В хозяйствовании недвижимым имуществом
«Общество за открытость – Delna» в опубликованном сегодня сообщении о практике хозяйствования недвижимым имуществом в Рижском самоуправлении указывает на множество проблем в этой сфере. В целом, нормативные акты и практика хозяйствования недвижимым имуществом оцениваются негативно, поскольку не достигается максимальная эффективность в хозяйствовании, существуют довольно большие риски коррупции и вероятность действовать вопреки общественным интересам. Delna отмечает недостаток долгосрочного политического планирования или недостаточное внимание к этому первому шагу в хозяйствовании недвижимого имущества. Существующие нормативные акты, регулирующие сдачу в аренду недвижимости, создают достаточно вероятные риски коррупции и не позволяют получить максимальную пользу от аренды недвижимости. Delna также отмечает существенный недостаток открытости хозяйствования недвижимым имуществом. В итоге следует отметить, что в сфере хозяйствования недвижимым имуществом нужно сделать еще очень много, чтобы достичь эффективности этого процесса, его соответствия общественным интересам и устранить вероятные риски коррупции.
В течение четырех месяцев с октября 2006-го года Delna проводила исследование «Направления упорядочения и практика управления земельными ресурсами в Рижской думе». Принимая во внимание факт того, что Рижское самоуправление является крупнейшим владельцем земли и недвижимого имущества на территории города, необходимо эффективное и отвечающее общественным интересам управление этими ресурсами. За частью этого имущества ухаживает сама Рижская дума, а часть передана в распоряжение децентрализованным или созданным Рижским самоуправлением институциям (агентства или общества капитала). Поскольку данные институции обладают большой свободой действий в сфере хозяйствования недвижимым имуществом, Delna в исследовании обратила внимание именно на эти институции. В исследовании были рассмотрены «Рижское лесное агентство», муниципальное агентство «Межапарк», ООО «Рижский градостроитель» и «Рижские дома». Были выявлены проблемы в сфере хозяйствования недвижимым имуществом и предложены решения по улучшению ситуации.
Delna призывает Рижскую думу уделить больше внимания политическому уровню планирования в сфере хозяйствования недвижимым имуществом, что является первым шагом успешной реализации этого процесса. Сдача в аренду – лишь один из потенциальных способов хозяйствования недвижимостью, поэтому изначально требуется четко определить, каковы планируемые действия с недвижимостью.
Недостаточность внимания к политическому планированию иллюстрирует случай с «Рижским лесным агентством» (РЛС), в распоряжение которого переданы значительные принадлежащие самоуправлению лесные ресурсы в городе и на прилегающих территориях. Стратегия РЛС предусматривает, что лес – это чрезвычайно важный экологический, социальный и рекреативный ресурс, в особенности близ крупных городов. Подчеркивается необходимость тщательного планирования в связи с этим, а также определены жесткие ограничения для преобразования лесных территорий. Реальная деятельность «Рижского лесного агентства» и Рижской думы в отношении лесных земель, по мнению Delna, к сожалению, не соответствует выработанной стратегии – лесные земли сдаются в аренду под застройку и преобразование в рамках таких проектов, как гостиницы коттеджного типа, парки аттракционов и отдыха, строительство туристических и жилых зданий. Хотя Delna и не отрицает, что развитие лесных территорий в этом направлении, возможно, необходимо, но Delna желает отметить – развитие в этом направлении должно тщательно планироваться и соответствовать разработанным ранее стратегическим документам. Не допускаются действия, которые противоречат стратегическим документам.
Следующая выявленная проблема – существующая система нормативных актов, которая регулирует процесс сдачи в аренду объектов недвижимости. Сегодня в государстве нет общих правил, которые бы регулировали сдачу в аренду недвижимости. К тому же, существующие нормативные акты образуют систему, в которой существуют высокие риски возникновения коррупции и которая не позволяет получить максимальную пользу от аренды недвижимости. Главные проблемы – это недостаточность открытости относительно сданной в аренду недвижимости, которая экономически значимую информацию оставляет в компетенции узкого круга лиц и создает неравные возможности для подачи заявок на аренду имущества потенциальными арендаторами, а это рождает риски коррупции. Нынешняя методика определения арендной платы руководствуется не тем принципом, что за недвижимость нужно получить максимальную пользу, или рыночную цену (что можно сделать с помощью аукциона), а позволяет определить арендную плату путем различных формул, которые вычисляют несоответствующую рыночной ситуации, более низкую стоимость аренды.
Бюро по предотвращению и борьбе с коррупцией разработало отличный законопроект, регулирующий порядок сдачи в аренду недвижимости – «Закон о сдаче в аренду государственного и муниципального имущества», который препятствует появлению вышеуказанных проблем и рисков коррупции. К сожалению, принятие этого закона затягивается уже длительное время. Delna считает, что, принимая во внимание риски коррупции и неэффективность существующего процесса сдачи в аренду недвижимости, крайне важно по возможности скорее упорядочить этот процесс, приняв вышеуказанный закон.
В итоге было констатировано, что существуют очевидные проблемы по обеспечению открытости результатов хозяйствования недвижимым имуществом. Информированность общества о деятельности институций хозяйствования недвижимым имуществом – важный механизм, который обеспечивает соответствие данной деятельности интересам общества. К сожалению, в данный момент информация о сдаче в аренду недвижимости в большинстве случаев либо труднодоступна, либо недоступна вообще. Поэтому Delna призывает Рижскую думу и другие институции, которые отвечают за хозяйствование и сдачу в аренду недвижимости, взять на себя инициативу и в понятной форме информировать общество о своей деятельности, публикуя сведения о сданных в аренду объектах недвижимости – информацию об арендаторе, арендной плате, целях аренды и других важных аспектах.
В целом, существующий процесс хозяйствования недвижимым имуществом оценивается негативно. В рамках этого процесса существуют риски коррупции, а сам процесс хозяйствования не позволяет достичь максимальной эффективности. Чтобы устранить эти проблемы, Delna рекомендует больше внимания уделить политическому планированию, по возможности скорее принять «Закон о сдаче в аренду государственного и муниципального имущества», который упорядочил бы процесс сдачи в аренду недвижимости, и начать работу в сфере открытости, информируя общественность о результатах хозяйствования. С полным текстом сообщения и рассматриваемыми в нем проблемами можно ознакомиться на домашней странице Delnawww.delna.lv.
LZA prezidents Juris Ekmanis nepozicionējas jautājumā par Tautas partijas priekšlikumu atcelt kampaņu tēriņu griestus
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Juris Ekmanis šodien Delnā saņemtajā vēstulē nepasaka savu viedokli par TP vēlmi atcelt partiju tēriņu griestus. Tā vietā akadēmiķis “izsaka pārliecību”, ka “vēl pēc 50 gadiem šis šodien tik sakāpinātais jautājums demokrātijas apstākļos būs atrisināts arī Latvijā”. Vēl akadēmiķis norāda, ka “t.s. vecās demokrātijas valstīs ir uzkrāta zināma pieredze, kura Latvijai varētu lieti noderēt”. šādu atbildi Delna šodien saņēma uz iepriekš pausto lūgumu paust savu attieksmi pret attiecīgajiem Tautas partijas priekšlikumiem. Delna 15.februārī šādu lūgumu izsūtīja visiem “Sabiedrības par vārda brīvību” par labu TP organizētās priekšvēlēšanu aģitācijas dalībniekiem.
