Роя должна снести дом в дюнах
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Рига, 24.10.2006.
24-го октября Департамент административных дел Сената Верховного суда признал обоснованным заявление «Общества за открытость – Delna» и отменил разрешение на строительство владения «Ainas», выданное объединенным строительным правлением Рои (полный текст приговора будет доступен 3-го ноября). Приговор Департамента административных дел Сената не подлежит обжалованию и вступает в силу в момент объявления.
Разрешение на строительство в защитной полосе прибрежных дюн на территории без четких границ населенного пункта и предыдущей застройки было выдано 3-го ноября 2003-го года с нарушениями условий Закона о защитных полосах. Административный районный суд в январе 2005-го года отменил незаконное разрешение строительства с момента выдачи, а также обязал волость принять решение о сносе новостройки. Совет Ройской волости и владелец дома остались недовольны приговором и обжаловали его в окружном суде, который, по сути, оставил в силе решение районного суда. Однако Совет Ройской волости и получатель разрешения на строительство подали приговор суда апелляционной инстанции на пересмотр в Департамент административных дел Сената Верховного суда.
Прежние действия самоуправления указывают на попытки легализовать незаконное строительство с помощью территориального плана. Delna отмечает, что подобная легализация недопустима. В конкретном месте не было предыдущей застройки, наличие которой является обязательным условием строительства в защитной полосе, – поэтому самоуправление непременно должно принять решение о сносе дома.
Delna считает абсолютно необоснованными аргументы самоуправления, заявленные накануне заседания суда, о том, что создавшаяся ситуация является требующим решения спором между владельцем «Aina» и организацией Delna. Наоборот, это судебное делопроизводство направлено против незаконных действий должностных лиц, и целью Delna не является тяжба с конкретным индивидом, начавшим строительство. Аргументация самоуправления на судебном заседании открыто указала на желание избежать ответственности.
«Должностные лица самоуправления обязаны нести полную ответственность за незаконную выдачу разрешения на строительство», – отметила руководитель проектов Delna Айга Гришане. Владелец «Aina» может обратиться в суд с требованием возмещения ущерба, нанесенного незаконной деятельностью самоуправления.
С помощью судебного делопроизводства Delna подает пример, как общество может обратиться в суд для защиты своих прав на плодотворную среду в случае незаконного строительства. Delna желает создать прецедент, который заставил бы самоуправления соблюдать законы. Delna выступает против нарушений закона должностными лицами, а не против начавшего строительство частного лица.
Контактная информация:
Айга Гришане
руководитель проектов Delna
+372 2 6399417
aiga@delna.lv
Rojai jānojauc māja kāpās
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 24. oktobrī atzina par pamatotu “Sabiedrības par atklātību – Delna” pieteikumu un atcēla Rojas apvienotās būvvaldes izsniegto būvatļauju īpašumam “Ainas” (pilnais sprieduma teksts būs pieejams sākot ar 3.novembri). Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.
Būvatļauja krasta kāpu aizsargjoslā izsniegta 2003.gada 3.novembrī, pārkāpjot Aizsargjoslu likuma nosacījumus: vietā bez noteiktām ciema robežām un bez iepriekšējās apbūves. Administratīvā rajona tiesa 2005.gada janvārī atcēla nelikumīgo būvatļauju ar tās izsniegšanas brīdi, kā arī uzlika par pienākumu pagastam lemt par jaunbūves nojaukšanu. Rojas pagasta padome un mājas īpašnieks nepiekrita spriedumam un to pārsūdzēja apgabaltiesā, kas pēc būtības atstāja spēkā rajona tiesas spriedumu, taču Rojas pagasta padome un būvatļaujas saņēmējs pārsūdzēja apelācijas instances tiesas spriedumu Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta.
Līdzšinējā pašvaldības rīcība norāda uz centieniem ar teritorijas plānojuma palīdzību legalizēt nelikumīgi atļauto apbūvi. Delna norāda, ka šāda legalizēšana nav pieļaujama. Konkrētajā vietā nav iepriekšējās apbūves, kas ir obligāts kritērijs būvniecībai aizsargjoslā, tāpēc pašvaldībai ir obligāti jāpieņem lēmums par mājas nojaukšanu.
Delna par pilnīgi nepamatotiem uzskata pašvaldības iepriekš tiesas sēdē paustos argumentus, ka šis ir strīds, kas jārisina starp “Ainu” īpašnieku un Delnu. Tieši pretēji – šī tiesvedība ir vērsta pret amatpersonu nelikumīgu rīcību, Delnas mērķis nav vērsties pret kādu konkrētu indivīdu, kas uzsācis būvniecību. Pašvaldības argumentācija tiesas sēdē klaji norādīja uz vēlmi izvairīties no atbildības.
“Pašvaldības amatpersonām jāuzņemās pilna atbildība par nelikumīgi izsniegto būvatļauju”, norāda Delnas projektu vadītāja Aiga Grišāne. “Ainu” īpašnieks var vērsties tiesā un pieprasīt no pašvaldības atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies pašvaldības nelikumīgās rīcības rezultātā.
Ar tiesvedības palīdzību Delna veido paraugu tam, kādā veidā sabiedrība var vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības uz labvēlīgu vidi gadījumos, kad notikusi nelikumīga būvniecība. Delna vēlas radīt precedentu, kas liktu pašvaldībām ievērot likumu. Delna vēršas pret amatpersonu likumpārkāpumiem un tās mērķis nav vērsties pret kādu konkrētu indivīdu, kas uzsācis būvniecību.
