H.Labelle mēģina veicināt G8 cīņu pret korupciju
Filed under: Pretkorupcijas politika, Transparency International
Šā gada 4. jūlijā organizācijas Transparency International (TI) vadītāja Huguette Labelle un citi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji tikās ar Krievijas prezidentu un G8 vadītāju Vladimiru Putinu, un prezidentam iesniedza ieteikumus G8 rīcībai, lai veicinātu atbildības sajūtu un cīnītos pret korupciju.
H. Labella aicināja Krieviju pievienoties Ieguves industriju atklātības iniciatīvai, it īpaši tāpēc, ka drīz tiks izsolīta valstij piederošā naftas firma Rosneft. Diskusijas dalībnieki tāpat uzsvēra to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai Krievijas pilsonisko sabiedrību neierobežotu nesen valstī pieņemtais likums par pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
H.Labelle norādīja uz korupcijas postu it īpaši attiecībā pret nabadzīgiem cilvēkiem. Viņa pārrunāja veidus, kā cīnīties pret korupciju, piemēram, minot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Konvenciju par cīņu pret ārvalstu amatpersonu piekukuļošanu, atklātību naftas un gāzes sektorā, kā arī stingras un atvērtas publisko finanšu pārvaldes sistēmas, lai nodrošinātu resursu efektīvu un godīgu izmantošanu.
TI vadītāja konstatējusi, ka ekstrēmas nabadzības novēršana ir atkarīga no cīņas pret korupciju, un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana nav reāla, ja šī cīņa netiek nodrošināta. “Mēs uzsvērām to, ka korupcija izmaksā milzīgas naudas summas, bet arī to, ka korupcija nogalina cilvēkus,” teica Huguette Labelle. “Transparency International organizāciju tīkla vārdā es aicināju Putina kungu vadīt Brazīliju, Krieviju, Indiju un ķīnu ESAO konvencijas apstiprināšanā. Tāpat uzsvēru to, cik būtisks ir atbalsts no visām G8 dalībvalstīm, lai pārliecinātos, ka konvencijas noteikumi tiek ievēroti.”
Delegācijā, kuru pieņēma V. Putins, piedalījās tādu organizāciju vadītāji, kā Oxfam, Greenpeace, Human Rights Watch, CIVICUS un Amnesty International. Delegāti V. Putinam iesniedza dokumentu, kurā atrunāti jautājumi par labu pārvaldību, enerģētikas drošību, klimata maiņām, cilvēka drošību, nabadzību un attīstību, kā arī pilsoniskās sabiedrības brīvībām un atbildību.
Delna pozitīvi vērtē RAPLM prasību Jūrmalas domei pieņemt lēmumu par jaunas Jūrmalas attīstības plāna grozījumu redakcijas izstrādi
Filed under: Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Pašvaldību uzraudzība, Politikas uzraudzība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Delna ir gandarīta par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) prasību Jūrmalas domei pieņemt lēmumu par jaunas Jūrmalas attīstības plāna grozījumu redakcijas izstrādi un cer, ka ministrija palīdzēs nodrošināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā Jūrmalas domē, kā to paredz likumdošana.
Pēc grozījumu pieņemšanas 29.jūnijā Jūrmalas domes ārkārtas sēdē, Delna vērsās pie Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Māra Kučinska, lūdzot sniegt negatīvu atzinumu par Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem, ņemot vērā to prettiesiskos risinājumus. Ministrijas negatīvajā atzinumā domei ietverta lielākā daļa no Delnas minētajiem pārkāpumiem.
RAPLM šodien sniedza atzinumu par Jūrmalas pilsētas teritorijas plāna grozījumiem, norādot uz virkni dažādu nepilnību, kas pieļautas grozījumu pieņemšanas procesā un pašos plāna grozījumos. ņemot vērā konstatētās nepilnības, RAPLM pieprasījis atcelt Jūrmalas pilsētas domes šā gada 29. jūnija lēmumu “Par Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu galīgās redakcijas noteikšanu” un pieņemt lēmumu par plānojuma grozījumu izstrādāšanu jaunā redakcijā. Tāpat nepieciešams novērst konstatētos pārkāpumus un izvērtēt, vai plānojuma grozījumi, palielinot apbūvējamo teritoriju plātības, pieļaujamo apbūves blīvumu un stāvu skaitu, ļaus īstenot Jūrmalas pilsētas izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko mērķi – kļūt par Baltijas reģiona nozīmes kūrortpilsētu.
