Par ko liecina politisko partiju ienākumi?
Sabiedrības par atklātību Delna nesen veiktajā pētījumā par ziedojumiem politiskajām partijām secināts, ka liela daļa no tām ir atkarīgas no lielajiem ziedotājiem, atsevišķas reģionālās partijas uztur daži cilvēki un visai būtisku valdošo partiju ienākumu daļu veido partiju virzīto pārstāvju valsts vai pašvaldību uzņēmumu padomēs veiktie ziedojumi. Lai gan Delna turpinās vētīt partiju ienākumus, pirmie secinājumi norāda uz dažām būtiskām tendencēm.
Atkarība un lielie ziedojumi
Pētījumā tika analizēti ziedojumi politiskajām partijām, kuru apjoms gada laikā pārsniedz Ls 1000. Tā ir pietiekami nozīmīga summa, kas varētu liecināt par ziedotāja nopietniem apsvērumiem atbalstīt politisko partiju. Salīdzinot šādu ziedojumu īpatsvaru ar kopējiem pusotra gada laikā partijai saziedotajiem līdzekļiem, jāsecina, ka partiju kasēs nauda galvenokārt ieplūdusi no tā sauktajiem lielajiem ziedotājiem. LPP šo ziedojumu īpatsvars veido 92% (55 ziedotāji), LZS 85% (70 ziedotāju), TSP 85% (32 ziedotāji), JL 82% (103 ziedotāji). Lai gan kopumā var novērot tendenci, ka ar lielām naudas summām tiek atbalstītas valdošās partijas, opozīcijas partiju vidū īpaši izceļas TB/LNNK, kurai lielie ziedojumi veido 95% no kopējiem partijai saziedotajiem līdzekļiem. Turklāt šādi partiju atbalstījušas 25 privātpersonas. Vienlaikus TB/LNNK krasi atšķiras citu partiju vidū ar visapjomīgākajiem ienākumiem no biedru un iestāšanās naudas — Ls 121 403,63 2005.gadā, un tie pārsniedz pusotra gada laikā ziedojumos saņemto summu Ls 91 993,63. Jāatgādina, ka Politisko partiju finansēšanas likums nosaka, ka partijas biedra kopējās iemaksas kalendārā gada laikā biedru naudas, iestāšanās naudas un dāvinājumu vai ziedojumu veidā nedrīkst pārsniegt 10 tūkstošus latu. Līdz ar to atsevišķi ziedotāji partiju var atbalstīt gan ar ziedojumiem, gan apjomīgu biedru naudas maksājumu.
Reģionālajām partijām ir mazāki partijas uzturēšanas un vēlēšanu kampaņu izdevumi, līdz ar to arī mazāki ienākumi. Taču reģionālo partiju ienākumu analīze paver visai interesantu ainu. Pirmkārt, divus gadus partijas Latvijai un Ventspilij un līdzīgi arī Daugavpils pilsētas partijas kasē nav ienācis neviens ziedojums. Tas varētu nozīmēt, ka partijas savus izdevumus sedz no iepriekšējos gados uzkrātajiem līdzekļiem, brīvprātīgā darba vai arī citiem partiju ienākumiem, lai gan deklarācijās uzrādītie ienākumi ir krietni par mazu, lai segtu norādītos izdevumus. Otrkārt, dažas partijas pamatoti var saukt par dažu turīgo personu kabatas partijām. Piemēram, 95% no partijas Latgales gaisma ienākumiem nodrošinājuši trīs ziedotāji, līdzīgi arī apvienībai Liepājas attīstībai 97% (trīs ziedotāji). Līdz pat 2006.gada maija beigām apvienībai Saskaņas centrs 68% no tās ienākumiem nodrošināja viens ziedotājs.
Analizējot partiju ienākumus, varētu izdalīt trīs lielākās ziedotāju grupas. Pirmkārt, tie ir politisko partiju funkcionāri un pietuvinātās personas (dibinātāji, valdes locekļi, ievēlētie deputāti). Otrkārt, tās ir privātpersonas, lielākoties uzņēmēji. Trešo grupu veido valsts un pašvaldību uzņēmumu padomju un dažkārt pat valžu locekļi. Tieši pēdējā no minētajām ziedotāju grupām Delnas pētījumā tika analizēta sīkāk, ņemot vērā Latvijā ierasto praksi, šo uzņēmumu pārvaldi veidot pēc partiju lojalitātes principa.
