Должностной авторитет – стержень предвы
Предыдущая предвыборная кампания отличалась осознанным использованием административных ресурсов со стороны правительственных партий. Для агитации, проводимой партией президента министров, характерны не только нарушения норм партийного финансирования и предвыборной кампании. Основу кампании составляет использование административных ресурсов для создания руководителем бюро президента министров рекламы с участием должностных лиц, находящихся в отношениях зависимости от Народной партии (НП). Бюро главы правительства также стало центральным планировщиком агитационных поездок премьера. В этих поездках доминирует президент министров, выдающий предвыборную агитацию НП за рабочие визиты. Не менее активно должности министров в предвыборной кампании использует Союз зеленых и крестьян (Р.Вейонис и М.Розе). Союз зеленых и крестьян (СЗК) с помощью средств налогоплательщиков, находящихся в распоряжении «своих» министров, расширяет свою агитацию, занимаясь массовым распространением восхваляющих министров материалов. Латвийской первой партии (ЛПП) приписывается своевременное распределение бюджетных ресурсов для целей предвыборной кампании. В качестве примера серьезнейших нарушений можно упомянуть распределение средств резервного дорожного фонда Министерства сообщения среди самоуправлений, руководимых членами ЛПП, а также скрытую рекламу министра от этой партии в «Паста авизе» и размещенные А.Шлесерсом плакаты с извинениями за ремонт дорог.
«Подобная деятельность правительства заставляет поставить под сомнение ожидаемый демократизм выборов. Такое поведение несовместимо с ответственностью членов правительства быть главными охранниками демократии и законности в государстве. Наблюдая за этими недемократичными нарушениями, избиратель должен задаться вопросом, что ожидает страну, если такие люди получат большинство голосов в Сейме», – комментирует ситуацию председатель правления Delna Роберт Путнис.
Проблема должностного авторитета
Наблюдения Delna подтверждают, что именно должностной авторитет является ресурсом, наиболее часто используемым политиками в эту кампанию. Публичный должностной авторитет – это влиятельный ресурс, который получает персона при вступлении в публичную должность. Но данный авторитет принадлежит не персоне, а должности, которая придает деятельности легитимность и доверие. Несмотря на то, что иногда виды этих ресурсов достаточно сложно выразить с помощью количественных показателей, их влияние на результаты выборов может быть большим, чем при корыстном использовании других ресурсов. Если должностное лицо применяет их для своих меркантильных целей, то нарушается принцип равноправных выборов и общественная легитимность государственной власти. В качестве наиболее очевидного использования должностного авторитета можно упомянуть «предвыборный туризм» представителей правительства, в рамках которого возрастает число должностных визитов за пределами Риги на основании формального пояснения. Согласно анализу Delna, именно премьер – министр лидирует по количеству посещений: с 1-го мая этого года до конца прошлой недели (18-ого сентября) он объездил 32 самоуправления. По свидетельствам Delna, сотрудники которой принимали участие в одном из таких рабочих визитов, в рамках этих мероприятий Народной партией проводится открытая агитация с использованием целого арсенала: плакатов, агитационных материалов и участия некоторых кандидатов в депутаты.
Delna предложила А.Калвитису прекратить нечестное ведение предвыборной кампании. На предписание Delna А.Калвитис ответил одним предложением, не делающим чести президенту министров: «Ваше мнение по этому вопросу принято к сведению». Такое отношение является явным свидетельством того, что кампания Народной партии – это осознанное нарушение законов, однако А.Калвитис решил не брать на себя политическую ответственность и не соблюдать принципы справедливости и демократической этики.
Проводимая руководителем бюро президента министров Ю.Лиепниексом предвыборная агитация («Общество за свободу слова») также является явным использованием административных ресурсов. 20 персоны из 32-ух, принимающих участие в рекламе подготовленной Лиепниексом, занимают государственную должность и в определенной степени зависимы от Народной партии. В большинстве случаев НП может оказывать прямое влияние на финансовое обеспечение этих лиц и руководимых ими учреждений. Подобное участие должностных лиц в политических рекламах или их организации рождает впечатление о конфликте политических интересов: находящийся в подчинении политического должностного лица служащий, используя свой статус, агитирует в пользу руководства. Количество поездок в регионы и другие зафиксированные случаи подтверждают, что именно партия премьера была лидером по уровню корыстного использования административных ресурсов, в особенности, в связи с должностным авторитетом.
