Tiesa atkārtoti skatīs Delnas prasību pret Ventspils domi par informācijas nesniegšanu
Filed under: Darbības jomas, Informācijas atklātība, Pašvaldību uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 24. maijā
Administratīvā apgabaltiesa pēc “Sabiedrības par atklātību – Delna” blakussūdzības par rajona tiesas lēmumu rīt plkst. 10:00 skatīs lietu par Ventspils domes atteikumu izpaust informāciju par tās izdevumiem medijiem. Delna vēlas veidot tiesu praksi informācijas pieejamības jautājumos, iedzīvinot informācijas atklātības normas un principus. Delna cer tiesā gūt precīzas norādes par pārstāvniecības un pilnvarojuma formu un būtību.
Delna 2005.gada 6.aprīlī vērsās pie Ventspils domes, pieprasot vispārpieejamus datus par domes finansiālajiem izdevumiem informācijas publicēšanai medijos. Dome atteicās sniegt informāciju, norādot, ka Delnas darbiniekam nebija formālas pilnvaras šo pieprasījumu parakstīt. Delnas vadītājs apstrīdēja atteikumu un, nesaņēmis atbildi no domes, vērsās tiesā.
Administratīvā rajona tiesa 2006.gada 6.martā pieņēma lēmumu par Delnas pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas, uzskatot, ka Delna kā juridiska persona vispār nav iesniegusi informācijas pieprasījumu Ventspils domei.
Delna uzskata, ka tiesa ir gramatiski tulkojusi Informācijas atklātības likumu, neieraugot šā likuma mērķi, kas ir nodrošināt indivīdiem pēc iespējas vienkāršāku un ātrāku piekļuvi informācijai, īpaši jau vispārpieejamai informācijai. Sekojot tiesas radītajam precedentam, iestādēm būtu jāpārbauda juridisko personu pārstāvju pilnvarojums un fizisko personu rīcībspēja visos informācijas pieprasīšanas gadījumos.
Delna iesniedza blakus sūdzību, jo nepiekrīt tiesas secinājumiem un uzskata, ka vispārpieejamā informācija iestādei jāsniedz jebkuram, netērējot laiku, lai meklētu formālus šķēršļus. Ventspils domes rīcība ir pretrunā ar labu pārvaldību, kā arī informācijas pieejamības un atklātības normu burtu un garu. Tiesas precedenta vajadzība ir acīmredzama, jo dome jau divas reizes Delnai ir atteikusies sniegt vispārpieejamu informāciju, atrodot formālus iemeslus. šāda formāla pieeja likumam padara līdzdalību valsts pārvaldē neiespējamu un ir jāpārtrauc.
Plašāka informācija:
Aiga Grišāne
Delnas projektu vadītāja un pilnvarotā pārstāve tiesā
6399417
Jūrmalas domes rītdien rīkotā Attīstības plāna apspriede vieš šaubas par sabiedrības līdzdalības iespējām
Filed under: Darbības jomas, Dokumenti un sarakste, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2006. gada 22. maijā
Jūrmalas pilsētas domes pagājušo piektdien uz ritdienu izsludinātās Attīstības plāna apspriedes sasteigtība liek apšaubīt pašvaldības vēlmi nopietni iesaistīt sabiedrību pilsētas attīstības jautājumu izspriešanā. šīs aizdomas stiprina fakts, ka rakstiski skaidrojumi par Delnas un citu NVO izteikto pilsētas attīstības plānu joprojām nav saņemti.
Sabiedrība par atklātību DELNA par Jūrmalas pilsētas dome rīkoto publisko diskusiju par Jūrmalas pilsētas Attīstības plānu “Hotel Jūrmala SPA” 23.maijā plkst. 14:00 uzzināja telefoniski tikai piektdien. Kā Delna noskaidroja, sazinoties ar domi, uz diskusiju esot aicinātas arī dažas citas biedrības, žurnālisti un valsts institūcijas.
2006.gada 5.maijā Delna izteica iebildumus par vairākiem apbūves noteikumos ietvertajiem neskaidrajiem regulējumiem, kas rada korupcijas riskus un ir klajā pretrunā ar Teritorijas plānošanas likumā noteikto. Jūrmalas dome cenšas kā izņēmuma gadījumu pieļaut grozījumus, izstrādājot detālplānojumus, taču Apbūves noteikumus drīkst grozīt, tikai izstrādājot grozījumus pašā Attīstības plānā.
