Tiesa atliek uz rītdienu plkst. 13:00 Delnas prasības pret Neatkarīgo Rīta Avīzi par publicēto apmelojošo ziņu atsaukšanu un atlīdzības piedziņu
Rīgā, 2006.gada 27.jūlijā
Kurzemes rajona tiesa šodienas tiesas sēdē deva laiku laikraksta NRA pārstāvim zv. advokātam Aivaram Lošmanim (Andra Grūtupa birojs) iepazīties ar papildu pierādījumiem. Tiesas atvaļinājumu dēļ to nebija iespējams izdarīt savlaicīgi. Tāpēc lietas izskatīšana ir atlikta uz rītdienas pulksten 13.00. Tiesa skatīts “Sabiedrības par atklātību – Delna” prasības pieteikumu pret “Neatkarīgo Rīta Avīzi” par publicēto apmelojošo ziņu atsaukšanu un atlīdzības piedziņu.
NRA 2005.gada 19.decembra publikācijas “Delna sapinas interešu konfliktā” virsrakstā ir atspoguļojusi klaji nepatiesu, apmelojošu ziņu par Delnu. NRA uz minētajā virsrakstā pausto nepatieso, apmelojošo ziņu ir atsaukusies arī 2005.gada 30.decembra rakstā “Āksts – Roberts Putnis”.
Iepazīstoties ar minētajām publikācijām, var viegli saskatīt, ka NRA, neskatoties uz lietas patiesajiem apstākļiem, ir sniegusi sabiedrībai nepatiesu, apmelojošu informāciju par Delnu, ko apliecina šādi pastāvošie apstākļi:
- NRA 2005.gada 19.decembra virsrakstā pausto ziņu nekādā veidā neapstiprina tālākais raksts, kas tikai izklāsta Delnas gada pārskata un pamatinformācijas brošūrai pievienotās vispārējās un plašam saņēmēju lokam adresētās pavadvēstules saturu.
- NRA nekādā veidā nav sniegusi skaidrojumu tam, kādā tad īsti interešu konfliktā Delna ir “sapinusies”. NRA nesniedza minētā interešu konflikta skaidrojumu un pierādījumus par publicētās informācijas atbilstību patiesībai arī pēc Delnas 2005.gada 20.janvāra vēstules NRA redaktoram Armandam Pučem, kurā lūdza atsaukt minētajos rakstos publicēto informāciju.
- NRA tendenciozo vēlmi paust nepatiesu informāciju par it kā pastāvošo Delnas interešu konfliktu apliecina arī KNAB lūgums atsaukt NRA 2005.gada 20.decembra publikācijas “KNAB nosauc Delnas aktivitātes par bezjēdzīgām” virsrakstu.
NRA nepatiesi paustā informācija viennozīmīgi ir grāvusi Delnas reputāciju sabiedrības acīs un aizskārusi tās godu. Tas ticis darīts, pārkāpjot normatīvos tiesību aktus un vispāratzītas žurnālistikas ētikas un morāles normas.
NRA interešu konflikta pārmetums skar Delnas darbības kodolu, jo Delna par savas darbības mērķi cita starpā ir izvirzījusi augstus ētiskus darbības standartus politikā un valsts pārvaldē. Nepamatoti apgalvojumi par it kā eksistējošu interešu konfliktu ir absolūti nepieņemams drauds Delnas darbībai. Ar NRA nepatiesi pausto informāciju ir tikusi grauta Delnas reputācija un mazināta cieņa to personu acīs, kas Delnai uzticas un ar kuriem tā sadarbojas un potenciāli varētu sadarboties dažādu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā, kā arī saņemt nepieciešamo finansiālo atbalstu tās darbības nodrošināšanai.