Проблема ресурсов институциональных средств массовой информации
По сравнению с результатами первых выборов самоуправлений, уменьшилось число случаев использования государственных и муниципальных институциональных средств массовой информации. После прошлогодней критики Delna большая часть договоров со СМИ не были продлены Рижской думой, больше не выходит информативное издание «Ригас Вестис» («Рижские вести»). Среди проанализированных самоуправлений информативные издания имеются лишь в Лиепае и Даугавпилсе, но в них не были установлены случаи использования административных ресурсов. Однако наблюдения подтверждают, что этот инструмент применяется в других самоуправлениях, где председатель города или волости вместе с членами партии, в большинстве случаев, министрами и депутатами Сейма, использует муниципальные информативные издания для привлечения внимания к деятельности партии. В проанализированных Delna сообщениях четырех министерств, распространенных в институциональных изданиях, не были замечены подозрительные случаи, за исключением контролируемой Министерством сообщения «Паста авизе», в которой скрытно рекламируются кандидаты в депутаты от Латвийской первой партии. Самоуправление Вентспилса лидирует по использованию ресурсов средств массовой информации: продолжается тесное сотрудничество с газетой «Вентас Балсс», на страницах которой глава города свободно комментирует происходящее в стране, одновременно очерняя политических конкурентов. Информация о деятельности самоуправления в этом издании представлена сравнительно небольшим объемом новостей.
Проблема бюджетных ресурсов
Несмотря на связь всех видов ресурсов с использованием бюджетных ресурсов, очевидная эксплуатация последних была зафиксирована лишь однажды. Бывший министр сообщения А.Шлесерс единолично присвоил деньги из средств резервного фонда на строительство дорог в самоуправлениях, связанных с его партией. Позднее этот факт особенно подчеркивался во время предвыборной агитации, проводимой в регионах, которым была оказана такая поддержка.
Зависимость партий от спонсоров
Продолжая начатый ранее анализ пожертвований партиям, в сообщении представлен краткий обзор о доходах от пожертвований за последние три месяца. Данные свидетельствуют, что зависимость партий от крупных жертвователей по-прежнему высока или немного увеличилась. Касса больших партий состоит из пожертвований предпринимателей, среди которых наблюдаются случаи, когда пожертвование осуществлено одними и теми же представителями предприятия, что дает повод для подозрений. Таким способом обходится запрет на осуществление пожертвований юридическими лицами. Как положительную тенденцию можно расценить уменьшение числа пожертвований от государственных и самоуправленческих должностных лиц. Это объясняется стихийным поиском средств партиями для агитационных издержек в предвыборный период: наибольшая поддержка ожидается со стороны представителей частного предпринимательства. В свою очередь, объем и динамика пожертвований демонстрируют, что именно в последние месяцы перед выборами в партийные кассы поступает значительное количество денежных средств. В отдельных случаях величина пожертвования равна сумме, перечисленной в течение полутора лет.
Резюмируя, нужно отметить, что результаты наблюдений использования административных ресурсов в этом году свидетельствуют о значительном увеличении политического и общественного понимания относительно нечестного применения государственных и самоуправленческих ресурсов на выборах. Однако итоги исследования 2006-го года сообщают, что и во время этих выборов использование административных ресурсов является серьезной проблемой, уродующей политическую конкуренцию.
Šodien, 29.septembrī plkst. 15:00 Delna publiskos starpziņojumu par varas resursu izmantošanu priekšvēlēšanu cīņā
Galvenais secinājums: valdības partijas kropļo politisko konkurenci, izmantojot nodokļu maksātāju līdzekļus un amata autoritāti.
Sabiedrība par atklātību – Delna 29.septembrī plkst.15:00 prezentēs starpziņojumu par administratīvo resursu izmantošanu pirms 9.Saeimas vēlēšanām. Starpziņojums saturēs galvenajiem secinājumiem saistībā ar valsts un pašvaldību resursu izmantošanu līdzšinējā priekšvēlēšanu kampaņas laikā.
Līdzīgu pētījumu “Delna” veica arī 2005.gadā pirms pašvaldību vēlēšanām. šā gada veiktās novērošanas rezultāti liecina, ka pa šo laiku ievērojami augusi politiķu un sabiedrības izpratne par valsts un pašvaldību resursu izmantošanas negodīgumu vēlēšanās. Tomēr 2006.gada pētījuma rezultāti liecina, ka arī šajās vēlēšanās administratīvo resursu izmantošana ir uzskatāma par nopietnu problēmu, kas kropļo politisko konkurenci.
Projekta ietvaros administratīvo resursu izmantošanas novērošana tika veikta nacionālajā un pašvaldību līmenī. Pētījuma ietvaros tika veikta politisko partiju ziedotāju analīze, pievēršot uzmanību valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju locekļu ziedojumiem partiju kasēs.
Starpziņojuma prezentācija notiks “Delnas” birojā Bruņinieku ielā 27 – 38. Pasākumā piedalīsies Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis, kā arī starpziņojuma autori, Delnas politikas analītiķi, politologi Līga Stafecka un Andrejs Karpovičs.