Tāpat Delna iebilda pret zonējuma maiņu no dabas pamatnes uz apbūvējamu teritoriju, uzskatot, ka tas ir pretrunā ar Attīstības plānā ietverto pilsētas attīstības vīziju. Veiktās zonējumu maiņas neatbalsta vides institūcijas, taču dome to atzinumus ir ignorējusi. Domes apgalvojumiem, ka zonējumu maiņas “bilance” esot pozitīva, proti, vairāk teritorijas tiek pārvērsts dabas pamatnē, nevar piekrist. Liela daļa teritoriju, kuras tiek parvērstas dabas pamatnē, ir kūdras purva zemes, kur cita izmantošana tāpat nebūtu iespējama.
Delna aicināja Jūrmalas domi nemainīt zemes zonējumu, kamēr nav skaidra pamatojuma, kāpēc šādi grozījumi jāizdara un kādā veidā tas palīdzēs sasniegt Jūrmalas kā pilsētas mērķi. Delna aicina Jūrmalas domi rūpīgi strādāt pie jaunā teritorijas plānojuma, kurā tad arī pamatoti un kompleksi risināt zonējuma jautājums.
Delna līdz šim nav saņēmusi paskaidrojumus uz Jūrmalas domei izteikto kritiku. Sasteigtā rītdienas publiskās diskusijas organizēšana nedod pamatu uzskatīt, ka diskusija patiešām būs publiski pieejama visiem interesentiem. Informāciju par diskusiju Jūrmalas mājaslapā un citur Internetā atrast neizdevās. Nav skaidri zināmas ielūgtās personas, līdz ar to netop skaidri arī izvēles kritēriji, ja tomēr diskusija nav tik publiska.
Delna arī uzskata, ka produktīva diskusija varētu izvērsties tikai tad, ja būtu skaidra darba kārtība un, ja būs skaidrs domes pamatojums Attīstības plāna grozījumiem par kuriem plānots runāt, ko vēlams būtu saņemt pirms diskusijas. Citādi, ņemot vērā plašo jautājumu loku, nav skaidrs, kā un par ko tiks runāts, jo Delnas un citu biedrību iebildimu domei ir zināmi, taču domes nostāja nav publiskota.
Delna aicina Jūrmalas pilsētas domi publiski sniegt savu pamatojumu grozījumiem, pret kuriem saņemti iebildumi; izstrādāt darba kārtību; informēt par diskusijā iesaistītajām personām un atkārtoti organizēt publisku diskusiju par Attīstības plāna grozījumiem.
Aiga Grišāne
aiga@delna.lv
6399417
Piedāvājam iepazīties ar Delnas vēstuli Jūrmalas pilsētas domei
Ventspils dome atsakās sniegt informāciju par izdevumiem tiesvedībai ar Delnu
Filed under: Darbības jomas, Informācijas atklātība, Pašvaldību uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 18.maijā
Ventspils pilsētas dome izvairās sniegt informāciju par to, cik tā iztērējusi advokāta pakalpojumiem, cīnoties ar “Sabiedrību par atklātību – Delna” administratīvajā tiesā. Arī pašu tiesvedību Delna uzsāka par datu nesniegšanu par domes finanšu izdevumiem informācijas publicēšanai medijos.
Uz Delnas lūgumu sniegt informāciju, Ventspils dome 11.maijā atbildēja, ka juridisko pakalpojumu nodrošināšanai “nodokļu maksātāju naudu nav tērējusi un citas izmaksas nav bijušas”. Tas ir neiespējami, jo gan informācijas sniegšana, gan attiecīgā atteikuma juridiska pamatošana ir neatņemama un pašsaprotama pašvaldības funkcija.
Attiecīgi Delna 11.maija atteikumu uzskata par kārtējo formālo Ventspils domes atbildi Delnai, kas pārkāpj informācijas atklātības un administratīvā procesa tiesību normas. Atbilde ir uzskatāma par negatīvu administratīvu aktu uz informācijas pieprasijumu, kuru Delna šodien apstrīdēja (sk. pielikumu) un ir gatava nepieciešamības gadījumā vērsties arī tiesā.
