Delna aicina Ministru kabinetu pēc iespējas ātrāk Saeimā nodot likumprojektu “Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likums”
Filed under: Darbības jomas, Politikas uzraudzība, Preses relīzes
Zemāk izklāstītie fakti dod pamatu aizdomām, ka ir notikusi negodprātīga rīcība ar publiskiem līdzekļiem. Tāpēc Delna aicina atbildīgās institūcijas izvērtēt konkursa norisi un apturēt šo darījumu. Delna arī uzskata, ka šis gadījums ir kārtējais piemērs tam, ka valstij vai valsts kapitālsabiedrībām piederošu nekustamo īpašumu apsaimniekošanas joma nav sakārtota. Likumu un kontroles trūkums rada korupcijas un negodprātīgas rīcības risku. Pašreiz izstrādes stadijā esošais “Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likums” sakārto šo procesu, un nosaka iznomāšanas tiesību iegūšanu izsolē. Viens no iemesliem kāpēc likumprojektu vēl joprojām Ministru kabinets nav iesniedzis Saeimā, ir Satiksmes Ministrijas un Tieslietu ministrijas iebildumi, ka likumu attiecinās arī uz kapitālsabiedrībām, tas ir, VAS “Latvijas Pasts” un tamlīdzīgiem uzņēmumiem. Delna uzskata, ka ņemot vērā faktisko situāciju likums būtu jāattiecina arī uz valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām, un likums jāpieņem pēc iespējas ātrāk.
Šobrīd Ministru kabineta komitejā izskata likumprojektu “Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likums”. Likumprojekta izstrādes virzība ir apstājusies, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ir jāsaskaņo projekta redakcija ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Lielākie strīdi sarp valsts institūcijām ir izraisījušies par normu – likumu attiecināt arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Saistībā ar sabiedrībā plašas diskusijas izraisījušo VAS “Latvijas Pasts” centrālās ēkas iznomāšanas konkursu, “Sabiedrība par atklātību – Delna” sniedz savu viedokli par šo darījumu. Delna ir nosūtījusi aicinājumu Ministru kabinetam pēc iespējas ātrāk iesniegt Saeimā “Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likuma” likumprojektu un attiecina likumu attiecināt uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. šis likumprojekts nākotnē novērstu VAS “Latvijas Pasts” zemes iznomāšanas konkursam līdzīgu gadījumu atkārtošanos.
Latvijas Pasta (LP) centrālās ēkas Stacijas laukumā 1 konkurss par turpmāko izmantošanu iesākās 2005. gadā. Paziņojumu par konkursu publicēja 2005. gada 30.decembra laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Sludinājumā bija noteiktas minimālās prasības kandidātiem un piedāvājumu iesniegšanas termiņš – viens mēnesis. Neskaidrās konkursa prasības un īsais piedāvājumu iesniegšanas termiņš sabiedrībā radīja diskusijas un bažas, ka konkursa uzvarētājs ir jau iepriekš zināms un ka viss process ir veidots tikai formālu apstākļu dēļ. ņemot vēra sabiedrības pastiprināto interesi par LP izsludināto konkursu, Ainārs šlesers solīja personīgi sekot līdzi godīgai konkursa norisei. Pēc sabiedrības protestiem un nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku norādījumiem, ka mēneša termiņš ir pārāk īss, lai sagatavotu kvalitatīvu piedāvājumu, LP valde 2006. gada janvārī pieņēma lēmumu pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 2006. gada 1. martam.
Kā norādīts LETA ziņās, tad 2006. gada jūnijā – pēc piedāvājumu izvērtēšanas, LP neizvēlējās īstenot nevienu no iesniegtajiem pasta ēkas turpmākās apsaimniekošanas variantiem, jo:
- iesniegtais “VP Market” piedāvājums ēku nomāt, veikt tās rekonstrukciju un papildus būvniecību līdzinās koncesijai, un LP nevar slēgt koncesijas līgumu, jo ir valsts kapitālsabiedrība;
- iesniegtais “Attīstības aģentūras” piedāvājums ēku nojaukt un būvēt jaunu, slēdzot ilgtermiņa nomas līgumu, ir noraidāms, jo ēkas nojaukšanai un būvniecībai ir jārīko atsevišķa iepirkumu procedūra;
- iesniegtais “Linstow” piedāvājums piedāvāja nopirkt nekustamo īpašumu (gan zemi, gan ēku) izsolē. LP noraidīja šo ieceri, jo tai jārīko atsevišķa procedūra – izsole.