Amata autoritāte – varas partiju priekšvēlēšanu kampaņas kodols
Filed under: Darbības jomas, Pētījumi, Politikas uzraudzība, Publikācijas
Rīgā, 2006.gada 29.septembrī
Līdzšinējā priekšvēlēšanu kampaņa izceļas ar apzinātu administratīvo resursu izmantošanu no valdības partiju puses. Ministru prezidenta partijas aģitāciju raksturo ne tikai partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu kampaņas normu pārkāpumi. Kampaņas kodolu veido administratīvo resursu izmantošana, Ministru prezidenta biroja vadītājam veidojot reklāmas ar valsts amatpersonām, kas atrodas atkarības attiecībās no Tautas partijas (TP). Ministru prezidenta birojs arī ir kļuvis par galveno TP aģitācijas braucienu plānotāju. Tajos dominē Ministru prezidents, kas TP priekšvēlēšanu aģitāciju uzdod par darba vizītēm. Līdzīgi aktīvi priekšvēlēšanu kampaņā ministra amatus izmanto ZZS (R.Vējonis un M.Roze). ZZS ar tās ministru rīcībā esošajiem nodokļu maksātāju līdzekļiem papildina savu aģitāciju, masveidā izplatot ministru slavinošos materiālus. Latvijas pirmās partijas (LPP) kampaņu raksturo savlaicīgi plānota budžeta resursu novirzīšana priekšvēlēšanu mērķiem, kur kā nozīmīgākos pārkāpumus var minēt Satiksmes ministrijas ceļu rezerves fonda līdzekļu pārdale LPP vadītajām pašvaldībām, šīs partijas ministru slēpto reklāmu “Pasta avīzē” un A.šlesera izvietotus plakātus ar atvainošanos par ceļu remontiem.
“Šāda valdības rīcība liek apšaubīt gaidāmo vēlēšanu demokrātismu un ir nesavienojama ar valdības locekļu atbildību būt galvenajiem demokrātijas un likumības sargiem valstī. Vērojot šos nedemokrātiskos pārkāpumus, vēlētājam ir jāuzdod sev jautājumu, kas sagaida valsti, ja šādas rīcības cilvēki iegūs vairākumu nākamajā Saeimas sasaukumā,” situāciju komentē Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis.
Amata autoritātes problēma
Delnas novērotais apliecina, ka tieši amata autoritāte ir resurss, ko politiķi visvairāk izmantojuši šajā kampaņā. Publiskā amata autoritāte ir ietekmīgs resurss, ko persona iegūst, nonākot publiskā amatā. Taču šī autoritāte ir piederīga nevis personai, bet gan amatam, kas piešķir personas darbībām leģitimitāti un uzticību. Lai arī šo resursu veidu dažkārt ir grūti kvantitatīvos rādītājos izteikt, taču tā ietekme uz vēlēšanu rezultātu var būt daudz lielāka par citu resursu savtīgu izmantošana. Ja amatpersonas to izmanto savtīgos nolūkos, tad tiek iedragāts vienlīdzīgu vēlēšanu princips un sabiedrības leģitimitāte valsts varai. Kā redzamāko amata autoritātes izmantošanu var minēt valdības pārstāvju „priekšvēlēšanu tūrismu”, kad ievērojami pieaug amatpersonu vizīšu skaits ārpus Rīgas, kuru pamatojumam tiek rasts formāls skaidrojums. Delnas novērojumi liecina, ka tieši premjerministrs ir līderis, no šā gada 1.maija līdz pagājušās nedēļas beigām (18.09) ir apbraukājis jau 32 pašvaldības. Delnas novērojumi, piedaloties vienā no šādām darba vizītēm, liecina, ka to ietvaros notiek atklāta Tautas partijas aģitācija, ar visu aģitācijas instrumentu arsenālu: plakātiem, aģitācijas materiāliem un virkni deputātu kandidātu līdzdalību.
Delna aicinājusi A.Kalvīti pārtraukt negodīgu priekšvēlēšanu kampaņas praksi. Uz Delnas aicinājumu A.Kalvītis atbildējis ar Ministru prezidenta necienīgu atbildi viena teikuma garumā: „Jūsu viedoklis šajā jautājumā ir pieņemts zināšanai”. šāda attieksme ir skaidra liecība, ka Tautas partijas kampaņa ir apzināta likumu pārkāpšana, bet A.Kalvītis skaidri izšķiras neuzņemties politisko atbildību un nerīkoties saskaņā ar demokrātiskiem ētikas un taisnīguma principiem.
