Par tautas prezidentu! – parakstu akcija Aivara Endziņa atbalstam
Filed under: Darbības jomas, Politikas uzraudzība, Prezidenta vēlēšanas 2007
Delna veido elektronisko atbalstītāju sarakstu – sūtiet savu atbalsta ziņu uz tautasprezidents@delna.lv
Pašlaik parakstījušies:
Latvijas sabiedrības pārstāvju aicinājums Saeimas deputātiem (PDF)
Vārds Uzvārds
Klāvs Olšteins
Vaira Ābele
Marta Ābele
Andris Ābele
Māra Rozenberga
Jānis Gobiņš
Inga Folkmane
GuntarsVeinbergs
Līva Folkmane
Uldis Muižnieks
Jānis Muižnieks
Tamāra Kļaviņa
Vents Sīlis
Baņuta Rubesa
Ilva Krišāne
Alise Landsberga
Ivars Neiders
Anda Kļaviņa
Uģis Šics
Uldis Āboliņš
Mārtiņš Tarlaps
Kārlis Eihenbaums
Matīss Kūlis
Māris Kūlis
Elīna Olante
Klāvs Sedlenieks
Jolanta Cihanoviča
Jānis Elsbergs
Ilona Breģe
Vizbulīte Breģe
Valdis Breģis
Gundega Ozoliņa
Maija Kūle
Sergejs Timofejevs
Viesturs Aigars
Ilze Tērmane
Pēteris Tērmanis
Liene Lūse
Olafs Pulks
Pēteris Dragūns
Zaiga Millere
Jānis Millers
Reinis Beķeris
Andris Kalniņš
Jekaterina Petrova
Ziedonis Jefremovs
Dace Spaliņa
Ieva Lejasmeijere
Maija Pavlova
Zane Grigale
Reinis Pētersons
Lolita Čigāne
Līga Eglīte
Mairita Lūse
Agris Miķelsons
Mārtiņš Mits
Biruta Geharde
Linda Freimane
Ainārs Mēnesis
Māra Lejniece
Ieva Liepiņa
Sandra Zīle Gereiša
Solvita Olsena
Solvita Rauziņa
Ieva Sīle
Jautrīte Briede
Laila Spaliņa
Kaspars Zeme
Mārtiņš Grīnbergs
Andis Zusts
Armands Tomelis
Gatis Fromanis
Linda Feldberga
Ksenija Burda
Iveta Krūma
Reinis Bērziņš
Andris Kaņeps
Zaiga Kazāka
Miks Kalmanis
Juris Pūce
Viktors Palieps
Ilona Kronberga
Jānis Pleps
Gunārs Brēdermanis
Edgars Hercenbergs
Ilze Buka
Ritvars Jakobijs
Jānis Brants
Agris Auce
Marta Herca
Jorens Matisons
Ieva M.Laukers
Zanda Auce
Gints Vilnis
Vita Tērauda
Krista Baumane
Zane Rutkovska
Lāsma Dilba
ēriks Dauksts
Edgars Jaunups
Anita Kovoļevska
Brigita Krauze
Laila Timrota
Zane Rozenberga
Pauls Rozenbergs
Ruta Timrota
Aiga Grišāne
Aldis Kušķis
Uldis Mierkalns
Edgars Zelderis
Raitis Jākobsons
Arvīds Blaus
Diāna Zepa
Ingūna Rušeniece
Luīze Pastore
Aina Ozoliņa
Auseklis Ozoliņš
Inga
Katrīna Koškina
Anita Koškina
Zane Gailīte
Didzis Bērziņš
HelmutsJauja
Jānis Kārkliņš
Inga Pūcīte
Mudīte Rutkovska
Kristīne Laure
Sintija
Kaspars Fromanis
Lilija Putna
Raitis Kolesnikovs
Indra Jākobsone
Ieva Rocēna
Elizabete Pičukāne
Rasma Rozenberga
Sallija Benfelde
Gunita Poldme
Agris Miķelsons
Valdis Muktupāvels
Alla Spale
Rita Ruduša-Keiša
Dita Arāja
Ainars Dimants
Linda Curika
Marija Golubeva
Svetlana Voroņecka
Pjotrs Voroņeckis
Marga Arāja
Ivars Arājs
Ieva Kauliņa
Ilze ārniece
Muntis Vanags
Ieva Gundare
SandrisZeivots
Anda Krēgere
Ieva Beitika
Līga Stafecka
Kristaps Markovskis
Zanda Garanča
Indra Beitika
Aija Beitika
Mareta Beitika
Renāte Rimša
Agris Vārpiņš
Solvita Zunda
Uldis Siliņš
Lelde Rāfelde
Inese Danga
Rūta Dimanta
Delna veido elektronisko atbalstītāju sarakstu – sūtiet savu atbalsta ziņu uz tautasprezidents@delna.lv
Par tautas prezidentu! – parakstu akcija Aivara Endziņa atbalstam
Filed under: Darbības jomas, Politikas uzraudzība, Prezidenta vēlēšanas 2007
Delna veido elektronisko atbalstītāju sarakstu – sūtiet savu atbalsta ziņu uz tautasprezidents@delna.lv
Pašlaik parakstījušies:
- Kāvs Olšteins
- Vaira Ābele
- Marta Ābele
- Andris Ābele
- Māra Rozenberga
- Jānis Gobiņš
- Inga Folkmane
- Guntars Veinbergs
- Līva Folkmane
- Uldis Muižnieks
- Jānis Muižnieks
- Tamāra Kļaviņa
- Vents Sīlis
- Baņuta Rubesa
- Ilva Krišāne
- Alise Landsberga
- Ivars Neiders
- Anda Kļaviņa
- Uģis šics
- Uldis āboliņš
- Mārtiņš Tarlaps
- Kārlis Eihenbaums
- Matīss Kūlis
- Māris Kūlis
- Elīna Olante
- Klāvs Sedlenieks
- Jolanta Cihanoviča
- Jānis Elsbergs
- Ilona Breģe
- Vizbulīte Breģe
- Valdis Breģis
- Gundega Ozoliņa
- Maija Kūle
- Sergejs Timofejevs
- Viesturs Aigars
- Ilze Tērmane
- Pēteris Tērmanis
- Liene Lūse
- Olafs Pulks
- Pēteris Dragūns
- Zaiga Millere
- Jānis Millers
- Reinis Beķeris
- Andris Kalniņš
- Jekaterina Petrova
- Ziedonis Jefremovs
- Dace Spaliņa
- Ieva Lejasmeijere
- Maija Pavlova
- Zane Grigale
- Reinis Pētersons
- Lolita čigāne
- Līga Eglīte
- Mairita Lūse
- Agris Miķelsons
- Mārtiņš Mits
- Biruta Geharde
- Linda Freimane
- Ainārs Mēnesis
- Māra Lejniece
- Ieva Liepiņa
- Sandra Zīle Gereiša
- Solvita Olsena
- Solvita Rauziņa
- Ieva Sīle
- Jautrīte Briede
- Laila Spaliņa
- Kaspars Zeme
- Mārtiņš Grīnbergs
- Andis Zusts
- Armands Tomelis
- Gatis Fromanis
- Linda Feldberga
- Ksenija Burda
- Iveta Krūma
- Reinis Bērziņš
- Andris Kaņeps
- Zaiga Kazāka
- Miks Kalmanis
- Juris Pūce
- Viktors Palieps
- Ilona Kronberga
- Jānis Pleps
- Gunārs Brēdermanis
- Edgars Hercenbergs
- Ilze Buka
- Ritvars Jakobijs
- Jānis Brants
- Agris Auce
- Marta Herca
- Jorens Matisons
- Ieva M. Laukers
- Zanda Auce
- Gints Vilnis
- Vita Tērauda
- Krista Baumane
- Zane Rutkovska
- Lāsma Dilba
- Ēriks Dauksts
- Edgars Jaunups
- Anita Kovoļevska
- Brigita Krauze
- Laila Timrota
- Zane Rozenberga
- Pauls Rozenbergs
- Ruta Timrota
- Aiga Grišāne
- Aldis Kušķis
- Uldis Mierkalns
- Edgars Zelderis
- Raitis Jākobsons
- Arvīds Blaus
- Diāna Zepa
- Ingūna Rušeniece
- Luīze Pastore
- Aina Ozoliņa
- Auseklis Ozoliņš
- Inga
- Katrīna Koškina