Tiesa skatīs Delnas prasību pret Neatkarīgo Rīta Avīzi par publicēto apmelojošo ziņu atsaukšanu un atlīdzības piedziņu
Rīgā, 2006.gada 26.jūlijā
Rīt pulksten 11.00 Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā tiks skatīts “Sabiedrības par atklātību – Delna” prasības pieteikums pret “Neatkarīgo Rīta Avīzi” par publicēto apmelojošo ziņu atsaukšanu un atlīdzības piedziņu.
NRA 2005.gada 19.decembra publikācijas “Delna sapinas interešu konfliktā” virsrakstā ir atspoguļojusi klaji nepatiesu, apmelojošu ziņu par Delnu. NRA uz minētajā virsrakstā pausto nepatieso, apmelojošo ziņu ir atsaukusies arī 2005.gada 30.decembra rakstā “āksts – Roberts Putnis”.
Iepazīstoties ar minētajām publikācijām, var viegli saskatīt, ka NRA, neskatoties uz lietas patiesajiem apstākļiem, ir sniegusi sabiedrībai nepatiesu, apmelojošu informāciju par Delnu, ko apliecina šādi pastāvošie apstākļi:
- NRA 2005.gada 19.decembra virsrakstā pausto ziņu nekādā veidā neapstiprina tālākais raksts, kas tikai izklāsta Delnas gada pārskata un pamatinformācijas brošūrai pievienotās vispārējās un plašam saņēmēju lokam adresētās pavadvēstules saturu.
- NRA nekādā veidā nav sniegusi skaidrojumu tam, kādā tad īsti interešu konfliktā Delna ir “sapinusies”. NRA nesniedza minētā interešu konflikta skaidrojumu un pierādījumus par publicētās informācijas atbilstību patiesībai arī pēc Delnas 2005.gada 20.janvāra vēstules NRA redaktoram Armandam Pučem, kurā lūdza atsaukt minētajos rakstos publicēto informāciju.
- NRA tendenciozo vēlmi paust nepatiesu informāciju par it kā pastāvošo Delnas interešu konfliktu apliecina arī KNAB lūgums atsaukt NRA 2005.gada 20.decembra publikācijas “KNAB nosauc Delnas aktivitātes par bezjēdzīgām” virsrakstu.
NRA nepatiesi paustā informācija viennozīmīgi ir grāvusi Delnas reputāciju sabiedrības acīs un aizskārusi tās godu. Tas ticis darīts, pārkāpjot normatīvos tiesību aktus un vispāratzītas žurnālistikas ētikas un morāles normas.
NRA interešu konflikta pārmetums skar Delnas darbības kodolu, jo Delna par savas darbības mērķi cita starpā ir izvirzījusi augstus ētiskus darbības standartus politikā un valsts pārvaldē. Nepamatoti apgalvojumi par it kā eksistējošu interešu konfliktu ir absolūti nepieņemams drauds Delnas darbībai. Ar NRA nepatiesi pausto informāciju ir tikusi grauta Delnas reputācija un mazināta cieņa to personu acīs, kas Delnai uzticas un ar kuriem tā sadarbojas un potenciāli varētu sadarboties dažādu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā, kā arī saņemt nepieciešamo finansiālo atbalstu tās darbības nodrošināšanai.
Delna RAPLM iesniedz pierādījumus sērijveida likumpārkāpumiem Ventspils domē. Kučinskim beidzot jārīkojas Lemberga lietā!
Filed under: Darbības jomas, Pašvaldību uzraudzība, Politikas uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 26.jūlijā
Sabiedrība par atklātību DELNA šodien otro reizi divu mēnešu laikā ir nosūtījusi iesniegumu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim, lūdzot ministru atstādināt no amata Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu. Kučinskis – ministram nepieļaujami – vēl pirms juridiskas apstākļu izvērtēšanas bija pieņēmis un publiskojis savu politisko lēmumu nerīkoties Lemberga lietā. Uz pirmo iesniegumu Delna saņēma formālu atbildi bez tiesiskiem argumentiem par labu ministra izvēlei. Tāpēc šodien Delna vēršas pie ministra atkārtoti ar savāktiem pierādījumiem par sērijveida pārkāpumiem Ventspils domē.