Arī Ministru prezidenta biroja vadītāja J.Liepnieka („Sabiedrība par vārda brīvību”) izvērstā priekšvēlēšanu aģitācija ir ievērojama administratīvo resursu izmantošana. No 32 Liepnieka gatavotajās reklāmās aģitējošām personām 20 ir no TP atkarībā esošas valsts amatpersonas. TP vairākumā gadījumā ir tieša ietekme arī šo personu un viņu vadīto iestāžu finansiālo nodrošinājumu. šāda amatpersonu dalība politiskajās reklāmās vai to organizēšanā rada politiska interešu konflikta iespaidu, kad politiskās amatpersonas pakļautībā esoša amatpersona, izmantojot savu statusu, aģitē par labu vadībai. Gan reģionālo braucienu skaits, gan citi fiksētie gadījumi apliecina, ka tieši premjera partija ir bijusi līdere administratīvo resursu savtīgā izmantošanā, jo īpaši saistībā ar amata autoritāti.
Institucionālo mediju resursu problēma
Salīdzinot rezultātus ar pirmajām pašvaldību vēlēšanām, samazinājies valsts un pašvaldību institucionālo mediju izmantošanas gadījumu skaits. Pēc pagājušā gada Delnas izteiktās kritikas Rīgas domē vairākums no sadarbības līgumiem ar medijiem netika pagarināti, un informatīvais izdevums „Rīgas Vēstis” vairs netiek izdots. Novērotajās pašvaldībās tikai Liepājā un Daugavpilī ir pašvaldības informatīvie izdevumi, taču tajos netika konstatēti AR izmantošanas gadījumi. Toties novērojumi liecina, ka šis instruments tiek izmantots citās pašvaldībās, kur pilsētas vai pagasta priekšsēdētājs kopā ar partijas biedriem, vairākumā gadījumu, ministriem un Saeimas deputātiem, izmanto pašvaldības informatīvos izdevumus, lai izceltu partijas darbus. Delnas analizēto četru ministriju izplatītajos institucionālajos medijos netika novēroti šaubīgie gadījumi, izņemot Satiksmes ministrijas pārraudzīto „Pasta avīzi”, kurā slēpti reklamē Latvijas Pirmās partijas deputātu kandidātus. Līdere mediju resursu izmantošanā ir Ventspils pašvaldība, kura turpina resursietilpīgu sadarbību ar laikrakstu Ventas Balss, kurā pašvaldības vadītājs brīvi komentē valstī notiekošās aktualitātes, vienlaikus nomelnojot politiskos konkurentus un informācija par pašvaldības darbu salīdzinoši aizņem krietni mazāku laikraksta laukumu.
Budžeta resursu problēma
Lai arī visi resursu veidi tiešāk vai netiešāk saistīti ar budžeta resursu izmantošanu, tiešā veidā budžeta resursu izmantošana tika fiksēta tikai vienā gadījumā. Bijušais satiksmes ministrs A.šlesers vienpersoniski piešķīra naudu ceļu remontiem no rezerves fonda līdzekļiem ar savu partiju saistītajām pašvaldībām, vēlāk atbalstītajos reģionos īpaši uzsverot šo faktu partijas priekšvēlēšanu aģitācijā
Partiju atkarība no ziedotājiem
Turpinot iepriekš iesākto partiju ziedojumu analīzi, ziņojumā sniegts īss pārskats par pēdējos trīs mēnešos gūtajiem ienākumiem no ziedojumiem. Dati liecina, ka partiju atkarība no lielajiem ziedotājiem saglabājas tikpat augsta vai nedaudz palielinās. Lielāko artavu partiju kasēs aizpilda uzņēmēju veiktie ziedojumi, starp kuriem vērojami daži saistīto ziedojumu gadījumi, kad ziedojumus veic viena uzņēmuma pārstāvji, kas rada pamatu aizdomām. Tas rada pamatu aizdomām, ka tādējādi tiek apiets juridisko personu ziedošanas aizliegums. Pozitīva tendence partiju ziedojumos ir valsts un pašvaldību uzņēmumu amatpersonu veikto ziedojumu skaita samazināšanās. Tas skaidrojams ar partiju stihisku līdzekļu meklēšanu priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem, kur lielākais atbalsts tiek rasts no privātā biznesa pārstāvjiem. Savukārt ziedojumu apjoms un ziedošanas dinamika parāda, ka tieši pēdējos mēnešos pirms vēlēšanām partiju kasēs ieplūst ievērojams līdzekļu daudzums, kas dažos gadījumos sasniedz to naudas apjomu, kas partijai ziedots pusotra gada laikā.
Rezumējot, – šā gada veiktās administratīvo resursu izmantošanas novērošanas rezultāti liecina, ka pa šo laiku ievērojami augusi politiķu un sabiedrības izpratne par valsts un pašvaldību resursu izmantošanas negodīgumu vēlēšanās. Tomēr 2006.gada pētījuma rezultāti liecina, ka arī šajās vēlēšanās administratīvo resursu izmantošana ir uzskatama par nopietnu problēmu, kas kropļo politisko konkurenci.
