Latvijas pozitīvā virzība palēninās – tā liecina 2007. gada Korupcijas uztveres indeksa rādītāji
Filed under: KUI - korupcijas uztveres indekss, Transparency International
Publiskotajā Delnas mātes organizācijas – globālās pretkorupcijas kustības Transparency International – starptautiskajā korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvija ir pakāpusies par 0,1 punktu iepretim iepriekšējā gada rādītājiem. Ar kāpumu no 4,7 līdz 4,8 no 10 iespējamiem punktiem Latvijas attīstība indeksā palēninās iepretim pērnā gada straujajam lēcienam par puspunktu. Nav piepildījušās cerības, ka Latvija beidzot varētu pārvarēt globālā kontekstā par apmierinošo vērtēto 5 punktu robežu. Kopējais Latvijas rādītāju pieaugums piecu gadu laikā ir tikai viens punkts, kas ir vērtējams kā zems izaugsmes temps. Ar 51.vietu no 179 pozīcijām Latvija joprojām atrodas pasaules korumpētāko valstu sabiedrībā (2005.gadā Latvija ieņēma 49. vietu pasaulē 163 valstu sarakstā, bet par satraucošiem tiek uzskatīti visi rādītāji zem 5 punktiem). Eiropas Savienībā sliktāki rādītāji ir tikai Grieķijai (4,6), Polijai (4,2), Bulgārijai (4,1) un Rumānijai (3,7). Identisku punktu skaitu kā Latvija ir saņēmusi Lietuva. Igaunija šogad pirmo reizi piedzīvo kritumu indeksā – par 0,2 punktiem (tomēr kopumā ar diviem punktiem piecu gadu laikā tas ir divreiz straujāks kāpums kā Latvijai), zaudējot savas līderpozīcijas par labu Slovēnijai (6,6) jauno ES dalībvalstu vidū. Tomēr Igaunija turpina apsteigt tādas vecās dalībvalstis kā Portugāle, Itālija un Grieķija. Tikmēr Lietuvas pozīcijas nemainās, piecu gadu laikā stagnējot ar 4,8 punktu rādītāju.
Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis, komentējot attīstības tempu mazināšanos norāda, ka “indekss ir strauji noreaģējis uz politiskās gribas trūkuma izpausmēm. Kopš vēlēšanām, kuras pavadīja masīva nelikumīga partiju aģitācijas finansēšana, faktiski ir iestājusies stagnācija pretkorupcijas darbā. Valdība nav virzījusi nevienu nopietnu pretkorupcijas iniciatīvu. Gluži otrādi – tās darbs ir bijis pretējs sabiedrības interesei novērst korupcijas nozieguma izplatību. Drošības iestāžu politiskās ietekmēšanas mēģinājumi, regulāri politiski motivēti uzbrukumi KNAB un ģenerālprokuratūrai, Saeimas pretkorupcijas komisijas likvidēšana un atteikšanās no piedāvājuma rīkot Globālo pretkorupcijas konferenci ir pilnīgi nepareizi signāli Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai.”
Delna atgādina, ka pagājušā gada Latvijas lēciens indeksā par 0,5 punktiem bija liecība tam, starptautiskie eksperti noticēja Latvijas panākumiem un progresam. Tam par pamatu bija partiju finanšu regulējuma sakārtošana, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveide, KNAB un prokuratūras neatkarības nodrošināšana, virkne mazāka mēroga pretkorupcijas pasākumu, kā arī nopietnu krimināllietu uzsākšana par politiskās korupcijas noziegumiem.