Sagatavojot plānojuma grozījumu jauno redakciju, Jūrmalas pilsētas domei jānodrošina sabiedrībai un citām ieinteresētajām pusēm iespēja iepazīties ar tās saturu, organizējot sabiedrisko apspriešanu un saņemot atzinumus no institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Vēstule RAPL ministram M. Kučinskim (13.07.2006., PDF)
Vēstule Jūrmalas domei (05.05.2006., PDF)
Senāts skatīs Delnas prasību pret Ventspils domi par informācijas nesniegšanu
Filed under: Darbības jomas, Informācijas atklātība, Pašvaldību uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 17.augustā
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments pēc “Sabiedrības par atklātību – Delna” blakussūdzības par apgabaltiesas lēmumu šodien plkst. 11:45 skatīs lietu par Ventspils domes atteikumu izpaust informāciju par tās izdevumiem medijiem. Delna vēlas veidot tiesu praksi informācijas pieejamības jautājumos, iedzīvinot informācijas atklātības normas un principus.
Delna 2005.gada 6.aprīlī vērsās pie Ventspils domes, pieprasot vispārpieejamus datus par domes finansiālajiem izdevumiem informācijas publicēšanai medijos. Dome atteicās sniegt informāciju, norādot, ka Delnas darbiniekam nebija formālas pilnvaras šo pieprasījumu parakstīt. Delnas vadītājs apstrīdēja atteikumu un, nesaņēmis atbildi no domes, vērsās tiesā.
Administratīvā apgabaltiesa 2006.gada 25.maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšana, uzskatot, ka Delna kā juridiska persona vispār nav iesniegusi informācijas pieprasījumu Ventspils domei.
Delna uzskata, ka tiesa ir gramatiski tulkojusi Informācijas atklātības likumu, neieraugot šā likuma mērķi, kas ir nodrošināt indivīdiem pēc iespējas vienkāršāku un ātrāku piekļuvi informācijai, īpaši jau vispārpieejamai informācijai. Sekojot tiesas radītajam precedentam, iestādēm būtu jāpārbauda juridisko personu pārstāvju pilnvarojums un fizisko personu rīcībspēja visos informācijas pieprasīšanas gadījumos.
Delna iesniedza blakus sūdzību, jo nepiekrīt tiesas secinājumiem un uzskata, ka vispārpieejamā informācija iestādei jāsniedz jebkuram, netērējot laiku, lai meklētu formālus šķēršļus. Ventspils domes rīcība ir pretrunā ar labu pārvaldību, kā arī informācijas pieejamības un atklātības normu burtu un garu. Tiesas precedenta vajadzība ir acīmredzama, jo dome jau divas reizes Delnai ir atteikusies sniegt vispārpieejamu informāciju, atrodot formālus iemeslus. šāda formāla pieeja likumam padara līdzdalību valsts pārvaldē neiespējamu un ir jāpārtrauc.
Informāciju sagatavoja:
Aiga Grišāne
Delnas projektu vadītāja un pilnvarotā pārstāve tiesā
26399417
Senāts apmierina Delnas prasībai pret Ventspils domi par informācijas nesniegšanu
Rīgā, 2006.gada 17.augustā
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments pēc “Sabiedrības par atklātību – Delna” blakussūdzības par apgabaltiesas lēmumu šodien nolēma nodod lietu atkārtotai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Ar lēmuma motīviem būs iespējams iepazīties pēc 23.augusta.
Delna iesniedza pieteikumu tiesā par Ventspils domes atteikumu izpaust informāciju par tās izdevumiem medijiem. Delnas tiesvedības mērķis ir veidot tiesu praksi informācijas pieejamības jautājumos, iedzīvinot informācijas atklātības normas un principus.
Delna 2005.gada 6.aprīlī vērsās pie Ventspils domes, pieprasot vispārpieejamus datus par domes finanšu izdevumiem informācijas publicēšanai medijos. Dome atteicās sniegt informāciju, norādot, ka Delnas darbiniekam nebija formālas pilnvaras šo pieprasījumu parakstīt. Delnas vadītājs apstrīdēja atteikumu un, nesaņēmis atbildi no domes, vērsās tiesā.
Administratīvā apgabaltiesa 2006.gada 25.maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšana, uzskatot, ka Delna kā juridiska persona vispār nav iesniegusi informācijas pieprasījumu Ventspils domei.
