ANO Global Compact valdē – Transparency International prezidente. Delna aicina uz ētisku biznesu Latvijā
Filed under: Darbs ar sabiedrību, Ētiska biznesa vide, Transparency International
Rīgā, 2006.gada 21.aprīlī
Transparency International prezidente šodien kļuva par ANO korporatīvās sociālās atbildības programmas Global Compact valdes locekli. Delna aicina Latvijas uzņēmējus apzināties pretkorupcijas nozīmi Latvijas tautas attīstībā.
Pasaules pretkorupcijas organizāciju Transparency International kustības prezidente Hjugeta Labela (Hugette Labelle) šodien pieņēma ANO ģenerālsekretāra Kofi Anana aicinājumu kļūt par ANO Global Compact programmas valdes locekli. ANO Global Compact programmā ir apvienojušies vairāk par 3000 vadošu uzņēmumu no visas pasaules, lai veicinātu biznesa vides korporatīvo sociālo atbildību (CSR). Ceturto Global Compact pīlāru līdzās cilvēktiesību, darbinieku tiesību un vides aizsardzībai, veido uzņēmumu pretkorupcijas politika.
Šodien Hjugeta Labela Berlīnē presei norādīja, ka Transparency kustība gadiem ilgi ir sadarbojusies ar biznesa vidi, lai vienotos par atklātību, caurskatāmību un augstu biznesa ētiku kā svarīgiem uzņēmējdarbības principiem. Transparency International prezidente vēlas stirpināt uzņēmēju brīvprātīgo ieguldījumu biznesa vides uzlabošanā.
Arī “Sabiedrība par atklātību DELNA” kā Transparency International Latvijas nodaļa aicina uzņēmējus uz sarunu par Global Compact pretkorupcijas principu īstenošanu Latvijā. Novembrī Delna ar pasaulē vadoša programmatūras ražotāja SAP atbalstu rīkoja Baltijas un Ziemeļvalstu konferenci par biznesa ētikas jautājumiem, bet šobrīd labas reputācijas uzņēmumus Latvijā aicina pievienoties Transparency International / Delnas biznesa draugu klubam, lai attīstītu nekorumpētu biznesa praksi Latvijā.
Delnas vadītājs Roberts Putnis komentē: “Delna 7 darbības gadus Latvijā jautāja, kur paliek kukuļi. Sobrīd uzdodam arī jautājumu – no kurienes tie nāk? Piedzīvojām, ka uzlabojas politika un valsts pārvalde. Bet vēl neesam satikuši uzņēmēju, kas lepni pasaka, ka nedod un nedos kukuļus.”
Grīnvalds cer uz sadarbību ar “Delnu” un “Providus” cīņā pret korupciju tiesu sistēmā
Jaunais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds (LPP) cer uz veiksmīgu sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām – sabiedrību par atklātību “Delna” un sabiedriskās politikas centru “Providus” – cīņā pret korupciju tiesu sistēmā.
Grīnvalda padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Reinholds Pelše aģentūrai LETA sacīja, ka šodien tikšanās laikā ar “Delnas” pārstāvi Inesi Voiku un “Providus” pētnieku Valtu Kalniņu ministrs pauda cerību sadarboties, taču nav iespējams noteikt, kā sadarbība varētu veidoties.
Voika aģentūrai LETA iespējamo sadarbību ar Grīnvaldu vērtēja atturīgi un sacīja, ka “Delnai” nav pozitīvas attieksmes pret valdību kā tādu, jo partijas nav skaidri formulējušas savu attieksmi un paudušas vērtējumu par tādu politiku, kāda atklājusies pēc tā dēvētā Jūrmalas vēlēšanu skandāla.
Kamēr tā nav darīts, tikmēr grūti runāt par sadarbību ar “Delnu”, sacīja Voika un norādīja, ka tieši Grīnvaldam šodien ieteikts doties uz viņa pārstāvēto partiju un sākt sarunas, par kādu politiku LPP iestājas, jo vēlētāji līdz šim nav saņēmuši skaidru atbildi.
“Delnas” pārstāve sacīja, ka organizācija nevar atteikties palīdzēt ministram un viņa vadītajai Tieslietu ministrijai (TM) valstij svarīgos jautājumos, taču neskaidrā attieksme pret notikumiem Jūrmalā liekot uz sadarbību raudzīties rezervēti.