Telefonsarunā ar Domes pārstāvi tiesā advokātu Juri ķesteri un Domes Juridiskās nodaļas vadītāju Inetu Vašuku Delna noskaidroja, ka starp advokātu un Domi ir noslēgts līgums, taču samaksa vēl nav veikta. Ne advokāts, ne Dome nepiekrita atsūtīt līgumu vai pastāstīt, cik liela atlīdzība līgumā ir paredzēta. Domes pārstāve norādīja, ka Delnai esot jāraksta jauns informācijas pieprasījums, lai saņemtu informāciju par līgumu. To I.Vašuka pamatoja ar to, ka Dome jau esot atbildējusi uz Delnas lūgumu par izmaksām, jo nauda taču vēl nav pārskaitīta.
Ventspils dome, nesniedzot informāciju pēc būtības, ir pārkāpusi Informācijas atklātības likumu. Dome demonstrē ļoti formālu pieeju, kas apgrūtina sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē. Tās rīcība ir pretrunā ar labu pārvaldību, kā arī informācijas pieejamības un atklātības normu burtu un garu.
Delna 2005.gada 6.aprīlī vērsās pie Ventspils domes, pieprasot vispārpieejamus datus par domes finansiālajiem izdevumiem informācijas publicēšanai medijos. Dome noraidīja Delnas pieprasījumu, pamatojot, ka Delnas darbiniekam nebija formālas pilnvaras šo pieprasījumu parakstīt.
Delnas iesniegto blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas lēmumu atstāt pieteikumu bez izskatīšanas 25.maijā skatīs Administratīvā apgabaltiesa.
Delna ir uzsākusi apkopot datus par pašvaldību tēriņiem advokātiem administrativajās tiesvedībās, jo uzskata, ka administratīvajā procesā valsts un pašvaldību iestādēm ir jābūt pietiekami profesionālām pārstāvēt un aizstāvēt tiesas priekšā pašām savus lēmumus. Arī citās Delnas administratīvajās tiesvedībās par nelikumīgu būvniecību kāpu aizsargzonā pašvaldību būvvalžu lēmumus pastāvīgi pārstāv zināmākie Latvijas advokāti, kas ir uzskatāms par nelietderīgu pašvaldības līdzekļu tērēšanu. Arī Ventspils domes gadījumā ir acīmredzams, ka pilsēta nav veikusi nepieciešamo lietderības izvērtējumu, jo tiesvedība notiek par publiskiem datiem, kas Delnai jau pēc būtības ir pieejami.
Eiropas Komisija izšķiras par palīdzības saņēmēju publiskošanu un lobētāju reģistrēšanu
Filed under: Darbības jomas, Ētiska biznesa vide, Pretkorupcijas politika, Transparency International
Berlīne, Brisele, Rīga, 2006. gada 3. maijā
Eiropas Komisija šodien Briselē prezentēja Eiropas atklātības iniciatīvu (European Transparency Intiative/ETI) un norādīja uz nepieciešamību publiskot visus ES finansiālā atbalsta gala saņēmējus, kā arī padarīt atklātāku un caurskatāmāku politikas veidošanas procesu Eiropas Komisijā. Eiropas atklātības iniciatīvas rekomendācijas paredz obligātu informācijas publiskošanu par Eiropas Savienības fondu gala saņēmējiem, tādējādi padarot esošo sistēmu daudz atklātāku. Ieteikumi attiecas uz pilnīgi visiem Eiropas Savienības fondiem. EK, veicinot politikas veidošanas atklātību, paredz ieviest lobēšanas standartus Komisijas līmenī. Iniciatīva paredz lobētāju reģisrēšanu, lobētāju interešu deklarēšanu un vienotu ētikas kodeksu.
ETI tika izstrādāta EK viceprezidenta Sīma Kallasa vadībā, un tās pilnīga ieviešana palīdzēs ES pilsoņiem izsekot, kā un kur tiek tērēta viņu nodokļu nauda. Iniciatīva arī padarīs atklātāku lobētāju darbību Briselē. Starptautiskā pretkorupcijas kustība Transparency International aicina ES dalībvalstu valdības atbalstīt EK izstrādātos atlātības standartus.
Eiropas atklātības iniciatīva vēl nav iekļāvusi EK darba grupas atbalstītos TI priekšlikumus izveidot ES uzņēmumu “melno sarakstu”. Melnajā sarakstā tiktu iekļauti uzņēmumi, kuri iesaistījušies koruptīvās darbībās ES līgumu kontekstā. šādiem uzņēmumiem būtu liegts saņemt jebkādu ES finansējumu nākotnē, tādējādi kļūstot par iedarbīgu līdzekli korupcijas izskaušanā.