- Anita Koškina
- Zane Gailīte
- Didzis Bērziņš
- Helmuts Jauja
- Jānis Kārkliņš
- Inga Pūcīte
- Mudīte Rutkovska
- Kristīne Laure
- Sintija
- Kaspars Fromanis
- Lilija Putna
- Raitis Kolesnikovs
- Indra Jākobsone
- Ieva Rocēna
- Elizabete Pičukāne
- Rasma Rozenberga
- Sallija Benfelde
- Gunita Poldme
- Agris Miķelsons
- Valdis Muktupāvels
- Alla Spale
- Rita Ruduša-Keiša
- Dita Arāja
- Ainars Dimants
- Linda Curika
- Marija Golubeva
- Svetlana Voroņecka
- Pjotrs Voroņeckis
- Marga Arāja
- Ivars Arājs
- Ieva Kauliņa
- Ilze Ārniece
- Muntis Vanags
- Ieva Gundare
- Sandris Zeivots
- Anda Krēgere
- Ieva Beitika
- Līga Stafecka
- Kristaps Markovskis
- Zanda Garanča
Delna lūdz KNAB un VID skaidrot, kādos gadījumos būtu pamats Valdi Zatleru saukt pie kriminālatbildības par maksājumu un citu labumu pieņemšanu no pacientiem
Filed under: Darbības jomas, Politikas uzraudzība, Prezidenta vēlēšanas 2007
Delna uzskata, ka saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem valsts amatpersonai ir jādeklarē visi ienākumi, ar profesionālo darbību saistītā atlīdzība jāapliek ar nodokli, dāvanu pieņemšana (no darba brīvajā laikā un nesaistīti ar profesionāliem pienākumiem) ierobežota līdz minimālās mēnešalgas apjomam (gadā no vienas personas) un tā nedrīkst pieņemt lēmumus par dāvinātāju.
Delna lūdz KNAB skaidrojumu par to, kādi ir normatīvajos aktos ietvertie kritēriji, kas nosaka vai ārsts, vienlaikus valsts amatpersona var pieņemt maksājumus un citus labumus no slimnīcas pacientiem. KNAB skaidrojums ir nepieciešams, lai secinātu, vai prezidenta amata kandidāts Valdis Zatlers, saņemot maksājumus un citus labumus no slimnīcas pacientiem, ir pārkāpis likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un ir saucams pie kriminālatbildības.
Apstākļi, kas varētu būt par pamatu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumam:
- Ja Valdis Zatlers kā ārsts no pacienta ir pieņēmis dāvanas, kas viena gada laikā pārsniedza minimālo mēnešalgu.
- Ja Valdis Zatlers kā ārsts ir pieņēmis mazāku dāvanu par minimālo mēnešalgu, taču divu gadu laika posmā pirms vai pēc dāvinājuma ir pieņēmis administratīvos aktus attiecībā uz dāvinātāju vai tā interesēs.
- Ja Valdis Zatlers dāvanu ir pieņēmis kā slimnīcas vadītājs, proti, amatpersona.
Delna lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt skaidrojumu par normatīvajos aktos ietvertajiem kritērijiem, kas būtu jāņem par pamatu, vērtējot vai ārsts, saņemot maksājumus un citus labumus no slimnīcas pacientiem, ir pieļāvis likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārkāpumus.
Delna secina, ka ārstam ir jādeklarē arī pacientu “aploksnē” pasniegto naudu vai citas materiālās vērtības un pakalpojumus, kā to nosaka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24.pants.
Papildu informācija:
Delna aicina arī citas nevalstiskās organizācijas, intelektuāļus, kultūras un biznesa cilvēkus, kā arī jebkuru labas gribas Latvijas cilvēku publiski atbalstīt Aivaru Endziņu. Delna arī atgādina, ka valsts prezidenta vēlēšanas ir bezpartejiska sabiedrības integrācijas lieta, kur viscienījamākā kandidāta izvēle šobrīd ir katra iedzīvotāja individuālās atbildības jautājums.
Tuvāka informācija jau drīzumā būs pieejama Delnas birojā (7285585) un internetā www.delna.lv.
Konts ziedojumiem akcijas “Par tautas prezidentu!” atbalstam: LV63HABA000140J035842 (Hansabanka) vai ar maksājumu kartēm un kredītkartēm Internetā: www.delna.lv/ziedot
Augstais prezidenta amata reputācijas standarts nepieļauj nelikumīgu maksājumu pieņemšanu par ārstniecību
Filed under: Darbības jomas, Politikas uzraudzība, Prezidenta vēlēšanas 2007
Koalīcijas izvirzītā valsts prezidenta amata kandidāta Valda Zatlera publiskie izteikumi par nelikumīgu maksājumu pieņemšanu saistībā ar savu ārstniecisko darbību ir nesavienojami ar kandidēšanu uz valsts prezidenta amatu. Pat tad ja Zatlers nav “pieprasījis” atlīdzību no saviem pacientiem un uzskatījis šo samaksu par “tikai pateicību”, šāda papildu atalgojuma pieņemšana ir aktīvi balstījusi strukturālo korupciju medicīnas jomā Latvijā. īpaši liela atbildība gulstas uz nacionālas nozīmes medicīnas aprūpes iestādes ilggadēju vadītāju.
Masveidīgā kukuļu izspiešana no neaizsargātiem pacientiem ir Latvijas medicīnas ikdiena un uzskatāma par strukturālu korupciju veselā nozarē. Daļas ārstu pasīva piekrišana pieļauj šādu korupcijas formu un pārvērš par upuriem neskaitāmus cilvēkus, bet kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus – pieejamus tikai ierobežotam personu lokam. Medicīnas darbinieku pasivitāte un personiski motivēta pretošanās reformām ir bijis iemesls nozares krīzei un neformālās padomju medicīnas atalgojuma prakses nepārtrauktai pārmantošanai neatkarīgajā Latvijā. šādas prakses rezultātā valsts zaudē miljoniem latu, piemēram, investīcijām medicīniskajā aprūpē, jo par šiem ieņēmumiem ārstniecības personāls nemaksā nodokļus. Tādējādi valsts medicīnas iestādēs praktizējoši ārsti plaši izmanto valsts resursus personisko ienākumu vairošanai, iestādes un medicīnas aprūpes sistēmu turot nabadzībā, kā arī ierobežojot jaunās mediķu paaudzes prakses, izglītības un izaugsmes iespējas.