Papildus uzsāktajām kriminālvajāšanām, kuras Tautas partijas ministra izpratnē bija savienojamas ar pilsētas vadītāja atbildību, Delna vēstulē ministram norāda uz citiem gadījumiem, kad Ventspils domes priekšsēdētājs ir pārkāpis likumus un nav pildījis tiesas spriedumus. Ilgstošā laika periodā Ventspils pilsētas dome ir pārkāpusi likumus, pieņēmusi prettiesiskus lēmumus un nav pildījusi tiesas spriedumus attiecībā uz dzīvojamo māju privatizāciju. Ventspils pilsētas pašvaldība vadījās pēc spēkā neesoša teritorijas plānojuma un nerīkoja sabiedriskās apspriešanas par būvniecību, tādējādi ignorējot Būvniecības likuma prasības.
Delna uzskata, ka jau uzsāktā kriminālvajāšana par kukuļņemšanu vairākkārt sevišķi lielā apjomā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu un amatpersonas ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanu uzliek pienākumu Kučinskim reaģēt, atstādinot Lembergu no amata pienākumu pildīšanas.
Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis norāda: “Premjera partijas biedra Kučinska maigums attiecībās ar Ventspils mēru met ēnu uz Tautas partijas spēju garantēt tiesiskumu Latvijā un stiprina iespaidu par oligarhu vienošanos nozīmi Latvijas politikā. Delna ir izdarījusi ministra darbu un sniegusi plašu pārskatu par sērijveida likumpārkāpumiem, par kuriem atbild Lembergs. Kučinskis vairs nevar aizbildināties ar juridisku argumenti trūkumu, bet tikai ar paša neizdarību un atbildības trūkumu. ”
Pielikumā: vēstule ministram ar detalizētāku informāciju (word).
Demonstrēt – katra pilsoņa brīvība. Iekšlietu ministrs ar politisku lēmumu noved pie vardarbības Rīgas ielās. Delna solidarizējas ar LGBT kopienu
Rīgā, 2006.gada 24.jūlijā
Tikai demonstrantiem pašiem ir tiesības lemt par gājiena norisi. Kamēr netiek pārkāpts likums, viņi ir valsts aizsardzībā. Policijas pienākums ir sargāt viņu drošību. Tik skaidras un precīzas ir Satversmes garantētas cilvēktiesību normas, kuras pagājušajā nedēļas nogalē pārkāpa Latvijas valsts.
Mozaīkas gājiena aizliegums un policijas pieļautā vardarbība pret cilvēkiem un mantu Rīgas ielās pagājušajā nedēļas nogalē ir pilnīgā pretrunā ar cilvēktiesību pamatprincipiem.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir skaidri pateikusi, ka valstij ir pienākums nodrošināt pulcēšanās brīvības realizāciju. Tas, ka kāda personu grupa varētu rīkot vardarbīgas pretakcijas nevar būt par pamatu atņemt pulcēšanās brīvību citiem cilvēkiem. Tiesa ir norādījusi, ka to iespējams aizliegt vienīgi gadījumā, ja draudi ir reāli, ārkārtīgi bīstami un nenovēršami ne ar kādiem spēkiem. Ar ārkārtīgi bīstamiem un nenovēršamiem draudiem Eiropas Cilvēktiesību tiesa saprot bruņotu grupējumu iespējamas sadursmes.
Rīgas praida 2006 atteikuma gadījums neatbilst nevienam no minētajiem kritērijiem. šajā lietā visas augstākās amatpersonas – gan politiķi, gan policijas pārstāvji – apgalvoja, ka policija ir spējīga nosargāt miermīlīgos gājiena dalībniekus. Bet politiskie izteikumi no atbildīgo amatpersonu, īpaši, Rīgas domes un Iekšlietu ministra puses, pierāda, ka tas bija politisks lēmums bez juridiska pamata. Politiķi liedza atteikt miermīlīgas pulcēšanās iespēju un apdraudēja Latvijas pilsoņu un viņu ārvalstu viesu drošību.