Rezultāti liecina, ka valsts vai pašvaldību uzņēmumu padomju pārstāvju ziedojumi vairāk vai mazāk ir visu valdošo politisko partiju ienākumu daļa. Vislielākais šīs ziedotāju grupas veikto ziedojumu īpatsvars, kas svārstās no 15% līdz 20%, ir Latvijas Pirmajai partijai, Tautas partijai, Latvijas Zaļajai partijai, kā arī Latvijas Zemnieku savienībai. Jaunajam laikam, kas līdz šī gada aprīlim darbojās valdībā, šādu ziedojumu īpatsvars veido 6% no partijai ziedotās kopsummas. Nedaudz vienkāršojot padomju pārstāvju sadarbību ar politiskajām partijām, var vērot divas tendences. Pirmkārt, vairākumā gadījumu darbam padomēs tiek virzīti ar partiju cieši saistīti cilvēki, kuri vēlāk par iegūto amatu daļu no padomē saņemtā pietiekami dāsnā atalgojuma ziedo partijai, kas viņu šim amatam ir virzījusi. Otrkārt, salīdzinoši retāk, taču sastopamas situācijas, kad ziedotājs, pirms ieguvis noteiktu amatu kādā no valsts vai pašvaldību uzņēmumu padomēm, finansiāli atbalsta šo partiju. šādas iespējamās saistības varētu attiecināt ne tikai uz partijai lojālu cilvēku iecelšanu valsts vai pašvaldību uzņēmumu padomēs, bet arī valsts vai pašvaldības īpašumu iznomāšanu, lēmumu par privatizāciju pieņemšanu un citiem jautājumiem, kas partijas finansētājam varētu nodrošināt kādus finansiālus labumus.
Varētu rasties jautājums, kādēļ tā ir problēma? Lai gan ne vienmēr var apgalvot, ka kāda valsts vai pašvaldības uzņēmuma pārstāvja ziedojums viņam lojālajai partijai ir saistīts ar abpusēju bagātināšanos, tomēr līdzšinējā politisko partiju prakse iecelt padomju locekļus, vadoties pēc viņu politiskās lojalitātes, var palielināt risku, ka šajos amatos tiek iecelti cilvēki, kuriem nav atbilstošas kvalifikācijas un pieredzes, tādējādi mazinot arī profesionālisma nozīmi valsts pārvaldē. Turklāt, ja padomes locekļi vēlāk kādu daļu no darbības padomē gūtajiem līdzekļiem ziedo partijai, var runāt par zināma veida netiešu valsts finansējumu, ko sev nodrošina valdošās partijas. Padomju politizācija veicina arī lielāku neuzticību par valsts interešu pārstāvniecības objektivitāti valsts un pašvaldību uzņēmumu īpašuma pārvaldē. Tā nesaskan arī ar jomu regulējošajos likumos norādītajiem padomes uzdevumiem, kuri paredz, ka šīm pārvaldes institūcijām jāpārstāv akcionāra, tātad valsts vai pašvaldības intereses nevis politisko partiju intereses. Uzņēmumu padomju sastāva veidošanai jānotiek, izvēloties profesionālos, nevis politiskās piederības kritērijus. Pat ja šis pārstāvis ir kādas politiskās partijas atbalstītājs, sabiedrībai ir jāzina, ka attiecīgais pārstāvis ir pietiekami kvalificēts un motivēts pārstāvēt valsts intereses padomē.