Kontaktinformācija:
Aiga Grišāne
Delnas projektu vadītāja
+ 371 2 6399417
aiga@delna.lv
“Mērķgrupu aktivizēšana administratīvo resursu ļaunprātīgas izmantošanas novērošanai priekšvēlēšanu laikā Gruzijā”
Projekta “Mērķgrupu aktivizēšana administratīvo resursu ļaunprātīgas izmantošanas novērošanai priekšvēlēšanu laikā Gruzijā”ziņojums (PDF, ENG)
Zobu sāpes un zāles Latvijas politiskajai korupcijai
Filed under: Darbs ar sabiedrību, Pretkorupcijas politika
Inese Voika, Pētniece, “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes locekle
Attiecībā uz tiesām, KNAB, prokuratūru un Valsts kontroli – tuvākajos četros gados no Latvijas politiķiem gaidām pietiekami viegli izpildāmu uzdevumu– netraucēt tām strādāt un atbalstīt to neatkarību, gan izvēloties šo institūciju vadību, gan nodrošinot to finansējumu.
Korupcijas mazināšana valstī nav tikai KNAB uzdevums. Un tas nav arī Jaunā laika monopols, ko tāpēc citas partijas negrib aiztikt. Nav arī tā, ka korupcijas novēršana rūp tikai tiem 16% nobalsojušo, kas atdeva balsis par JL. Korupcija ir sabiedrības slimība, kas būtiski kavē tās attīstību. Tāpēc visiem politiķiem, kam rūp Latvijas nākotne, jāatzīst šī skarbā patiesība un jāmeklē turpinājums korupcijas izskaušanai.
Turpmākajiem četriem gadiem vajadzīgie risinājumi korupcijas novēršanā nav tik acīmredzami un ir grūtāk sasniedzami. Līdzīgi kā valsts attīstībā kopumā, kur pēc iestāšanās NATO un ES jāmeklē kvalitatīvas attīstības ceļu, arī korupcijas apkarošanā jāmeklē tālāk par KNAB dibināšanu un priekšnieka meklēšanu. Iesāktais jāattīsta un jānotur līmenī, tomēr laiks šķirt jaunu lappusi un meklēt variantus.
Šajā rakstā iezīmēti daži ceļa stabiņi, kuri varētu palīdzēt lēmējiem rast atspēriena punktu. Priekšlikumu sīkāku pamatojumu var atrast autores rakstā Korupcijas C trešajā laidienā[1].
Demokrātija var kļūt par pretkorupcijas zālēm
Svaigākie pētījumi[2] par politisko korupciju ir vienlaikus gan labā, gan sliktā ziņa tiem politiskajiem spēkiem, kas korupcijas mazināšanu nevēlas redzēt augstu savā oficiālajā dienaskārtībā. ASV politoloģijas profesori Bleiks un Mārtins žurnālā Demokratizācija publicētajā rakstā ar kvantitatīvu datu palīdzību pārliecinājušies, ka stabilai demokrātijai var būt lielāka loma politiskās korupcijas mazināšanā nekā tas uzsvērts līdz šim.[3] Tomēr pētnieki uzsver, ka priekšrocības korupcijas mazināšanā parādās tikai ilgākā laika periodā, sākot ar 20 nepārtrauktas demokrātijas gadiem. „Konsolidētām demokrātijām ir lielāka iespējamība novērst korupcijas iespēju nekā nedemokrātiskām valstīm, nestabilām demokrātijām vai nesen izveidotām demokrātijām”, secina autori, kuru analīze apstiprina jau agrāk politologu pausto pārliecību.
Tas nozīmē, ka būtiska vērība korupcijas mazināšanā jāvērš uz demokrātisko institūciju stiprināšanu, ietverot gan ekonomiskos rādītājus, gan politisko konkurenci, gan pilsoņu brīvības. Tieši laiks ļauj attīstīt korupcijas mazināšanai nepieciešamās kontroles institūcijas: jēgpilnu interešu konflikta un partiju finanšu regulējumu, atbildīgu izpildvaru, neatkarīgu tiesu varu un prokuratūru, neatkarīgu auditu un brīvu informācijas plūsmu.[4] Tam jāpievieno demokrātiskas sistēmas balstu stabila attīstība– mediji un pilsoniskā sabiedrība. Tās lomu korupcijas mazināšanā īpaši izcēlusi profesore Rasma Kārkliņa.
Pirmā recepte – netraucēt
Kā jau minējuši daudzi politikas vērotāji, attiecībā uz tiesām, KNAB, prokuratūru un Valsts kontroli – tuvākos četros gados no Latvijas politiķiem gaidām pietiekami viegli izpildāmu uzdevumu– netraucēt tām strādāt un atbalstīt to neatkarību, gan izvēloties šo institūciju vadību, gan nodrošinot to finansējumu. Cītīgi politikas veidotāji varētu atrast arī kur pielikt roku pie šo institūciju efektivitātes veicināšanas.
Politisko finanšu problēmu remdēšana
Demokrātijas stiprināšanas ēdienkartes otra daļa, kas mazinātu korupciju, politiķiem jau arī labi zināma. Tā atkal kļuvusi akūta, gandrīz kā zobu sāpes. īpaši sāpīgi pēc atsevišķu partiju un to atbalstītāju ciniskajām likumu pārkāpjošajām priekšvēlēšanu kampaņām pirms 9.Saeimas vēlēšanām.
Starptautiskie eksperti kopš 2002. gada Latvijā veiktās reformas partiju finanšu uzraudzībā un regulēšanā saukuši par veiksmīgām to pakāpeniskuma dēļ. Tomēr acīmredzami, ka grozījumi 2004.gadā, kas aizliedza juridisku personu ziedojumus un uzlika griestus priekšvēlēšanu kampaņai, neguva visu partiju izpratni un piekrišanu pēc būtības. Tas zināmā mērā veicināja likuma neievērošanu un likumdevēja bezdarbību Saeimas priekšvēlēšanu laikā.
Netika savesta kārtībā visa likumdošanas pakete, lai arī partiju finanšu pasaulē ir skaidrs kā diena, ka trešās personas kā kampaņas dalībnieki augs kā sēnes pēc lietus, ja partijām būs izdevumu griesti. Partijām bija arī jānodrošina pieeja masu saziņas līdzekļiem plašākā veidā nekā līdz tam. Sodu jautājums tika daļēji sakārtots, bet KNAB iespējas sodīt par pārkāpumi 9.Saeimas priekšvēlēšanu laikā parādīs, cik tas efektīvs.