Politiski motivētā cilvēktiesību ierobežošana, pamatojoties iekšlietu struktūras resursu taupīšanā uz gājiena dalībnieku drošības rēķina, un policijas nespēja pasargāt miermīlīgos cilvēkus no pārdesmit ekstrēmistiem, ir reāls drauds demokrātijas realizācijai mūsu valstī.
Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis komentē: “Politiski motivēta pulcēšanās ierobežošana kļūst par ierastu praksi Latvijā. Rīgas dome un valsts iestādes ir izmantojušas gājienu likuma “robus”, laicīgi nesniedzot atbildi vai paziņojot par nesaskaņošanu pēdējā brīdī, tādējādi pat liedzot personai iespēju vērsties tiesā. Rīgas dome beidzot ir atradusi “korķi visām pudelēm” – “drošības apsvērumus”, kuru pamatošanai pietiek jau vien tikai ar dažiem “ekstrēmistu” zvaniem drošības policijai”.
Valstij ir pienākums darīt visu iespējamo, lai ļautu personai realizēt pulcēšanās brīvību. Un šeit jautājums ir tikai par politisko gribu un izšķiršanos. Vēsturē viens no spilgtākajiem piemēriem, kas apliecina to, ka valstij jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu cilvēktiesību īstenošanu ir ASV 1957.gada notikumi. Toreiz ASV prezidents personiski iejaucās un ar armijas palīdzību nodrošināja to, ka mācību iestādē iegāja deviņi melnādaini cilvēki.
Pulcēšanās brīvība ir viena no svarīgākajām personas brīvībām demokrātiskā valstī. Tā garantē vārda brīvības realizāciju. Kamēr personas, kas īsteno pulcēšanās brīvību nepārkāpj likumu, tās atrodas likuma un varas struktūru aizsardzībā. Biedrība “Mozaīka” neprasīja valsts atbalstu. Vienīgais, ko organizācija prasīja, bija, lai valsts pilda savu pienākumu, ļaujot ikvienam, arī seksuālajām minoritātēm, netraucēti realizēt savas cilvēktiesības.
Valstij ir pienākums ne tikai draudus apzināt, bet arī izvērtēt un izvēlēties pašus efektīvākos līdzekļus to novēršanai.
Tendences raksturo Roberts Putnis: “Kamēr Ingrīda ūdre un Indulis Emsis mānīja Latvijas tautu par ES komisāra izvēli, protesta dēļ Delnas un Eiropas Kustības vadītājiem bija jāstājas priekšā. Vēl tikai 16.martā sēta ap Brīvības pieminekli bija politiskāka par pašu pulcēšanās iemeslu. Tagad politiķi savu homoseksuālo vēlētāju vietā lemj par gājiena norisi. Tas viss liecina, ka Latvijas politiķu izpratne par demokrātijas brīvībām mūsu valsti arvien vairāk pietuvina Austrumu kaimiņa tradīcijām.”
Transparency International aicina Putinu aicina paaugstināt atbildības sajūtu un cīnīties pret korupciju
Maskava/Berlīne/Rīga, 2006.gada 7.jūlijā
Organizācijas Transparency International vadītāja Huguette Labelle un citi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji 4. jūlijā tikās ar Krievijas prezidentu un G8 vadītāju Vladimiru Putinu. Viņi prezidentam iesniedza ieteikumus G8 rīcībai, lai veicinātu atbildības sajūtu un cīnītos pret korupciju.