Delna uzskatīja, ka tiesa ir gramatiski tulkojusi Informācijas atklātības likumu, neieraugot šā likuma mērķi, kas ir nodrošināt indivīdiem pēc iespējas vienkāršāku un ātrāku piekļuvi informācijai, īpaši jau vispārpieejamai informācijai. Sekojot tiesas radītajam precedentam, iestādēm būtu jāpārbauda juridisko personu pārstāvju pilnvarojums un fizisko personu rīcībspēja visos informācijas pieprasīšanas gadījumos.
Delna iesniedza blakus sūdzību, jo nepiekrita tiesas secinājumiem un uzskata, ka vispārpieejamā informācija iestādei jāsniedz jebkuram, netērējot laiku, lai meklētu formālus šķēršļus.
Ventspils domes rīcība ir pretrunā ar labu pārvaldību, kā arī informācijas pieejamības un atklātības normu burtu un garu. Tiesas precedenta vajadzība ir acīmredzama, jo dome jau divas reizes Delnai ir atteikusies sniegt vispārpieejamu informāciju, atrodot formālus iemeslus. šāda formāla pieeja likumam padara līdzdalību valsts pārvaldē neiespējamu un ir jāpārtrauc.
Informāciju sagatavoja:
Aiga Grišāne
Delnas projektu vadītāja un pilnvarotā pārstāve tiesā
26399417
KNAB pieprasa kriminālvajāšanu par kāpu zemes izsaimniekošanu Papē
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība
Rīgā, 2006.gada 15.augustā
Pēc Delnas sūdzības KNAB ir nosūtījis Liepājas rajona prokuratūrai kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai pret bijušo Rucavas pagasta padomes priekšsēdētāju par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Rucavas pagasta padome 2004.gadā 12 ha kāpu zonas zemesgabalu ieguldīja SIA “Papes osta” pamatkapitālā par 0,02 Ls kvadrātmetrā. Materiālus par šo nodarījumu KNAB Delna nosūtīja tieši pirms gada.
Zemes ieguldīšana SIA pamatkapitālā ir līdzvērtīga pašvaldības mantas atsavināšanai. Delna uzskata, ka bijušais Rucavas pagasta priekšsēdētājs J.Bārdulis, atsavinot zemesgabalu ir klaji pārkāpis vietējo iedzīvotāju un visas sabiedrības intereses, atklāti ignorējot labas pārvaldības pamatprincipus un atbilstošos normatīvos aktus. Līdz ar to netika:
- izvērtēta nepieciešamība zemesgabalu atsavināt;
- plānots kā no zemes gabala gūt maksimālo labumu, pat netika mēģināts to atsavināt par iespējami augstāku cenu;
- meklēts iespējami labākais sadarbības partneris, kas varētu attīstīt Papes ostu, kā arī, izvēloties sadarbības partneri, netika nodrošināta sadarbības partnera izvēles procesa caurskatāmībā.
Vienlaikus Delna ir lūgusi KNAB izvērtēt arī pašreizējā Rucavas pagasta padomes priekšsēdētāja V.čamaņa prettiesisko rīcību, izpārdodot granti no ķēdžu grantskarjera.
Kontaktinformācija:
Kristaps Markovskis
Delnas juridiskā analītiķis
29588908
kristaps.markovskis@delna.lv
Uzņēmuma ētikas kodekss
Ja vēlaties savā uzņēmumā izstrādāt ētikas kodeksu, Jums noderēs Delnas izstrādātais paraugs
Tautas partijas priekšvēlēšanu kampaņa nav ētiska un atbilstoša premjera partijas statusam
Rīgā, 2006.gada 7.augustā
Līdzšinējā Tautas partijas deputātu kandidātu iesaistīšanās priekšvēlēšanu kampaņā nav ētiska un savienojama ar valdības vadītāja partijas statusu. Delna ir nosūtījusi vēstules ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, veselības ministram Gundaram Bērziņam, kultūras ministrei Helēnai Demakovai, Tautas partijas priekšsēdētājam Atim Slakterim un deputātam Raimondam Paulam, norādot uz likumiskajām un ētiskas dabas problēmām TP kampaņā. ņemot vērā Tautas partijas vadošo lomu valdībā, Delna aicina partiju uz godīgu un vienlīdzīgu politisko konkurenci vēlēšanās. Delna aicina TP politiķus distancēties no “Sabiedrības par vārda brīvību” reklāmām un ministrus – lūgt viņu pakļautībā un pārraudzībā esošās amatpersonas atturēties no dalības reklāmās.