Prezidenta amata kandidāta izvēle par labu “patiesības teikšanai iepretim meliem” nelikumīgo maksājumu jautājumā apliecina, ka Valdis Zatlers nevēlas distancēties no korumpētām nozarēm izteikti raksturīgas korporatīvās kultūras un selektīvi individuālas ētikas standarta. Ar šādu pieeju sabiedrība ir spiesta samierināties profesionālajā ikdienā, kad ārsti, policisti, izglītības darbinieki vai tiesu sistēmas korumpēti pārstāvji šķiro savus klientus pēc sociālā stāvokļa vai citām patvaļīgi izvēlētām pazīmēm, bet šāds standarts nav savienojams ar augstajiem valsts galvas reputācijas kritērijiem un sagaidāmo sociālo paraugfunkciju, kuru uzņemas valsts prezidents.
Jau 2001.gadā Delnai veicot izglītības pasākumus pret korupciju medicīnas jomā, Valdis Zatlers sarunā ar Delnas darbiniekiem tieši norādīja, ka ārstu “aplokšņu sistēma” viņu pilnībā apmierinot, jo sarūpējot viņam personiskus mēneša ienākumus vairāku tūkstošu latu apmērā. Zatlers neizrādīja arī interesi šos maksājumus legalizēt, jo tad tos nāktos aplikt ar nodokļiem.
Tikai absolūti nevainojama reputācija varētu būt svarīgs kritērijs prezidenta izvēlē nepieņemami necaurskatāmajā koalīcijas noteiktajā nominēšanas procesā, kas ir liedzis iespēju sabiedrībai izvērtēt kandidāta sabiedriski politiskos uzskatus un prognozēt viņu darbību. Latvijā ir daudz bezpartejisku kandidātu ar labu reputāciju, kuru nākotnes politiskā darbība būtu daudz labāk paredzama, vērtējot viņu iepriekšējo sabiedriski politisko darbību. Koalīcijas pamatīgi argumentēts pamatojums par labu Zatlera kunga izvēlei vēl nav bijis pieejams sabiedrībai. Arī salīdzinājums ar Vairu Vīķi-Freibergu ir nevietā ne tikai citu vēsturisko apstākļu un sabiedrības gaidu dēļ, bet gan arī tāpēc, ka tagadējai prezidentei pirms ievēlēšanas bija gadu desmitiem gara sabiedriski politiskā darba “kredītvēsture” trimdas latviešu organizācijās.
Pārskats par ziedojumiem 2006.gadā
Pārskats par ziedotājiem, to ziedotajām summām un to izlietojumu 2006. gadā (PDF) – uzklikšķināt!
Sabiedrības par vārda brīvību reklāmas sejas arī pēc atkārtotiem aicinājumiem izvairās no viedokļa paušanas par TP ierosinājumu atcelt partiju tēriņu griestus
Uz Delnas atkārtotu aicinājumu “Sabiedrības par vārda brīvību” (SVB) reklāmas kampaņā iesaistītajām valsts amatpersonām paust viedokli par Tautas partijas ierosinājumu atcelt partiju tēriņu griestus ir bijusi maza atsaucība. No vairāk kā 30 TP kampaņas dalībniekiem, kuriem tika izsūtīts aicinājums, līdz šim atbildējuši deviņi. Vairākums no atbildi sniegušajiem par nepieciešamību atcelt tēriņu griestus izsakās izvairīgi sakot, ka nav eksperti šajā jautājumā. Tikai divi no viņiem norāda, ka tēriņu griesti ir jāsaglabā. Lielākā daļa SVB reklāmas seju tā arī nav sniegušas atbildes uz Delnas vēstuli, kas tika izsūtīta šī gada 15.februārī. Viņu vidū ir arī valsts un pašvaldību amatpersonas, kurām savā darbībā jāievēro labas pārvaldības princips, tai skaitā savlaicīgi jāsniedz atbilde uz ikvienu vēstuli, kur tāda lūgta. Delna šīm personām nosūtījusi atkārtotu aicinājumu, pievienojot tam Tiesībsarga Romāna Apsīša vēstuli Saeimas deputātiem, kurā Tiesībsargs uzskata, ka partiju tēriņi priekšvēlēšanu laikā ir jāierobežo.
SVB sejas, piedaloties reklāmas kampaņā pirms Saeimas vēlēšanām, uzņēmās atbildību aicināt vēlētājus atbalstīt Tautas partiju (TP). Drīz pēc TP ierosinājuma atcelt partiju tēriņu ierobežojumus priekšvēlēšanu kampaņā, kas radīja pamatu aizdomām, ka tādējādi TP vēlas izbēgt no soda par pārtērētajiem līdzekļiem kampaņā, Delna SVB sejas lūdza paust vērtējumu par Tautas partijas iniciētajiem grozījumiem. No vairāk kā 30 personām, kurām tika izsūtīts aicinājums, līdz šim atbildējušas deviņas – Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs žagars, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, Višķu pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kudiņš, kodolfiziķis Agris Auce, Valmieras drāmas teātra direktore Evita Sniedze un Simfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs Normunds šnē. Tomēr vairākums no atbildes sniegušajiem izvairās no atbildības sniegt vērtējumu par konkrēto TP ierosinājumu. Divi no SVB kampaņas pārstāvjiem – I.Kalviņs un J.Kudiņš uzskata, ka partiju tēriņu griesti ir jāsaglabā. Atbalstu vienlīdzīgu vēlēšanu principa, vēlēšanu kampaņas finansēšanas „caurspīdīguma”, vēlētāju informētības nodrošināšanai izsaka E.Sniedze, J.Bozovičs, A.žagars, neatklājot konkrētu viedokli par nepieciešamību atcelt partiju tēriņu griestus. Savukārt N.šnē atbildē atsaka vērtēt Tautas partijas rīcību un partiju tēriņu griestu atcelšanas nepieciešamību norādot, ka „pa partiju finansēšanas problēmās neorientējos un, patiesību sakot, tās mani galīgi neinteresē”.
Viedoklis nebrīdinot izmantots priekšvēlēšanu mērķiem
Uzrunāto personu sniegtās atbildes liecina, ka viedokļa paušana nav bijusi šo personu apzināta iniciatīva un lielākā daļa no tām nav tikušas brīdinātas, ka viņu viedoklis tiks izmantots priekšvēlēšanu kampaņā. Taču neviena no iesaistītajām personām nesniedz skaidrojumu, kādēļ neprotestēja pret šādu viedokļa tiražēšanu, ja tam iepriekš nav devusi savu piekrišanu. SVB seju vidū ir arī TP deputāti vai deputātu kandidāti no pašvaldībām – Jānis Kudiņš un Maruta Castrova. Partijas locekļu iesaistīšanās šāda veida kampaņā un citu personu dalība kampaņā, kas nav bijusi šo personu apzināta izvēle, kārtējo reizi apliecina, ka SVB kampaņu nav uzskatāma par tā sauktu trešo personu kampaņu. Par trešo personu uzskatāma tāda persona, kas nedz organizatoriski (partijas biedrs, dibinātājs, partijas amatpersona), nedz finansiāli (partijas sponsors) nav saistīta ar partiju un kura pēc savas iniciatīvas, izmantojot tiesības uz vārda brīvību, iesaistās priekšvēlēšanu kampaņā.
Citāti no atbildēm:
A.Žagars, Latvijas Nacionālās operas direktors: “ (..)Gribētu uzsvērt, ka es personīgi vēlos distancēties no manas personas saistīšanas ar priekšvēlēšanu kampaņām. Kaut arī manu viedokli par LR Kultūras ministri Helēnu Demakovu saista ar priekšvēlēšanu kampaņu, noliedzu, ka esmu to apzināti sniedzis politiskas kampaņas ietvaros.”