Ņemot vērā to, ka motivācija izdevumu griestu ieviešanā bija samazināt naudas ietekmi uz partijas darbu un pietuvināt priekšvēlēšanu procesu vēlētājam, jēdzīgi liktos atgriezties pie ieteikuma, ko partiju finanšu pārzinātājs Jānis Ikstens iesaka jau ilgus gadus un ko atbalstīja Delna un PROVIDUS pēc 8.Saeima vēlēšanām.[5] Tas ir – atteikties no apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas elektroniskajos saziņas līdzekļos. šādu ierobežojumu turklāt būtu daudz vieglāk izkontrolēt nekā vispārējo tēriņu griestus.
Tomēr ļoti svarīgi, lai tie, kas šīs politiskā procesa atveseļošanās zāles lietos, saprastu un atbalstītu šo procesu. Līdzeklis, kas teorētiski ir ļoti labs, bet kuru grūti ieviest dzīvē, var nodarīt lielāku ļaunumu par nedaudz ierobežotāku līdzekli, kuru savukārt ir viegli ieviest, pildīt un kontrolēt.[6]Tāpēc ierosinājums ir sākt diskusiju, kā tālāk uzlabot partiju finanšu sistēmu, ko visas lielās partijas atzītu par godīgu un būtu gatavas ievērot.
Administratīvo resursu izmantošanas ierobežošana priekšvēlēšanu laikā, kad tiek tērēti nodokļu maksātāju resursi un radītas papildu priekšrocības varas partijām, būtu svarīga kopīgās sarunas sastāvdaļa, jo izpratne par ētiku šajā jautājumā ir vienlīdz svarīga kā likumdošanas normas.
Jāsāk runāt, vai naudu partijām dot no valsts
Salīdzinoši vieglāk būtu panākt politiķu vienprātību partiju finansēšanā no valsts budžeta. šo soli savukārt neatbalsta vēlētāji. Arī teorētiski viegli atrast gan par, gan pret argumentus. Plusam – atkarības mazināšana no sponsoriem un vienlīdzības veicināšana starp partijām, mīnusā – tas stiprinātu varas partijas, neveicinātu jau tā vājo partiju iekšējo demokrātiju. Pētījumi rāda, ka partiju finansēšana no valsts budžeta neveicina korupcijas mazināšanos.
Lielā atklātība partiju finanšu lietās un pastiprinātā kontrole no KNAB puses ir pietiekami priekšnoteikumi diskusijas uzsākšanai par to, kā partijas vislietderīgāk finansēt no budžeta – cik, kā, kas saņems, par ko drīkstēs tērēt.
Lobēšana nav noziegums
Trešais jautājums, kur KNAB vadībā rasta zināma virzība, bet skaidrības par konkrētiem soļiem vēl nav, ir jautājums par lobēšanu. Te 84% politiķu atzinuši, ka izjūt nepieciešamību pēc šīs jomas reglamentācijas.[7]
Ņemot vērā sabiedrības zemo izpratni par to, ka lobēšana nav krimināli sodāma parādība, bet tieši otrādi – ikviena pilsoņa brīvas tiesības demokrātiskā valstī, – eksperti iesaka pagaidām izvairīties no īpaša likuma pieņemšanas lobēšanas reglamentēšanai. Tā vietā iesaka koncentrēties uz esošo lēmējvaras procedūru padarīšanu atklātāku, un uz darbu ar lobētājiem praktiķiem.
Būtu apsveramas rekomendācijas par Saeimas darba atklātības nodrošināšanu: informācija un dokumentācija par komisiju darbu[8]. Jādomā arī par plašāku un daudzveidīgāku sabiedrības uzklausīšanu likumprojektu tapšanas gaitā, piemēram, atklāto uzklausīšanas sapulču (open hearings – angļu val.) veidošanu. Valdībā šis process ir izstrādāts precīzāk, un NVO pārstāvjiem ir vairāk leģitīmu iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu.
Pilsoniskai sabiedrībai – cietāku garozu
NVO finanšu caurskatāmības veicināšana varētu sekmēt uzticību šim sektoram no uzņēmēju puses un veicināt finanšu stabilitāti šajā sektorā. Kvalitatīvai sargsuņa lomas pildīšanai un dialoga uzturēšanai ar valsts pārvaldi NVO jābūt profesionālām, ko iespējams panākt tikai ar pietiekamu finansējumu.
Likums par sabiedriskā labuma organizācijām šobrīd jau nosaka iespēju iegūt 85% ienākuma nodokļa atlaidi par ziedoto summu, kas vērtējama kā pozitīva norma. Taču skandāls ap Latvijas Kultūras fondu un neoficiālā informācija par citām NVO rāda, ka kompānijas izmanto šo likumdošanas normu, lai korumpētu NVO un pieprasītu no piešķirtās naudas finansēt kompānijas sabiedrisko attiecību aktivitātes, tikai nelielu daļu ziedotās summas atstājot pašas NVO rīcībā.
Valstij būtu jāizskata iespējas dažādot NVO finansējumu, piemēram, šim nolūkam novirzot 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā tas ir dažās citās Eiropas valstīs.[9] Kamēr politiķi mērdē NVO badā, plašu līdzdalību grūti gaidīt.
Medijiem – vairāk skaidrības
Mediju darba reglamentēšanai politiķi pēdējos 10 gados pievērsuši maz uzmanības. Starp svarīgākajiem darbiem minams sabiedriskās TV un radio finansējums, uzraudzība un visu mediju īpašnieku atklātība. Mediju vides sakārtošanu bremzē sliktā pašorganizācija un dažādā attieksme Latvijas žurnālistu vidū attiecībā uz žurnālistu ētiku. Politiķi to tiešā veidā ietekmēt nevar, taču līdz šim vairāk redzēta „ak šausmas, ko viņi par mani raksta” interese, neuzrunājot mediju politikas līmeni.