LP rīkoja papildus procedūru tikai iepriekšējā konkursa dalībniekiem, kurā precizēja sadarbības pamatnoteikumus. Pēc papildus piedāvajumu saņemšanas LP par izdevīgāko atzina “Attīstības aģentūras” piedāvājumu. Rezultātā par gandrīz hektāru liela zemesgabala iznomāšanu uz 49 gadiem LP iegūs vienreizēju maksājumu LVL 4 miljonu apjomā un ikgadēju nomas maksu LVL 200 000. Papildus LP uzņēmās par saviem līdzekļiem nojaukt pasta ēku.
Konkursa procedūra norāda, ka LP nebija skaidrības par turpmāko īpašuma apsaimniekošanas veidu, jo sākotnēji visi iesniegtie piedāvājumi bija krasi atšķirīgi un neviens no tiem nebija atbilstošs LP interesēm un kritērijiem. Otrkārt, konkursa procedūrā netika nodrošināta godīga konkurence, jo papildus konkursa kārtu veidoja tikai trijiem zināmiem pretendentiem, nevis tika veidots jauns atklāts konkurss ar skaidriem un konkrētiem vērtēšanas kritērijiem. Treškārt, konkursa procedūra liecina par normatīvo tiesību aktu trūkumu, kas regulētu valsts kapitālsabiedrību darbību, iznomājot nekustamo īpašumu.
Vairāki nekustamā īpašuma eksperti ir publiski pauduši viedokli, ka LP nekustamā īpašuma tirgus cena varētu sasniegt no LVL 12 līdz LVL 14 miljoniem latu, ņemot vērā esošās tirgus cenas un zemesgabala ekskluzivitāti. Zemes iznomāšana uz 49 gadiem pēc būtības ir pielīdzināma pārdošanai. Veicot aprēķinus, cik LP iegūs no zemes iznomāšanas kopumā, ir skaidrs, ka salīdzinājumā ar zemes pārdošanu LP zaudē iespējams līdz pat 10 miljoniem latu. Lai gan nav pamata apšaubīt nekustamā īpašuma ekspertu viedokli, prognozes tomēr paliek tikai prognozes. Taču tas nemaina apstākli, ka “Latvijas Pasts” nav izvēlējies efektīvāko metodi kā iegūt augstāko cenu par nekustamo īpašumu – rīkojot izsoli. Normatīvie tiesību akti deva Latvijas Pastam iespēju rīkot izsoli, taču pagaidām neskaidru apsvērumu dēļ tas netika darīts.
LP publiski paustie argumenti par labu zemesgabala iznomāšanai, nevis pārdošanai, diemžēl nav pārliecinoši. Tā kā LP ir valsts kapitālsabiedrība, tai nav jānodarbojas ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, jo Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz izņēmuma gadījumus, kuros pieļaujama publiskas personas komercdarbība, šajā gadījumā pasta pakalpojumu sniegšana. Acīmredzot centrālā ēka VAS “Latvijas Pasts” pasta pakalpojumu nodrošināšani vairs nav nepieciešama, līdz ar to loģiski būtu šo nekustamo īpašumu pārdot. Ir grūti saprotama Latvijas Pasta vēlēšanās paturēt zemes gabalu savā īpašumā. Nesaprotams ir arī LP arguments, ka saglabājot īpašumtiesības uz 49 gadiem iznomātu zemes gabalu, uz kura nākotnē atradīsies citai personai piederoša ēka, LP piesaistīs kredītlīdzekļus, izmantojot zemi, kā nodrošinājumu.
Delna nosūta Jaunajam laikam paskaidrojumus par Delnas sadarbību ar Kultūras ministriju un v/a Jaunie trīs brāļi
Filed under: Darbības jomas, LNB uzraudzība, Politikas uzraudzība
Delna šodien reaģēja uz Saeimas deputātes Ingūnas Rībenas (Jaunais laiks) 2007.gada budžeta apspriešanas Saeimas sēdē (19.decembrī laikrakstā Diena publicēti kā partijas reklāma) pausto kritiku par kultūras jomu kā “ciniskāko valsts naudas slaukšanas mašīnu” saistībā ar trīs jauno nacionālo kultūras būvju celtniecību, kā arī Delnas “angažētību”, “aklumu un mēmumu” šo projektu īstenošanas uzraudzībā.