Lai izvairītos no pārmetumiem par vēstules izteikumu “izraušanu no konteksta”, Delna publicē to pilnā apjomā un bez labojumiem:
“Izvērtējot Jūsu vēstulē minēto un atbildot uz tajā uzdotajiem jautājumiem, vēlos darīt zināmu sekojošo.
Ar gandarījumu jāatzīmē, ka pēdējie divi gadi, bet jo īpaši 2006.gads ir bijis īpašs gads zinātnei. Ir fiksētas prioritātes, precizēta likumdošana, jaunās zinātniskās programmas atbalsta vairums LR ministriju, ar kurām veidojas stabila sadarbība un visciešākā, protams, ar IZM. Par valdības kursu uz atbalsta palielināšanu zinātnei, izglītībai un inovācijām esmu runājis daudzās intervijās, tostarp plašā TV intervijā, kas tika uzņemta LZA. Arī šobrīd vēlos apliecināt, ka viss manis teiktais šajā intervijā un priekšvēlēšanu laikā izmantotajā intervijas fragmentā ir patiesība, un ka neesmu plānojis piedalīties aģitācijas pasākumos priekšvēlēšanu laikā.
Mans pozitīvais vērtējums par notiekošo Latvijas zinātnē pēc vairāk kā desmit dramatiskiem gadiem, attiecas uz LR valdības darbu un tās piekopto stratēģiju attiecībā uz zinātni kopumā un tas nekādi nav saistāms tikai ar TP reklamēšanu un slavināšanu. Līdzīgas intervijas rakstiski un mutiski priekšvēlēšanu periodā esmu devis partijām Jaunais laiks un ZZS.
Kas attiecas uz partiju finansēšanu un to izdevumiem, par svarīgāko kritēriju būtu jāizvirza tāds, ka finansēšanai jābūt “caurspīdīgai” jeb publiski pieejamai vēl pirms vēlēšanām. Pieturos pie viedokļa, ka vienmēr tiks atrasta kāda iespēja, kā apiet tēriņu griestus, vai tie būtu augšējie vai apakšējie.
Diemžēl neesmu iepazinies par pasaulē esošo praksi šajā jautājumā, taču esmu pārliecināts, ka t.s. vecās demokrātijas valstīs ir uzkrāta zināma pieredze, kura Latvijai varētu lieti noderēt uzlabojumu veikšanai.
Nobeigumā vēlos izteikt pārliecību, ka vēl pēc 50 gadiem šis šodien tik sakāpinātais jautājums demokrātijas apstākļos būs atrisināts arī Latvijā.”
Akadēmiķa vēstule ir atbilde uz Delnas 16.februārī nosūtīto lūgumu Jurģa Liepnieka vadītās organizācijas “Sabiedrība par vārda brīvību” (SPVB) priekšvēlēšanu aģitācijas dalībniekiem, kas reklamējušas Tautas partiju (TP), lai viņi paustu savu viedokli par TP priekšlikumu atcelt partiju priekšvēlēšanu kampaņu tēriņu griestus. Delna savu lūgumu pamato ar politisko atbildību, kuru ar aicinājumu balsot par TP uz sevi uzņēmušās attiecīgās personas, izmantojot profesionālo autoritāti sabiedrībā. Delna apkopos un publiskos šo personu atbildes. Delna jau 6.februārī nosūtīja Saeimas deputātiem aicinājumu saglabāt partiju priekšvēlēšanu kampaņu tēriņu griestus.
Rīgas pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekošanā novērojamas būtiskas problēmas: politiskās plānošanas trūkums, neefektīvi normatīvie akti un ierobežota informācijas pieejamība
Filed under: Darbības jomas, Pašvaldību uzraudzība, Pētījumi
„Sabiedrība par atklātību – Delna” šodien publiskotajā ziņojumā par nekustamo īpašumu apsaimniekošanas praksi Rīgas pašvaldībā norāda uz vairākām problēmām šajā jomā. Kopumā nekustamo īpašumu apsaimniekošanas normatīvie akti un prakse vērtējama negatīvi, jo netiek sasniegta maksimālā īpašumu apsaimniekošanas efektivitāte, šajā jomā pastāv augsti korupcijas riski un iespēja darboties pretēji sabiedrības interesēm. Delna norāda uz ilgtermiņa politiskās plānošanas trūkumu vai nepietiekamu uzmanības pievēršanu šim pirmajam solim nekustamo īpašumu apsaimniekošanā. Esošie normatīvie akti, kas regulē nekustamo īpašumu iznomāšanas procesu, rada augstus korupcijas riskus un neļauj iegūt maksimālo labumu no iznomāšanas. Delna arī norāda uz būtisku atklātības trūkumu nekustamo īpašumu apsaimniekošanā. Kopumā secināts, ka nekustamo īpašumu apsaimniekošanā vēl ir daudz darāms, lai šo procesu padarītu efektīvu, sabiedrības interesēm atbilstošu un novērstu tajā pastāvošos korupcijas riskus.
Četru mēnešu laikā no 2006.gada oktobra Delna veica pētījumu „Zemes resursu pārvaldības prakse un pilnveidošanas virzieni Rīgas domē”. ņemot vērā to, ka Rīgas pašvaldība ir lielākais zemes un nekustamo īpašumu īpašnieks pilsētas teritorijā, ir nepieciešama šo resursu efektīva un sabiedrības interesēm atbilstoša pārvaldība. Daļu no šiem īpašumiem apsaimnieko pati Rīgas dome, taču daļa ir nodota pašvaldības atvasināto un decentralizēto institūciju (aģentūru un kapitālsabiedrību) valdījumā. Tā kā šīm institūcijām ir plaša rīcības brīvība nekustamo īpašumu apsaimniekošanā, Delna pētījumā pievērsa uzmanību tieši šīm institūcijām. Pētījumā tika apskatītas – „Rīgas meža aģentūra”, Pašvaldības aģentūra „Mežaparks”, SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” un „Rīgas nami”. Tika identificētas esošās problēmas saistībā ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un piedāvāti risinājumi to uzlabošanai.
Delna aicina Rīgas domi pievērst lielāku uzmanību politiskajam plānošanas līmenim nekustamo īpašumu apsaimniekošanā, kas ir pirmais solis veiksmīgai šī procesa realizācijai. Iznomāšana ir tikai viens no potenciālajiem īpašumu apsaimniekošanas veidiem, tāpēc sākotnēji būtu skaidri jānosaka, kāda ir plānotā rīcība ar īpašumiem.