Juris Ekmanis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents: “Par valdības kursu uz atbalsta palielināšanu zinātnei, izglītībai un inovācijām esmu runājis daudzās intervijās, tostarp plašā TV intervijā, kas tika uzņemta Latvijas Zinātņu akadēmijā. Arī šobrīd vēlos apliecināt, ka viss manis teiktais šajā intervijā un priekšvēlēšanu laikā izmantotajā intervijas fragmentā ir patiesība, (..) neesmu plānojis piedalīties aģitācijas pasākumos priekšvēlēšanu laikā.”
Ivars Kalviņš, Latvijas organiskās sintēzes institūta direktors: “Raidījums, kura fragmenti tika izmantoti SVB īstenotajā kampaņā, tika uzņemts 2006.gada ziemā premjerministra A.Kalvīša kunga vizītes laikā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā un tad arī demonstrēts LTV pilnā apjomā. Savā intervijā, kuras fragments vēlāk tika tiražēts priekšvēlēšanu laikā, es vērtēju LR valdības kursu uz atbalsta palielināšanu zinātnei, izglītībai, inovācijām. Par šīs politikas izstrādi lielā mērā bija atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija, kuru A.Kalvīša kunga vadītās valdības laikā nemaz nav vadījis neviens TP ministrs.”
Netiek atpazīta ētiskā problēma
Saņemtās atbildes arī liecina, ka SVB reklāmu sejas, kuras vienlaikus ir arī valsts amatpersonas, izvairās no savas rīcības ētiskuma un atbildības pret sabiedrību izvērtējuma. Delna savā vēstulē norādīja, ka iesaistīšanās kampaņā var radīt interešu konflikta iespaidu, jo lielākā daļa no kampaņas reklāmas sejām atradās atkarības attiecībās no personām, par kurām pauda pozitīvu viedokli. Publiskā amata autoritāte ir ietekmīgs resurss, ko persona iegūst, stājoties amatā. Proti, šī autoritāte ir piederīga nevis personai, bet gan publiskajam amatam, kas piešķir personas darbībām leģitimitāti un uzticību. No vairāk kā 30 SVB kampaņā runājošām personām, vismaz 20 ir valsts amatpersonas, kuras ir minētajiem ministriem pakļautībā vai pārraudzībā esošo iestāžu darbinieki, vai arī nāk no pašvaldībām, kur līderpozīcijas pieder TP, kas vairākumā gadījumu ietekmē arī šo personu un viņu vadīto iestāžu finansiālo nodrošinājumu.
Delna jau vairākkārtīgi norādījusi uz nopietnu ētisku problēmu, jo šāda amatpersonu dalība politiskajās reklāmās vai to organizēšanā rada politiska interešu konflikta un administratīvo resursu izmantošanas iespaidu, kad politiskās amatpersonas pakļautībā esoša amatpersona, izmantojot savu statusu, aģitē par labu vadībai. Ja šo amatpersonu iesaistīšanās kampaņā nav saistīta ar privāta labuma gūšanu un viedoklis sniegts nezinot, ka tas tiks izmantots priekšvēlēšanu kampaņā, nav saprotams, kādēļ iesaistītās personas nereaģēja uz vēlāk izvērsto kampaņu un nedistancējās no tās.
Likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (17.pants) liedz valsts amatpersonām nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas amata pienākumos. Ar reklamēšanu likumā tiek saprasta personīga vērtējuma publisku paušana par konkrētu komersantu un tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja amatpersona par to saņēmusi atlīdzību. Lai gan likuma normā nav iekļauts aizliegums piedalīties politiskajā reklāmā, šī likuma norma netieši norāda, ka šāda reklamēšana valsts amatpersonām nebūtu pieļaujama.
SVB reklāmās iesaistītās amatpersonas pārsvarā izvairās vērtēt savas darbības ētiskumu, piedaloties šāda veida kampaņā, un nenošķir profesionālu viedokļa paušanu medijiem par nozares aktualitātēm ikdienā no vērtējuma par politiskiem jautājumiem, tai skaitā, iesaistīšanās priekšvēlēšanu kampaņā.
Citāti no atbildēm:
I.Kalviņš: ”Kas attiecas uz to, kāpēc Latvijas inteliģences atpazīstamu pārstāvju izteikumus par valdības darbu tajā vai citā darbības sfērā savās vēlēšanu kampaņās neizmantoja citas partijas, par kuru deleģēto ministru vadīto ministriju tika pausts pozitīvs viedoklis, tas lai paliek pašu šo partiju ziņā.(..)Apgalvojums, ka es piederot pie “SVB kampaņā iesaistīto personu” loka, ir visai dīvains. Acīmredzot, Jūsuprāt, visas personas, kas redzamas kādā priekšvēlēšanu klipā, ir jāsauc par vēlēšanu kampaņā iesaistītām personām, neatkarīgi no tā, kādā sakarā un kādā kontekstā šo personu izteikumi tiek ierakstīti.”
Latvijas zinātnes akadēmijas prezidents J.Ekmanis: “Mans pozitīvais vērtējums par notiekošo Latvijas zinātnē pēc vairāk kā desmit dramatiskiem gadiem, attiecas uz LR valdības darbu un tās piekopto stratēģiju attiecībā uz zinātni kopumā un tas nekādi nav saistāms tikai ar Tautas partijas reklamēšanu vai slavināšanu. Līdzīgas intervijas rakstiski un mutiski priekšvēlēšanu periodā esmu devis partijām Jaunais laiks un Zaļo un zemnieku savienība.”
Līdzīgi norāda arī Latvijas nacionālā mākslas muzeja direktore M.Lāce: “Manis sniegtā raksturojumā es raksturoju H.Demakovas personību, neprecizējot kādu partiju viņa pārstāv.(..)Līdzīgu viedokli es būtu paudusi arī jebkuram citam medijam, kā es to vairākkārt iepriekš esmu darījusi arī attiecībā uz pārējiem kultūras ministriem.”
Vairākums izvairās no atbildes par TP ierosinājumu atcelt partiju tēriņu griestus
Apkopojot inteliģences viedokļus par partiju tēriņu ierobežojumiem, vairākums atbild izvairīgi par TP ierosinājumu, norādot, ka to var vērtēt tikai attiecīgi eksperti vai Saeimas deputāti. Divi no aptaujātajiem atbild, ka ierobežojumi partiju tēriņiem būtu jāsaglabā, lai garantēti plašās sabiedrības intereses. Višķu pagasta priekšsēdētājs J.Kudiņš norāda, ”ka spēles noteikumiem vajadzētu būt vienādiem visiem politiskajiem spēkiem, tāpēc es uzskatu, ka priekšvēlēšanu aģitācijas griesti nav jāatceļ.” Līdzīgu viedokli pauž I.Kalviņš, kurš, vaicāts vai partiju tēriņu griesti būtu atceļami, atbild:”(..)kā nodokļu maksātājs un LR pilsonis uzskatu, ka to darīt nevajadzētu. Vēlēšanu tēriņi nedaudz ierobežo oligarhu ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem, ko uzskatu par pozitīvu momentu.”