Visai zīmīgi, ka pētījuma starprezultātu prezentācijā klātesošie politiķi, komentējot rezultātus, sāka attaisnoties, ka partijas biedru lielākā daļa nav tik nodrošināti, lai finansiāli atbalstītu partiju. Visbeidzot, ka būtu jāizvērš kampaņa ar aicinājumu iedzīvotājiem aktīvāk iesaistīties politiskajās partijās. Tieši tas ir pašu partijas funkcionāru darbs, kam līdz šim ir piešķirta gaužām maza loma. Partiju ziedotājiem ir būtiska ietekme uz biedru attiecībām partijas ietvaros, kā arī sadarbību starp partijām. Ja tā ir atkarīga no dažiem lielajiem atbalstītājiem, arī tās organizatoriskā stabilitāte ir pilnībā pakļauta šīm atkarības attiecībām, kur samazinās biedru loma un politiskās partijas novirzās no savām pamatfunkcijām demokrātiskā valstī — būt par starpnieku starp sabiedrību un politisko eliti. Līdz šim partijas nav pietiekami novērtējušas savu biedru lomu gan priekšvēlēšanu kampaņās, gan citās partijas regulārajās aktivitātēs. Otrs būtisks jautājums attiecībā uz ziedojumiem politiskajām partijām ir saistīts ar pašu partiju attieksmi pret šaubīgiem ziedojumiem. Tāda līdz šim nav redzēta, un partijas turpina baudīt vēlētāju neuzticību un priekšstatu par tām kā šauru interešu pārstāvniecības institūcijām. Tas izraisa jautājumu, vai pašas partijas satrauc ziedojumu izcelsme un partijas reputācija.
Autors: Līga Stafecka, Sabiedrības par atklātību Delna politikas analītiķe
Publicēšanas datums, vieta: 2006. gada 28. jūnijs, Diena
Lembergs atsakās vērtēt savu rīcību Grinberga lietā. Kučinskis pagaidām klusē
Filed under: Darbības jomas, Pašvaldību uzraudzība, Politikas uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 26.jūnijā
“Sabiedrība par atklātību DELNA” šodien no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga saņēma atbildi uz 8.jūnijā nosūtīto aicinājumu atkāpties no amata saistībā ar uzsākto kriminālvajāšanu. Vēstulē Lembergs nemin nevienu iemeslu, kāpēc viņa turpmākā atrašanās domes priekšsēdētāja amatā būtu ētiski un tiesiski pieņemama. Tā vietā Ventspils domes vadītājs pārmet DELNAI nekompetenci un politisko antipātiju demonstrēšanu.
Lembergs vēstulē Delnas padomes priekšsēdētājam Robertam Putnim raksta (pilns teksts): “Atbildot uz Jūsu vēstuli, aicinu Jūs kā “Sabiedrība par atklātību – Delna” priekšsēdētāju nopietni izvērtēt organizācijas darbību! Līdz šim Delna sevi ir sakompromitējusi ne vien ar nekompetentu rīcību, bet arī ar klaju politisku simpātiju un antipātiju demonstrēšanu, kas ir absolūtā pretrunā ar biedrības pašas pasludinātajiem mērķiem. Pirms publiski vēršaties ar pretenzijām un pārmetumiem, pie cilvēkiem, kuriem tiesības strādāt deleģējuši daudzi desmiti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, aicinu jūs pārdomāt biedrības līdzšinējo rīcību un tās atbilstību pašu deklarētajiem uzdevumiem! Politiskais spiediens, PR kampaņas vai Jūsu personīgās antipātijas nespiedīs mani lauzt solījumu, ko esmu devis ventspilniekiem, uzņemoties pilsētas domes vadību.”.
Ventspils domes priekšsēdētājs savā vēstulē ne tikai neizklāsta lietišķus argumentus, kas viņu noveduši pie tik kategoriskiem secinājumiem, bet arī ne vārda nevelta Delnas norādītajām ētiskas un juridiskas dabas problēmām, Lembergam turpinot vadīt pilsētas domi kā aizdomās turētajam krimināllietā par viņa amata darbībām.
8.jūnijā DELNA nosūtīja vēstuli arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim, lūdzot ministru atstādināt no amata Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, un pašam Lembergam ar aicinājumu atkāpties no amata, lai pārtrauktu neuzticības vairošanu likumībai un valsts varai. Vēstulēs tika minēti tiesiski un morāli apsvērumi, kāpēc Lembergs nedrīkst turpināt pildīt pašvaldības vadītāja pienākumus.
DELNA norādīja, ka Lemberga likumpārkāpumus KNAB un prokuratūra ir fiksējuši nepārprotami un acīmredzami. Kriminālvajāšanas ceļā tiks noskaidrots vairs nevis pats pārkāpuma fakts, bet gan tikai Lemberga vaina šo pārkāpumu izdarīšanā, kas ir priekšnosacījums kriminālatbildībai.
šodien apritēja likumā noteiktais termiņš ministra skaidrojuma sniegšanai, bet DELNA vēl nav saņēmusi ministra atbildi par līdzšinējo bezdarbību šajā lietā.