Nepietiekamu uzmanības pievēršanu politiskajai plānošanai ilustrē „Rīgas meža aģentūras” gadījums, kuras valdījumā ir nodoti ievērojami pašvaldībai piederoši meža resursi gan pilsētā, gan tai pieguļošās teritorijās. RMA stratēģija nosaka, ka meža zemes ir ārkārtīgi svarīgs ekoloģiskais, sociālais un rekreatīvais resurss it īpaši ap lielajām pilsētām. Tiek uzsvērta rūpīgas plānošanas nepieciešamība rīcībai ar tām, kā arī noteikti ļoti strikti ierobežojumi meža zemes transformācijai. Reālā „Rīgas meža aģentūras” un Rīgas domes darbība attiecībā uz meža zemēm diemžēl Delnas uzskatā neatbilst izstrādātajai stratēģijai – meža zemes tiek iznomātas transformācijai un apbūvei tādiem projektiem kā kotedžu tipa viesnīcu, atrakciju parku un atpūtas, tūrisma vai dzīvojamo māju būvei. Lai gan Delna nenoliedz, ka iespējams būtu nepieciešama meža teritoriju attīstība šādā virzienā, Delna vēlas norādīt, ka šādai attīstībai jābūt rūpīgi plānotai un jāatbilst iepriekš izstrādātiem stratēģiskajiem dokumentiem. Nav pieļaujama rīcība, kas ir pretrunā ar tiem.
Nākamā identificētā problēma ir pašreizējā normatīvo aktu sistēma, kas regulē iznomāšanas procesu. Pašlaik valstī neeksistē visaptverošs regulējums, kas regulētu īpašumu iznomāšanu. Vēl pie tam esošie normatīvie akti veido sistēmu, kas rada augstus korupcijas riskus un neļauj iegūt maksimālu labumu no īpašumu iznomāšanas. Galvenās problēmas ir atklātības trūkums par iznomājamajiem īpašumiem, kas ekonomiski vērtīgu informāciju atstāj šaura personu loka rokās un veido nevienlīdzīgas iespējas potenciālajiem nomniekiem pieteikties uz īpašumu iznomāšanu, kas rada korupcijas riskus. Esošā nomas maksas noteikšanas metodika vadās nevis pēc principa, ka par īpašumu vajadzētu iegūt maksimāli iespējamo labumu jeb tirgus cenu, kas būtu izdarāms ar izsoles palīdzību, bet gan liek nomas maksu noteikt ar dažādu formulu palīdzību, kas rada tirgus situācijai neatbilstošas, zemākas nomas maksas.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir izstrādājis teicamu iznomāšanas kārtību regulējošu likumprojektu – „Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likums”, kas novērš augstākminētās problēmas un korupcijas riskus. Diemžēl šī likuma pieņemšana jau ilgu laiku tiek novilcināta. Delna uzskata, ka ņemot vērā pašreizējā iznomāšanas procesa korupcijas riskus un neefektivitāti, būtu vitāli svarīgi pēc iespējas ātrāk sakārtot šo procesu, pieņemot minēto likumu.
Visbeidzot tika konstatēts, ka pastāv ievērojamas problēmas atklātības nodrošināšanā par nekustamo īpašumu apsaimniekošanas rezultātiem. Sabiedriskā informētība par nekustamos īpašumu apsaimniekojošo institūciju darbību ir svarīgs mehānisms, kas nodrošina to, lai šī darbība atbilstu sabiedrības interesēm. Diemžēl pašlaik informācija par nekustamo īpašumu iznomāšanu lielā daļā gadījumu ir vai nu grūti pieejama vai vispār nepieejama. Līdz ar to Delna aicina Rīgas domi un citas institūcijas, kas apsaimnieko un iznomā nekustamos īpašumus uzņemties iniciatīvu un skaidrā un saprotamā veidā informēt sabiedrību par savu darbību, publicējot informāciju par iznomātajiem īpašumiem – nomnieku, nomas maksu, iznomāšanas mērķi un citu svarīgu informāciju.
Kopumā esošais nekustamo īpašumu apsaimniekošanas process vērtējams negatīvi. Tajā pastāv augsti korupcijas riski un tas nesasniedz maksimālu efektivitāti. Lai novērstu problēmas Delna iesaka lielāku uzmanību pievērst politiskajai plānošanai, pēc iespējas ātrāk pieņemt „Valsts un pašvaldības mantas iznomāšanas likumu”, kas sakārtotu iznomāšanas procesu un uzsākt darbu atklātības jomā, informējot sabiedrību par nekustamo īpašumu apsaimniekošanas rezultātiem. Ar pilnu ziņojuma tekstu un tajā identificētajām problēmām iespējams iepazīties Delnas mājas lapā – www.delna.lv.
RD nekustamo īpašumu apsaimniekošana
Filed under: Darbības jomas, Pašvaldību uzraudzība, Pētījumi
“Sabiedrība par atklātību – Delna” pirmdien, 26.februārī, plkst. 12:00 viesnīcas “Hotel Bergs” Mazajā zālē – Elizabetes ielā 83/85 publiskos pētījumu par zemes resursu pārvaldības praksi Rīgas domē. Delna četru mēnešu garumā analizēja Rīgas pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas praksi pašvaldības aģentūrās un kapitālsabiedrībās. Prezentācijā uzaicināti piedalīsies pētījumā apskatīto institūciju – un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji. Pēc pētījuma prezentācijas notiks diskusija par atklātajām problēmām un piedāvātajiem risinājumiem. Līdz šim savu dalību ir apstiprinājuši pašvaldības aģentūras “Mežaparks”, SIA “Rīgas Pilsētbūvnieks un KNAB pārstāvji.
No 2006.gada oktobra līdz 2007.gada janvārim “Sabiedrība par atklātību – Delna” veica pētījumu par Rīgas pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekošanu pašvaldības decentralizētajās un atvasinātajās institūcijās. Pētījumā ir aplūkota Rīgas meža aģentūras, SIA “Rīgas nami” un SIA “Rīgas Pilsētbūvnieks”. Rīgas pašvaldība ir lielākais zemes un nekustamās mantas īpašnieks Rīgas teritorijā. Daļu no nekustamajiem īpašumiem apsaimnieko ar Rīgas domes īpašumu departamenta starpniecību, taču daļa no īpašumiem ir nodota aģentūru valdījumā vai ieguldīta pašvaldības kapitālsabiedrību pamatkapitālā. Tā kā šīm institūcijām ir plaša rīcības brīvība, nepieciešams izveidot to kontroles un darbības regulācijas mehānismus.