Jau sesto gadu Somija (9,4 punkti), kurai šogad ar identisku punktu skaitu pievienojusies Dānija, iegūst vismazāk korumpēto ES valstu titulu, kopā ar Jaunzēlandi šīs valstis veido arī pasaules nekorumpētāko valstu trijotni. Tikmēr Rumānija ar 3,7 punktiem tiek vērtēta kā korumpētākā ES dalībvalsts. Par viskorumpētākajām pasaules valstīm 2007.gadā tiek uzskatītas Somālija (1,4) un šobrīd nemieru pārņemtā Miana, uz kuru vietu ar 1,5 punktiem “konkurē” Irāka, Haiti (1,6), Uzbekistāna un Tonga (1,7). Par pilnīgi korumpētām tiek uzskatītas arī Latvijas kaimiņvalstis Krievija un Baltkrievija ar attiecīgi 2,3 punktiem jeb 143.vietu (2006.gadā – 2,5 121.vieta) un 2,1 punktu jeb 150.vietu (2006.gadā arī 2,1 punkts un 150.vieta) punktiem. Tikmēr mūsu Ziemeļvalstu kaimiņi ir gan Eiropas Savienības, gan pasaules līderi pretkorupcijas jomā. Izcilie rādītāji nav mainījušies arī Zviedrijā (9,3 / 4.) un Norvēģijā (8,7 / 9.).
Fona informācija par KUI
Korupcijas uztveres indekss (KUI) mēģina salīdzināt valstis pēc to korumpētības līmeņa, balstoties korupcijas uztverē profesionālās grupās, kas tieši ir saistītas ar korupcijas riska jomām. Korupcijas līmeni ir gandrīz neiespējami objektīvi novērtēt. Tā kā korupcija ir sabiedriski politiska un krimināla parādība vienlaikus, liela nozīme tās apkarošanā ir sabiedriskajai domai, iedzīvotāju uzticībai valsts pārvaldei un tiesībaizsardzības institūcijām. Tāpēc KUI indeksam nu jau 12 gadus ir liela loma korupcijas izpētē visā pasaulē un tas starptautiski tiek uzskatīts par veiksmīgāko mēģinājumu “objektivizēt” korupcijas problēmu.
Metodoloģija 2007.gadā, aptauju skaits, kļūda
KUI indekss veidojas no dažādām kvalitatīvām aptaujām un pētījumiem, kurus veic starptautiskas pētniecības, informācijas vai politikas analīzes organizācijas. Gada indeksa noteikšanā tiek izmantoti dati no pēdējo trīs gadu pētījumiem. Latvijas 2007.gada KUI vērtējumam ir izmantotas kopā 7 aptaujas, no kurām viena ir notikusi 2006.gadā, bet sešas – 2007.gadā, lai gan to datu avoti daļēji nāk no 2006.gada.
Pielikumā:
Loskutova atstādināšanas veids – politisks spiediens uz KNAB
Filed under: Darbības jomas, KNAB uzraudzība, Politikas uzraudzība
Loskutova atstādināšanas veids – neatkarīgi no lietas būtības – ir vērtējams kā nepieļaujama politiska ietekme uz nozīmīgāko krimināllietu virzību politiskās korupcijas jomā. Tas var arī tikt vērtēts kā mēģinājums ietekmēt KNAB lēmumu partiju priekšvēlēšanu tēriņu izvērtējumā, kuram ir jātiek publiskotam, vēlākais, oktobrī un kas varētu draudēt Tautas partijai pat ar 2 milj. Ls sodu. Kalvīša rīcība ir galējais posms premjera 2006.gada sākumā sāktajā “KNAB apkarošanas politikā”. Delna aicina Latvijas un starptautisko sabiedrību ar bažām un uzmanīgi sekot līdzi turpmākajai valdības politiskajai rīcībai ap tiesībaizsardzības iestādēm mūsu valstī.
Lai novērstu aizdomas par iespējamu valdības atkarību no nelikumīgām interesēm, Kalvītim ir nekavējoties
- sabiedrībai detalizēti jāizskaidro un jāpamato savs lēmums,
- jāizklāsta KNAB vadītāja pārkāpumu būtība, kam ir jābūt iespējamam, ievērojot arī nepieciešamās slepenības normas,
- jāveic salīdzinošs izvērtējums ar citām tiesībaizsardzības iestādēm, kurās Valsts kontrole ir konstatējusi līdzīgus pārkāpumus;
- jāizklāsta sabiedrībai nopietni iemesli, kas liedza pirms lēmuma publiskošanas informēt tā adresātu un noskaidrot KNAB vadības viedokli šajā lietā.