Starpziņojuma prezentācija (PPT)
Rītdien, 29.septembrī Delna publiskos starpziņojumu par varas resursu izmantošanu priekšvēlēšanu cīņā. Galvenais secinājums: valdības partijas kropļo politisko konkurenci, izmantojot nodokļu maksātāju līdzekļus un amata autoritāti
Filed under: Darbības jomas, Pasākumi, Politikas uzraudzība, Preses relīzes
Sabiedrība par atklātību – Delna 29.septembrī plkst.15 prezentēs starpziņojumu par administratīvo resurus izmantošanu pirms 9.Saeimas vēlēšanām. Satrpziņojums saturēs galvenajiem secinājumiem saistībā ar valsts un pašvaldību resursu izmantošanu līdzšinējā priekšvēlēšanu kampaņas laikā.
Līdzīgu pētījumu “Delna” veica arī 2005.gadā pirms pašvaldību vēlēšanām. šā gada veiktās novērošanas rezultāti liecina, ka pa šo laiku ievērojami augusi politiķu un sabiedrības izpratne par valsts un pašvaldību resursu izmantošanas negodīgumu vēlēšanās. Tomēr 2006.gada pētījuma rezultāti liecina, ka arī šajās vēlēšanās administratīvo resursu izmantošana ir uzskātama par nopietnu problēmu, kas kropļo politisko konkurenci.
Projekta ietvaros administratīvo resursu izmantošanas novērošana tika veikta nacionālajā un pašvaldību līmenī. Pētījuma ietvaros tika veikta politisko partiju ziedotāju analīze, pievēršot uzmanību valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju locekļu ziedojumiem partiju kasēs.
Starpziņojuma prezentācija notiks “Delnas” birojā Bruņinieku ielā 27 – 38. Pasākumā piedalīsies Delnas padomes priekšsēdetājs Roberts Putnis, kā arī starpziņojuma autori, Delnas politikas analītiķi, politologi Līga Stafecka un Andrejs Karpovičs.
Delna lūdz RAPLM atstādināt no amata pildīšanas Rucavas pagasta padomes priekšsēdētāju
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 27.septembrī
Delna 2006.gada 27.septembrī nosūtīja vēstuli Reģionālas attīstības un pašvaldības lietu ministram (RAPLM) ar lūgumu atstādināt no amata pienākuma pildīšanas Rucavas pagasta padomes priekšsēdētāju V.Čamani, līdz ar to pārtraucot normatīvo aktu un sabiedrības interešu ignorēšanu Rucavas pagasta padomes darbībā.
Korupcijas Novēršanas un apkarošanas birojs ir konstatējis vairākus normatīvo tiesību aktu pārkāpumus Rucavas pagasta padomes priekšsēdētāja Viktora Čamaņa rīcībā, kas saistīti ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” normu pārkāpumiem. Viktors Čamanis atrodoties Rucavas pagasta padomes priekšsēdētāja amatā vienlaikus ir ieņēmis amatu arī privātā kapitālsabiedrībā – SIA “Aizputes briketes” un bijis SIA “Rucavas meistars” kapitāldaļu turētājs, kura saņēmusi Rucavas pašvaldības finanšu līdzekļus, tādējādi pārkāpjot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” 7.,10.,11. un 21.pantu
Vienlaikus Rucavas pagasta padome turpina pārkāpt teritorijas plānojuma izstrādes procedūru un nesniegt atbildes uz personu iesniegumiem. šāda rīcība pilnībā ierobežo sabiedrības tiesības piedalīties valsts pārvaldes darbībā un tiesības būt informētam par pašvaldības darbu, izvērtējot tās darbības atbilstību iedzīvotāju interesēm. Jāatzīmē, ka līdzšinējie Delnas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas aizrādījumi Rucavas pagasta padomes priekšsēdētājam par likumpārkāpumiem ir izrādījušies nepietiekami un Rucavas pagasta padomes priekšsēdētājs nav veicis nekādas darbības, lai tos novērstu.
Kontaktinformācija:
Kristaps Markovskis
Delnas juridiskā analītiķis
29588908
kristaps.markovskis@delna.lv
28.septembris – Informācijas atklātības diena. Delna prezentē grāmatas “Mēs demokrātijā” izdevumu krievu valodā
Rīgā, 2006.gada 27.septembrī
Par godu informācijas atklātības dienai „Sabiedrība par atklātību Delna” 28.septembrī Daugavpilī prezentēs politoloģes Līgas Stafeckas grāmatu „Mēs demokrātijā” („Мы в демократии”) krievu tulkojumu.