Savukārt citi inteliģences pārstāvji norāda, ka politiķiem būtu jāvadās pēc sabiedriskā labuma principa. Kodolfiziķis Agris Auce, neatklājot savu viedokli par nepieciešamību atcelt partiju tēriņu griestus, norāda, ka “nedrīkstētu izmainīt likumus, lai atpakaļejoši attaisnotu sevis paša (vai savas organizācijas) veiktos likumpārkāpumus un tādā veidā izvairītos no atbildības un soda”. Arī A.žagars, nenorādot konkrētu partiju finansēšanas veidu, uzsver, ka jānodrošina sistēma, kurā iespējams ”pieņemt atbildīgu un izsvērtu lēmumu, pildot savu pilsoņa pienākumu un balsojot vēlēšanās.” Māra Lāce atbild: “Uzskatu, ka jautājums par partiju priekšvēlēšanu kampaņu griestu atcelšanu ir vairāk politikas ekspertu, attiecīgo nevalstisko organizāciju un gala rezultātā – Saeimas deputātu kompetences jautājums. Es patiesi ceru, ka visu tajā iesaistīto institūciju un neatkarīgo ekspertu kopīgajā darbā izdosies rast risinājumu, kas atbilstu plašas sabiedrības interesēm.” Savukārt E.Sniedze atbild, ka šajā jautājumā nav iedziļinājusies, taču pievienojas lielākās daļas demokrātiskas un godīgas sabiedrības vēlmei, ”kur visiem pretendentiem uz politisko varu ir vienādas tiesības un (..) paļaujas uz tautas pārstāvju godaprātu”.
Pielikumā tabula ar SVB sejām, kas līdz šim nav sniegušas atbildi uz Delnas 2007. gada 15.februāra vēstuli (trekninātiem burtiem valsts amatpersonas).
|
Dzintars Mozgis |
Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas kardiologs |
|
Kārlis Trušinskis |
Paula Stradiņa Klīniskās slimnīcas kardiologs |
|
Elmārs Grēns |
LU Biomedicīnas pētījumu studiju centra vadītājs. |
|
Andrejs Ērglis |
Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes Kardioloģijas centra vadītājs |
|
Janīna Eiduka |
Preiļu pilsētas pensionāru apvienības valdes locekle |
|
Juris Ersts |
Preiļu Valsts ģimnāzijas informātikas skolotājs |
|
Maruta Castrova |
Balvu tālākizglītības centra vadītāja TP deputātu kandidāte |
|
Ņina Pleša |
Balvu slimnīcas galvenā māsa, Balvu rajona pašvaldības aģentūra \\\\\\\”BALVU SLIMNīCA\\\\\\\” |
|
Uldis Katlaps |
Dundagas vidusskolas direktors |
|
Andris Šternbergs |
LU Cietvielu fizikas institūta direktors |
|
Andris Vilks |
Latvijas Nacionālās Bibliotēkas direktors |
|
Gunārs Birkerts |
Arhitekts |
|
Imants Resnis |
Diriģents |
|
Kristīne Opolais |
Latvijas Nacionālās operas soliste |
|
Leons Briedis |
dzejnieks |
|
Rēzija Kalniņa |
aktrise |
|
Aina Miezīte |
Kordiriģente |
|
Vaira Dundure |
Valmieras kultūras centra direktore |
|
Agris Skujevskis |
SIA „Saldus Medicīnas centrs” valdes priekšsēdētājs |
|
Vanda Maderniece |
Madonas Valsts ģimnāzijas direktore, Madonas domes deputāte |
|
Vilnis Rantiņš |
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs |
«Общество за открытость – Delna» сегодня направи
Filed under: Būvniecības objektu uzraudzība, Darbības jomas, LNB uzraudzība
Чтобы способствовать максимально большой предпринимательской конкуренции, государственное агентство «Новые Три брата» (J3b) на прошлой неделе ста крупнейшим международным строительным компаниям разослало индивидуальные письма с предложением принять участие в предварительном конкурсе на строительство здания Национальной библиотеки. Сегодня Delna поддержала инициативу г/а J3b, направив этим предприятиям разъяснительное письмо об особой антикоррупционной практике и наборе инструментов, которые внедряют политически ответственные Министерство культуры и г/а J3b.
Председатель совета Delna Роберт Путнис прокомментировал: «С помощью этого письма Delna хочет увеличить доверие к антикоррупционным стараниям управления Латвийского государства. Международные предприятия считают Латвию очень коррумпированной страной и могут опасаться нечестной конкуренции. Для Delna важно показать, что коррумпированность не «латышская природа», латвийское общество с ней борется и реализует конкретные инициативы для улучшения ситуации».
Высокую конкуренцию Delna надеется задействовать как инструмент взаимного контроля между конкурентами и уменьшения возможностей для нечестной деятельности.
В письме Delna указывает, что предприятие, которое будет строить здание ЛНБ, должно соблюдать политику открытости и антикоррупции г/а J3b, а также обеспечить соответствие своей предпринимательской деятельности международно апробированным деловым принципам устранения взяточничества Transparency International. Delna также сообщает об анонимной возможности поднять тревогу, используя э-почту j3b@delna.lv .
Рекламные лица Общества за свободу слова
На предложение Delna персонам, участвовавшим в рекламной кампании «Общества за свободу слова» (SVB), выразить свое мнение относительно предложений Народной партии отменить потолки партийных издержек было мало откликов. Из более чем 30 персон, которым было разослано предложение, до сих пор ответили девять. Большая часть ответивших о необходимости отмены потолков издержек высказалась уклончиво, заявив, что не эксперт в этом вопросе. Лишь двое из них отмечают, что потолки затрат следует сохранить. Большинство рекламных лиц SVB так и не ответили на письмо Delna, которое было отправлено 15 февраля этого года. Среди них также много государственных и самоуправленческих должностных лиц, которые в своей деятельности обязаны соблюдать принцип хорошего правления, в т.ч. своевременно отвечать на каждое письмо с вопросом. Delna этим персонам отправила повторное предложение, приложив к нему письмо правозащитника Романа Апсиша депутатам Сейма, в котором правозащитник полагает, что партийные траты в предвыборный период необходимо ограничить.
Лица SVB, участвуя в рекламной кампании накануне выборов в Сейм, взяли на себя ответственность призывать избирателей поддержать Народную партию (НП). Вскоре после предложения НП отменить ограничения партийных издержек в предвыборной кампании, что дало повод для подозрений, что таким образом НП хочет избежать наказания за превышения лимита предназначенных для кампании средств, Delna попросила лиц SVB дать оценку предложенных НП поправок. Из более чем 30 персон, которым было отправлено предложение, до сих пор ответили девять: директор Латвийского Национального художественного музея Мара Лаце, директор Латвийской Национальной оперы Андрей Жагарс, директор Латвийского института органического синтеза Ивар Калвиньш, президент Латвийской академии наук Юрис Экманис, председатель совета Вишкьской волости Янис Кудиньш, ядерный физик Агрис Ауце, директор Валмиерского драматического театра Эвита Сниедзе и художественный руководитель Simfonietta RīgaНормунд Шне. Однако большая часть ответивших уклоняется от ответственности оценить конкретное предложение НП. Два представителя кампании SVB – И. Калвиньш и Я. Кудиньш считают, что следует сохранить потолки партийных издержек. Поддержку принципу равного избрания, «прозрачности» финансирования предвыборных кампаний, обеспечению информированности избирателей высказали Э. Сниедзе, Ю. Бозович, А. Жагарс, не сообщив конкретного мнения относительно необходимости отмены потолков партийных издержек. В свою очередь,
Н. Шне в ответе отказался оценить деятельность Народной партии и необходимость отменить потолки партийных затрат, указав, что «не ориентируется в проблемах финансирования партий и, по правде говоря, это меня совсем не интересует».