Vēstulē deputātei un Jaunā laika valdei Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis norāda, ka nekonkrētība par visu trīs projektu, bet jo īpaši Rīgas koncertzāles, izmaksām ir ievērojams trūkums projektu īstenošanā. šie pārmetumi ir uzskatāmi par pamatotiem, ko Delna jau vairākkārt ir norādījusi gan Kultūras ministrijai, gan sabiedrībai.
Tāpat Delna norāda, ka ir bijis pamats apšaubīt v/a J3b pieņemto lēmumu un finanšu izlietojuma efektivitāti, ko pierāda Delnas veiktā iepirkumu dokumentu pārbaudi aģentūrā. Delnai patiešām radās aizdomas par atsevišķu lēmumu tiesiskumu vai finanšu līdzekļu saimniecisku izlietojumu. Atklātās aizdomas par pārkāpumiem Kultūras ministrijas izveidota komisija izmeklēja, kā rezultātā atsevišķas atbildīgās personas tika sodītas. Kopumā, lai arī nevar runāt par noziedzīgām darbībām vai nozīmīgu kaitējumu sabiedrības interesēm v/a J3b darbā, var atzīt, ka labas pārvaldības princips līdzšinējos iepirkumos v/a J3b nav ticis īstenots visā pilnībā, kas tiešām dod pamatu sabiedrībai šaubīties par v/a J3b spēju pienācīgi atklāti un caurskatāmi rīkoties ar publiskajiem līdzekļiem trīs objektu būvniecības fāzē. Tomēr v/a J3b ir apņēmusies sagatavot rīcības plānu trūkumu novēršanai, kas gan nav ticis veikts arī iepriekšējā ceturksnī, par ko Delna aizrādīs v/a J3b un KM, kā arī informēs sabiedrību tuvāko nedēļu laikā.
Delna arī norāda, ka sabiedrībai tiešām būtu pamats apšaubīt publisku investīciju lietderību Andrejsalas un -ostas attīstībā, ja izrādītos patiesas publiskotās aizdomas, ka ar vairākām nozīmīgām krimināllietām saistītais bijušais premjers Andris šķēle vai ar viņu tieši saistītas personas ir tiešs vai netiešs labuma guvējs no šādām investīcijām. Tomēr par pārsteidzošu ir uzskatāma “Jaunā laika” deputātes runāšana no Saeimas tribīnes par abstraktam “shēmām” tā vietā, lai izmantotu visus juridiskos un varas instrumentus, kas ir pieejami partijai gan kā pozīcijas spēkam Rigas domē, gan arī kā opozīcijai Saeimā, lai noskaidrotu patiesību. Tāpat izbrīnu raisa Rībenas kundzes novēloti kritiski izteikumi par lēmumiem, kas ir tikuši pieņemti ar “Jaunā laika” atbalstu vai līdzdalību.
“Sabiedrība par atklātību – Delna” uzskata par pilnīgi nepamatotiem un nelietišķiem Saeimas deputātes Ingunas Rībenas runā izteiktos pārmetumus par Delnas “aklumu un mēmumu” valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” īstenoto projektu uzraudzībā. Savukārt, vārdu spēle par Delnas “angažētību” Kultūras ministrijas uzdevumā ir ne tikai grūti savienojama ar tautas priekšstāvja statusu un rīcības ētisko standartu, bet konkrētajā kontekstā arī uztverama kā aizvainojoša.
Līdz šim Delna ir godprātīgi pildījusi Līdzdarbības līgumu, kas noslēgts starp v/a J3b, Kultūras ministriju un Delnu, pastāvīgi un aktīvi uzraugot norises Aģentūrā, iebilsot pret šaubīgiem lēmumiem un rīcību, un regulāri sniedzot uzraudzības pārskatus Kultūras ministrijai, Aģentūrai un sabiedrībai. šis darbs pamatā ir noticis brīvprātīgā kārtā, lai gan Delnai ir izdevies piesaistīt neatkarīgu finansējumu ekspertīzes nodrošināšanai.