2006. gadā pieņemtais Saeimas deputātu ētikas kodekss ir vēl viens dokuments, kura nozīme būs atkarīga no šī kodeksa īstenošanas dzīvē. Turklāt svarīga ir šī kodeksa pārkāpumu konstatēšana un pierādīšana.[10] Varas pārstāvju nekontrolētības sajūta ir daļa no tā, kas ļauj politiskai korupcijai Latvijā pastāvēt pietiekami atklātā un ciniskā veidā.
Nobeigums
Šajā rakstā netika skartas tādas plašākas demokrātijas veselībai svarīgas lietas kā pilsoņu brīvību ievērošana un tiesību nodrošināšana. Taču arī to attīstība tuvākajos četros gados noteiks Latvijas demokrātijas attīstību un tātad arī korupcijas līmeni valstī.
Nobeigumā jāsecina, ka demokrātija un pārticība samazina korupciju laika gaitā, taču tās abas ir grūti nodrošināt pašreizējā brīdī tieši korupcijas dēļ. Veidojas potenciāli slēgts aplis, kas kavē demokrātijas konsolidēšanos.[11] Latvijas politiķiem varētu būt risks un grūtības šādu apli pārcirst, jo augšminētajiem darbiem ir vajadzīga minimāla savstarpēja un sabiedrības uzticība tam, ka ir vēlme politiku veidot sabiedrības labuma vārdā. Te nepietiks ar ekonomisko modeli: ņemsim paši un jums (sabiedrībai) ar’ kas atleks. Tādas uzticības, šķiet, pagaidām vai nu nav vai ir ļoti maz.
__________________
[1] “Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2006. gada pirmais pusgads” Red. Valts Kalniņš
[2] Karklins, R. The System Made Me Do It: Corruption in Post-Communist Societies. M.E.Sharpe, 2005
[3] Blake, Charles H. and Christopher G. Martin (2006)
The Dynamics of Political Corruption: Re-examining the Influence of Democracy
Democratization, vol. 13, no. 1
[4] Susan Rose-Ackerman, Corruption and Government: Causes, Consequences, and Reform (Cambridge: Cambridge University Press, 1999).
[5] Piemēram, Priekšlikumi partiju finansēšanas reformai, Jānis Ikstens, Diena, 31.10.2000 , arī Apmaksāta politiskā reklāma nodara nopietnu ļaunumu demokrātijas veselībai , Jānis Ikstens, Nesamērīgi tēriņi kampaņai = nesamērīga naudas ietekme uz politiku, Lolita čigāne, Diena, 03.02.2003
[6] Pinto-Dušinskis, M. Politisko partiju finansēšanas rokasgrāmata. Nepublicēts tulkojums latviešu valodā, 1.lpp.
[7] Meņģelsone, L. BNS pētījuma Komersantu un politiķu attieksme pret lobismu prezentācija, 2004, 6.lpp. Pēdējo reizi sk. 18.07.2006.
[8] Janova, K. Lobēšana ir jāreglamentē: pasaules pieredze un ieteikumi Latvijai. Sabiedrība par atklātību –Delna. 2004. 12-16.lpp. Pēdējo reizi sk. 18.07.2006.
[9] Slovākijā šāds likums pieņemts 2002.gadā, sk.Information on the activities of the Council of the Government of the Slovak Republic for Non-Governmental Non-Profit Organisations during the 1999-2002 period and its activity plans for the next period. Pēdējo reizi sk. 18.07.2006.
[10] Lielbritānijas profesors vērtē Saeimas deputātu ētikas kodeksu, LETA, 13.06.2006.
[11] Blake C., Christopher M. Rakstā The Dynamics of Political Corruption: Re-examining the Influence of Democracy
Avots: www.politika.lv
Publicēšanas datums: 2006. gada 17. oktobris
Gruzijas TI nodaļas pārstāvju vizīte Rīgā no 4.oktobra līdz 10. oktobrim
Filed under: Interesanti, Pasākumi, Pretkorupcijas politika
Viesi:
Tinatin Bergvadze, Delnas un TI Gruzija sadarbības projekta koordinatore Gruzijā, Nino Khatiskatsi , direktora vietniece, Parlamentārās uzraudzības projekta vadītāja, Lasha Mikadze, Imedi TV žurnālists un operators David Cheminava
Programma:
04.10.
- Tikšanās ar Solvitu Gulbi, Valsts reformu nodaļas vadītāju Valsts kancelejā
05.10
- Studiju vizīte KNAB
- Iepazīšanās ar Delnas darba virzieniem un kolēģiem
- Operas apmeklējums “Pīķa dāma”
06.10
- Tikšanās ar Mariju Golubevu, PROVIDUS pētnieci
- Tikšanās ar Inesi Voiku, Delnas padomes locekli
- Tikšanās ar Latvijas žurnālistiem
07.10
- Ekskursija uz Rundāles pili
- Koncerts Doma baznīcā
- Piedalīšanās partiju pasākumos vēlēšanu rezultātus gaidot.
08.10
Ekskursija uz Jūrmalu
09.10
- Studiju vizīte Latvijas Bankā
- Projekta aktivitāšu plānošana
- Tikšanās ar Zintu Miezaini, NVO eksperti
- Tikšanās ar Lindu Jākobsoni, ES informācijas aģentūras direktori
10.10
- Studiju vizīte Saeimā
- Tikšanās ar Andri Gobiņu
- Studiju vizīte CSDD
- Projekta aktivitāšu plānošana
Delna nodod administratīvo resursu novērošanas pieredzi Gruzijas kolēģiem
Projekts “Mērķgrupu aktivizēšana administratīvo resursu ļaunprātīgas izmantošanas novērošanai priekšvēlēšanu laikā Gruzijā” paredz Delnas uzkrāto zināšanu nodošanu Gruzijas nevalstisko organizāciju kolēģiem pirms novembrī plānotajām pašvaldību vēlēšanām.
Administratīvo resursu novērošanas metodoloģija tiek nodota un adaptēta Gruzijas apstākļiem un tās valsts situācijai. Plānotas apmācību un apziņas celšanas semināri vietējām mērķa grupām, kas ir politisko partiju pārstāvji, žurnālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Galvenā uzmanība tiks pievērsta vēlēšanu novērošanai Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi.