Delna tiekas ar jaunievēlēto Valsts prezidentu V.Zatleru
Filed under: Foto un video, Politikas uzraudzība, Preses relīzes
Valdība atsakās no globālas pretkorupcijas konferences rīkošanas Latvijā nākamgad
Filed under: Pasākumi, Preses relīzes, Pretkorupcijas politika, Transparency International
Šodien globālās pretkorupcijas organizācijas Transparency International sekretariātam Berlīnē un Delnai nosūtītajā vēstulē ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke informē organizācijas, ka “Latvijas Republikas Ministru kabinets ir noraidījis ārlietu ministrijas pieprasījumu 2008.gada valsts budžetā Starptautiskās pretkorupcijas konferences rīkošanai (13 IACC). Kā Jums zināms, Ministru kabinets šobrīd īsteno inflācijas apkarošanas plānu, kas ir licis atlikt virkni mūsu iniciatīvu.”
Premjers Aigars Kalvītis š.g. aprīlī izteica atbalstu 13.Starptautiskās pretkorupcijas konferences (IACC) rīkošanai Latvijā 2008.gadā septembrī. Vasarā ārlietu ministrija apstiprināja, ka virzīs atbilstošu budžeta pieprasījumu 2008.gada budžetā. Transparency International prezidente Hjugeta Labela (Huguette Labelle) šovasar tika izteikusi pateicību Kalvītim par Latvijas valdības izvēli, norādot, ka Kalvīša ielūgums rīkot IACC Latvijā ir “skaidra vēsts starptautiskajai sabiedrībai par Jūsu valdības apņēmību apkarot korupciju. Latvija nešaubīgi dos nozīmīgu ieguldījumu starptautiskajā pretkorupcijas kustībā”.
IACC ir vadošais regulārais pretkorupcijas pasākums pasaulē ar 1200 dalībniekiem no faktiski visām pasaules valstīm. Tādējādi tas būtu bijis pirmais patiesi globālais notikums mūsu valstī.
IACC unikāla īpatnība un priekšrocība ir spēja apvienot vienā forumā valsts un politisko jomu ar biznesa, NVO, mediju un akadēmisko vidi. Konference notiek katrus divus gadus, un 2006.gada novembrī Gvatemalā notikušajā 12.IACC pēc Delnas lūguma IACC Starptautiskā rīcības komiteja lēma lūgt Latvijas valdību atbalstīt šī pasākuma norisi Rīgā.
Konferences iezīmētais vadmotīvs būtu bijis Latvijai tik nozīmīgais enerģētikas temats. Konferences norise Eiropas Savienībā palīdzētu virzīt pretkorupcijas un atklātības iniciatīvas paplašinātās ES līmenī un ļautu Latvijai pozicionēties kā zinošai un aktīvai dalībvalstij. Konference Ziemeļeiropā stiprinātu Latvijas sadarbību ar partneriem Baltijā un Ziemeļvalstīs.
Valdības lēmumu komentē Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis: “Delna apsveic valdības rūpes par inflācijas apkarošanu, tomēr šis lēmums vieš bažas par vēl vienu papildu soli atpakaļ jau tā kopš pērnā gada vēlēšanām stagnējošajā pretkorupcijas politikā. Konference būtu valdības iespēja parādīt Latvijas tautai un plašākai pasaulei, ka tai rūp korupcijas apkarošana. Sabiedrībai ir jāapzinās, ka augsto inflāciju nosaka arī partiju pakļautība politiskajai korupcijai jeb atkarība no šaurām interešu grupām.”
Delna aicina Valsts prezidentu virzīt diskusiju par labu pārvaldību medicīnas aprūpē
Filed under: Darbības jomas, Politikas uzraudzība, Preses relīzes
13.09.2007.
Paziņojums medijiem
Delna ir iesniegusi Valsts prezidentam savus priekšlikumus diskusijai par pārvaldības uzlabošanu veselības aprūpē. Delnas un pieaicinātu ekspertu vēstulē tiek izvirzīti šādi problēmjautājumi:
veselības aprūpes pieejamība, informācijas apmaiņa un caurskatāmība, korupcijas novēršana, profesionālās ētikas standartu veidošana, ārstu un pacientu tiesiska drošība, veselības aprūpes procesa dalībnieku līdzdalības iespējas veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā.