Pētījuma ietvaros Delna analizēja nekustamo īpašumu iznomāšanas kārtību saskaņā ar šādiem kritērijiem:
- vai no nomas objekta pašvaldība iegūst maksimālo labumu: lielāko nomas maksu vai realizē labāko apsaimniekošanas projektu;
- cik caurskatāms un atklāts ir iznomāšanas process;
- vai iznomāšanas atbilst Rīgas pašvaldības iedzīvotāju interesēm un vai iznomāšana atbilst normatīvajiem tiesību aktiem.
Delna ir konstatējusi vairākas nepilnības iznomāšanas procesā un izstrādājusi savus ieteikumus situācijas uzlabošanai.
„Kompleksā pieeja” valsts sagrābšanai
Tautas partijas ierosinājums atcelt priekšvēlēšanu izdevumu griestus atbilst klasiskam valsts sagrābšanas mēģinājumam.
Autors: Līga Stafecka, Sabiedrības par atklātību Delna politikas analītiķe
Publicēšanas vieta un datums: www.politika.lv, 2007. gada 13. februāris
Pavisam nesen medijos Tautas partijas (TP) frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis mierināja sabiedrību, ka partiju finansēšanas sistēmas uzlabošanā tiks izmantota “kompleksā pieeja”[1]. Tomēr Saeima pagājušajā nedēļā atbalstīja TP priekšlikumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kur no solītās “kompleksās pieejas” nav ne miņas, tādēļ atliek vien uzdot jautājumu, vai šī pieeja ir domāta partiju finansēšanas sistēmas trūkumu novēršanai vai arī šīs sistēmas sagraušanai.
“Griestu” priekšvēsture
Atskatoties partiju tēriņu griestu ieviešanas vēsturē, atceramies, ka pirms 2002.gada Saeimas vēlēšanām ieviestie jauninājumi[2] partiju finansēšanas kārtībā nenesa gaidīto rezultātu un šīs vēlēšanas bija vienas no resursietilpīgākajām salīdzinājumā ar vecajām Eiropas demokrātijām[3]. Bija skaidrs, ka partiju finanšu atklātības nodrošināšanai, kas tika uzstādīts par likuma mērķi, nepietiek vien ar ierobežojumiem partiju ienākumiem, jo tas nepieciešamību partijām vākt resursus priekšvēlēšanu kampaņai nemazināja. Naski izmantojot dažus smalkus paņēmienus, partijas turpināja bruņošanās sacensību. Pēc šokējošajām ziņām par to, cik vidēji partijas ir tērējušas vēlētāju balstu iegūšanai, politiķi izlēma ierobežot ne vien partiju ienākumus, bet arī izdevumus, lai mazinātu vajadzību partijām meklēt naudu.
Tēriņu griesti tika ieviesti 2004.gadā, nosakot ierobežojumu 20 santīmu uz vienu vēlētāju. Gan vairāki eksperti, gan KNAB norādīja, ka nepieciešams regulējums arī tā saukto trešo personu reklāmas kampaņai, taču tas netika izdarīts. Pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām daži gadījumi, kad trešās personas izvērsa politisko aģitāciju, palika bez īpašas ievērības gan no KNAB, gan likumdevēju puses[4]. 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā tad arī šis „robs” regulējumā, tēlaini izsakoties, kļuva par vārtiem uz pasauli. TP ar biedrības „Sabiedrība par vārda brīvību” palīdzību pārkāpa tēriņu griestus vismaz par 506 683 Ls un Latvijas Pirmā partija ar nodibinājuma „Pa saulei” starpniecību — par 309 365 Ls[5], ko savā spriedumā atzina Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments[6].
Drīz pēc tam TP sarosījās un nāca klajā ar iniciatīvu veikt uzlabojumus partiju finansēšanas sistēmā. M.Kučinskis raidījumā „Tādi esam” skaidroja, ka TP strādā pie „kompleksas pieejas” Partiju finansēšanas likuma caurumu lāpīšanā, kur būs runa ne vien par partiju tēriņu griestu atcelšanu, bet arī par trešo personu īstenotās kampaņas noteikumiem un priekšvēlēšanu aģitācijas perioda garumu. Partiju tēriņu atcelšanas gadījumā pēc pēdējiem diviem ierosinājumiem vairs nebūs nekādas vajadzības, taču no politiķa izteikumiem īsti netapa skaidrs, vai frakcijas vadītājs īsti zina, ko tad TP liks galdā Saeimai. Vēlāk valdošās koalīcijas partiju pārstāvju iesniegtajos priekšlikumos gan nav nekā no solītās “kompleksās pieejas” un šī gada 8.februārī Saeima nobalsoja vien par TP ierosinājuma atcelt partiju tēriņu griestus nodošanu komisijām.
Ierobežojumi un atklātības princips
TP vienīgais arguments šādiem grozījumiem ir partiju finansēšanas atklātības nodrošināšana. Tiktāl varētu piekrist. Taču pārdomas raisa premjera [Aigara Kalvīša] izteikumi medijiem, ka „ar to, ka ir ļoti stingra finanšu kontrole ziedotājiem, ir pilnīgi pietiekoši, jo visi citi ierobežojumi noved pie deformācijām. (..) Ja reiz kādam ir nauda, un ir vēlme ietekmēt politiskos procesus, vienmēr ir iespējams atrast ceļu, kā to izlietot.”[7] šis izteikums ļauj izdarīt vismaz divus secinājumus.
Pirmkārt, no tā var saprast, ka ministru prezidents nemaz nepieļauj, ka lēmumu pieņemšana ir iespējama bez „naudas maisu” ietekmes. šajā kontekstā izskatās, ka partiju tēriņu griestus valdošā koalīcija uzskata par „birokrātisko” barjeru, kas traucē sponsoriem panākt sev labvēlīgus nosacījumus vai konkrētu politisku lēmumu. Taču tieši tas arī ir partiju tēriņu ierobežojumu mērķis — padarīt par iespējamu to, ka politiskās partijas ir mazāk atkarīgas no turīgiem sponsoriem un partiju un to sponsoru starpā nepastāv darījumu attiecības. Partiju finansēšanu nebūt nevar pielīdzināt tirgus darbības principiem, kur naudas turētājs var brīvi to tērēt, lai iegūtu kāroto labumu tikai tādēļ, ka viņam ir priekšnoteikums tā iegūšanai, proti, nauda. Priekšvēlēšanu laikā notiek cīņa par to, kura politiskā partija un politiķis iegūs sabiedrības pilnvarojumu lemt par visai sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Tādēļ naudas turētājs nedrīkst izšķirt vēlēšanu rezultātu, bet tam jābūt izlemtam partiju un to programmu sāncensībā, vēlāk īstenojot līdzsvarotāku politikas īstenošanu, tādēļ tam tomēr nepieciešami stingti spēles noteikumi.