Grāmata „Mēs demokrātijā” iznāca pērnā gada septembrī, savukārt tagad šī grāmata ir nākusi klajā krievu valodā. Grāmatas prezentācijas ietvaros Delna 28.septembrī plkst.16:00 Daugavpilī, viesnīcas „Park Hotel Latgola” konferenču zālē rīkos informatīvi izglītojošu semināru Daugavpils nevalstiskajām organizācijām un medijiem, izglītojot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus par grāmatā aprakstītajām tēmām.
Līgas Stafeckas grāmatā „Mēs demokrātijā” ir aplūkota demokrātija un demokrātiskais process no trim skatu punktiem – cilvēka tiesības un brīvība, laba pārvaldība un taisnīgas procedūras un pilsoniska sabiedrība. „Mēs demokrātijā” ir informatīvs izdevums, kura mērķis ir sniegt īsu ieskatu demokrātijas galvenajos darbības principos, kā arī demokrātijas un korupcijas attiecībās.
Grāmata ”Mēs demokrātijā” ne tikai izskaidro galvenos demokrātiskas valsts darbības principus, bet arī norāda, ka neatkarīgi no tā, vai mēs esam kādas partijas vai interešu grupas biedri, masu saziņas līdzekļu pārstāvji, deputāti, maza pagasta iedzīvotāji, aktieri, rakstnieki, pensionāri, zemnieki, uzņēmēji, studenti, katram no mums ir tiesības piedalīties valsts pārvaldīšanā un pieņemt kopējus lēmumus, kur vairākuma viedoklis iegūst likuma spēku. Dalība lēmumu pieņemšanas procesā ne vienmēr izpaužas tieši. Tā var būt cilvēku iesaistīšanās interešu grupās, politiskajās partijās un sadarbība ar masu informācijas līdzekļiem. Tā var izpausties kā demonstrācijas ielās, vēstule saviem pārstāvjiem vai piedalīšanās sabiedriskajās apspriedēs.
“Mēs demokrātijā” iezīmē demokrātiskas rīcības ietvaru saskaņa ar Latvijas Satversmi un likumiem. Katras nodaļas demokrātijas skaidrojumam autore piedāvā īsu korupcijas risku, problēmu un seku raksturojumu.
Grāmatas prezentācija notiks Starptautiskās Informācijas atklātības dienas (Right to Know Day) ietvaros. Nevalstiskās organizācijas visā pasaulē jau piekto gadu atzīmē šo dienu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas principiālai pieejamībai. 2002.gada 28.septembrī tika nodibināts Pasaules informācijas atklātības aizstāvības organizāciju sadarbības tīkls (Freedom of Information Advocates Network). Delna ir globālā tīkla dalīborganizācija.
Delna panāk ģenerālprokuratūras protestu par “simboliskajiem” sodiem nelikumīgas būvniecības gadījumā
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 25.septembrī
“Sabiedrība par atklātību – Delna” (turpmāk – Delna) vairākkārtīgi vērsās dažādās prokuratūras instancēs ar lūgumu iesniegt prokurora protestus par Rojas pagasta padomes Administratīvās komisijas pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem tika noteikti “simboliski” sodi par patvaļīgu būvniecību Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā. Taču vienīgi pēc ilgstošas neveiksmīgas sarakstīšanās ar dažādām prokuratūras instancēm, ģenerālprokuratūra iesniedza protestu un izteica brīdinājumu par Rojas pagasta padomes Administratīvās komisijas pieņemtajiem lēmumiem.
Rojas pagasta padomes Administratīvā komisija nosakot sodus par būvniecības pārkāpumiem nebija veikusi lietderības apsvērumu izvērtēšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, uzliekot atkārtotas patvaļīgas būvniecības gadījumā “simbolisku” sodu, kā arī gadījumā, kad pārkāpumu izdarījis juridiskās personas pārstāvis, administratīvais pārkāpums tika sastādīts kā fiziskai personai, neskatoties uz to, ka Administratīvo pārkāpumu kodekss par attiecīgo pārkapumu paredz juridiskās personas sodīšanu.
Delna vērsās pie prokuratūras ar mērķi pārtraukt patvaļīgas būvniecības izplatīšanos un tiesību nihilismu, kas valda būvniecības nozarē.
Delna aicina premjerministru pārtraukt administratīvo resursu izmantošanu
Rīgā, 2006.gada 22.septembrī
Tautas partija priekšvēlēšanu kampaņā ne vien turpina izmantot neprecizitātes likumos, kurus tai ar savu astoņu gadu darbību valdībā bija iespējas labot, bet arī premjera amatam piederošos resursus vēlēšanu mērķiem. Nosaucot tās par darba vizītēm dažādās Latvijas pilsētās, premjerministrs, šo vizīšu laikā izvērš priekšvēlēšanu kampaņu.