Viņa sacīja, ka, tāpat kā līdz šim, organizācijas pārstāvji atsauksies uz aicinājumu konkrētai sadarbībai un palīdzēs tieši ekspertu līmenī, jo “Delnai” ir konkrētas ieceres, kas darāms tiesu varas laukā, ko paveikt administratīvajā procesā, kā mazināt birokrātiskos šķēršļus un kā pretkorupcijas principus iedzīvināt tiesu sistēmā. Organizācijai ir idejas, kā informācijas atklātības principus iedzīvināt valsts pārvaldē.
Ar Grīnvaldu pārspriestas korupcijas izpausmes, un viņam pausts aicinājums raudzīties uz korupciju plašāk, nevis tikai korupcijas jēdzienu traktēt no juridiskā viedokļa un to iekļaut vienā kriminālnozieguma pantā.
Kalniņš sarunā ar aģentūru LETA labvēlīgāk raudzījās uz iespējamo sadarbību ar tieslietu ministru korupcijas novēršanā un norādīja, ka šodien runāts tieši par tiesu sistēmas uzlabošanu, par cietušo tiesību aizsardzību Latvijā, par administratīvā procesa problēmām būvniecībā un par informācijas atklātību.
Kalniņš sacīja, ka tikšanās ar Grīnvaldu vērtējama kā “pozitīvs solis” ceļā uz veiksmīgu turpmāko sadarbību, jo bija redzams, ka ministrs veido savu darba kārtību. “Providus” pārstāvis pauda cerību, ka iepriekš uzsākto sadarbību izdosies veiksmīgi turpināt.
Autors: Danute Tomsone, Leta
Publicēšanas datums: 2006. gada 20 aprīlis
Kalvītis nepamatoti iejaucas Loskutova kompetencē
Filed under: Darbības jomas, KNAB uzraudzība, Politikas uzraudzība
Rīgā, 2006. gada 19. aprīlī
“Sabiedrība par atklātību Delna” Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vakar izteikto rājienu KNAB priekšniekam Aleksejam Loskutovam uzskata par nepamatotu un nesamērīgu iejaukšanos KNAB vadītāja kompetencē. īpaši kritiski šāds disciplinārsods ir vērtējums iepretim augstajam politiskās neietekmējamības standartam, kas veido pamatu KNAB efektīvai darbībai.
Loskutova iespējamais pārkāpums ir saistīts ar darba tiesību un disciplinārtiesību niansēm. Tas ir vērtējams kā formāls un maznozīmīgs. KNAB darbinieks Ilmārs Bode arī vēl nebija izsmēlis tiesiskās aizsardzības iespējas tiesā. Turklāt kopumā darba attiecības ir neatņemama iestādes vadītāja autonomijas daļa, kuru īpaši sargā KNAB likumā noteiktā iestādes neatkarība.
Ministru prezidents, izsakot rājienu Loskutovam, ir pārkāpis šaurās pārraudzības iespējas, kas pamatā ir vērstas uz trešo personu aizsardzību pret iespējamiem likumpārkāpumiem no KNAB puses. šāda nesamērīga soda izvēle rada iespaidu par politiskā pārrauga neitralitāti, ņemot vērā KNAB pienākumu kontrolēt politisko partiju finansējumu.
Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis komentē: “Aigars Kalvītis Latvijas sabiedrību Ilmāra Bodes lietā jau ilglaicīgi pārsteidz ar milzīgu entuziasmu. Tikmēr nesalīdzināmi nozīmīgākos un skaidri politiskos jautājumos kā valdības strīdā ar Ventspils galvu Aivaru Lembergu par pārstāvi Ventspils brīvostas valdē vai Tautas partijas “tēva” Andra šķēles lomu Jūrmalgeitā neredzēja pamatu nekādai rīcībai. Tas rada aizdomas par valdības vadītāja vēlmi ar politiskiem līdzekļiem apgrūtināt KNAB darbu un graut iestādes augsto reputāciju sabiedrībā.”a
TI aicina ES atteikties no sadarbības ar korumpētiem uzņēmumiem
Filed under: KNAB uzraudzība, Pretkorupcijas politika, Transparency International
Informācija no TI birojiem Briselē un Berlīnē
Rīgā, 2006.gada 12.aprīlī
Globālā pretkorupcijas kustība
Transparency International (TI) aicina Eiropas Savienību atteikties no sadarbības ar korumpētiem uzņēmumiem. Vēstulē ES viceprezidentam Kallasam TI aicina iedzīvināt normas, kas nosaka korumpētas biznesa prakses ierobežošanu un atteikties no jebkādas sadarbības ar korumpētiem uzņēmumiem.