Otrkārt, pēc premjerministra un acīmredzot arī TP domām, partiju tēriņu ierobežojumi un partiju finansēšanas atklātība ir nesavienojamas lietas. Vēlreiz jāatgādina, ka partiju tēriņu griesti tika ieviesti tieši ar mērķi veicināt atklātību partiju finansēšanā. Ja Saeima pieņems ierosinātos grozījumus likumā un atcels šādus ierobežojumus, tad var visai droši prognozēt, ka partijas atgriezīsies pie tās pašas slēgtās politikas, kāda pastāvēja pirms 2001.gada pašvaldību un 2002.gada Saeimas vēlēšanām. Nepastāvot partiju tēriņu ierobežojumiem, partiju finanšu kontrolētājiem būs visai neiespējami pateikt, vai partiju tēriņi kampaņā vispār atbilst partiju ienākumiem likumā atļautajā apjomā. Nepastāvot partiju tēriņu ierobežojumiem, ne par mata tiesu netiks mazināta nepieciešamība partijām bruņoties ar dažu oligarhu finansiālo atbalstu cīņā par varu. Proti, ja likumā tiks saglabāta norma, ka partija nevar no vienas fiziskas personas ziedojuma vai dāvinājuma veidā saņemt vairāk nekā 10 000 Ls gadā, taču tā var neierobežoti tērēt priekšvēlēšanu kampaņā, visticamāk, tiks atrasts veids, kā uzrādīt likumā atļauto, bet tērēt krietni pāri saviem līdzekļiem. Piemēram, partiju sponsoriem tiešā veidā apmaksājot ar kampaņu saistītus izdevumus vai izmantojot fiktīvus ziedotājus.
Visbeidzot, nepastāvot nekādiem izdevumu ierobežojumiem, veidosies situācija, ka turīgākās partijas un līdz ar tām sponsori iegūst neproporcionālu ietekmi uz vēlēšanām un visiem trim varas pīlāriem. Visai grūti to būtu nosaukt par atklātības veicināšanu partiju finansēšanā. šāds grozījumu pamatojums nepārliecina un liek uzdot jautājumus, kādēļ tad TP tēriņu griestu atcelšanas vietā neierosina regulēt trešo personu īstenoto priekšvēlēšanu kampaņu, kādēļ TP neierosina beidzot pieņemt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu un atrisināt vēl virkni citu sasāpējušu problēmu, kas saistītas ar partiju finansēšanu un patiešām uzlabotu sistēmu?
Bēg no soda
Ierosinot atcelt partiju tēriņu griestus, TP acīmredzami bēg no soda un ar šādiem grozījumiem leģitimizē kampaņas noteikumu pārkāpumus. ņemot vērā AT judikatūru, ar augstu iespējamību ir prognozējams, ka KNAB kā sodu par pārkāpumiem uzliks pienākumu šķirties no pusmiljona latu par labu valsts budžetam. Taču tas vairs nebūs iespējams, ja grozījumi stāsies spēkā pirms soda uzlikšanas, jo maigākam sodam ir atpakaļejošs spēks. Arī vēlāki grozījumi var ievērojami uzlabot TP pozīcijas iespējamā tiesvedībā pret valsti, apstrīdot saņemto sodu.
Tādēļ partijas ierosinājums atcelt priekšvēlēšanu izdevumu griestus atbilst klasiskam valsts sagrābšanas mēģinājumam, kur politikas un biznesa oligarhu kartelis pilnībā pārņem valsts institūcijas. šī karteļa dalībnieki manipulē ar politikas veidošanu, lai nodrošinātu sev priekšrocības, privātu vai kliķes labumu. šajā gadījumā tā ir politiskā partija, kura būtiski pārkāpusi likumu, vienlaikus sasniegusi savu mērķi (varu), bet pēcāk ierosina pārkāpto likumu mainīt, to mīkstinot, pirms vēl iestājusies atbildība par pārkāpumu. Tādējādi kartelis var izbēgt no soda. Izskatās, ka tā arī ir „kompleksā pieeja”, par ko TP pārstāvji runā, tikai diezin vai politisko partiju finansēšanas sistēmas uzlabošanai.
____________________
[1] Raidījums “Tādi esam”, LTV1, 10.01.2007. [http://www.tv.lv]
[2] Grozījumi Politisko organizāciju finansēšanas likumā paredzēja vairākus jauninājumus: ziedojuma apmēra samazinājumu (no 25 000 Ls uz 10 000Ls), ziedotāju publiskošanu, stingrāku partiju atskaitīšanos par priekšvēlēšanu izdevumiem, ieviešot priekšvēlēšanu izdevumu deklarācijas, individuālās reklāmas kampaņas aizliegumu u.c.
[3] Pēc projekta “Atklāti par 8.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm” aplēsēm – 2002.gada kampaņā partijas tērēja 3,9Ls uz vienu balsstiesīgo vēlētāju Latvijā. Salīdzinājumam. Francijā tam tika tērēts 1,1Ls, Lielbritānijā 0,4Ls, Zviedrijā 1,2Ls, Austrijā2,2Ls.
[4] Kažoka I. Trešo personu apmaksātas kampaņas: KNAB bezspēcība vai neprasme? Diena, 25.07.2006.
[5] Visai iespējams, ka pārtērēts ir krietni vairāk, jo te norādītas tikai abu organizāciju reklāmas kampaņu aptuvenās izmaksas, taču nav zināms, vai partijas savās citās aktivitātēs ir ievērojušas tēriņu ierobežojumu.
[6] Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 3.novembra spriedums lietā Nr.SA – 5/2006.
[7] Kalvītis: partiju finansēšanai jābūt pārredzamai. 900 sekundes. 07.02.2007. [http://www.lnt.lv]
Желаемые приоритеты антикоррупционной р
Filed under: Darbības jomas, LNB uzraudzība, Preses relīzes, Pretkorupcijas politika
«Общество за открытость – Delna» в опубликованном сегодня сообщении об антикоррупционной работе государственного агентства «Новые три брата» (J3b) отмечает, что J3b должно продолжать улучшать коммуникацию с обществом и отдельными целевыми группами. В целом, коммуникационная работа J3b значительно улучшилась, агентство регулярно реагирует на публичные упреки и предоставляет детальную информацию о своей работе. Однако все еще работа недостаточно распланирована и проактивна. Агентство, по мнению Delna, пока не готово в полном объеме реализовывать антикоррупционную деятельность в ожидаемых крупных строительных конкурсах. Проведена значительная работа по просвещению представителей строительной отрасли относительно обязательств корпоративно-социальной ответственности поставщиков в процессе реализации проектов, но модель деятельности агентства по контролю данных обязательств несовершенна. До сих пор антикоррупционные действия агентства имеют фрагментарный характер, хотя они должны стать всеобщим элементом деятельности учреждения.