Ministru prezidenta biroja vadītāja Jurģa Liepnieka rīcība, izveidojot nodibinājumu “Sabiedrība par vārda brīvību” un slavinot TP vēlēšanu kandidātus, ir apzināta partiju finansēšanas sistēmas apiešana. Partiju finansēšanas likums paredz restriktīvi noslēdzošu partiju finanšu avotu katalogu, kas nedod iespēju papildināt partiju vēlēšanu kampaņu ar papildu ienākumiem. “Likuma robus” publiski ir atzinis pats Liepnieks, taču Tautas partijai esot pie varas kopš 7. Saeimas vēlēšanām, argumentēšana ar likumu nepilnībām vērtējama kā neētiska un neatbildīga.
Par nesavienojamu ar Ministru prezidenta un valdības locekļu amatu ir slavināšana par nezināmas izcelsmes līdzekļiem. Tas ir demokrātiskā atbildīguma principa pārkāpums. Valdības locekļu uzdevums ir nekavējoties noskaidrot reklāmu līdzekļu izcelsmi. Atrunas ar likumā paredzēto nodibinājuma gada atskaiti VID ir augsto amatu necienīgs.
Nodibinājums nav uzskatāms par neatkarīgu trešo personu, jo tā īpašnieki ir partijas funkcionāri un politiskas valsts amatpersonas. Jurģis Liepnieks ir rīkojis TP vēlēšanu kampaņas un šobrīd vada paša partijas Ministru prezidenta biroju.
Tautas partijas kandidātus slavinošajās reklāmās tiek izmatotas amatpersonas, kuras reklamētajiem ministriem ir pakļautas vai atrodas viņu pārraudzībā. Tas ir klajš administratīvo resursu izmantošanas piemērs. Par administratīvo resursu izmantošanu uzskatāma arī TP deputāta Raimonda Paula nedistancētā līdzdalība kultūras un izklaides pasākumos, sabiedrības uzticēšanos viņam kā māksliniekam izmantojot politiskiem mērķiem. Delna RAPL ministram Mārim Kučinskim vēstulē norādīja uz iespaidu par ministra priekšvēlēšanu reklamēšanos RAPLM mājas lapā internetā. Pēc Delnas aizrādījuma RAPLM galvenajā lapā virsrakstā “Ministra paveiktie darbi” izņēma vārdu “ministra”, taču ministrijas darba lietišķi nepamatotas personificēšanas iespaids nav mainījies. Tas ir indikators sliktai administratīvo resursu izmantošanas praksei ministrijā.
“Tautas partijas uzsāktā ciniskā likuma apiešanas un atrunāšanās prakse liek ar bažām gaidīt tālāko priekšvēlēšanu aģitācijas norisi. Delna aicina politiķus ievērot likumu un politisko ētiku. Pretējā gadījumā pašu radītā distance starp vēlētāju politisko eliti var novest pie demokrātiskās izvēles apdraudējuma oktobrī plānotajās vēlēšanās,” situāciju komentē Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis.
Rīt, 8.augustā plkst. 10:30 Delnas preses konference par RAPLM bezdarbību Ventspils pašvaldības likumpārkāpumu lietā.
Filed under: Darbības jomas, Politikas uzraudzība, Preses relīzes
Rīgā, 2006.gada 7.augustā
Sabiedrība par atklātību DELNA rītdien rīko preses konferenci par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas bezdarbību attiecībā uz Ventspils pašvaldības darba likumības uzraudzību. Delna vairākkārt ir rakstījusi ministram Mārim Kučinskim, norādot uz virkni likumpārkāpumu pašvaldības darbā līdzās ģenerālprokuratūras uzsāktajai kriminālvajāšanai. Šobrīd atkal ir publiskots ministra politisks lēmums nerīkoties. Delnas apkopotie likumpārkāpumi papildus apdraud ventspilnieku tiesības uz dzīvokļu privatizāciju. Par pārkāpumiem un RAPLM rīcību Delna rīt detalizēti informēs preses konferencē.
Preses konference notiks plkst. 10:30, Delnas birojā Bruņinieku ielā 27-38 (krustojums ar Tērbatas ielu, ieeja no Bruņinieku ielas, ceļš uz biroju būs iezīmēts).