Labelle norādīja uz korupcijas postu it īpaši attiecībā pret nabadzīgiem cilvēkiem. Viņa pārrunāja veidus, kā cīnīties pret korupciju, piemēram, minot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Konvenciju par cīņu pret ārvalstu amatpersonu piekukuļošanu, atklātību naftas un gāzes sektorā, kā arī stingras un atvērtas publisko finanšu pārvaldes sistēmas, lai nodrošinātu resursu efektīvu un godīgu izmantošanu. Huguette Labelle konstatēja, ka ekstrēmas nabadzības novēršana ir atkarīga no cīņas pret korupciju, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana nav reāla, ja šī cīņa netiek nodrošināta.
“Mēs uzsvērām to, ka korupcija izmaksā milzīgas naudas summas, bet arī to, ka korupcija nogalina cilvēkus,” teica Huguette Labelle. “Transparency International organizāciju tīkla vārdā es aicināju Putina kungu vadīt Brazīliju, Krieviju, Indiju un ķīnu ESAO konvencijas apstiprināšanā. Tāpat uzsvēru to, cik būtisks ir atbalsts no visām G8 dalībvalstīm, lai pārliecinātos, ka konvencijas noteikumi tiek ievēroti.”
Delegācijā, kuru pieņēma V. Putins, piedalījās tādu organizāciju vadītāji, kā Oxfam, Greenpeace, Human Rights Watch, CIVICUS un Amnesty International. Delegāti V. Putinam iesniedza dokumentu, kurā atrunāti jautājumi par labu pārvaldību, enerģētikas drošību, klimata maiņām, cilvēka drošību, nabadzību un attīstību, kā arī pilsoniskās sabiedrības brīvībām un atbildību.
H. Labella aicināja Krieviju pievienoties Ieguves industriju atklātības iniciatīvai, it īpaši tāpēc, ka drīz tiks izsolīta valstij piederošā naftas firma Rosneft. Diskusijas dalībnieki tāpat uzsvēra to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai Krievijas pilsonisko sabiedrību neierobežotu nesen valstī pieņemtais likums par pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Delna pirmo reizi saņem valsts finansējumu. Tiks stiprināts pretkorupcijas darbs Gruzijā
Rīgā, 2006.gada 17.jūlijā
Sabiedrība par atklātību Delna ar 109 no 120 iespējamiem punktiem ir uzvarējusi ārlietu ministrijas projektu konkursā attīstības sadarbības jomā ar Gruziju un Moldovu, kas Delnai 6 mēnešu garumā dos iespēju dalīties pretkorupcijas darba pieredzē un atbalstīt nevalstisko organizāciju kolēģus Gruzijā. Tā ir pirmā reize Delnas astoņu darba gadu laikā, kad kāda projekta īstenošanai tiek saņemts arī Latvijas valsts finansējums.
Ārlietu ministrija apstiprināja Delnas projekta “Mērķgrupu aktivizēšana administratīvo resursu ļaunprātīgas izmantošanas novērošanai priekšvēlēšanu laikā Gruzijā”. Projekts paredz Delnas uzkrāto zināšanu nodošanu Gruzijas nevalstisko organizāciju kolēģiem pirms novembrī plānotajām pašvaldību vēlēšanām. Delna ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi administratīvo resursu ļaunprātīgas izmantošanas novērošanā un novēršanā priekšvēlēšanu laikā. Delnas politikas analītiķi izstrādāja metodoloģiju, kuru piemēroja 2005.gada pašvaldību vēlēšanās. Pašreiz Delna seko līdzi Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu.
Projekta izpildes laiks ir 6 mēneši. Projekta kopējais budžets ir 28,454 LVL, ko kopīgi finansē Latvijas valsts un Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūra (CIDA). šī Delnai arī ir pirmā reize, kad organizācija uzvar sadarbības attīstības grantu konkursā. Delnas attīstības direktors Agris Vārpiņš pauž gandarījumu: “Projekta apstiprināšana ir ne tikai gandarījums visai Delnas komandai un apliecinājums Delnas darba kvalitātei, bet gan arī solis pareizajā virzienā organizētas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai Latvijā. Daudzi nozīmīgi lēmumi par valsts atbalstu NVO ir nepamatoti ievilkušies un apdraud NVO darbu Latvijā.”