Delna может зафиксировать значительный прогресс в общем понимании работников антикоррупционной работы и в упорядочении сферы закупок. В отчетный период, в отличие от предыдущего сообщения, невозможны упреки или подозрения о неэффективности использования доверенных J3b средств в закупках агентства. После рекомендации прошлого сообщения Delna «Новые три брата» создало процедуру закупок, которая превосходит определенный законом минимум и расценивается как образец хорошей практики. Процедуры закупок J3b четко аргументированы, корректно ведется вся необходимая документация, определение критериев отбора и решение об избрании претендента соответственно обосновываются. Delna проверила документацию всех закупок стоимостью от 1 000 до 10 000 LVL и констатировала, что в своих закупках J3b обеспечивает достаточную конкуренцию и может подтвердить обоснованность выбора. Отдельные отступления, упомянутые в сообщении, не расцениваются как серьезные нарушения.
Однако недостаточно внимательно J3b требовало, чтобы партнеры осуществляли антикоррупционную деятельность в деловой среде. В ряде закупок неточно или неполно были реализованы обязательства в сфере деловой антикоррупции (согласно договору Delna и J3b). Это объясняется ограниченным пониманием корпоративно-социальной ответственности в деловой среде Латвии и уникальностью требований J3b в нашем государстве.
Все же, увеличение выплат и объема деятельности в проектах J3b будет способствовать стремительному усилению значимости роли поставщиков в антикоррупционной работе. Предприниматели, которые заработают при строительстве «Новых трех братьев», обязаны взять на себя большую часть ответственности за добропорядочность возведения этих зданий. Чтобы предприятия соблюдали требования J3b, агентство должно провести достаточную разъяснительную работу и осуществить должный контроль процесса.
В прошлом сообщении Delna указала, что J3b должно разработать план антикоррупционной деятельности на следующие полгода, но эта рекомендация Delna выполнена лишь частично. J3b необходимо улучшить планирование и организацию работы, чтобы обеспечить скорейшее введение перемен задуманных действий в антикоррупционной сфере. Поэтому Delna в этом сообщении вынуждена повторно указать на идентичные прошлому сообщению проблемы: планирование антикоррупционной работы J3b, коммуникация с обществом и требование высоких стандартов социальной ответственности от своих партнеров по сотрудничеству.
Предусмотренные в Антикоррупционной декларации мероприятия все еще не осуществлены в полной мере. Проект плана антикоррупционных мероприятий не переработан в соответствии минимальным требованиям KNAB и рекомендациям Delna. Риски коррупции были оценены, но в их оценке не хватает четких критериев оценивания риска коррупции и определения вероятности их возникновения. Проволочки с разработкой этих документов, длящиеся больше года, по мнению Delna, не подлежат объяснению и оправданию.
В планировании антикоррупционной работы главная задача – разработка плана антикоррупционных мероприятий. В план нужно включить цели J3b, связанные с антикоррупцией и хорошим правлением, оценку нынешних рисков коррупции и планируемые действия по устранению рисков, а также предусмотреть ответственных персон и сроки проведения мероприятий. В рамках плана антикоррупционных мероприятий необходимо обеспечить многостороннюю коммуникацию: разъяснение социальной ответственности исполнителям закупок, проведение политики открытости и популяризацию закупок, в особенности.
Подчеркивая роль планирования в продвижении проекта, Delna также призывает г/а J3b внимательнее соблюдать порядок, предусмотренный в нормативных актах строительства и плана территорий, а разработкой и утверждением детального плана ответить на заявленные публично вопросы о инфраструктуре сообщения и влиянии на окружающую среду, связанные со строительством Рижского концертного зала. Три культурных объекта национального значения сами по себе являются достаточным основанием, чтобы с особой осмотрительностью относится к соблюдению общего плана территорий и строительных норм.
Заключенный 2 сентября 2005 года Договор о сотрудничестве между Министерством культуры, г/а J3b и Delna наделил Delna как независимого представителя общественных интересов функциями наблюдателя реализуемых J3b проектов. Согласно договору, Delna принимает участие в работе Министерства культуры и г/а J3b, чтобы эти учреждения соблюдали принцип хорошего правления и не допустили деятельности, которая может подвергнуть сомнению соблюдение этого принципа, в особенности, нечестные, заинтересованные или даже коррумпированные действия. Любой представитель общества может сотрудничать, информируя Delna о подозрениях или нечестной деятельности в реализации проектов Латвийской Национальной библиотеки, Рижского концертного зала или Музея искусств эпохи по э – почте j3b@delna.lv или прислав письмо в бюро Delna.
V/a „Jaunie trīs brāļi” vēlamās prioritātes pretkorupcijas darbā: turpināt komunikācijas uzlabošanu un labāk sagatavoties lielo būvniecības konkursu vadībai
Filed under: Darbības jomas, LNB uzraudzība, Preses relīzes, Pretkorupcijas politika
“Sabiedrība par atklātību – Delna” šodien publiskotajā ziņojumā par pretkorupcijas darbu valsts aģentūrā “Jaunie Trīs brāļi” (J3b) norāda, ka J3b ir jāturpina uzlabot komunikācija ar sabiedrību un atsevišķām mērķa grupām. Kopumā J3b komunikāciju darbs ir ievērojami uzlabojies, aģentūra regulāri reaģē uz publiskiem pārmetumiem un sniedz detalizētu informāciju par savu darbu. Tomēr joprojām šis darbs ir nepietiekami plānots un nav proaktīvs. Aģentūra Delnas vērtējumā vēl nav gatava pilnā apjomā īstenot pretkorupcijas aktivitātes sagaidāmajos lielajos būvniecības konkursos. Ir veikts ievērojams darbs celtniecības nozares pārstāvju izglītošanā par piegādātāju korporatīvās sociālās atbildības saistībām projektu īstenošanā, bet modelis aģentūras rīcībai šo saistību uzraudzībā nav pilnīgs. Tāpat joprojām fragmentāras ir aģentūras pretkorupcijas aktivitātes, kurām ir jākļūst par visas iestādes darbības aptverošu elementu.
Kopumā Delna var fiksēt ievērojamu progresu gan darbinieku vispārējā izpratnē par pretkorupcijas darbu, gan iepirkumu jomas sakārtošanā. Pārskata periodā iepretim iepriekšējam ziņojumam nav iespējami pārmetumi vai aizdomas par neefektīvu J3b uzticēto līdzekļu izmantošanu aģentūras iepirkumos. Pēc Delnas iepriekšējā ziņojuma ieteikuma J3b izveidoja iepirkumu procedūru, kas pārsniedz likumā noteikto minimumu un ir uzskatāma par veiksmīgu labas prakses paraugu. J3b iepirkumu procedūras ir skaidri reglamentētas, tiek korekti veikta visa nepieciešamā dokumentācija, izvēles kritēriju izvēle un lēmums par pretendenta izvēli tiek pienācīgi pamatots. Delna veica visu iepirkumu no 1000 – 10 000LVL dokumentācijas pārbaudi un konstatē, J3b savos iepirkumos nodrošina pietiekamu konkurenci un spēj pierādīt izvēles pamatotību. Dažas ziņojumā minētās atkāpes nav uzskatāmas par būtiskiem pārkāpumiem.