Delna pirmo reizi realizēs sadarbības attīstības projektu
Organizācija pirmo reizi uzvarējusi sadarbības attīstības grantu konkursā. Tā ir pirmā reize, kad Delna šādā veidā nodod savas zināšanas ārpus Latvijas robežām.
Delnas attīstības direktors Agris Vārpiņš atzīst, ka ir ļoti gandarīts par paveikto, jo Delna ir mērķtiecīgi strādājusi, lai to panāktu. A.Vārpiņš ir pārliecināts, ka Delna nākotnē turpinās realizēt arī citus sadarbības attīstības projektus, norādot, ka pašreiz jau ir uzsākts dialogs ar Azerbaidžānu un Moldovu par iespējamu šādu sadarbību. “Protams, ka tas viss ir atkarīgs no finansējuma iespējamības,” vien viņš piebilst.
Delna ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi administratīvo resursu ļaunprātīgas izmantošanas novērošanā un novēršanā priekšvēlēšanu laikā. Delnas politikas analītiķi izstrādāja metodoloģiju, kuru piemēroja 2005.gada pašvaldību vēlēšanās. Pašreiz tā tiek izmantota arī Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas administratīvo resursu izmantošanas novērošanai Latvijā
Delna pirmo reizi saņem Latvijas valsts līdzfinansējumu kāda projekta ieviešanai
Līdz ar uzvaru šajā projektu konkursā, pirmo reizi Delnas astoņu darba gadu laikā, tiek saņemts Latvijas valsts finansējums. Valsts finansējuma saņemšana un izmantošana ir ierasta prakse Latvijas nevalstisko organizāciju vidū; Delnai ir būtiska politiskās neitralitātes nodrošināšana un jebkāda interešu konflikta nepieļaušana organizācijas darbībā.
Projekta izpildes laiks ir 6 mēneši. Projekta kopējais budžets ir 28,454 LVL, ko kopīgi finansē Latvijas valsts un Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūra (CIDA).
Delna iepazīstas ar Gruzijas politisko situāciju
Šā gada jūlijā Delnas politikas analītiķi – Līga Stafecka un Andrejs Karpovičs – projekta ietvaros pirmo reizi devās uz Gruziju, lai iepazītu tās politisko vidi, tiktos ar vietējiem ekspertiem.
Delnas darbinieki tikās ar opozīcijas pārstāvi Fridon Sakvarelidze no Gruzijas Republikāņu partijas, kas mēģināja radīt priekšstatu par pašreizējo politisko situāciju valstī, norādot uz Gruzijas politikas riska jomām, kurās pastāv administratīvo resursu izmantošana. Delna tikās arī ar Gruzijas Jauno juristu asociācijas pārstāvi Zurab Jubghashvili, kas kā jurists spēja vairāk iepazīstināt ar Gruzijas likumdošanas iekārtu – par vēlēšanu likumu grozījumiem, partiju finansēšanas kārtību, norādīto uz problēmām. Delnas politikas analītiķi tikās arī ar Salome Zurabashvili, kas ir opozīcijas partijas Džordžijas ceļš vadītāja un bijusī ārlietu ministre. Viņa ir arī viena no kandidātēm uz Tbilisi mēra amatu. S.Zurabashvili iepazīstināja Delnu ar savu skatījumu uz politisko vidi Gruzijā, kā arī deva skatījumu uz tām problēmām, kurām, viņasprāt, novērojot administratīvo resursu izmantošanu Gruzijā, būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Kā redzams, pagaidām Delnas politikas analītiķi ir tikušies vien ar opozīcija pārstāvjiem, taču nākamajā braucienā septembra sākumā plānots satikties arī ar vēlēšanu komisijas pārstāvjiem un Tbilisi pašvaldību pārstāvjiem, lai izprastu viņu viedokļus par identificētajām problēmām.
Delna uzsāk Rīgas pilsētas nekustamo īpašumu privatizācijas analīzes projektu „Zemes resursu pārvaldības prakse un pilnveidošanas virzieni Rīgas domē”
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Pašvaldību uzraudzība
Projekta mērķis ir sekot līdzi un analizēt pašreiz notiekošo Rīgas pilsētas nekustamo īpašumu privatizāciju, ar mērķi izvērtēt, vai tas atbilst iepriekš nospraustajiem mērķiem un tiek iegūts iespējami lielākais sabiedriskais labums. Zemes resursu pārvaldība šī projekta izpratnē ietver zemes nomu, koncesiju, privatizāciju, atsavināšanu, pārdošanu, attīstību, apsaimniekošanu.
Projekts ir vērsts uz nepilnību atklāšanu privatizācijas procesā un zemes resursu pārvaldē Rīgas pašvaldībai piederošajos uzņēmumos un aģentūrās, un rekomendāciju izdarīšanu to novēršanai. Līdz ar to tiks uzraudzīts un analizēts pašlaik notiekošais Rīgas pašvaldībai piederošo zemes resursu privatizācijas process, informējot par secinājumiem sabiedrību, kā arī izstrādātas atbildīgajām institūcijām konkrētas rekomendācijas zemes resursu pārvaldē.
Projekta pirmajā darbības fāzē tika izdarīti secinājumi, ka lieli Rīgas pašvaldībai piederoši zemes resursi ir nodoti tai piederošu aģentūru/uzņēmumu valdījumā, kā, piemēram, „Rīgas Pilsētbūvnieks”, „Rīgas Mežu aģentūra”. Izvērtējot šo iestāžu darbību secināts, ka nekustamo īpašumu pārvaldes prakse tajās nav caurskatāma, līdz ar to sabiedrībai ir grūti kontrolēt to rīcību un tas paver izsaimniekošanas un korupcijas iespējas.