Ministru prezidenta Aigara Kalvīša darba kārtībā tiek norādītas darba vizītes, kuru ietvaros premjers kopš šī gada maija ir apceļojis aptuveni 30 pašvaldības. Delna piedalījās vienā no tādām darba vizītēm šo trešdien Jēkabpilī. Valsts kanceleja informācijā presei ziņoja par “premjerministra tikšanos ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem”, taču faktiski tā bija atklāta TP priekšvēlēšanu aģitācija, kurā bez premjerministra piedalījās arī divi TP deputātu kandidāti – Dz.Ābiķis un Leons Līdums. Pasākumā tika izplatīti TP aģitācijas materiāli un uzstādīta aģitācijas telts. Delnas aptaujāto pašvaldības darbinieku rīcībā nebija informācijas par darba vizīti un viņi norādīja, ka premjera apmeklējums uzskatāms par Tautas partijas aģitāciju, kurai ar pašvaldības darbu nav nekādas saistības. šāda prakse ir vērtējama kā ar premjera amatu nesavienojama, nedemokrātiska un vienlīdzīgu politisko konkurenci kropļojoša valsts resursu un amata autoritātes izmantošana.
Jau pirms diviem mēnešiem laikraksta Diena žurnāliste aprakstīja līdzīgas premjera Aigara Kalvīša aktivitātes ērgļos un Madonā. Arī Jēkabpilī premjers bija ieradies ar to pašu dienesta automašīnu, ko toreiz novēroja žurnāliste. Līdzīgi premjera aktivitātes ir atspoguļojuši atsevišķi reģionālie laikraksti. Neskatoties uz mediju pārstāvju kritiku premjerministrs turpina ignorēt priekšvēlēšanu noteikumus un izmanto savu dienesta stāvokli un premjera amata autoritāti, lai izvērstu aģitāciju.
Kopš šī gada maija premjerministrs Aigars Kalvītis jau paviesojies Ludzā, Rēzeknē, Krāslavā, Preiļos, Dobelē, Liepājā, Pāvilostā, ērgļos, Cēsīs, Madonas rajonā, Aizkrauklē, Salaspilī, Gulbenē, Balvos, Aglonā, Valdemārpilī, Talsos, Preiļos, Zilupē, Krāslavā, Viļānos, Viļakā, Rēzeknē, Daugavpilī, Jaunjelgavā, Neretā, Viesītē.
Delna šodien nosūtīja vēstuli premjerministram, kurā aicina pārtraukt negodīgu priekšvēlēšanu kampaņu un administratīvo resursu izmantošanu. Ministru prezidenta iesaistīšanās šādās aktivitātēs nopietni apdraud ne vien TP, bet arī valdības reputāciju un mazina sabiedrības ticību, ka Latvijā iespējama godīga priekšvēlēšanu cīņa.
Delnas vērtējums: Jauno trīs brāļu projektu īstenošanā jāattīsta visaptverošs rīcības plāns pretkorupcijas jomā
Filed under: Darbības jomas, LNB uzraudzība, Politikas uzraudzība, Publikācijas
Rīgā, 2006.gada 20.septembrī
Šodien publiskotajā ziņojumā sabiedrībai “Sabiedrība par atklātību DELNA” sniedz vērtējumu par pretkorupcijas pasākumiem valsts aģentūrā “Jaunie Trīs brāļi” un Kultūras ministrijā, īstenojot Nacionālās bibliotēkas, Koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projektus. Delna gada garumā ir sekojusi līdzi v/a darbam, sniedzot konsultācijas un ieteikumus tās pretkorupcijas aktivitātēm. Cita starpā Delna ir veikusi aģentūras iepirkumu pārbaudi un līdzdarbojusies iekšējo procedūru uzlabošanā un darbinieku apmācībā.
Šī sadarbības pieredze liek secināt, ka valsts aģentūras darbā pretkorupcijas aktivitātēm ir jābūt prioritāram uzdevumam tuvākā pusgada laikā. Aģentūrai ir jāveic Valsts pretkorupcijas programmā paredzētie pasākumi: korupcijas risku izvērtējums, jāizstrādā pretkorupcijas pasākumu plāns un jāizstrādā atbilstošas iekšējas procedūras. īpaša uzmanība ir jāpievērš iepirkumu jomai. Aģentūrai kā ietekmīgs korupcijas novēršanas līdzeklis ir jāizmanto komunikācija ar sabiedrību, izstrādājot precīzu rīcības plānu. Aģentūrai vēl plašāk un proaktīvi ir jāpublisko jebkāda informācijas, kas varētu būt sabiedrībai interesanta. Papildus tam Aģentūrai ir jāiedzīvina tās nesen izstrādātais ētikas kodekss.