“Ar savu komentāru Ventspils domes priekšsēdētājs nepārsteidz, bet savu skaļa populista tēlu papildina ar parasta apsūdzētā klišeju”, šodien saņemto vēstuli komentē Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis.
Administratīvā rajona tiesa pēc būtības skatīs lietu par pērn Sakas pagastā nodegušās jaunbūves “Kāpas” likumību
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 26.jūnijā
Administratīvā rajona tiesa piektdien 10:00 pēc būtības izskatīs lietu par būvatļaujas likumību īpašumā “Kāpas” Sakas pagastā. “Sabiedrība par atklātību – Delna” lūdz tiesu atcelt būvatļauju, jo uzskata, kā tā izdota, rupji pārkāpjot normatīvos aktus.
Būvatļauja tika izsniegta 2003.gada 24.oktobrī, pārkāpjot Aizsargjoslu likuma nosacījumus: bez spēkā esoša teritorijas plānojuma, bez noteiktām ciemu robežām un bez iepriekšējās apbūves.
Būvatļaujas atzīšanas par prettiesisku gadījumā dzīvojamā ēka, kas rudenī daļēji nodegusi, būs nojaucama.
Ar tiesvedības palīdzību DELNA veido paraugu tam, kādā veidā sabiedrība var vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības uz labvēlīgu vidi gadījumos, kad notikusi nelikumīga būvniecība. Delna vēlas radīt precedentu, kas liktu pašvaldībām ievērot likumu. Līdzīgā lietā par Rojas pagasta māju “Ainas” Administratīvā apgabaltiesa 2006.gada 30.martā atzina, ka būvatļauja izdota prettiesiski un māja ir nojaucama.
Delna aicina nepārvērst izlaidumus mācību iestādēs par politiskās aģitācijas pasākumiem
Filed under: Darbības jomas, Darbs ar sabiedrību, Politikas uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 16.jūnijā
Plašsaziņas līdzekļos arvien biežāk izskan informācija par politiķu priekšvēlēšanu aktivitātēm skolu izlaidumos. “Sabiedrība par atklātību Delna” aicina nepieļaut priekšvēlēšanu aģitāciju mācību iestādēs, jo tas ir priekšvēlēšanu aģitācijas regulējuma pārkāpums.
Delna atgādina, ka likums par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām aizliedz valsts un pašvaldību iestādēs izvietot un izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Tāpat priekšvēlēšanu aģitācijas likums nosaka, ka aizliegts radīt priekšrocības vai ierobežojumus kādai politiskajai partijai attiecībā uz valsts vai pašvaldību telpu izmantošanu, lai tiktos ar vēlētājiem.
Atbildība par likuma ievērošanu gulstas uz skolas vadību un partijām. Aģitācijas aizliegums ir absolūts un liek skolu direktoriem šaubu gadījumā tulkot šo normu iespējami šauri, aktīvi novēršot jebkādu aģitāciju. Partiju uzdevums ir stiprināt uzticību valsts un pašvaldību iestādēm, izvairoties pat no aizdomu ēnas par šo iestāžu politiskām simpātijām.
Kāpu aizsardzība: pārkāpumi turpinās, valstij rīcības plāna nav
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 16.jūnijā
Sabiedriskās organizācijas atgādina Ministru prezidentam, ka tās jau pusgadu gaida atbildi par valsts rīcību piekrastes aizsardzībai.
“Sabiedrība par atklātību – Delna”, Latvijas Zaļā kustība, “Pasaules Dabas fonds” un “Vides Aizsardzības klubs” 2005.gada 21.decembrī lūdza Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim nodrošināt, lai tiktu veikts “vides audits” par Aizsargjoslu likuma ievērošanu attiecībā uz jūras krasta kāpu aizsargjoslu, un valsts izstrādātu skaidru rīcības plānu identificēto problēmu risināšanai.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija solīja atbildi sniegt līdz 2006.gada 13.aprīlim, taču tāda joprojām nav saņemta. Ministrija pārkāpj likuma “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” noteikumus.