Arī turpmāk Delna mērķtiecīgi strādās, lai nodotu savu pieredzi citām attīstības valstīm, izmantojot Latvijas un ārvalstu sadarbības attīstības finansējuma iespējas.
Jūrmalnieku piketa mērķi ir lietišķi un juridiski pamatoti. Kučinskim jāaptur “Aizstrautas plāns”
Filed under: Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 13.jūlijā
“Sabiedrība par atklātību – Delna” atbalsta Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) šodien rīkotā piketa aicinājumu novērst Jūrmalas domes radīto uzticības krīzi valsts varai. Delna pievienojas jūrmalnieku aicinājumam atkāpties deputātiem, kuri ignorē proporcionālās vēlēšanu sistēmas principus un tiek turēti aizdomās par korupcijas noziegumiem. Delna aicina rīkot pilsētnieku balsojumu, paredzot iespēju atcelt 29.jūnijā pieņemtos teritorijas plānojuma grozījumus.
Ievērojot politisko neitralitāti, Delna ir atteikusies no līdzdalības piketā, jo to organizē un tajā piedalās vairākas politiskās partijas. “Arī tad, ja var rasties iespaids, ka partijas izmanto Jūrmalas problēmas priekšvēlēšanu kampaņā, protestētāju argumenti un piketa mērķi ir lietišķi un juridiski pamatoti. Sabiedrībai tik nozīmīgiem lēmumiem jau sen bija jābūt atklātas partiju politikas priekšmetam”, piketu vērtē Delnas juridiskā analītiķe Aiga Grišāne.
Delna šodien nosūtīja vēstuli Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram M.Kučinskim ar lūgumu sniegt negatīvu atzinumu Jūrnalas domes veiktajiem grozījumiem teritorijas plānojumā. 2006.gada 29.jūnija lēmums pieņemts, rupji pārkāpjot teritorijas plānošanas procedūru. Deputāti nedrīkst lemt par atsevišķu zemesgabalu zonējumu maiņu, kā tas tika izdarīts, nobalsojot par citu plānojuma redakciju, nevis to, kas iedzīvotājiem bija pieejama sabiedriskajā apspriešanā. Deputāti ne tikai ir pārkāpuši atklātības principu, kas ir viens no svarīgākajiem teritorijas plānošanas principiem, bet arī degradējuši plānošanas procesa būtību, vienas nakts laikā “pārkrāsojot plānojuma kartē laukumiņus citā krāsā”, uzsver Delnas juridiskā analītiķe Aiga Grišāne, turpinot: “Jūrmalas domes rīcība, slepeni un ātri pārgrozot plānu, ir pretlikumīga. Vēl jo vairāk – dažu deputātu virzītais lēmumums ārkārtas sēdē rada iespaidu, ka Jūrmalgeita domē nav beigusies.”
Delna jau otro gadu seko līdzi Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei. Domes 29.jūnijā pieņemtā grozījumu redakcija joprojām pieļauj Delnas norādītos likuma pārkāpumus.
Delna iebilda pret vairāku zemesgabalu zonējuma maiņu no dabas pamatnes uz apbūvējamu teritoriju, uzskatot, ka tas ir pretrunā ar Teritorijas plānojumā ietverto pilsētas attīstības vīziju. Veiktās zonējumu maiņas neatbalsta vides institūcijas, taču dome to atzinumus ir ignorējusi. Delna aicināja Jūrmalas domi nemainīt zemes zonējumu, kamēr nav skaidra pamatojuma, kāpēc šādi grozījumi jāizdara un kādā veidā tas palīdzēs sasniegt Jūrmalas pilsētas attīstības mērķus.