TI uzskata, ka nepieciešama stingrāka, atklātāka un vienlīdzīgāka sistēma, ar kuras palīdzību Eiropas Komisija nodrošina, ka korumpētas kompānijas un alkatīgas biznesa amatpersonas neizšķērdē Eiropas Savienības resursus. TI aicina veidot “melnā biznesa sarakstu”.
TI Eiropas Savienības Komisijai iesaka:
- Izslēgto firmu sarakstu un izslēgšanas mehānismu pilnīgu publiskumu un atklātību; Tikai tā tie būs efektīvi turpmāku noziegumu novēršanā;
- “Melnajos sarakstos” īpaša uzmanība ir jāpievērš firmu iekļaušanas vai izslēgšanas procedūrai;
- Ja uzņēmums notiesāts tiesā, izslēgšanai jābūt automātiskai; Ja bez tiesas sprieduma ir pietiekami pierādījumi korumpētai biznesa praksei skaidriem kritērijiem ir nenovēršami jānoved pie firmas iekļaušanas “melnajā sarakstā”.
- Eiropas Komisijai jārada centralizēts “melnais saraksts” un ar to saistītās procedūras, lai veicinātu konsekvenci un atbildības sajūtu sistēmas ietvaros.
TI sagatavojusi detalizētas rekomendācijas, tās iesniegtas Sīmam Kallasam (Siim Kallas). Viņš ir Eiropas Komisijas viceprezidents jautājumos par administratīviem procesiem, auditiem un cīņu pret krāpšanos. TI aicina Eiropas Komisiju, stingrāk ievērot procesu, ar kuru kompānijas un amatpersonas tiek izslēgtas no turpmākas sadarbības, radot struktūru, kura tiek stingrāk ieviesta, ir atklātāka un ir harmonizēta dažādo ES departamentu starpā. Būtiski nodrošināt, ka visas ES dalībvalstis harmonizē savus izslēgšanas mehānismus, lai tie atbilstu kopējiem standartiem.
Transparency International priekšsēdētāja Huguete Labela (Huguette Labelle): “Stingra izslēgšanas sistēma ir būtiska, lai korumpēti uzņēmumi nevarētu baudīt publiski apmaksātu līgumu priekšrocības Eiropas Savienībā, tas attiecināms uz visiem līmeņiem. Mūsu mērķis ir mainīt cilvēku uzvedību, bet vēl vairāk – pilnveidot izslēgšanas sistēmas spēku, lai novērstu tālākus noziegumus.”
Eiropas Savienībā jau tagad ir spēkā likumi, kuri no iepirkuma procedūrām izslēdz tās kompānijas, kuras nodarbojušās ar kukuļdošanu. Taču šie likumi katrā ES instancē interpretēti citādi, tie netiek pietiekami ievēroti, un attiecīgie mehānismi joprojām ir neskaidri. Tā, piemēram, pašreizējā struktūra neattiecas uz to ES budžeta daļu, kuru pārvalda dalībvalstis – tā dēvētās dalītās pārvaldes shēmas nosedz ne mazāk, kā 80 procentus minētā budžeta.
Pēdējā laikā plašāku uzmanību guvušais ANO programmas “Nafta pret pārtiku” skandāls pasvītro to, cik būtiska ir pietiekama korumpētības novēršana starptautiskās organizācijās. ES jāuzlabo izdevumu kontrole, rūpējoties par ES pilsoņu kopīgajiem budžeta līdzekļiem.
Rekomendācijas izstrādātas seminārā, kuru 23. un 24. janvārī rīkoja Transparency International un Eiropas Birojs pret krāpšanos. Diskusijā piedalījās Eiropas Savienības amatpersonas, ievērojami uzņēmēji, kā arī citi eksperti.
Sabiedriskā labuma biedrība “Sabiedrība par atklātību DELNA” ir Transparency International Latvijas nodaļa.
Pārskats par ziedojumiem 2005.gadā
Pārskats par ziedotājiem, to ziedotajām summām un to izlietojumu 2005. gadā
Jūrmalgeita nav tikai “politiķu ķīviņi”!