Sabiedriskās organizācijas pagājušogad Ministru prezidentam adresētajā vēstulē norādīja, ka likums tiek pārkāpts un krasta kāpu aizsargjoslā notiekošās nelikumīgās darbības atļauj vai vēlāk cenšas legalizēt pašvaldības. Organizācijas uzskata, ka neilgtspējīgas pašvaldību saimniekošanas rezultātā, pieļaujot vides prasību ignorēšanu un privāto apbūvi tik tuvu krastam, ne tikai tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums dabai, bet arī unikālajiem rekreācijas un tūrisma resursiem, kas varētu nodrošināt piekrastes pašvaldību attīstību. Galvenās problēmas identificētas plānošanas, būvniecības un pašvaldības zemes apsaimniekošanas jautājumos, un to esamību skaidri uzrāda arī nesenie notikumi Rucavā, Liepupē, Sakas novadā, Jūrmalā un citur.
Pašvaldības ir bijušas nespējīgas sakārtot piekrastes jautājumus, līdzšinējā valsts iejaukšanās ir bijusi novēlota un neefektīva. Uzskatām, ka nepieciešama aktīva rīcība no valsts puses ar mērķi nepieļaut tālākas nelikumības piekrastē.
Sīkāka informācija: Aiga Grišāne, 26399417.
Vēstule A. Kalvītim
Delnas pētījums: Partijas ir atkarīgas no šauru finanšu grupu ziedojumiem un izmanto valsts un pašvaldību uzņēmumus ienākumu gūšanai
Filed under: Darbības jomas, Politikas uzraudzība, Preses relīzes
Rīgā, 2006.gada 14.jūnijā
Vairums Latvijas varas partiju caur saviem pārstāvjiem valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs faktiski saņem netiešo valsts finansējumu, liecina šodien publiskotā “Sabiedrības par atklātību – Delna” ziedojumu analīze. šāda partiju netieša valsts finansēšana ir pretrunā ar vienlīdzīgas politiskās konkurences principu, jo šis partijas finansēšanas avots ir pieejams galvenokārt tikai varas partijām.
Vienlaikus pētījums atklāj, ka Latvijas partijas vairumā gadījumu ir atkarīgas no ļoti šaura personu loka ziedojumiem. Vairumam partiju ziedojumi virs 1000 Ls gadā no vienas personas veido vairāk par 80% budžeta.
Ziedojumu pieņemšana no pārstāvjiem valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs ir problemātiska no ētiskā viedokļa un rada neuzticību valsts pārstāvniecības objektivitātei. Partijām steidzami jārīkojas, lai novērstu aizdomas no savas partejiskās ieinteresētības. To var panākt, iekšēji nosakot ierobežojumus šādiem ziedojumiem. Partijām arī jāpārtrauc līdzšinējā prakse, politizējot valsts vai pašvaldības uzņēmumu padomes un valdes. Pārstāvju iecelšanā būtu jāievēro profesionālie nevis politiskie kritēriji, izraugoties tādus pārstāvjus, kas labi orientējas attiecīgajā jomā.
Pētījumā gaitā tika analizēti ziedojumi, kuri tika ieskaitīti partiju kontā laikposmā no 2005.gada janvāra līdz 2006.gada maijam, galveno uzmanību pievēršot partiju lielajiem ziedotājiem (gada laikā virs 1000 Ls).
KOPSAVILKUMS
Atkarība no lielajiem ziedotājiem
Analizējot partiju ziedojumus aplūkojamā periodā, tika secināts, ka vairumam Saeimā pārstāvēto partiju ziedojumi virs Ls 1000 veido lielāku ienākumu daļu. Visaugstākais lielo ziedojumu īpatsvars ir apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kurai šie ziedojumi veido 95% no kopējiem partijas ieņēmumiem laikposmā no 2005.gada sākuma līdz 2006.gada maijam. Tautas partijai lielie ziedojumi sastāda 92% no partijas kopējiem ieņēmumiem, Latvijas Zemnieku savienībai un Tautas saskaņas partijai – 85%, Latvijas Pirmajai partijai – 84%, partijai Jaunais laiks – 82%, bet Zaļo un zemnieku savienībai un Latvijas Zaļajai partijai – 80%. Vismazākais lielo ziedotāju īpatsvars partijas kopējo ienākumu struktūrā ir kreiso apvienībai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, kurai šīs rādītājs ir 50%. Partijas Latgales Gaisma, Liepājas attīstība un Konservatīvo partiju uztur viena vai dažas personas.