Neskatoties uz 2004.gada Valsts pretkorupcijas programmas prasībām, neviena lielā pilsēta ētikas kodeksus neņem nopietni. Valmieras dome šodien apspriedīs šo jautājumu ar Delnas pārstāvjiem
Filed under: Darbības jomas, Pašvaldību uzraudzība, Politikas uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 3.augustā
Neskatoties uz divus gadus vecās Valsts pretkorupcijas programmas prasībām izstrādāt un ieviest ētikas kodeksus pašvaldībās, neviena lielā pilsēta šo darbu vēl nav paveikusi. ētikas kodeksi ir svarīgs pretkorupcijas instruments, bet priekšvēlēšanu periodā tie var būt īpaši nozīmīgi, lai novērstu administratīvo resursu izmantošanu pašvaldībās. Pēc Delnas izteiktā atgādinājuma par pašvaldības pienākumu Valmiera, Liepāja un Rīga gatavojas uzsākt darbu pie kodeksu izstrādes. šodien Delnas pārstāvji pārrunās šo jautājumu ar Valmieras domes deputātiem.
Ministru kabineta 2004.gadā apstiprināta Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programma 2004.-2008.gadam paredz, ka pašvaldības iestādēm ir jāizstrādā iekšējie normatīvi dokumenti, kas nosaka pašvaldības darbinieku uzvedības standartus un ētiskās rīcības kritērijus.
Izstrādājot ētikas kodeksu, kurā ir skaidri definēti domes deputātu un darbinieku uzvedības standarti, vēlētājiem tiktu sniegta mēraukla, ar kuru iespējams vērtēt tautas priekšstāvju darbību.
Atsevišķi ētikas principi un uzvedības normas patlaban ir noteiktas vairāku Latvijas pašvaldību darba kartības noteikumos vai citos pašvaldības iekšējos dokumentos. Taču to iekļaušana vienotā pašvaldības darbinieku ētikas kodeksā varētu palīdzēt izvairīties no ētiski problemātiskām situācijām, kliedējot politiķu un pašvaldības darbinieku šaubas par negodīgu rīcību. Vienā dokumentā apkopoti principi būtu pārskatāmāki un iegūtu daudz lielāku svaru gan politiķu un pašvaldības darbinieku, gan sabiedrības izpratnē.
Pretējās domās ir Ventspils pilsētas domes izpilddirektora vietnieks izglītības, sporta un kultūras jautājumos A. ābele, kurš atbildē uz Delnas atgādinājumu Aivaram Lembergam par ētikas kodeksu nepieciešamību pašvaldībās raksta, ka Ventspils pašvaldības iestāžu “darbinieku darba un uzvedības pamatprincipi (..) atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir noteikti ar darba kārtības noteikumiem, darba līgumiem, atsevišķos gadījumos – ar rīkojumiem. (..) Pašlaik Ventspils domē ētikas kodeksa izstrādāšana nav paredzēta.”
Sava ētikas kodeksa projektu esot izstrādājusi arī Jelgavas dome, taču nevēloties to vēl projekta stadijā publiskot. Sabiedrības un darbinieku iekšēja diskusija par ētikas kodeksu gan ir neatņemama ētikas kodeksa izstrādes fāze.
Jūrmalā un Rēzeknē līdzīgi Ventspilij kodeksi arī nav vēl tikuši izstrādāti un darba uzsākšana pie tiem nav pat plānota.
Ļoti formāls kodekss ir izstrādāts un pieņemts Daugavpilī. Tas neatrunā tādus svarīgus jautājumus kā valsts resursu izmantošana, dāvanu saņemšana, interešu konflikta situācijas un darbinieku politiskā darbība. Tam nav ieviešanas un trauksmes celšanas mehānisma. Delna ir izteikusi savu kritiku pašvaldībai, bet komentāri vēl nav saņemti.
Nepieciešamību izstrādāt ētikas kodeksu apliecināja “Delnas” veiktā pētījuma “Administratīvo resursu izmantošanas novērošana pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām” rezultāti. Pētījuma gaitā tika konstatēti vairāki gadījumi, kur administratīvo resursu izmantošanu lielā mērā noteica amatpersonu un pašvaldību darbinieku individuālā izpratne par pieņemamu vai nepieņemamu rīcību pirms vēlēšanām.