Мнение без предупреждения использовалось в предвыборных целях
Ответы адресатов свидетельствуют, что выражение мнения не была осознанной инициативой этих лиц и большая часть из них не была предупреждена, что мнение будет использовано в предвыборной кампании. Но никто из вовлеченных персон не объяснил, почему не протестовал против подобного тиражирования мнения, если ранее не дал на это согласия. Среди лиц SVB есть также депутаты НП или кандидаты в депутаты от самоуправлений – Янис Кудиньш и Марута Цастрова. Участие членов партии и других персон в подобной кампании, выбор которых был неосознанным, лишний раз подтверждает, что кампания SVB не может считаться, так называемой, кампанией третьих персон. Третьей персоной считается та персона, которая ни организационно (член партии, основатель, должностное лицо партии), ни финансово (спонсор партии) не связана с партией и которая по своей инициативе, пользуясь правом на свободу слова, присоединяется к предвыборной кампании.
Цитаты из ответов:
А.Жагарс, директор Латвийской Национальной оперы: «(…) Хотел бы подчеркнуть, что я лично желаю дистанцироваться от связи моей персоны с предвыборными кампаниями. Хотя и мое мнение о министре культуре ЛР Хелене Демаковой связывает с предвыборной кампанией, отрицаю, что осознанно представил его в рамках политической кампании».
Юрис Экманис, президент Латвийской академии наук: «За правительственный курс увеличения поддержки науки, образования и инноваций говорил во многих интервью, также и в большом ТВ-интервью, которое было снято в Латвийской академии наук. И сейчас хочу подтвердить, что сказанное мною в этом интервью и в использованном в предвыборное время фрагменте интервью – это правда (…) не планировал участвовать в агитационных мероприятиях предвыборного периода».
Ивар Калвиньш, директор Латвийского института органического синтеза: «Передача, чей фрагмент использован в кампании SVB, была снята зимой 2006 года во время визита господина Калвитиса в Латвийский институт органического синтеза и потом целиком показана по LTV. В своем интервью, фрагмент которого позднее тиражировался в предвыборной кампании, я оценивал правительственный курс ЛР на увеличение поддержки науки, образования и инноваций. За разработку этой политики во многом отвечало Министерство образования и науки, которым в период правительства господина Калвитиса даже и не руководил министр от НП».
Не замечена этическая проблема
Полученные ответы также свидетельствуют, что рекламные лица SVB, которые одновременно также и должностные лица, уклоняются от этичности своей деятельности и ответственности перед общественной оценкой. Delna в своем письме отметила, что участие в кампании может создать впечатление конфликта интересов, поскольку большая часть рекламных лиц кампании находится в зависимых отношениях от персон, о которых высказывалось положительное мнение. Авторитет публичной должности – влиятельный ресурс, который получает персона, вступая в должность. Этот авторитет принадлежит не персоне лично, но публичной должности, которая наделяет легитимностью и доверием поступки лица. Из более чем 30 персон, говорящих в кампании SVB, по меньшей мере, 20 – государственные должностные лица, являющиеся сотрудниками учреждений, которые подчиняются упомянутым министрам, или же представители самоуправлений, в которых лидирующие позиции принадлежат НП, что в большинстве случаев влияет также и на финансовое обеспечение этих персон и руководимых ими учреждений.
Delna уже несколько раз указывала на серьезную этическую проблему, поскольку подобное участие должностных лиц в политических рекламах или их организация создает впечатление конфликта политических интересов и эксплуатации административных ресурсов, когда находящаяся в подчинении политического должностного лица должностная персона, используя свой статус, агитирует в пользу руководства. Если участие этих должностных лиц в кампании не связано с получением частной пользы и мнение было высказано без ведома о том, что оно будет использовано в предвыборной кампании, непонятно, почему вовлеченные персоны не реагировали на развернутую позже кампанию и не дистанцировались от нее.
Закон «О предотвращении конфликта интересов в деятельности государственных должностных лиц» (17-ая статья) запрещает государственным должностным лицам заниматься какой-либо рекламой или использовать свое имя для рекламирования, исключая случаи, когда это входит в обязанности этого государственного должностного лица. Под рекламированием законом понимается публичное выражение личной оценки конкретного коммерсанта и произведенного им товара или предоставленных услуг, если должностное лицо получило за это вознаграждение. Хотя в норму закона не включен запрет на участие в политической рекламе, норма этого закона напрямую указывает, что подобное рекламирование недопустимо для государственных должностных лиц.
Участвующие в рекламах SVB должностные лица, по большей части, уклоняются от оценки этичности своей деятельности, принимая участие в подобного рода кампании, и не различают предоставление личного профессионального мнения СМИ о том, что ежедневно является актуальным для отрасли, от оценки политических вопросов, в т.ч. участия в предвыборной кампании.
Sabiedrības par vārda brīvību reklāmas sejas arī pēc atkārtotiem aicinājumiem izvairās no viedokļa paušanas par TP ierosinājumu atcelt partiju tēriņu griestus
Uz Delnas atkārtotu aicinājumu “Sabiedrības par vārda brīvību” (SVB) reklāmas kampaņā iesaistītajām valsts amatpersonām paust viedokli par Tautas partijas ierosinājumu atcelt partiju tēriņu griestus ir bijusi maza atsaucība. No vairāk kā 30 TP kampaņas dalībniekiem, kuriem tika izsūtīts aicinājums, līdz šim atbildējuši deviņi. Vairākums no atbildi sniegušajiem par nepieciešamību atcelt tēriņu griestus izsakās izvairīgi sakot, ka nav eksperti šajā jautājumā. Tikai divi no viņiem norāda, ka tēriņu griesti ir jāsaglabā. Lielākā daļa SVB reklāmas seju tā arī nav sniegušas atbildes uz Delnas vēstuli, kas tika izsūtīta šī gada 15.februārī. Viņu vidū ir arī valsts un pašvaldību amatpersonas, kurām savā darbībā jāievēro labas pārvaldības princips, tai skaitā savlaicīgi jāsniedz atbilde uz ikvienu vēstuli, kur tāda lūgta. Delna šīm personām nosūtījusi atkārtotu aicinājumu, pievienojot tam Tiesībsarga Romāna Apsīša vēstuli Saeimas deputātiem, kurā Tiesībsargs uzskata, ka partiju tēriņi priekšvēlēšanu laikā ir jāierobežo.
SVB sejas, piedaloties reklāmas kampaņā pirms Saeimas vēlēšanām, uzņēmās atbildību aicināt vēlētājus atbalstīt Tautas partiju (TP). Drīz pēc TP ierosinājuma atcelt partiju tēriņu ierobežojumus priekšvēlēšanu kampaņā, kas radīja pamatu aizdomām, ka tādējādi TP vēlas izbēgt no soda par pārtērētajiem līdzekļiem kampaņā, Delna SVB sejas lūdza paust vērtējumu par Tautas partijas iniciētajiem grozījumiem. No vairāk kā 30 personām, kurām tika izsūtīts aicinājums, līdz šim atbildējušas deviņas – Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs žagars, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, Višķu pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kudiņš, kodolfiziķis Agris Auce, Valmieras drāmas teātra direktore Evita Sniedze un Simfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs Normunds šnē. Tomēr vairākums no atbildes sniegušajiem izvairās no atbildības sniegt vērtējumu par konkrēto TP ierosinājumu. Divi no SVB kampaņas pārstāvjiem – I.Kalviņs un J.Kudiņš uzskata, ka partiju tēriņu griesti ir jāsaglabā. Atbalstu vienlīdzīgu vēlēšanu principa, vēlēšanu kampaņas finansēšanas „caurspīdīguma”, vēlētāju informētības nodrošināšanai izsaka E.Sniedze, J.Bozovičs, A.žagars, neatklājot konkrētu viedokli par nepieciešamību atcelt partiju tēriņu griestus. Savukārt N.šnē atbildē atsaka vērtēt Tautas partijas rīcību un partiju tēriņu griestu atcelšanas nepieciešamību norādot, ka „pa partiju finansēšanas problēmās neorientējos un, patiesību sakot, tās mani galīgi neinteresē”.