Partijas, kas ir pārstāvētas valsts institūcijas, galvenokārt pārtiek no lieliem ziedojumiem, kas rada pamatu aizdomām šo partiju atkarību no dažiem lielākajiem ziedotājiem. Tas apdraud patiesu sabiedrības interešu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanā.
Divas reģionālās partijas Latvijai un Ventspilij un Daugavpils pilsētas partija šai laika periodā nav saņēmušas nevienu ziedojumu, tādēļ var pieņemt, ka partija balstās uz brīvprātīgo darbu un partijas biedru ziedojumiem, vai arī tās darbība tiek finansēta no līdzekļiem, kas partijai bija uzkrāti iepriekšējos gados, taču nevar izslēgt arī iespēju, ka partijas uzturēšanai tiek izmantoti citi līdzekļi, kas netiek deklarēti.
Valsts un pašvaldību uzņēmumu padomju/valžu pārstāvju ziedojumi
Vislielākais valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju locekļu ziedojumu īpatsvars ir Latvijai Pirmajai partijai (20% jeb Ls 53 000), kas ir pārstāvēta gan valdības, gan Rīgas domes koalīcijā. Tautas partijai pusotra gada laikā no šīs ziedotāju grupas saņēmusi Ls 42 100, kas sastāda 15% no partijas kopēja budžeta. Latvijas Zemnieku savienība no saviem pārstāvjiem valsts uzņēmumu padomēs un valdēs kopumā saņēma 16% no kopējiem saziedotajiem līdzekļiem jeb Ls 46 150, Latvijas Zaļā partija – 17% jeb Ls 20 307, bet partijai Jaunais laiks – 6 % jeb Ls 26 681.
Mazākais ziedojumu īpatsvars no šīs ziedotāju grupas pēdēja pusotra gada laikā ir bijis “kreisajām” partijām – Tautas saskaņas partijai (1% jeb Ls 2000), partijai Jaunais centrs (mazāk par 1% jeb Ls 1000) un Latvijas Sociāldemokrātiskai strādnieku partijai (5% vai Ls 9709). Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un partija Jaunais centrs bija pārstāvētas Rīgas domes koalīcijā tikai līdz 2005.gada martam. Savukārt pēc varas nomaiņas Rīgas domē šo kreiso partiju valdīšanas laikā ievēlētie pārstāvji pašvaldību uzņēmumu padomēs tika atcelti no amata un viņu vietā tika iecelti labējo partiju virzītie pārstāvji.
Liels valsts un pašvaldību uzņēmumu padomju pārstāvju ziedojumu īpatsvars Latvijas partiju ienākumu struktūrā liecina, ka padomju veidošana balstās galvenokārt uz pretendenta politisko piederību, nevis viņa profesionāliem kritērijiem. Kā likums, valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs nonāk partijām pietuvinātas personas, kas visbiežāk nepārzina attiecīgu uzņēmējdarbības jomu.
Jāuzsver, ka šāda valsts un pašvaldību uzņēmumu padomju politizācija ir pretrunā ar likumos definēto principu, ka padome ir uzņēmuma pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru (tātad valsts vai pašvaldības, nevis politisko partiju) intereses sapulču starplaikā un uzrauga valdes darbību.
Delna Augstākajā tiesā pārsūdz spriedumu Ventspils informācijas pieejamības lietā
Filed under: Darbības jomas, Informācijas atklātība, Pašvaldību uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 12.jūnijā
Sabiedrība par atklātību DELNA ir apstrīdējusi Augstākajā tiesā Administratvās apgabaltiesas 25.jūnija lēmumu par tiesvedības izbeigšanu informācijas pieejamības prāvā pret Ventspils domi. DELNA uzskata, ka Apgabaltiesa nepamatoti nav ņēmusi vērā Informācijas atklātības normas. Attiecīgi tiesas lēmums veido bīstamu precedentu, ierobežojot valsts iestāžu atklātību.