Pirmajā pusgadā kopš līguma parakstīšanas tika ievērots pārejas režīms līdzdarbības praktiskos jautājumu risināšanai: izstrādāt un ieviest pretkorupcijas plānu un ētikas kodeksu v/a, kā arī izstrādat Pretkorupcijas deklarācijas ieviešanaas mehānismu. Pārejas periodā pārskati sabiedrībai par labas pārvaldības principa ievērošanu netika sniegti, tomēr visa publiskajā telpā izskanējusī informācija, par aizdomām saistībā ar iespējamo v/a J3b rīcības negodīgumu tika izmeklēta. Izmeklēšana tika veikta arī pēc partijas “Jaunais laiks” publiskā paziņojuma par par nevajadzīgu konfidencialitāti iepirkumā par nekustamo īpašumu pakalpojumu sniedzēju.
Citu informāciju par labas pārvaldības un pretkorupcijas principu neievērošanu Delna no partijas “Jaunais laiks” nav saņēmusi. Delna uzskata, ka trīs nacionālo kultūras būvju īstenošanas norisēm būtu aktīvāk jāseko līdz arī plašākai sabiedrībai. Aizdomu gadījumā Delna piedāvā trauksmes celšanas mehānismu.
Ne Ingūna Rībena, ne partija “Jaunais laiks” Līdzdarbības līguma pēdējā gada darbības laikā ne reizi nav lūgusi ne Delnas viedokli, ne izmeklēšanu saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem vai aizdomām, tāpēc Delnas iesaisti šajā politiskajā diskusijā un pārmetumus Delnai bezdarbībā Delna uzskata par pilnīgi nepamatotiem. Tie gan arī liek domāt, ne deputāte, ne partijas atbildīgās amatpersonas nav informējušās kopš 20.septembra publiski pieejamajā Delnas ziņojumā sabiedrībai par Līdzdarbības līguma izpildi kopš 2005. gada 2. septembra. Tajā Delna informēja plašāku sabiedrību par atklātības principa īstenošanu aģentūrā, par lēmumu pieņemšanas tiesiskumu un finanšu līdzekļu izmantošanas efektivitāti, kā arī pretkorupcijas aktivitātēm aģentūrā.
Jāatzīst, ka ne tikai partijai Jaunais laiks, bet arī medijiem nebija dziļākas intereses par šo ziņojumu. Vienīgi laikraksts “Diena” sniedza sabiedrībai plašu apskatu par šo kritisko dokumentu. Preses konferencē ikviens interesents varēja uzdot jautājumus Kultūras ministrijas valsts sekretārei Solvitai Zvidriņai, Aģentūras direktoram Zigurdam Magonem un Delnas priekšsēdētājam Robertam Putnim. Tā kā “Jaunais laiks” neizmantoja iespēju noskaidrot sevi interesējošos jautājumus, tad par nepatiesiem un pat sabiedrību maldinošiem var uzskatīt minētajā runā un reklāmā izteiktos pārmetumus ne tikai Delnai, bet kā Kultūras ministrijai, tā v/a J3b un visai kultūras jomai kā slepenai un “tabu” sfērai.
Jaungada apsveikuma vēstulē “Sabiedrība par atklātību DELNA” pauž bažas par pretkorupcijas diskusijas virzību kopš vēlēšanām
Filed under: Darbības jomas, Politikas uzraudzība, Preses relīzes, Pretkorupcijas politika
Šodien “Sabiedrība par atklātību DELNA” plašam adresātu lokam politikā, valsts pārvaldē un biznesa sektorā izplatīja vēstuli, kurā pauž bažas par pretkorupcijas diskusijas virzību politiskajā elitē pēc pērnā gada vēlēšanām. Delna norāda, ka politiskā korupcija joprojām ir prioritāra Latvijas problēma un 2006.gads ir pagājis zem politiskās korupcijas ēnas, sākot ar Jūrmalas kukuļošanas lietu un beidzot ar partiju finansēšanas pārkāpumiem 9.Saeimas vēlēšanās. Taču 2006.gadā Latvija arī pieredzēja strauju kāpumu Transparency International korupcijas uztveres indeksā, kas uzskatāms par pasaules analītiķu atzinību mūsu valsts līdzšinējam ieguldījumam pretkorupcijas jomā. Uzsāktais būtu jāturpina un jānostiprina, tikmēr diskusija par partiju finansēšanas ierobežojumu atcelšanu un Saeimas pretkorupcijas komisijas likvidēšana ir ļoti bīstami soļi atpakaļ.