Tomēr nepietiekami uzmanīgs ir bijis J3b darbs, pieprasot pretkorupcijas aktivitāšu īstenošanu sadarbības partneriem biznesa vidē. Virknē iepirkumu neprecīzi vai nepilnīgi tika īstenotas saistības biznesa pretkorupcijas īstenošanas jomā, kas izriet no J3b līguma ar Delnu. Tas gan ir izskaidrojams ar Latvijas biznesa vides ierobežoto korporatīvās sociālās atbildības izpratni un J3b prasību unikālo raksturu mūsu valstī.
Tomēr palielinoties izmaksām un aktivitāšu apjomam J3b īstenotajos projektos, piegādātāju loma pretkorupcijas darbā strauji pieaugs. Uzņēmējiem, kas pelnīs, būvējot “Jaunos trīs brāļus”, ir pienākums uzņemties lielu daļu atbildības par šo būvju godprātīgu uzcelšanu. Lai uzņēmumi ievērotu J3b prasības, aģentūrai ir jānodrošina pietiekošs skaidrojošais darbs un jāspēj veikt pienācīgu procesa uzraudzību.
Iepriekšējā ziņojumā Delna norādīja, ka J3b jāizstrādā rīcības plāns pretkorupcijas jomā nākošajam pusgadam, tomēr šajā jomā Delnas ieteikumi ir īstenoti tikai daļēji. J3b nepieciešams uzlabot darba plānošanu un organizāciju, lai nodrošinātu ātrāku pārmaiņu ieviešanu un plānotas aktivitātes pretkorupcijas jomā. Tāpēc Delnai šajā ziņojumā atkārtoti jānorāda uz iepriekšējam ziņojumam identiskām problēmām: pretkorupcijas darba plānošana J3b, komunikācija ar sabiedrību un augstāku sociālās atbildības standartu pieprasīšana no saviem sadarbības partneriem.
Pretkorupcijas deklarācijā paredzētie pasākumi Aģentūrā vēl arvien nav pilnībā ieviesti. Pretkorupcijas pasākumu plāna projekts vēl nav pārstrādāts atbilstoši KNAB minimālajām prasībām un Delnas ieteikumiem. Korupcijas risku izvērtēšana tikusi veikta, tomēr tajā trūkst skaidru kritēriju korupcijas riska novērtēšanai un to iestāšanās varbūtības noteikšanai. Vairāk kā gada kavēšanās šo dokumentu izstrādē Delnas vērtējumā nav izskaidrojama un attaisnojama.
Pretkorupcijas darba plānošanā primārais uzdevums ir pretkorupcijas pasākumu plāna izstrāde. Plānā jāiekļauj J3b mērķi saistībā ar pretkorupciju un labu pārvaldību, pašreizējo korupcijas risku novērtējums un plānotie risku novēršanas pasākumi, paredzot gan atbildīgo personu, gan termiņus pasākumu īstenošanai. Pretkorupcijas pasākumu plāna ietvaros jānodrošina daudzpusīgas komunikācijas aktivitātes, t.i., sociālā atbildīguma skaidrošanu iepirkumu izpildītājiem, atklātības politikas īstenošana, īpaši iepirkumu popularizēšana.
Uzsverot plānošanas lomu projektu virzībā, Delna arī aicina v/a J3B rūpīgāk ievērot būvniecības un teritorijas plānošanas normatīvajos aktos paredzēto kārtību un ar detālplānojuma izstrādi un apstiprināšanu atbildēt uz publiski izskanējušajiem jautājumiem par satiksmes infrastruktūru un ietekmi uz vidi. jautājumiem Rīgas koncertzāles teritorijā. Trīs nacionālās nozīmes kultūras objektu īpašais raksturs ir pietiekams pamats, lai ar īpašu rūpību izturētos pret vispārējo teritorijas plānošanas un būvniecības normu ievērošanu.
Delnas kā neatkarīga sabiedrības pārstāvja – novērotāja funkcijas v/a J3B realizētajos projektos paredz 2005. gada 2. septembrī noslēgtais Līdzdarbības līgums starp Kultūras ministriju, v/a J3B un Delnu. Līguma ietvaros Delna līdzdarbojas Kultūras ministrijas un v/a J3B darbībā, lai nodrošinātu, ka tās savā darbībā ievēros labas pārvaldības principu un nepieļaus nekādu rīcību, kas apšaubītu šī principa ievērošanu, jo īpaši negodīgu, ieinteresētu vai pat koruptīvu rīcību. Ikviens sabiedrības pārstāvis var līdzdarboties uzraudzībā, informējot Delnu par aizdomām par negodīgu rīcību Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles vai Laikmetīgā mākslas muzeja būvniecības projektos pa e-pastu j3b@delna.lv vai sūtot vēstuli uz Delnas biroju.
PIELIKUMS: Līdzdarbības līguma izpildes izvērtējums (01.09.2006 – 31.01.2007)
Суд отклонил требование о взыскании комп
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Сегодня Рижский городской суд Видземского предместья отклонил требование ООО “Dzelzavas centrs” о компенсации ущерба жительницами улицы Дзелзавас Сандрой Пумпуре и Еленой Пойкане в размере 30 000 латов за их обращение в Административный районный суд с просьбой отменить разрешение на строительство, выданное Рижским строительным управлением.
Юридический аналитик Delna и представитель жительниц в суде Кристап Марковскис отмечает, что «истцы, обжалуя разрешение на строительство в Административном суде, использовали свое субъективное право в сфере публичного права, поэтому ни при каких обстоятельствах в этом деле не могло быть речи о злостном использовании своих гражданских прав. Уже с момента подачи заявления было известно, что с точки зрения системности удовлетворение подобных жалоб невозможно. Поэтому суд, в принципе, не может принимать основанное на использовании публичного права требование также в других случаях».
В международной литературе такие не подлежащие удовлетворению требования называются «стратегическими требованиями» – они часто используются против гражданских инициатив, неправительственных организаций или групп по защите интересов. Подобным считается объединение домовладельцев улицы Дзелзавас, протестующее против планируемого строительства бюро в жилом районе. Как неприемлемый и непонятный расценивается выбор суда принять к рассмотрению эту просьбу, поскольку с точки зрения системности, законно используя и защищая свои права, невозможно причинить ущерб, который нужно кому-то возмещать.
ООО “Dzelzavas centrs” просило возбудить гражданское дело, чтобы с Сандры Пумпуре и Елены Пойкане взыскать компенсацию ущерба, возникшего у предпринимателя в связи с приостановленным строительством. Названные персоны, представляя интересы жителей улицы Дзелзавас, обжаловали выданное Рижским строительным управлением разрешение на строительство торгово – офисного центра на улице Дзелзавас. В связи с заявлением жительниц строительные работы были приостановлены до рассмотрения дела в Административном суде. Квартиры обеих жительниц по решению Суда Видземского предместья были арестованы для обеспечения возмещения ущерба, но в октябре 2006 года Рижский окружной суд отменил арест квартир без возможности обжалования.