Viedoklis nebrīdinot izmantots priekšvēlēšanu mērķiem
Uzrunāto personu sniegtās atbildes liecina, ka viedokļa paušana nav bijusi šo personu apzināta iniciatīva un lielākā daļa no tām nav tikušas brīdinātas, ka viņu viedoklis tiks izmantots priekšvēlēšanu kampaņā. Taču neviena no iesaistītajām personām nesniedz skaidrojumu, kādēļ neprotestēja pret šādu viedokļa tiražēšanu, ja tam iepriekš nav devusi savu piekrišanu. SVB seju vidū ir arī TP deputāti vai deputātu kandidāti no pašvaldībām – Jānis Kudiņš un Maruta Castrova. Partijas locekļu iesaistīšanās šāda veida kampaņā un citu personu dalība kampaņā, kas nav bijusi šo personu apzināta izvēle, kārtējo reizi apliecina, ka SVB kampaņu nav uzskatāma par tā sauktu trešo personu kampaņu. Par trešo personu uzskatāma tāda persona, kas nedz organizatoriski (partijas biedrs, dibinātājs, partijas amatpersona), nedz finansiāli (partijas sponsors) nav saistīta ar partiju un kura pēc savas iniciatīvas, izmantojot tiesības uz vārda brīvību, iesaistās priekšvēlēšanu kampaņā.
Citāti no atbildēm:
A.Žagars, Latvijas Nacionālās operas direktors: “ (..)Gribētu uzsvērt, ka es personīgi vēlos distancēties no manas personas saistīšanas ar priekšvēlēšanu kampaņām. Kaut arī manu viedokli par LR Kultūras ministri Helēnu Demakovu saista ar priekšvēlēšanu kampaņu, noliedzu, ka esmu to apzināti sniedzis politiskas kampaņas ietvaros.”
Juris Ekmanis, Latvijas zinātņu akadēmijas prezidents: “Par valdības kursu uz atbalsta palielināšanu zinātnei, izglītībai un inovācijām esmu runājis daudzās intervijās, tostarp plašā TV intervijā, kas tika uzņemta Latvijas Zinātņu akadēmijā. Arī šobrīd vēlos apliecināt, ka viss manis teiktais šajā intervijā un priekšvēlēšanu laikā izmantotajā intervijas fragmentā ir patiesība, (..) neesmu plānojis piedalīties aģitācijas pasākumos priekšvēlēšanu laikā.”
Ivars Kalviņš, Latvijas organiskās sintēzes institūta direktors: “Raidījums, kura fragmenti tika izmantoti SVB īstenotajā kampaņā, tika uzņemts 2006.gada ziemā premjerministra A.Kalvīša kunga vizītes laikā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā un tad arī demonstrēts LTV pilnā apjomā. Savā intervijā, kuras fragments vēlāk tika tiražēts priekšvēlēšanu laikā, es vērtēju LR valdības kursu uz atbalsta palielināšanu zinātnei, izglītībai, inovācijām. Par šīs politikas izstrādi lielā mērā bija atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija, kuru A.Kalvīša kunga vadītās valdības laikā nemaz nav vadījis neviens TP ministrs.”
Netiek atpazīta ētiskā problēma
Saņemtās atbildes arī liecina, ka SVB reklāmu sejas, kuras vienlaikus ir arī valsts amatpersonas, izvairās no savas rīcības ētiskuma un atbildības pret sabiedrību izvērtējuma. Delna savā vēstulē norādīja, ka iesaistīšanās kampaņā var radīt interešu konflikta iespaidu, jo lielākā daļa no kampaņas reklāmas sejām atradās atkarības attiecībās no personām, par kurām pauda pozitīvu viedokli. Publiskā amata autoritāte ir ietekmīgs resurss, ko persona iegūst, stājoties amatā. Proti, šī autoritāte ir piederīga nevis personai, bet gan publiskajam amatam, kas piešķir personas darbībām leģitimitāti un uzticību. No vairāk kā 30 SVB kampaņā runājošām personām, vismaz 20 ir valsts amatpersonas, kuras ir minētajiem ministriem pakļautībā vai pārraudzībā esošo iestāžu darbinieki, vai arī nāk no pašvaldībām, kur līderpozīcijas pieder TP, kas vairākumā gadījumu ietekmē arī šo personu un viņu vadīto iestāžu finansiālo nodrošinājumu.
Delna jau vairākkārtīgi norādījusi uz nopietnu ētisku problēmu, jo šāda amatpersonu dalība politiskajās reklāmās vai to organizēšanā rada politiska interešu konflikta un administratīvo resursu izmantošanas iespaidu, kad politiskās amatpersonas pakļautībā esoša amatpersona, izmantojot savu statusu, aģitē par labu vadībai. Ja šo amatpersonu iesaistīšanās kampaņā nav saistīta ar privāta labuma gūšanu un viedoklis sniegts nezinot, ka tas tiks izmantots priekšvēlēšanu kampaņā, nav saprotams, kādēļ iesaistītās personas nereaģēja uz vēlāk izvērsto kampaņu un nedistancējās no tās.
Likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (17.pants) liedz valsts amatpersonām nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas amata pienākumos. Ar reklamēšanu likumā tiek saprasta personīga vērtējuma publisku paušana par konkrētu komersantu un tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja amatpersona par to saņēmusi atlīdzību. Lai gan likuma normā nav iekļauts aizliegums piedalīties politiskajā reklāmā, šī likuma norma netieši norāda, ka šāda reklamēšana valsts amatpersonām nebūtu pieļaujama.
SVB reklāmās iesaistītās amatpersonas pārsvarā izvairās vērtēt savas darbības ētiskumu, piedaloties šāda veida kampaņā, un nenošķir profesionālu viedokļa paušanu medijiem par nozares aktualitātēm ikdienā no vērtējuma par politiskiem jautājumiem, tai skaitā, iesaistīšanās priekšvēlēšanu kampaņā.
Citāti no atbildēm:
I.Kalviņš: ”Kas attiecas uz to, kāpēc Latvijas inteliģences atpazīstamu pārstāvju izteikumus par valdības darbu tajā vai citā darbības sfērā savās vēlēšanu kampaņās neizmantoja citas partijas, par kuru deleģēto ministru vadīto ministriju tika pausts pozitīvs viedoklis, tas lai paliek pašu šo partiju ziņā.(..)Apgalvojums, ka es piederot pie “SVB kampaņā iesaistīto personu” loka, ir visai dīvains. Acīmredzot, Jūsuprāt, visas personas, kas redzamas kādā priekšvēlēšanu klipā, ir jāsauc par vēlēšanu kampaņā iesaistītām personām, neatkarīgi no tā, kādā sakarā un kādā kontekstā šo personu izteikumi tiek ierakstīti.”