Delna arī atgādina, ka pretkorupcijas politikas efektivitātes novērtēšanai ir pieejama starptautiski aprobēta metodoloģija un līdzšinējie Latvijas sasniegumi nav dēvējami par populismu, bet gan veiksmīgu 8.Saeimas mantojumu. Pie lielākajiem panākumiem ir pieskaitāmi KNAB izveide, partiju un vēlēšanu kampaņu kartības nodibināšana, informācijas atklātības stiprināšana, interešu konflikta un valsts amatpersonas statusa precizēšana, tiesu sistēmas nostiprināšana un ģenerālprokuratūras neatkarības nosargāšana. Delna atgādina, ka tagadējo valdības koalīcijas atbalsts šīm iniciatīvām nav bijis vienmērīgs.
Delna 2007.gadam savā darbā par prioritāti izvirza politiskās korupcijas novēršanas darbu. Valdības rīcība sekojošās jomās ļaus vērtēt pretkorupcijas politikas nopietnību: priekšvēlēšanu aģitācijas sakārtošana, kriminālatbildības ieviešana par partiju melnajām kasēm un efektīvu sodu sistēmas izstrāde par partiju finansēšanas pārkāpumiem, valsts finansējums politiskajām organizācijām, kā arī aktīvs darbs pret administratīvo resursu izmantošanu politiskiem mērķiem. Kā vēstulē norāda Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis “šie regulējumi pēc savas iekšējās loģikas stiprinātu katra labas gribas politiķa neatkarību un nozīmi iepretim negodīgiem spēlētajiem, tāpēc politiķu rosība šajā jomā lai ir labs indikators, pēc kura vērtēt to ieguldījumu valsts attīstībā kopumā.”
Līdzās tiešai politiskās korupcijas apkarošanai Delna aicina politisko eliti un žurnālistu sabiedrību pievērsties mediju vides reformēšanai, jo mediji ir nozīmīgs faktors pretkorupcijas darbā. Delna norāda uz novecojušajām mediju vidi regulējošajām tiesību normām, pārtraukto diskusiju par raidorganizāciju neatkarīgu uzraudzību, kā arī uz sabiedrisko raidorganizāciju vājumu. Delnas padomes priekšsēdētājs norāda, ka “Latvijā nav sabiedriskās televīzijas un radio kā institūcijas sabiedrības kalpībā, to sabiedrisko statusu pēc būtības ir spējuši nosargāt atsevišķi indivīdi neatkarības kustības personiskās ētikas standartā. Tas pelna lielu cieņu, taču mūsdienu demokrātija prasa kvalitatīvas institūciju sistēmas, kas primāri pakļaujas likumam un ne individuālai izvēlei.” Tāpēc Delna rosina Saeimu sadarboties ar mediju vidi, lai izveidotu neatkarīgas un finansiāli stabilas sabiedriskās raidorganizācijas, žurnālistu savienībai uzticētu valstiskas mediju vides pašregulācijas funkcijas, garantētu mediju īpašnieku atklātumu, nostiprinātu redakcionālās autonomijas institūtu un žurnālistu sociālo aizsardzību. Roberts Putnis uzsver, ka “kavēšanās vēl četrus gadus ar mediju vides reformām draud ar politiskā procesa principiālām problēmām, liedzot objektīvu varas atgriezenisko saikni ar sabiedrību”.
Kā trešo darba prioritāti Delna izvirza sadarbību ar biznesa vidi korporatīvās sociālās atbildības jomā. Bizness nepietiekami reaģē uz ētikas un likumpārkāpumiem savā vidē gan bezpalīdzības, gan vienaldzības, gan neprasmes dēļ. Delna jau izmanto mātes organizācijas Transparency International pieredzi, lai attīstītu korupcijas novēršanas labās prakses paraugus uzņēmumos. Turpināsies arī darbs pie Jauno trīs brāļu projektu uzraudzības sadarbībā ar sociāli atbildīgu biznesu.
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
