency Inernational: Latvijas politiķu pienākums ir aktīvi sargāt un stiprināt mediju brīvību
Filed under: Darbības jomas, Mediju uzraudzība, Transparency International
Rīgā, 2006. gada 2.martā
Atsaucoties uz LTV Ziņu dienesta žurnālistu atklāto vēstuli un “Sabiedrības par atklātības DELNA” vēstuli starptautiskajām žurnālistu organizācijām par norisēm ap LTV restrukturēšanu, Transparency International Eiropas reģionālais direktors Miklošs Maršals (Miklos Marschall) izsaka atbalstu Latvijas žurnālistu neatkarības centieniem.
Savā vēstulē Miklošs Maršals norāda, ka brīvi un neatkarīgi mediji ir valsts godaprāta sistēmas neatņemams un svarīgs pīlārs. Tā vājums nozīmē zaudējumu cīņā pret korupciju, kas ir pretrunā Latvijas tautas interesēm. “Latvijas politiskās elites primāram uzdevumam ir jābūt mediju neatkarības garantēšanai un tālākai stiprināšanai. Pateicoties LTV ziņu dienesta darba profesionalitātei un neatkarībai, tam ir ļoti augsta reputācija Latvijas sabiedrībā. Jebkādi apdraudējumi LTV neatkarībai liks starptautiskajai sabiedrībai apšaubīt Latvijas demokrātijas kvalitāti.”
Cita starpā Miklošs Maršals arī izsaka savas bažas par pret Latvijas organizēto pilsonisko sabiedrību “izspēlēto Sorosa kārti”. Viņš uzsver, ka šādu retoriku ar mērķi graut uzticību noteiktām pilsoniskām iniciatīvām plaši izmanto negodīgi politiķi visā Austrumeiropā.
Delna 9.februārī ar vēstuli vērsās pie starptautiskajām žurnālistu organizācijām, paužot bažas par centieniem ietekmēt LTV politisko neitralitāti. 20.februārī par Delnas paustajām bažām savu satraukumu izrādīja Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) ģenerālsekretārs, novirzot šo jautājumu izskatīšanai EBU izpildkomitejā un solot sazināties ar LTV vadību.
Transparency International ir pasaulē vadošā nevalstiskā pretkorupcijas kustība ar nodaļām vairāk kā 90 pasaules valstīs. TI Latvijā pārstāv Delna kā vietējā nodaļa. TI starptautisko sadarbību nodrošina sekretariāti Berlīnē un Londona. Miklošs Maršals kā reģionālais direktors Berlīnē atbild par Centrālo un Austrumeiropu.
Delna aicina Saeimu nepieņemt Publisko iepirkumu likumprojektu trešajā lasījumā
Filed under: Politikas uzraudzība, Pretkorupcijas politika, Publiskā iepirkuma uzraudzība
“Sabiedrība par atklātību – Delna” ir izsūtījusi vēstules visām Saeimas frakcijām ar aicinājumu nepieņemt 2. martā Publisko iepirkumu likumprojektu trešajā lasījumā un veikt tā atkārtotu pārskatīšanu, jo likumprojekts veicinās korupciju un apdraudēs godīgu konkurenci.
Likumprojektā bez jebkāda regulējuma ir atstātas visas iepirkumu procedūras par summu zem 10 000 latiem. šobrīd šajā apjomā notiek 90% visu publisko iepirkumu (cenu aptaujas, 2004.gadā – 128 miljoni Ls). Bez uzraudzības ir atstāta visa nekustamo īpašumu noma valsts un pašvaldību vajadzībā.
Negodīgas konkurences gadījumā pat pilnībā netiek nodrošinātas personas tiesības vērsties tiesā, lai tā veiktu neatkarīgu, objektīvu tiesu varas kontroli pār izpildvaras darbību. Likumprojekta saturs un struktūra ir tik slikta, ka pat ekspertiem nav saprotamas jaunās iepirkumu procedūras. šāda acīmredzami nesaprotamu normu radīšana tik jūtīgā sfērā ir klasiska politiskās korupcijas pazīme. Likumprojekts apdraud godīgu uzņēmējdarbību un mazās iestādes un pašvaldības.
Delna jau iepriekš vairākkārt ir aicinājusi Saeimas deputātus novērst likumprojekta nepilnības, taču tā arī neviena no Saeimas frakcijām nav uzņēmusies aktīvu lomu šo draudu novēršanai, ļaujot visam iet savu gaitu.
Delna” aizstāv nepieciešamību likumā noteikt galvenās vadlīnijas iepirkumu veikšanai par summu no 1000 latiem līdz 10 000 Ls. Tam ir jānotiek daudz vienkāršāk un elastīgāk kā iepirkumiem virs 10000 Ls, nosakot iepirkumu galvenos pamatprincipus un uzraudzības kārtību un neradot liekus birokrātiskos šķēršļus.
Pilnīga regulējuma neesamība nav pieļaujama. Tas ir tiešs pamats korupcijai jau tā korumpētajā jomā, kur 10% “nodeva” iepirkumu veicējiem tiek uzskatīta par tirgus sastāvdaļu. Likumprojekts apdraud godīgu uzņēmējdarbību un konkurenci. Tas pakļauj lieliem riskiem mazās lauku pašvaldības, kuru līdzekļi nu būs atkarīgi tikai no pretendentu juristu iemaņām, jo katra valsts pārvaldes kļūda būs jātulko par labu uzņēmējam. Vienīgais tiesiskais pamats šādiem iepirkumiem būs tikai labas pārvaldības princips, kas nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likumā.
Līdz šim kā aizsegs atteikumam likumprojektā noteikt kārtību, kādā notiks iepirkuma procedūras zem 10 000 latiem, tiek izmantota Eiropas Komisijas direktīva 2004/18/EK. Direktīvā noteiktā obligātā iepirkuma procedūra saskaņā ar Direktīvas 7.punktu ir attiecināma tikai uz iepirkumiem, kuru līgumu summas ir lielākas par EUR 162000 piegādes un pakalpojumu, bet par EUR 6242000 – būvdarbu līgumiem. Līdz ar to iepirkuma procedūras noteikšanas kārtība iepirkumiem, kuru līgumu summas ir mazākas par Direktīvā noteiktajām summām, ir atstāta katras ES dalībvalsts ziņā, ievērojot Direktīvā un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteiktos principus, kā arī atbilstoši attiecīgās valsts reālajai situācijai.
Vienlaikus likumprojektā nepieciešams noteikt arī termiņu, kura laikā pretendents var iesniegt pieteikumu tiesai par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma atcelšanu, un kura laikā pasūtītājs nebūtu tiesīgs slēgt iepirkuma līgumu. Tādējādi nodrošinot kontroles iepējas par pieņemtajiem lēmumiem un to, ka iepirkuma līgums netiek slēgts ar atpakaļejošu datumu pēc iesnieguma saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā un prettiesisko administratīvo aktu ir iespējams atcelt atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam.
šādas normas neesamība likumprojektā ir pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 2.panta 2.punktā noteikto likuma pamatmērķi – pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un personu.
Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir skaidri definējis Latvijas mērogam nepieredzētos korupcijas riskus, kurus rada jaunais likumprojekts. Taču Saeimas Tautsaimniecības komisija likuma izstrādē nav rīkojusies saskaņā ne ar vienu no valdības prioritātēm – likums apdraud godīgu uzņēmējdarbību un vairo korupciju.
Sīkāku informāciju sniegs Delnas juridiskais analītiķis Kristaps Markovskis: 9588908.
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