Sekojot līdzšinējai tiesas loģikai, valsts un pašvaldību iestādēm, turpmāk vienmēr būtu jāpārbauda arī pilnīgi publiskas informācijas pieprasītāja identitāte, pilnvarojums un rīcībspēja. Tam būtu graujošas sekas, piemēram, uz žurnālistu darba efektivitāti. Trauksmes cēlājiem vairs nebūtu iespējas slēpties aiz citas identitātes, lai noskaidrotu nepieciešamos datus, kā arī nebūtu īstenojami informācijas pieejamības testi. Savukārt, valsts un pašvaldību iestādēm spriedums radītu jaunus izdevumus, pārbaudot visu informācijas pieprasītāju identitāti un pilnvarojumu.
šādu tiesas pieeju Delna uzskata par pilnīgi pretrunīgu informācijas atklātības normām, jo lietā ar Ventspils domi runa ir par vispārpieejamu informāciju. Publiskojot sev vēlamus datus internetā, Ventspils dome, protams, nepārbauda katra lietotāja datus, bet līdzvērtīga tiesiskā statusa gadījumā – par izdevumiem medijiem – dome īpaši pieprasa Uzņēmumu reģistram ziņas par informācijas pieprasītaju, “faksus neuzskata par dokumentiem” un neatzīst Lattelekom izdrukās fiksētas telefonsarunas. Delna uzskata, ka Dome ir nepamatoti sašaurināti interpretējusi Informācijas atklātības likumu, nav izvērtējusi savas rīcības lietderību, faktiski slēpusi datus un novilcinājusi to sniegšanu, tādējādi nepamatoti tērējot ventspilnieku un Latvijas valsts līdzekļus.
Delna 2005.gada 6.aprīlī vērsās pie Ventspils domes, pieprasot vispārpieejamus datus par domes finansiālajiem izdevumiem informācijas publicēšanai medijos. Dome atteicās sniegt informāciju, norādot, ka Delnas darbiniekam Pēterim Timofejevam nebija formālas pilnvaras šo pieprasījumu parakstīt. Delna apstrīdēja atteikumu un, nesaņēmusi atbildi no domes, vērsās tiesā.
Abas līdzšinējās tiesu instances līdz šim ir pamatā vadījušās no procesuālajām tiesībām, izvairoties no lietas būtības vērtēšanas saskaņā ar objektīvās izmeklēšanas principu. Administratīvā rajona tiesa 2006.gada 6.martā pieņēma lēmumu par Delnas pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas, uzskatot, ka Delna kā juridiska persona vispār nav iesniegusi informācijas pieprasījumu Ventspils domei. Savukārt, Apgabaltiesa 25.maijā atcēla rajona tiesas spriedumu, bet atteicās vērtēt lietas apstākļus ārpus visšaurākās interpretācijas iespējas – Administratīvā procesa likuma. Apgabaltiesa izbeidza tiesvedību ar pamatojumu, ka Delnai nav bijis pieteikuma tiesību tiesā.
Diskusija par cilvēktiesībām un korupcijas apkarošanu
Rīgā, 2006. gada 11. jūnijā
Sabiedrība par atklātību DELNA rīko atklātu diskusiju par cilvēktiesībām un korupcijas apkarošanu “Korupcijas apkarošana un tiesiskums – vai pretruna Latvijā?”. Diskusija notiks Gētes institūtā Rīgā 15.jūnijā plkst. 11.
Latvija starptautiskā salīdzinājumā ir viena no korupcijas apdraudētākajām valstīm Eiropas Savienībā. Korupcijas ārkārtīgi augstais līmenis ir iemesls, kāpēc tika izveidota speciāla tiesībaizsardzības institūcija Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Diskusija ir veltīta domu apmaiņai par tādiem jautājumiem kā cilvēktiesību un valsts vajadzību samērojamība, KNAB un līdzīgu iestāžu sistēmiskā vieta valsts pārvaldē, korupcijas apkarošanas efektivitāte.
Diskusijā uz sarunu ir aicināta Juta Strīķe (KNAB), Līga Biksiniece (VCB), Arvīds Dravnieks (TM). Uz sarunu gatavavojas vācu viesi, bet sarunu vadīs Roberts Putnis (Delna).
Diskusijas iniciatīva pieder Vācu krimināltiesību advokātu asociācijai, kuras biedri apmeklē Latviju studiju vizītē no 14. līdzs 18. jūnijam. Pasākumu rīko Sabiedrība par atklātību DELNA ar Gētes institūta Rīgā un Roedl & Partner atbalstu.
Diskusija notiks latviešu un vācu valodā un tiks sinhroni tulkota.