Vairāki apbūves noteikumos ietvertie neskaidrie regulējumi rada korupcijas risku un ir klajā pretrunā ar Teritorijas plānošanas likumā noteikto. Jūrmalas dome kā izņēmuma gadījumu pieļauj grozījumus, izstrādājot detālplānojumus, taču Teritorijas plānojumu drīkst grozīt, tikai izstrādājot grozījumus pašā plānojumā. Domes arguments, ka šie apbūves noteikumi ir labāki par iepriekšējiem, kuri domei liekot pārkāpt likumus, uzskatāms par klaju populismu. Domei jau tagad ir jāpiemēro likuma nosacījumi, nevis prettiesiskie apbūves noteikumi.
Papildus informācijai:
Delna, “Sorosa fonds – Latvija” finansiāli atbalstītā projekta “Teritorijas plānošana un būvniecība” ietvaros, seko līdzi vairākiem teritorijas plānojumiem un ir uzsākusi tiesvedības par pretlikumīgi izsniegtu būvatļauju atcelšanu. Projekta mērķis ir veicināt ilgspējīgu teritorijas plānojumu izstrādi un teritorijas plānojumu ievērošanu būvniecības procesā.
Kontaktinformācija:
Aiga Grišāne
Delnas juridiskā analītiķe
26399417
aiga@delna.lv
Delna: Saeimas kanceleja rīkojas pretrunā ar informācijas atklātības principiem
Rīgā, 2006.gada 10.jūlijā
Sabiedrība par atklātību Delna jau no maija beigām mēģina neveiksmīgi iegūt Saeimas kancelejas rīcībā esošo vispārējās pieejamības informāciju par Saeimas autotransporta izmantošanas atskaitēm. Pēc vairākkārtējām telefonsarunām un rakstiska informācijas pieprasījuma, Delna vēl arvien nav saņēmusi atbildi pēc būtības, tādējādi neievērojot Informācijas atklātības principus. Delna atkārtoti vēršas pie Saeimas kancelejas ar lūgumu atbildēt pēc būtības uz uzdoto jautājumu.
Projekta “Administratīvo resursu izmantošanas novērošana pirms 9.Saeimas vēlēšanām” ietvaros Delnas pārstāvji maija beigās vērsās Saeimas kancelejā ar lūgumu iepazīties ar Saeimas deputātu atskaitēm par Saeimas autobāzes autotransporta izmantošanu. Telefonsarunās gan Saeimas kancelejas vadītājs M.Steins, gan Saeimas kancelejas direktora vietnieks V.Ziemelis nevēlējās sniegt prasīto informāciju norādot, ka tas ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kā Saeimas kancelejas grāmatvedību kontrolējošas institūcijas kompetencē. Savukārt Saeimas komisijas priekšsēdētājs A.Pētersons personiskā sarunā norādīja, ka komisijai nav šādu pamatfunkciju un Delnu interesējošais jautājums ir iestādes, šajā gadījumā, Saeimas kancelejas kompetencē.
Uz Delnas rakstisko pieprasījumu ļaut iepazīties ar atskaites dokumentāciju (ceļa zīmēm) par Saeimas autobāzes autotransporta izmantošanu, saņemta Saeimas formāla atbilde, kurā uz jautājumu netiek atbildēts pēc būtības un netiek ievērotas Informācijas atklātības likuma normas. Delna šodien nosūtīja atkārtotu lūgumu sniegt atbildi pēc būtības. Delnai ir pamats uzskatīt Saeimas kancelejas vēstuli par atteikumu sniegt informāciju, tāpēc Delna vēršas atkārtoti pie Saeimas kancelejas ar lūgumu atbildēt pēc būtības uz uzdoto jautājumu.