Līdz ar to projekta otrās fāzes ietvaros Delna ir izvirzījusi mērķi, noskaidrot, kādām institūcijām Rīgas dome ir nodevusi savus zemes īpašumus valdījumā un kā tās ir tiesīgas rīkoties ar šiem zemes īpašumiem, kā arī izvērtēt to reālo rīcību, kā arī izvērtēt, vai šāda īpašumu pārvaldes metode ir pietiekami caurskatāma un atbildīgu rīcību veicinoša un izstrādāt rekomendācijas procesa uzlabošanā.
Projekta ietvaros tiks analizēts, vai privatizācijas cena atbilst īpašumu tirgus cenai un sekots līdzi, vai izsoles process notiek caurskatāmi un visiem iespējamajiem interesentiem ir iespēja tajā piedalīties, kā arī tiks izvērtēta likumdošana un privatizācijas procesā iesaistīto institūciju darbība, norādot uz iespējamajām kļūdām, kā arī piedāvāti risinājumi, kurus turpmāk varētu izmantot valsts pārvaldē un lielu sabiedrisko resursu apsaimniekošanā.
Projektu plānots realizēt līdz 2007.gada janvāra beigām, analizējot Rīgas situāciju, un tā primārā mērķa auditorija ir Rīgas un citu Latvijas pašvaldību amatpersonas un deputāti.
Saistībā ar privatizācijas pabeigšanas likumu, liela daļa Rīgas pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu varēs tikt privatizēta ar pirmpirkuma tiesībām, kas nozīmē to, ka īpašuma cenas noteikšanai netiks rīkota izsole, bet to noteiks Valsts Zemes dienests. Līdz šim ir pierādījies, ka Valsts Zemes dienesta noteiktā zemes gabalu cena dažos gadījumos pat vairākkārtēji ir zemāka par īpašumu tirgus cenām. Līdz ar to pastāv reāls risks, ka privatizācija neienesīs maksimāli iespējamos ieņēmums Rīgas pašvaldībai.
Paralēli projekta gaitā paredzēts informēt arī medijus un nevalstiskās organizācijas par tā rezultātiem. Delna plāno uzraudzīt un analizēt pašlaik notiekošo Rīgas pašvaldībai piederošo zemes resursu privatizācijas procesu, informējot par secinājumiem sabiedrību, kā arī izstrādāt atbildīgajām institūcijām konkrētas rekomendācijas zemes resursu pārvaldē. Pievēršot sabiedrības uzmanību šai problēmai, radīt atbildīgajās institūcijās un politiķos atbildības sajūtu par privatizācijas norisi, nepieļaujot, ka politiķi aizbildinoties ar pastāvošo likumu normām neuzņemas atbildību par privatizācijas rezultātiem.
Līdzšinējā prakse liecina, ka ievērojamo resursu pārvalde Rīgas domē ne vienmēr ir bijusi pietiekami caurskatāma, un sabiedrības iespējas uzzināt par, piemēram, budžeta izlietojumu un tēriņu lietderību ir bijušas samērā ierobežotas. Budžetu pārskati pamatā ir veidoti finanšu atskaitīšanās vajadzībām, un tajos esošā informācija ir nepilnīga. Ierobežotā informācijas pieejamība par budžetu (izdevumu atšifrējums publiski pieejams tikai pa institūcijām un kategorijām) un šis informācijas nepilnīgā kvalitāte neļauj pietiekami novērtēt arī pašvaldības darba efektivitāti. „Sabiedrība par atklātību Delna” jau iepriekš ir vairākkārt norādījusi uz problēmām arī citās pašvaldības resursu apsaimniekošanas jomās, piemēram, nekustamo īpašumu apsaimniekošanā.
Senāts spriedums par būvniecību Rojas pagasta „Ainās” gaidāms 24. oktobrī
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Administratīvā apgabaltiesa atzina par pamatotu Delnas pieteikumu un atcēla Rojas apvienotās būvvaldes izsniegto būvatļauju īpašumam Ainas. Spriedums, kas noteica, ka jaunbūve jānojauc, tika pārsūdzēts. Tiesas spriedums gaidāms 24. oktobrī.
Delna aicina Rojas pagasta pašvaldību lemt par dzīvojamās ēkas Ainas, kas uzcelta kāpu aizsargjoslā, nojaukšanu un gatavoties zaudējumu atlīdzināšanai īpašniekam.
Būvatļauja krasta kāpu aizsargjoslā tika izsniegta 2003. gada 3. novembrī, pārkāpjot tādus Aizsargjoslu likuma nosacījumus kā būves plānotā vieta bez noteiktām ciema robežām un bez iepriekšējās apbūves. Administratīvā rajona tiesa atcēla nelikumīgo būvatļauju ar tās izsniegšanas brīdi 2005. gada janvārī, kā arī uzlika par pienākumu pagastam lemt par jaunbūves nojaukšanu.
Rojas pagasta padome un mājas īpašnieks nepiekrita spriedumam un to pārsūdzēja apgabaltiesā. Padome nepiekrita sprieduma argumentācijā norādītajam un uzskatot, ka rīkojusies atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī tā nepiekrita tiesas sniegtajai iepriekšējās apbūves interpretācijai.
Apgabaltiesā pēc būtības atstāja spēkā rajona tiesas spriedumu.
Iespējama nelikumīgi atļauto apbūvju legalizēšana
Līdzšinējā pašvaldības rīcība norāda uz centieniem ar teritorijas plānojuma palīdzību legalizēt nelikumīgi atļauto apbūvi. Delna norāda, ka šāda legalizēšana nav pieļaujama. Konkrētajā vietā nav iepriekšējās apbūves, kas ir obligāts kritērijs būvniecībai aizsargjoslā, tāpēc pašvaldībai ir obligāti jāpieņem lēmums par mājas nojaukšanu.
Atbildība jāuzņemas pašvaldībai
Delna par pilnīgi nepamatotiem uzskata pašvaldības tiesas sēdē paustos argumentus, ka šis ir strīds, kas jārisina starp Ainu īpašnieku un Delnu. Tieši pretēji – šī tiesvedība ir vērsta pret amatpersonu nelikumīgu rīcību, Delnas mērķis nav vērsties pret kādu konkrētu indivīdu, kas uzsācis būvniecību. Pašvaldības argumentācija tiesas sēdē klaji norādīja uz vēlmi izvairīties no atbildības.