Delna patlaban īsteno projektu “Administratīvo resursu izmantošanas novērošana pirms 9.Saeimas velēšanām”, kura ietvaros tika aptaujātas Latvijas lielākās pašvaldības – Rīga, Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Valmiera, Jūrmala, Rēzekne un Jelgava, lai noskaidrotu, vai minētajās pašvaldībās ir izstrādāti darbinieku ētikas kodeksi.
“Ētikas kodekss ir spēcīgs pretkorupcijas instruments tieši priekšvēlēšanu laikā. Tas dod mērauklu darbiniekiem un sabiedrībai pašvaldības rīcības izvērtēšanai. Neatņemama ētikas kodeksa daļa ir darbinieku diskusijas tā izstrādes laikā un dokumenta piesaiste darbinieku darba līgumiem,” norāda Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis.
Delnas sagatavotā 50 iedzīvotāju sūdzība tiks skatīta Satversmes tiesā. Sūdzība apstrīd Garkalnes pagasta teritorijas plānojumu
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 1.augustā
Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par Garkalnes pagasta teritorijas plānojuma daļas, kas paredz Lielā Baltezera applūstošās teritorijas apbūvi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Pieteikumu tiesai sagatavoja Delna un to iesniedza 50 Garkalnes novada un Rīgas pilsētas iedzīvotāji.
Garkalnes pagasta padome teritorijas plānojumā ir paredzējusi Lielā Baltezera applūstošās piekrastes teritorijas apbūvi, neskatoties uz to, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu applūstošo ezeru piekrastes teritoriju apbūve ir aizliegta. Vienlaikus Garkalnes pagasta padome ne tikai nav ievērojusi Aizsargjoslu likumu un rūpīgi izvērtējusi sabiedrības ierosinājumus teritorijas plānojuma izstrādes procesā, bet tā nav rīkojusi arī sabiedriskās apspriešanas otro posmu, tādējādi būtiski pārkāpjot sabiedrības tiesības uz līdzdalību teritorijas plānojuma izstrādē un tiesības uz labvēlīgas apkārtējās vides saglabāšanu.
Iedzīvotāji cīņu par Lielā Baltezera applūstošās piekrastes teritorijas saglabāšanu uzsāka jau 2002. gadā, vairākārtīgi vēršoties ar iesniegumiem gan pie Garkalnes pagasta priekšsēdētāja, gan pie Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra M.Kučinska un Vides ministra R.Vējoņa, taču neviena no atbildīgajām amatpersonām un valsts pārvaldes institūcijām tā arī neuzskatījusi par pienākumu apturēt prettiesisko Garkalnes pagasta teritorijas plānojumu.
Delna atbalsta iedzīvotāja vēršanos Satversmes tiesā pēc taisnīga noregulējuma, jo Garkalnes pagasta padome teritorijas plānojumā un tā izstrādes procesā ir rupji pārkāpusi iedzīvotāju Satversmē garantētās tiesības – dzīvot labvēlīgā vidē. Ar Garkalnes teritorijas plānojumu tiek iznīcinātas nozīmīgas vides vērtības un ainavas teritorijas.
Teritorijas plānojums ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar kura palīdzību konkrēto teritoriju var ne tikai izmantot, bet arī aizsargāt. Teritorijas plānojuma izstrādāšana nav tikai formāla procedūra. Tā ir reglamentēta, lai varētu identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām no tām plānojumā dodama prioritāte. šajā procesā ir jāpanāk visu iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana, vājāko dalībnieku aizsardzība un valdības pārstāvēto visas sabiedrības interešu nodrošināšana.
Delna projekta “Teritorijas plānošana un būvniecība” ietvaros palīdzēja iedzīvotājiem arī sagatavot pieteikumu Satversmes tiesai.
Papildus informācijai:
Delna, “Sorosa fonds – Latvija” finansiāli atbalstītā projekta “Teritorijas plānošana un būvniecība” ietvaros, seko līdzi vairākiem teritorijas plānojumiem un ir uzsākusi tiesvedības par pretlikumīgi izsniegtu būvatļauju atcelšanu. Projekta mērķis ir veicināt ilgspējīgu teritorijas plānojumu izstrādi un teritorijas plānojumu ievērošanu būvniecības procesā.
Kontaktinformācija:
Kristaps Markovskis
Delnas juridiskais analītiķis
29588908
kristaps.markovskis@delna.lv
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