“Sabiedrības par atklātību Delna” padomes priekšsēdētājs: “EK ir spērusi nozīmīgu soli ētiskas un atklātas biznesa prakses veidošanā ES līmenī. Uzņēmumi, kurus atbalsta nodokļu maksātāji, tiks pakļauti lielākai sabiedrības uzraudzībai, bet pagaidām slēptais lobētāju darbs ES gaiteņos tiks padarīts redzams. Latvijas valdības rokās ir atbalstīt šo iniciatīvu, kā arī veidot savu politiku, kas kalpotu par paraugu ES. Mūsu ziemeļu kaimiņu deleģētais ES komisārs tam ir izcils piemērs.”.
76% ES budžeta līdzekļu tiek tērēti, atbildību sadalot starp ES iestādēm un dalībvalstīm. Kamēr ES tiešie maksājumi ir publiski, tikmēr jaukti pārvaldīto līdzekļu publiskošana ir dalībvalstu kompetencē, un tās izvairās no datu publiskošanas. Transparency International un Delnas pieredze Austrumeiropā un Latvijā liecina, ka personas datu aizsardzība tiek izmantota kā atruna, lai slēptu neprofesionālu vai pat nelikumīgu līdzekļu izsaimniekošanu.
Rūne Rasmunsens, TI pārsātvis Briselē, apliecināja, ka tieši palīdzības fondu pārvaldīšanas problēmas ES kontroles institūcijām nav ļāvušas apstiprināt ES budžetu patēriņu par pēdējiem 11 gadiem.
Transparency International turpinās attīstīt vienota ES biznesa melnā saraksta ideju, kas liegtu saņemt ES finansējumu uzņēmumiem ar krāpniecisku un korumpētu pagātni. Tas ir ļoti efektīvs preventīvs līdzeklis, kas ES vēl tiek izmantots tikai fragmentāri.
“Transparency International”: ES struktūrfondu ieviešanas sarežģītība – augsne korupcijai un risks tautas attīstībai
Filed under: Darbības jomas, ES Struktūrfodnu ieviešanas uzraudzība, Transparency International
2006. gada 2. maijs, RīgāNoslēdzot starptautisku projektu par atklātības nodrošināšanu ES struktūrfondu apguvē, starptautiskā pretkorupcijas kustība Transparency International norāda uz korupcijas riskiem ES struktūrfondu ieviešanā jaunajās ES dalībvalstīs. Ieviešanas mehānisma sarežģītība veido augsni korupcijai lielā apjoma naudas plūsmu apguvē un tādējādi apdraud tautas attīstību. TI norāda, ka dalībvalstīm jāpadara ESSF procedūras caurskatāmākas un atklātākas.
Strūktūrfondu administrētājiem visās jaunajās ES dalībvalstīs ir maksimāli jāvairo informācijas atklātība gan par ES finansējuma saņēmējiem, gan projektu pieņemšanas un izvērtēšanas gaitu. Konkursa nolikumu kvalitāte ir jākāpina un konkursi nedrīkst tikt mainīti pēc to izsludināšanas.
Delnas attīstības direktors Agris Vārpiņš komentē: “2007.-2013.gada struktūrfondu apguves periods ir unikāla un vienreizēja iespēja Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka tā var palikt neizmantota negodīgas rīcības dēļ.”
Delna projekta gada laikā vairākkārt norādīja uz jautājumiem, kur nepieciešami neatliekami risinājumi. Lielāko kritiku (jau 2005.gadā) saņēma kvalitatīvo kritēriju neesamība atsevišķos konkursos, kas nozīmēja rindas principa piemērošanu projektu pieteikumu iesniegšanā. Tāpat izplatīta ir konkursa nosacījumu maiņa pēc projektu pieteikuma pieņemšanas sākuma, tādējādi nostādot projektu pieteicējus nevienlīdzīgā situācijā. Informācija par struktūrfondu saņēmējiem pēc mediju un NVO spiediena tomēr tika padarīta pieejama, taču tā ir grūti atrodama un pagaidām katra aģentūra pati izlemj, cik detalizētu informāciju publiskot. Joprojām nav pieņemti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentēs informācijas publicēšanas procedūru un apjomu.
Projekts “Atklātības nodrošināšana ES struktūrfondu administrēšanā” tika realizēts Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, čehijā, Polijā un Slovākijā. Projektu finansēja Eiropas Komisija.
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