Latvijas zinātnes akadēmijas prezidents J.Ekmanis: “Mans pozitīvais vērtējums par notiekošo Latvijas zinātnē pēc vairāk kā desmit dramatiskiem gadiem, attiecas uz LR valdības darbu un tās piekopto stratēģiju attiecībā uz zinātni kopumā un tas nekādi nav saistāms tikai ar Tautas partijas reklamēšanu vai slavināšanu. Līdzīgas intervijas rakstiski un mutiski priekšvēlēšanu periodā esmu devis partijām Jaunais laiks un Zaļo un zemnieku savienība.”
Līdzīgi norāda arī Latvijas nacionālā mākslas muzeja direktore M.Lāce: “Manis sniegtā raksturojumā es raksturoju H.Demakovas personību, neprecizējot kādu partiju viņa pārstāv.(..)Līdzīgu viedokli es būtu paudusi arī jebkuram citam medijam, kā es to vairākkārt iepriekš esmu darījusi arī attiecībā uz pārējiem kultūras ministriem.”
Vairākums izvairās no atbildes par TP ierosinājumu atcelt partiju tēriņu griestus
Apkopojot inteliģences viedokļus par partiju tēriņu ierobežojumiem, vairākums atbild izvairīgi par TP ierosinājumu, norādot, ka to var vērtēt tikai attiecīgi eksperti vai Saeimas deputāti. Divi no aptaujātajiem atbild, ka ierobežojumi partiju tēriņiem būtu jāsaglabā, lai garantēti plašās sabiedrības intereses. Višķu pagasta priekšsēdētājs J.Kudiņš norāda, ”ka spēles noteikumiem vajadzētu būt vienādiem visiem politiskajiem spēkiem, tāpēc es uzskatu, ka priekšvēlēšanu aģitācijas griesti nav jāatceļ.” Līdzīgu viedokli pauž I.Kalviņš, kurš, vaicāts vai partiju tēriņu griesti būtu atceļami, atbild:”(..)kā nodokļu maksātājs un LR pilsonis uzskatu, ka to darīt nevajadzētu. Vēlēšanu tēriņi nedaudz ierobežo oligarhu ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem, ko uzskatu par pozitīvu momentu.”
Savukārt citi inteliģences pārstāvji norāda, ka politiķiem būtu jāvadās pēc sabiedriskā labuma principa. Kodolfiziķis Agris Auce, neatklājot savu viedokli par nepieciešamību atcelt partiju tēriņu griestus, norāda, ka “nedrīkstētu izmainīt likumus, lai atpakaļejoši attaisnotu sevis paša (vai savas organizācijas) veiktos likumpārkāpumus un tādā veidā izvairītos no atbildības un soda”. Arī A.žagars, nenorādot konkrētu partiju finansēšanas veidu, uzsver, ka jānodrošina sistēma, kurā iespējams ”pieņemt atbildīgu un izsvērtu lēmumu, pildot savu pilsoņa pienākumu un balsojot vēlēšanās.” Māra Lāce atbild: “Uzskatu, ka jautājums par partiju priekšvēlēšanu kampaņu griestu atcelšanu ir vairāk politikas ekspertu, attiecīgo nevalstisko organizāciju un gala rezultātā – Saeimas deputātu kompetences jautājums. Es patiesi ceru, ka visu tajā iesaistīto institūciju un neatkarīgo ekspertu kopīgajā darbā izdosies rast risinājumu, kas atbilstu plašas sabiedrības interesēm.” Savukārt E.Sniedze atbild, ka šajā jautājumā nav iedziļinājusies, taču pievienojas lielākās daļas demokrātiskas un godīgas sabiedrības vēlmei, ”kur visiem pretendentiem uz politisko varu ir vienādas tiesības un (..) paļaujas uz tautas pārstāvju godaprātu”.
Pielikumā tabula ar SVB sejām, kas līdz šim nav sniegušas atbildi uz Delnas 2007. gada 15.februāra vēstuli (trekninātiem burtiem valsts amatpersonas).
|
Dzintars Mozgis |
Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas kardiologs |
|
Kārlis Trušinskis |
Paula Stradiņa Klīniskās slimnīcas kardiologs |
|
Elmārs Grēns |
LU Biomedicīnas pētījumu studiju centra vadītājs. |
|
Andrejs Ērglis |
Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes Kardioloģijas centra vadītājs |
|
Janīna Eiduka |
Preiļu pilsētas pensionāru apvienības valdes locekle |
|
Juris Ersts |
Preiļu Valsts ģimnāzijas informātikas skolotājs |
|
Maruta Castrova |
Balvu tālākizglītības centra vadītāja TP deputātu kandidāte |
|
Ņina Pleša |
Balvu slimnīcas galvenā māsa, Balvu rajona pašvaldības aģentūra “BALVU SLIMNīCA” |
|
Uldis Katlaps |
Dundagas vidusskolas direktors |
|
Andris Šternbergs |
LU Cietvielu fizikas institūta direktors |
|
Andris Vilks |
Latvijas Nacionālās Bibliotēkas direktors |
|
Gunārs Birkerts |
Arhitekts |
|
Imants Resnis |
Diriģents |
|
Kristīne Opolais |
Latvijas Nacionālās Operas soliste |
|
Leons Briedis |
dzejnieks |
|
Rēzija Kalniņa |
aktrise |
|
Aina Miezīte |
Kordiriģente |
|
Vaira Dundure |
Valmieras kultūras centra direktore |
|
Agris Skujevskis |
SIA „Saldus Medicīnas centrs” valdes priekšsēdētājs |
|
Vanda Maderniece |
Madonas Valsts ģimnāzijas direktore, Madonas domes deputāte |
|
Vilnis Rantiņš |
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs |
Delna šodien simts lielākajām starptautiskajām būvkompānijām izsūtījusi aicinājumu piedalīties priekšatlases konkursā par LNB ēkas būvniecību
Filed under: Būvniecības objektu uzraudzība, Darbības jomas, LNB uzraudzība
Lai veicinātu iespējami augstu uzņēmēju konkurenci, valsts aģentūra „Jaunie Trīs brāļi” (J3b) pagājušajā nedēļā simts lielākajām starptautiskām būvkompānijām izsūtīja individuālas vēstules ar uzaicinājumu piedalīties priekšatlases konkursā uz Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību. Šodien Delna atbalstīja v/a J3B iniciatīvu, šiem uzņēmumiem izsūtot skaidrojošu vēstuli par īpašo pretkorupcijas praksi un instrumentu klāstu, kuru ievieš politiski atbildīgā Kultūras ministrija un v/a J3b.
Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis komentē: “Ar šo vēstuli Delna vēlas vairot uzticēšanos Latvijas valsts pārvaldes pretkorupcijas centieniem. Starptautiski uzņēmumi Latviju uzskata par ļoti korumpētu valsti un varētu baidīties no negodīgas konkurences. Delnai ir svarīgi parādīt, ka korumpētība nav “latviešu daba”, Latvijas sabiedrība pret to cīnās un īsteno konkrētas iniciatīvas situācijas uzlabošanai”.
Augstu konkurenci Delna cer iedarbināt kā instrumentu savstarpējai uzraudzībai konkurentu starpā un negodīgu rīcības iespēju samazināšanai.
Vēstulē Delna norāda, ka uzņēmumam, kas veiks LNB ēkas būvdarbus, būs jāievēro v/a J3B atklātības un pretkorupcijas politika un jānodrošina sava uzņēmējdarbības atbilstība starptautiski aprobētajiem Transparency International Biznesa principiem kukuļošanas novēršanā. Delna arī informē par anonīmajām trauksmes celšanas iespējām, izmantojot e-pastu j3b@delna.lv.
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