“Saeimas deputātiem paredzēta dienesta autotransporta izdevumu apmaksa notiek no valsts budžeta, tāpēc Saeimai ir nekavējoties pēc sabiedrības pārstāvju pirmā pieprasījuma jāsniedz šī informācija, nevis jāaizbildinās ar dažādām atrunām, apgrūtinot iespējas iepazīties ar informāciju par Saeimas reusuru izmantošanu. šādas informācijas nesniegšana ir pretrunā ar deklarētajiem informācijas atklātības normām un labas pārvaldības principiem, kā arī neveicina iedzīvotāju uzticēšanos Saeimai”, norāda Delnas politikas analītiķis Andrejs Karpovičs.
Tiesa liek nojaukt Sakas kāpās uzcelto māju
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 7.jūlijā
Vakar Administratīvā rajona tiesa atzina par prettiesisku Liepājas rajona pašvaldību apvienotās būvvaldes (LRPAB) izsniegto būvatļauju Sakas novada “Kāpās”, kuras likumību tiesā apstrīdēja “Sabiedrība par atklātību – Delna”. Tiesa uzlika par pienākumu mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas lemt par būves nojaukšanu. Ja LRPAB vai īpašnieks spriedumu nepārsūdzēs, tas stāsies spēkā un pirmo reizi kāda māja kāpās tiks nojaukta.
Spriedumā tiesa norāda, ka apbūve krasta kāpu aizsargjoslā ir jāuzskata tikai un vienīgi par izņēmumu no vispārēja aizlieguma būvēt šajā videi tik nozīmīgajā teritorijā. Izvērtējot apbūves iespējamību, pašvaldībām visi atļaujošie kritēji jātulko pēc iespējas šauri. “Kāpu” gadījumā LRPAB ir nepareizi piemērojusi vairākus likumus, ignorējot būvniecības aizliegumu un pieļaujot būvdarbus vietā, kur to nedrīkstēja.
Būvatļauja tika izsniegta 2003.gada 24.oktobrī, pārkāpjot Aizsargjoslu likuma nosacījumus: bez spēkā esoša teritorijas plānojuma, bez noteiktām ciemu robežām un bez iepriekšējās apbūves.
Kad Delna iesniedza prasību tiesā, būvniecība bija jāpārtrauc, turpretī LRPAB “Kāpas” pieņēma ekspluatācijā un ļāva tur vēlāk veikt atliktus būvdarbus. Tikai Administratīvās apgabaltiesas lēmums par jebkādu saskaņošanas vai būvniecības procesu aizliegumu līdz tiesas sprieduma pieņemšanai spēja apturēt nelikumīgi turpinātos būvdarbus. Pašlaik Korupcijas Novēršanas un apkarošanas birojs ir ierosinājis krimināllietu pret būvvaldes amatpersonām.
Jaunbūve rudenī daļēji nodega. Līdzšinējā izmeklēšana vairo aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu. Ugunsgrēks nemaina Delnas nostāju pret LRPAB rīcību, jo būtiski ir konstatēt būvatļaujas izsniegšanas fakta nelikumību.
“Patvaļīga likumu nepiemērošana ir jāsoda. Pārāk ilgi ir pieļauta situācija, ka pašvaldības nepiemēro kādu būvniecību reglamentējošu likumu, jo tas tām vienkārši nepatīk. Ceru, ka šis spriedums liks aizdomāties pirms kārtējās apšaubāmās būvatļaujas izsniegšanas”, spriedumu komentē Delnas projektu vadītāja Aiga Grišāne.
Ar tiesvedības palīdzību Delna veido paraugu tam, kādā veidā sabiedrība var vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības uz labvēlīgu vidi gadījumos, kad notikusi nelikumīga būvniecība. Delna vēlas radīt precedentu, kas liktu pašvaldībām ievērot likumu. Delna vēršas pret amatpersonu likumpārkāpumiem un tās mērķis nav vērsties pret kādu konkrētu indivīdu, kas uzsācis būvniecību.
Kontaktinformācija:
Aiga Grišāne
Delnas projektu vadītāja
26399417
aiga@delna.lv
Administratīvo resursu izmantošana vēlēšanu laikā: Jaunzēlandes, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un Polijas salīdzinājums
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