Delna vēstulē atkārtoti norāda uz politiskās gribas un līderības trūkumu, vērtējot to kā cēloni veselības aprūpes strukturālajām problēmām. Delna vēstulē norāda, ka “nepieciešama enerģiska vadība, kas spēj mobilizēt jaunu ideju ieviešanu un sektorā strādājošo līdzdarbību. Jārada pārmaiņu process, par kuru atbildību gatavi uzņemties visas svarīgākās iesaistītās puses. Valsts prezidents var kļūt par nozīmīgu katalizatoru, nodrošinot pārmaiņu virzību, centrālo īstenošanas lomu atstājot Veselības ministrijai. Tās paspārnē varētu darboties īpaša konsultatīvā padome, kas diskutētu un uzraudzītu priekšlikumu ieviešanu.”
Delna vēstulē apstiprina Valsts prezidentam 28.augustā tikšanās laikā doto solījumu sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un Veselības ministriju uzņemties nākamā sabiedriskā foruma rīkošanu par veselības aprūpes pārvaldības uzlabošanu. Foruma mērķis būs panākt veselības aprūpes labas pārvaldības programmatiskas vīzijas izstrādi, iekļaujot iespējami plašas interešu grupas. Forums ir iecerēts oktobra beigās vai novembra sākumā.
Minētā iniciatīva izriet no Delnas padomes un pieaicinātu ekspertu tikšanās ar Valsts prezidentu 28.augustā. Delna maijā kritizēja Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzīšanas procedūru no valdošās koalīcijas puses, kas sabiedrībai deva tikai deviņas dienas, lai vērtētu kandidāta atbilstību amatam. Delna uzskata, ka nelikumīgi maksājumi ārstiem nav savienojami ar labu reputāciju tāpat kā nenomaksāti nodokļi par šādiem ieņēmumiem. Delnas vērtējumā VID ir pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes principu, sniedzot selektīvu vērtējumu par nodokļu nomaksas pienākumu. Tomēr Delna pēc Valsts prezidenta vēlēšanām ir atturējusies vērtēt Valda Zatlera saistības šajā lietā, nogaidot uz piekritīgo valsts iestāžu joprojām notiekošo pārbaužu rezultātiem. Taču Delna atgādina, ka šāda nenoteiktības situācija joprojām apdraud Valsts prezidenta institūciju.
Minēto iemeslu dēļ Delna vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu uzņemties atbildību virzīt veselības aprūpes pārvaldības uzlabošanas iniciatīvu. Tikšanās laikā 28.augustā Delnas pārstāvji guva pārliecību par Valsts prezidenta labo gribu rīkoties un valsts galvas apņemšanos šo atbildību uzņemties. Delna uzskata, ka Valsts prezidentam ir nozīmīga iespēja ar sava amata autoritāti un personisko kompetenci panākt sistēmiskus uzlabojumus veselības aprūpē, kas būtu gan ievērojams ieguvums katram valsts iedzīvotājam, gan ieguldījums Valsts prezidenta institūcijas nostiprināšanā.
В г/а J3b укрепилось понимание антикоррупцио
Filed under: Būvniecības objektu uzraudzība, Darbības jomas, LNB uzraudzība
В государственном агентстве «Новые Три брата» (г/а J3B) укрепилось понимание важности антикоррупционных вопросов в деятельности социально ответственного учреждения, и Агентство должно суметь самостоятельно реализовать политику открытости и антикоррупции. В Агентстве наблюдается прогресс в работе руководства коррупционными рисками Агентства. При выборе поставщиков Агентство тщательно оценивает их возможность выполнять требования антикоррупционной декларации, что является важнейшим составляющим политики открытости и антикоррупции. Все еще в Агентстве не хватает единого и систематического контроля работы поставщиков в антикоррупционной сфере. Коммуникация с общественностью регулярна и охватывает деятельность проектов.
В июне Delna отложило публикацию отчета, предоставив Агентству время упорядочить введение политики открытости и антикоррупции в строительстве национальных культурных зданий. За два месяца Агентство переработало свой Кодекс этики и организаторский план антикоррупционных мероприятий. В течение следующего квартала Агентство должно обеспечить их введение согласно предусмотренному в документах порядку.
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