Varas partiju ienākumi no vietām uzņēmumu padomēs – Vai netiešais valsts finansējums partijām?
Preses konference un diskusija
Rīgā, 2006.gada 12.jūnijā
Starpziņojuma prezentācija notiks 14.jūnijā plkst. 10.30 viesnīcas „Gutenbergs” (Doma laukums 1) konferenču zālē.
Pētījuma rezultāti apliecina, ka valsts un pašvaldības uzņēmumu padomju un valžu pārstāvju ziedojumi veido būtisku ienākumu daļu vairākām Latvijas politiskajām partijām, kas atradās vai atrodas pie varas valsts vai pašvaldības līmenī. ņemot vērā pētījuma rezultātus, „Delna” vēlas pievērst sabiedrības uzmanību problēmai, kad no vienas puses partijas caur uzņēmumu valdēm un padomēm saņem netiešu valsts finansējumu un no otras puses politizē valsts īpašuma pārvaldi, attālinoties no to darbības pamata.
Pēc iepazīšanās ar pētījuma rezultātiem paredzēta apaļā galda diskusija ar partiju, kā arī valsts institūciju pārstāvjiem un ekspertiem, lai spriestu par to, kā turpmāk varētu novērst valsts un pašvaldības uzņēmumu pārvaldes politizēšanu un netieša valsts finansējuma izmantošanu pie varas esošajām partijām.
Pētījums ir viena no Delnas administratīvo resursu izmantošanas projekta daļām. Projekta mērķis ir novērst administratīvo resursu izmantošanu pirms 9.Saeimas vēlēšanām. Delna veic politikas novērošanu gan pašvaldību, gan nacionālajā līmenī, tāpat tiek analizēti arī politisko partiju ienākumi un iespējama valsts vai pašvaldību resursu izmantošana partiju uzturēšanai.
Pētījumu vada divi politologi: Delnas politikas analītiķe Līga Stafecka un politikas analītiķis Andrejs Karpovičs (tālr.7285585).
Sabiedrība par atklātību – DELNA pieprasa Kučinskim atstādināt Lembergu
Rīgā, 2006. gada 8. jūnijā
Sabiedrība par atklātību DELNA šodien ir nosūtījusi iesniegumu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim, lūdzot ministru atstādināt no amata Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu. DELNA sagaida ministra paskaidrojumus par līdzšinējo bezdarbību.
DELNA norāda, ka Lemberga likumpārkāpumus KNAB un prokuratūra ir fiksējuši nepārprotami un acīmredzami. Kriminālvajāšanas ceļā tiks noskaidrots vairs nevis pats pārkāpuma fakts, bet gan tikai Lemberga vaina šo pārkāpumu izdarīšanā, kas ir priekšnosacījums kriminālatbildībai.
Par pašvaldību darba uzraudzību atbildīgajam ministram ir pienākums pārtraukt prokuratūras fiksētos un acīmredzamos likumpārkāpumus. Šo pienākumu stiprina Lemberga publiskie izteikumi par nevēlēšanos novērst pārkāpumus. Ministrs arī nevar izvairīties no atbildības, aizbildinoties ar pašvaldību autonomiju, jo runa ir par vitālu valsts interešu aizstāvību ostās. Bezdarbības gadījumā pašam ministram varētu draudēt kriminālatbildība. Tautas partijas ministrs ir pieļāvis bezprecedenta nelikumības Ventspilī un DELNA sagaida juridiskus paskaidrojumus ministra izvēlei.
“Lēmumos kā par Ventspils, tā Rīgas ostu atbildīgās personas tradicionāli nelasa likumus un nekalpo sabiedrībai, bet gan rīkojas no politiskā izdevīguma perspektīvas. Ministram ir jāpierāda, ka Latvijā tiešam ir viens likums un viena taisnība visiem. Tautas partijas premjera un ministra ieilgušais maigums pret vienas pašvaldības vadītāju liecina par pretējo un vairo vispārējo sabiedrības apātiju un neticību Latvijas valsts varai,” norises komentē Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis.
Šodien DELNA arī nosūtīja aicinājumu Lembergam atkāpties no amata, lai pārtrauktu neuzticības vairošanu likumībai un valsts varai.
Vēstules abām amatpersonām ar detalizētāku motivāciju:
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