Этот случай очень похож на дело Энесы Сабуровой, которая обжаловала выданное ООО “N&J” Рижским строительным управлением разрешение на строительство многоэтажного дома во внутреннем дворе на Бривибас гатве, 352 и тем самым остановила строительство. В июне 2006 года Сенат Верховного суда подтвердил противоправность обжалованного разрешения на строительство. ООО “N&J” также требовало взыскание компенсации с Энесы Сабуровой – ее имущество тоже арестовал суд, но в январе этого года ООО “N&J” отозвало свое требование.
Контактная персона:
юридический аналитик Delna
Кристап Марковскис
э-почта: kristaps.markovskis@delna.lv
тел.: 29588908
Tiesa noraida prasību pret Dzelzavas ielas iedzīvotājām par zaudējumu piedziņu
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Preses relīzes, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2007.gada 20.februārī
Šodien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīja SIA “Dzelzavas centrs” celto prasību pret Dzelzavas ielas iedzīvotājām Sandru Pumpuri un Jeļenu Poikāni par zaudējumu atlīdzināšanu 30`000 latu apmērā saistībā ar viņu vēršanos Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļaujas atcelšanu.
Delnas juridiskais analītiķis un iedzīvotāju pārstāvis tiesā Kristaps Markovskis norāda, ka “prasītājas, pārsūdzot būvatļauju Administratīvajā tiesā, ir izmantojušas savas subjektīvās tiesības publisko tiesību sfērā un līdz ar to ne pie kādiem apstākļiem šajā lietā nevarēja būt runa par ļaunprātīgi izmantotu sev piemītošu civilu tiesību. Jau no paša pieteikuma iesniegšanas brīža bija zināms, ka no sistēmiskā viedokļa šādas prasības apmierināšana ir neiespējama. Tāpēc tiesa principā nedrīkstētu pieņemt uz publiskas tiesības izmantošanas pamatotu prasību arī citos gadījumos.”
Starptautiskā literatūrā šādas pēc būtības neapmierināmas prasības dēvē par “stratēģiskajām prāvām” un tās bieži izmanto pret pilsoniskām iniciatīvām, nevalstiskām organizācijām vai interešu aizstāvības grupām. Par tādu uzskatāma arī Dzelzavas ielas namīpašnieku apvienība, kas protestēja pret iecerēto biroja ēkas būvniecību dzīvojamā rajonā. Kā nepieņemama un neizprotama ir vērtējama tiesas izvēle vispār pieņemt izskatīšanai šādu prasību, jo no sistēmiskā viedokļa, likumīgi izmantojot un aizstāvot savas tiesības, nav iespējams radīt zaudējumus, kas būtu kādam atlīdzināmi.
SIA “Dzelzavas centrs” lūdza ierosināt civillietu, lai no Sandaras Pumpures un Jeļenas Poikānes piedzītu zaudējumus, kas uzņēmējam esot radušies saistībā ar apturēto būvniecību. Minētās iedzīvotājas, pārstāvot Dzelzavas ielas iedzīvotāju intereses, pārsūdzēja Rīgas pilsētas būvvaldes izsniegto būvatļauju par tirdzniecības un biroja centra būvniecību Dzelzavas ielā. Līdz ar to būvniecības darbi tika apturēti līdz lieta izskatīšanai Administratīvajā tiesā. Abām iedzīvotājām ar Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu kā nodrošinājums zaudējumu piedziņai pat tika apķīlāti dzīvokļi, taču 2006.gada oktobrī Rīgas apgabaltiesa apķīlāšanu atcēla bez pārsūdzēšanas iespējām.
Šis gadījums ir ļoti līdzīgs Enesas Saburovas lietai, kura pārsūdzēja Rīgas pilsētas būvvaldes SIA “N&J” izdoto būvatļauju daudzstāvu nama būvniecībai Brīvības gatves 352 iekšpagalmā, tādējādi apturot būvdarbus. 2006.gada jūnijā Augstākās tiesas Senāts apstiprināja apstrīdētās būvatļauju prettiesiskumu. Arī SIA “N&J” prasīja zaudējumu piedziņu no Enesas Sabūrovas, kuras īpašumu arī tiesa apķīlāja, bet šā gada janvārī SIA “N&J” atsauca savu prasību.
Kontaktpersona:
Delnas juridiskais analītiķis
Kristaps Markovskis
e-pasts: kristaps.markovskis@delna.lv
tālr.: 29588908
Delna trešdien plkst. 10.00 informēs par pretkorupcijas darbu v/a “Jaunie Trīs brāļi”
Filed under: Darbības jomas, LNB uzraudzība, Preses relīzes
Aicinājums uz preses konferenci
“Sabiedrība par atklātību – DELNA” ir sagatavojusi regulāro ziņojumu sabiedrībai ar novērtējumu par pretkorupcijas darbu valsts aģentūrā “Jaunie Trīs brāļi” (J3B), īstenojot trīs nacionālas nozīmes kultūras objektu būvniecības projektus: Latvijas Nacionālo bibliotēku, Rīgas koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju.
21. februārī plkst. 10:00 notiks preses konference, kurā tiks publiskots ziņojuma saturs. Preses konferencē piedalīsies Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, v/a „Jaunie Trīs brāļi” direktors Zigurds Magone un Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis. Prezentācija notiks v/a „Jaunie Trīs brāļi” telpās Dzirnavu ielā 13 (ieeja no Strēlnieku ielas). Preses konferencē Delna informēs par uzraudzības gaitu laika posmā no 2006.gada 1.septembra līdz š.g. 31.janvārim.
Delnas sabiedriskās uzraudzības darbu un pienākumus nosaka 2005. gada 2. septembrī noslēgtais Līdzdarbības līgums starp Kultūras ministriju (KM), v/a J3B un Delnu. Līgums ir veidots saskaņā ar vadošās globālās pretkorupcijas kustības Transparency International izstrādāto “integrity pact” jeb “integritātes līguma” modeli. šis modelis pretkorupcijas mērķim apvieno politiskas, valsts pārvaldes, biznesa un sabiedrības intereses. Projektu īstenošanu uzrauga neatkarīgs novērotājs, kas šajā gadījumā ir Delna. KM un v/a J3B ir pienākums ievērot augstākos labas pārvaldības standartus un aktīvi darboties korupcijas novēršanā. Savukārt, projektos iesaistītā biznesa vide uzņemas ievērojamas brīvprātīgas korporatīvās sociālās atbildības saistības.
Līguma ietvaros Delna līdzdarbojas kā neatkarīgs novērotājs Kultūras ministrijas un v/a J3B darbībā, lai nodrošinātu, ka Kultūras ministrija un v/a J3B savā darbībā ievēros labas pārvaldības principu un nepieļaus nekādu rīcību, kas apšaubītu šī principa ievērošanu, jo īpaši negodīgu, ieinteresētu vai pat koruptīvu rīcību.
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