Tuvākā pusgada laikā otrai prioritātei ir jābūt uzņēmēju iesaistei pretkorupcijas darbā. Līdzdarbības līgums ar Delnu v/a J3B paredz augstu korporatīvās sociālās atbildības (CSR) līmeni, uzņēmumiem aktīvi iesaistoties pretkorupcijas darbā. Pretkorupcija ir viens no četriem mūsdienu uzņēmumu CSR pīlāriem līdzās vides aizsardzībai, darba ņēmēju tiesībām un sociālajām programmām. CSR izpratne J3B projektos izriet no ANO globālajā CSR līgumā iekļautajiem Transparency International Biznesa principiem.
Līdzdarbības līguma darbības gada laikā nav tikuši izmantoti trauksmes celšanas instrumenti ne v/a un KM iekšienē, ne no biznesa vides, ne sabiedrības puses. Turpmākā pusgada trešajai prioritātei ir jābūt uzticības veidošanai trauksmes celšanas instrumentiem un to popularizēšanai.
Tikai nopietns darbs pie šo prioritāšu īstenošanas garantēs atbildīgu rīcību ar uzticētajiem publiskajiem līdzekļiem, īstenojot Jauno trīs brāļu projektus.
Ziņojumu sabiedrībai paredz pērn Delnas, v/a Jaunie Trīs brāļi un Kultūras ministrijas noslēgtais trīspusējais līdzdarbības līgums. Dokuments ir izstrādāts saskaņā ar Transparency International integritātes līgumu principiem un paredz apņemšanos darīt visu iespējamo korupcijas novēršanai, ievērojot labas pārvaldības, atklātības, caurskatāmības un informācijas pieejamības principus valsts pārvaldē un politikā, kā arī pieprasot augstu sociālās atbildības standartu no biznesa struktūrām. Savukārt, Delna ir uzņēmusies pienākumu informēt sabiedrību par pretkorupcijas pasākumu progresu un celt trauksmi par iespējamiem pārkāpumiem valsts pārvaldes un politiskās vadības bezdarbības gadījumā.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir novērtējusi Delnas, valsts aģentūras un Kultūras ministrijas noslēgto līgumu kā nozīmīgāko 2005.gadā Latvijā īstenoto pretkorupcijas instrumentu. Transparency International sadarbībā ar valsts pārvaldi, politiku un biznesa struktūrām integritātes līgumu praksi īsteno visā pasaulē, bet Latvijā tieši tiek piemērota TI Vācijas nodaļas pieredze Berlīnes starptautiskās lidostas būvniecības projektā.
ZIŅOJUMS SABIEDRĪBAI(PDF) par Līdzdarbības līguma izpildi kopš 2005. gada 2. septembra
Delna sniegs sabiedrībai ziņojumu par pretkorupcijas pasākumiem jauno kultūras objektu īstenošanā
Filed under: Darbības jomas, LNB uzraudzība, Politikas uzraudzība
Rīgā, 2006.gada 18.septembrī
Trešdien, 20.septembrī, plkst. 10:00 Delna sniegs sabiedrībai ziņojumu par pretkorupcijas politiku v/a Jaunie Trīs brāļi un Kultūras ministrijas darbā, īstenojot Nacionālās bibliotēkas, Koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projektus. Preses konferencē ziņojumu sniegs Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis, tajā piedalīsies Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa un v/a direktors Zigurds Magone. Preses konference notiks Kultūras ministrijas apspriežu zālē.
Ziņojumu sabiedrībai paredz pērn Delnas, v/a Jaunie Trīs brāļi un Kultūras ministrijas noslēgtais trīspusējais līdzdarbības līgums. Dokuments ir izstrādāts saskaņā ar Transparency International integritātes līgumu principiem un paredz apņemšanos darīt visu iespējamo korupcijas novēršanai, ievērojot labas pārvaldības, atklātības, caurskatāmības un informācijas pieejamības principus valsts pārvaldē un politikā, kā arī pieprasot augstu sociālās atbildības standartu no biznesa struktūrām. Savukārt, Delna ir uzņēmusies pienākumu informēt sabiedrību par pretkorupcijas pasākumu progresu un celt trauksmi par iespējamiem pārkāpumiem valsts pārvaldes un politiskās vadības bezdarbības gadījumā.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir novērtējusi Delnas, valsts aģentūras un Kultūras ministrijas noslēgto līgumu kā nozīmīgāko 2005.gadā Latvijā īstenoto pretkorupcijas instrumentu. Transparency International sadarbībā ar valsts pārvaldi, politiku un biznesa struktūrām integritātes līgumu praksi īsteno visā pasaulē, bet Latvijā tieši tiek piemērota TI Vācijas nodaļas pieredze Berlīnes starptautiskās lidostas būvniecības projektā.
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