Filed under: Darbības jomas, Pašvaldību uzraudzība, Politikas uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 5.aprīlī
“Sabiedrība par atklātību Delna” pauž savu satraukumu par politiskās elites mēģinājumiem ar Jūrmalas kukuļošanas lietu saistīto politisko atbildību noreducēt līdz valdības koalīcijas iekšējo strīdu līmenim. Atbildība par pasākumu plānu politiskās korupcijas novēršanā gulstas uz valdības vadītāja pleciem. Nepilnu mēnesi garajās diskusijās par Jūrmalas kukuļošanas skandālu visi saistītie politiskie spēki zaudē savu autoritāti un novērš uzmanību no savas politiskās atbildības. Tas rada ievērojamus stabilitātes riskus tuvajās Saeimas vēlēšanās.
Latvijas Pirmās partijas ministrs Ainārs Šlesers atkāpās no amata tikai koalīcijas partneru, mediju un sabiedrības liela spiediena ietekmē. LPP neuzņēmās nekādu atbildību par notikušo, lai gan atklātībā nonākušie telefona sarunu ieraksti liecina par vistiešāko LPP saikni ar notikušo noziegumu. LPP politiķu un A.Šlesera izteikumi skaidri apliecina, ka šis politiskais spēks “mafijas stila tirgošanos” joprojām uzskata par ierastu un pieņemtu politikas praksi. šo iespaidu apstiprina Valsts kontroles atklātā brutālā administratīvo resursu izmantošana politiskiem nolūkiem, A. Šleseram vadot Satiksmes ministriju.
Tautas partija četru nedēļu laikā ir konsekventi atteikusies vērtēt savas partijas dibinātāja Andra Šķēles lomu saistībā ar Jūrmalā notikušo noziegumu. Gluži pretēji – TP politiķi nekautrējas uzsvērt Šķēles “tēva” statusu partijas izveidē un lepoties ar morāles izpratni, kas ir tuvāka lojalitātei “mafijas krusttēvam” kā tautas priekšstāvja un kalpa goda izpratnei.
TP apgalvojumi par Šķēles marģinālo lomu ir pretrunā ar TP vēlmi piedāvāt Šķēlem veselības ministra amatu tagadējās valdības izveides procesā. No šīs domas TP atteicās tikai pēc mediju un sabiedrības sašutuma. Lai novērstu uzmanību no savas atbildības šajā lietā, TP ir izmantojusi visu politisko arsenālu no agresīviem uzbrukumiem saviem koalīcijas partneriem, atbildības novelšanas līdz formāliem un nepatiesiem argumentiem par it kā statūtu noteiktiem ierobežojumiem vērtēt A.Šķēles rīcību. TP argumentācija politiskajā diskusijā nostiprina priekšstatu par šīs partijas noslēgto raksturu un realizēto interešu grupu politiku.
Arī Valsts prezidente, kura citos kritiskos brīžos ir spējusi veiksmīgi un aktīvi “saukt pie kārtības” politiķus, Jūrmalgeitas skandālā zaudē autoritāti ar atturību un virspusējību, vērtējot notikušo. īpaši skaudri tas ir vēsturiska atskata kontekstā. Tieši Jūrmalas kukuļdošanas lietā “atkalievēlamā” LPP mēra Jura Hlevicka laikā Valsts prezidentes ģimene saņēma un pieņēma zemes nekustamā īpašuma piedāvājumu no pašvaldības, kas apmierinātu tās vēlmes “dzīvot pie ūdeņiem”. Tajā laikā noteicošais spēks Jūrmalas domē bija LPP un Ainārs šlesers līdz pat Jūrmalgeitai baudīja prezidentes “labākā politiskā drauga” tēlu.
Tāpēc Delna aicina politiķus beidzot nosodīt Jūrmalā notikušo noziegumu, izvērtēt savas partijas lomu, kā arī skaidri distancēties no šādas prakses savai darbībai nākotnē. Tas ir attiecināms arī uz koalīcijas partneru izvēli.
Papildus Saeimai steidzami ir jāpieņem normas, kas efektīvi sodītu partijas par partiju finanšu pārkāpumiem; radītu pamatu partiju finansēšanai no valsts budžeta; nostiprinātu medijus; nodrošinātu sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību, to neatkarīgu un stabilu finansējumu; ierobežotu priekšvēlēšanu reklāmu radio un TV; kā arī reglamentētu lobētāju darbību.
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