Delna uzskata, ka pašvaldības amatpersonām jāuzņemas pilna atbildība par nelikumīgi izsniegto būvatļauju. Ainu īpašnieks var vērsties tiesā un pieprasīt no pašvaldības atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies pašvaldības nelikumīgās rīcības rezultātā.
Paraugprāva
Ar tiesvedības palīdzību Delna veido paraugu tam, kādā veidā sabiedrība var vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības uz labvēlīgu vidi gadījumos, kad notikusi nelikumīga būvniecība. Delna vēlas radīt precedentu, kas liktu pašvaldībām ievērot likumu. Delna vēršas pret amatpersonu likumpārkāpumiem un tās mērķis nav vērsties pret kādu konkrētu indivīdu, kas uzsācis būvniecību.
Uz Delnas aicinājumu pārtraukt administratīvo resursu izmantošanu TP kampaņā premjerministrs atbildēja, ka Delnas viedoklis pieņemts zināšanai
Šā gada 22.septembrī Delna aicināja Latvijas premjerministru Aigaru Kalvīti (TP) pārtraukt administratīvo resursu izmantošanu, norādot, ka Tautas partija (TP) priekšvēlēšanu kampaņā ne vien turpina izmantot neprecizitātes likumos, kurus tai ar savu astoņu gadu darbību valdībā ir bijušas iespējas labot, bet arī premjera amatam piederošos resursus vēlēšanu mērķiem. Nosaucot tās par darba vizītēm dažādās Latvijas pilsētās, premjerministrs, šo vizīšu laikā izvērš priekšvēlēšanu kampaņu.
Delna nosūtīja vēstuli premjerministram ar aicinājumu pārtraukt negodīgu priekšvēlēšanu kampaņu un administratīvo resursu izmantošanu. Delna akcentēja vēstulē, ka „Ministru prezidenta iesaistīšanās šādās aktivitātēs nopietni apdraud ne vien TP, bet arī valdības reputāciju un mazina sabiedrības ticību, ka Latvijā iespējama godīga priekšvēlēšanu cīņa.”
Premjera atbilde: „Jūsu viedoklis šajā jautājumā ir pieņemts zināšanai.”
Ministru prezidenta Aigara Kalvīša darba kārtībā tiek norādītas darba vizītes, kuru ietvaros premjers, kopš šī gada maija ir apceļojis aptuveni 30 pašvaldības. Delna 20.septembrī piedalījās vienā no šādām darba vizītēm Jēkabpilī.
Valsts kanceleja informācijā presei ziņoja par “premjerministra tikšanos ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem”, taču faktiski tā bija atklāta TP priekšvēlēšanu aģitācija, kurā bez premjerministra piedalījās arī divi TP deputātu kandidāti – Dz.ābiķis un Leons Līdums.
Aptaujātie Jēkabpils pašvaldību darbinieki nezināja par premjera vizīti, bet gan par TP kampaņu
Delnas iztaujāto pašvaldības darbinieku rīcībā nebija informācijas par premjerministra darba vizīti un viņi norādīja, ka premjera apmeklējums uzskatāms par Tautas partijas aģitāciju, kurai ar pašvaldības darbu nav nekādas saistības.
Šāda prakse ir vērtējama kā ar premjera amatu nesavienojama, nedemokrātiska un vienlīdzīgu politisko konkurenci kropļojoša valsts resursu un amata autoritātes izmantošana. Pasākumā tika izplatīti TP aģitācijas materiāli un uzstādīta aģitācijas telts.
Premjers jau vairāku mēnešu garumā ignorē medijos izskanējušo kritiku par administratīvo resursu ļaunprātīgu izmantošanu.
Jau pirms diviem mēnešiem laikraksta Diena žurnāliste aprakstīja līdzīgas premjera aktivitātes ērgļos un Madonā. Arī Jēkabpilī premjers bija ieradies ar to pašu dienesta automašīnu, ko toreiz novēroja žurnāliste. Līdzīgi premjera aktivitātes ir atspoguļojuši atsevišķi reģionālie laikraksti. Neskatoties uz mediju pārstāvju kritiku premjerministrs turpina ignorēt priekšvēlēšanu noteikumus un izmanto savu dienesta stāvokli un premjera amata autoritāti, lai izvērstu aģitāciju.
Kopš šī gada maija premjerministrs jau paviesojies Ludzā, Rēzeknē, Krāslavā, Preiļos, Dobelē, Liepājā, Pāvilostā, ērgļos, Cēsīs, Madonas rajonā, Aizkrauklē, Salaspilī, Gulbenē, Balvos, Aglonā, Valdemārpilī, Talsos, Preiļos, Zilupē, Krāslavā, Viļānos, Viļakā, Rēzeknē, Daugavpilī, Jaunjelgavā, Neretā, Viesītē.
Delna: J3B projektu īstenošanā jāuzlabo pretkorupcijas rīcības plāns
Filed under: Darbības jomas, LNB uzraudzība, Politikas uzraudzība
Šā gada 20. septembrī Delna publiskoja ziņojumu sabiedrībai, izvērtējot pretkorupcijas pasākumus valsts aģentūrā Jaunie Trīs brāļi (v/a J3B) un Kultūras ministrijā, īstenojot Nacionālās bibliotēkas, Koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projektus. Delna gada garumā ir sekojusi līdzi aģentūras darbam, sniedzot konsultācijas un ieteikumus tās pretkorupcijas aktivitātēm.
Delna ir veikusi aģentūras iepirkumu pārbaudi un līdzdarbojusies iekšējo procedūru uzlabošanā un darbinieku apmācībā.
Jauno trīs brāļu projektu īstenošanā jāattīsta visaptverošs rīcības plāns pretkorupcijas jomā
Gada laikā gūtā sadarbības pieredze liek secināt, ka valsts aģentūras darbā pretkorupcijas aktivitātēm ir jābūt prioritāram uzdevumam tuvākā pusgada laikā. Aģentūrai ir jāveic Valsts pretkorupcijas programmā paredzētie pasākumi:
- korupcijas risku izvērtējums;
- jāizstrādā pretkorupcijas pasākumu plāns;
- jāizstrādā atbilstošas iekšējas procedūras;
- īpaša uzmanība ir jāpievērš iepirkumu jomai.
V/a J3B jāveic komunikācija ar sabiedrību, izstrādājot konkrētu rīcības plānu
Aģentūrai kā ietekmīgam korupcijas novēršanas līdzeklim ir jāizmanto komunikācija ar sabiedrību, izstrādājot precīzu rīcības plānu. Aģentūrai vēl plašāk un proaktīvi ir jāpublisko jebkāda informācijas, kas varētu būt sabiedrībai interesanta. Papildus tam Aģentūrai ir jāiedzīvina tās nesen izstrādātais ētikas kodekss.
V/a J3B pretkorupcijas darbā jāiesaista uzņēmēji
Delna norāda, ka tuvākā pusgada laikā kā otrajai J3B darbības prioritātei ir jābūt uzņēmēju iesaiste pretkorupcijas darbā. Līdzdarbības līgums ar Delnu valsts aģentūrai J3B paredz augstu korporatīvās sociālās atbildības (CSR) līmeni, uzņēmumiem aktīvi iesaistoties pretkorupcijas darbā. Pretkorupcija ir viens no četriem mūsdienu uzņēmumu CSR pīlāriem līdzās vides aizsardzībai, darba ņēmēju tiesībām un sociālajām programmām. CSR izpratne J3B projektos izriet no ANO globālajā CSR līgumā iekļautajiem Transparency International Biznesa principiem.
Lai pretkorupcijas politika būtu ieviešama un dzīvotspējīga, to jāatbalsta un jārealizē ne tikai Aģentūras darbiniekiem, bet arī tās sadarbības partneri, kas ir iepirkumu izpildītāji.
V/a J3B jāturpina skaidrot Pretkorupcijas deklarācijas ieviešanas mehānismu un tās būtību
Līdzdarbības līgums paredz, ka iepirkumu un uzņēmuma līgumu izpildītājiem ir jāparaksta Pretkorupcijas deklarācija, ar kuru arī viņi uzņemas atbildība par godprātību un nekorumpētu rīcību. Līdz šim gan uzņēmumi negribīgi izturas pret Pretkorupcijas deklarācijas pievienošanu, iebilstot pret atbildības uzņemšanos par saviem apakšuzņēmējiem un pieeju uzņēmuma dokumentācijai. Diemžēl Aģentūra līguma darbības laikā nav bijusi pietiekami pārliecinoša, aizstāvot Pretkorupcijas deklarācijas nepieciešamību iepretim uzņēmējiem. Aģentūra organizēs un turpinās skaidrot Pretkorupcijas deklarācijas nepieciešamību un ieviešanas mehānismu.
V/a J3B jāizmanto trauksmes celšanas instrumenti, kas līdz šim nav darīts
Līdzdarbības līguma darbības gada laikā nav tikuši izmantoti trauksmes celšanas instrumenti ne v/a un KM iekšienē, ne no biznesa vides, ne sabiedrības puses. Turpmākā pusgada trešajai prioritātei ir jābūt uzticības veidošanai trauksmes celšanas instrumentiem un to popularizēšanai.
Ziņojumā teikts, ka „Aģentūras iepirkumos konkurences mehānisms ir ļoti vājš, kas apgrūtina finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu. Daudzos iepirkumos no 1000 – 10 000 LVL ir tikai viens pretendents, bet „lielajos” jeb iepirkumos virs 10 000 LVL regulāri piedalās vieni un tie paši pretendenti. šādi konkurences apstākļi kavē finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu un trauksmes cēlāju mehānisma īstenošanos. Spēcīgas konkurences apstākļos uzņēmumi, kas ir iepirkumu pretendenti, ir ieinteresēti, lai visiem būtu vienādi “spēles noteikumi”, viņi rūpīgi uzrauga viens otru, tādējādi veicinot godīgas un atklātas uzņēmējdarbības vides attīstību, un kā katalizatori aktīvi reaģē uz vides izmaiņām.”
Ko paredz līdzdarbības līgums?
Ziņojumu sabiedrībai paredz pērn Delnas, v/a Jaunie Trīs brāļi un Kultūras ministrijas noslēgtais trīspusējais līdzdarbības līgums. Dokuments ir izstrādāts saskaņā ar Transparency International integritātes līgumu principiem un paredz apņemšanos darīt visu iespējamo korupcijas novēršanai, ievērojot labas pārvaldības, atklātības, caurskatāmības un informācijas pieejamības principus valsts pārvaldē un politikā, kā arī pieprasot augstu sociālās atbildības standartu no biznesa struktūrām. Savukārt, Delna ir uzņēmusies pienākumu informēt sabiedrību par pretkorupcijas pasākumu progresu un celt trauksmi par iespējamiem pārkāpumiem valsts pārvaldes un politiskās vadības bezdarbības gadījumā.
Delnas un v/a J3B sadarbības jomas ietver ļoti plašu darbības lauku: darbu ar iepirkumu pretendentiem, Aģentūras iekšējo darba kārtību regulējošu dokumentu izstrādi un pilnveidošanu, līdzdalību plānošanas sanāksmēs un citās tikšanās reizēs, konsultēšanu un uzraudzību.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir novērtējusi Delnas, valsts aģentūras un Kultūras ministrijas noslēgto līgumu kā nozīmīgāko 2005.gadā Latvijā īstenoto pretkorupcijas instrumentu. Transparency International sadarbībā ar valsts pārvaldi, politiku un biznesa struktūrām integritātes līgumu praksi īsteno visā pasaulē, bet Latvijā tieši tiek piemērota TI Vācijas nodaļas pieredze Berlīnes starptautiskās lidostas būvniecības projektā.
Plašāk par līdzdarbības līgumu
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
