Pastāvīgi augsts korupcijas līmenis nabadzīgās valstīs rada “humanitārās katastrofas spirāli”
Uzņēmumu vadības skandālu ietekmē rādītāji
pasliktinās arī turīgajās valstīs
Berlīnē,
2008. gada septembrī
Tādu valstu kā Somālijas un Irākas atrašanās šodien
publicētā starptautiskās protkorupcijas organizācijas Transparency
International 2008. gada Korupcijas uztveres indeksa (KUI) lejas galā
parāda nabadzības, neveiksmīgu institūciju un kukuļu savstarpējo saikni. Tajā pat laikā, vairāku
pārtikušu valstu vērtējuma ievērojama pasliktināšanās 2008. g. KU indeksā liek
secināt, ka arī šajās valstīs uzraudzības mehānismu efektīva darbība ir
apdraudēta.
“Nabadzīgajās valstīs, korupcijas līmenis mēdz būt
dzīvības un nāves jautājums, ja iet runa par iespēju saņemt ārstēšanu slimnīcās
vai tīru dzeramo ūdeni,” komentē Transparency International vadītāja
Igeta Labelle (Huguette Labelle). “Ilgstoši augstie korupcijas un nabadzības
līmeņi, kas vajā daudzu pasaules valstu sabiedrības, rada nebeidzamu
humanitārās katastrofas spirāli, ar ko nedrīkst samierināties. Tajā pat laikā,
satraucoši ir arī tas, ka pat veiksmīgākās valstīs korupcijas apkarošana ir
nevienādā līmenī. Stingrāka attieksme pret korupciju ir nepieciešama it visur.”
2008.
gada rezultāti
2008. gada indekss
atspoguļo korupcijas uztveri 180 valstīs (tikpat daudzās, kā 2007. gadā) skalā
no nulles (ļoti augsts korupcijas līmenis) līdz desmit (ļoti zems korupcijas
līmenis).
Dānija,
Jaunzēlande un Zviedrija ar 9,3 ir visaugstāk novērtētās valstis. Viņām cieši seko Singapūra ar 9,2. Tabulas
lejas galā atrodas Somālija ar 1,0,
un tikai nedaudz tai priekšā – Irāka un Mjanmara ar 1,3, kā arī Haitiar 1,4.
Kaut gan izmaiņas indeksā nemēdz būt straujas, kā
KUI tabulas augšgalā, tā lejas galā atrodas valstis, kurās ir vērojamas
būtiskas izmaiņas. Salīdzinot 2008. gada datus ar iepriekšējā gada datiem,
ievērojami pasliktinājumi jākonstatēt Bulgārijā,
Burundi, Maldīvu salās, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē.
Ievērojami uzlabojumi
pēdējā gada laikā ir veikti Albānijā, Kiprā, Gruzijā, Maurīcijā, Nigērijā,
Omānā, Katārā, Dienvidkorejā, Tongā un Turcijā.
Caurskatāmības
un atbildīguma stiprināšana
Par efektīvas korupcijas apkarošanas
priekšnoteikumu kā turīgajās, tā nagadzīgajās valstīs jāzuskata labi
funkcinējošas valsts institūcijas un spēcīga pilsoniskā sabiedrība. Trūcīgākām
valstīm bieži nākas cīnīties ar korupciju tieslietu sistēmā un neefektīvu
parlamentāro kontroli. Pārtikušajās valstīs nereti parādās privātā sektora
uzraudzības trūkumi, piemēram, saskaroties ar ārvalstu investoru mēģinājumiem
nodrošināt sev dažādus labumus ar kukuļu palīdzību, kā arī vāja finanšu un
kapitāla tirgus uzraudzība.
“Korupcijas līmeņa samazināšana ir iespējama tikai
tad, ja parlaments, tiesībsargājošās iestādes, neatkarīgie ziņu mediji un
dinamiska pilsoniskā sabiedrība katrs dod savu pozitīvo ieguldījumu,” secina Transparency
International vadītāja Labelle. “Ja šie iestādījumi ir vāji, tad korupcija
kļūst nekontrolējama, kas savukārt postoši ietekmē vienkāršo cilvēku dzīvi,
tiesiskumu un vienlīdzību sabiedrībā kopumā.”
Globālā
cīņa par nabadzības izskaušanu krustcelēs
Valstīs, kurās iedzīvotājiem ir zems vidējo
ienākumu līmenis, bīstami augsts korupcijas līmenis apdraud globālo cīņu par
nabadzības izskaušanu, liekot apšaubīt arī ANO Tūkstošgades attīstības mērķusasniegšanu. Saskaņā ar Transparency International 2008. gada Globālā
korupcijas ziņojuma datiem, korupcija nekontrolējamos apmēros sadārdzinās
Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu dzeramā ūdens apgādes un sanitārajā
jomā par 50 miljardiem dolāru (€35 billion), kas atbilst gandrīz pusei no
ikgadējā attīstības palīdzības apjoma.
Tas liek secināt, ka ne tikai jādubulto palīdzības
apjomi trūcīgajām valstīm, kurās liela sabiedrības daļas labklājība ir likta uz
spēles, bet palīdzības sniedzēju pusei jādarbojas mērķtiecīgāk un saskanīgāk,
lai nodrošinātu, ka attīstības sadarbība stiprina valsts pārvaldes un
uzraudzības iestādes, un ka pašas palīdzības plūsmas netiktu negodīgā ceļā
novirzītas.
Šo vēstījumu Transparency International (TI) paudīs
ANO Ģenerālās asamblejas dalībvalstīm, gatavojoties situācijas analīzei Ceļā
uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu 25. septembrī, kā arī,
gatavojoties ANO konferencei par Attīstības finansējuma jautājumiem Dohā,
Katārā, kur tiks pieņemti lēmumi par palīdzības apjomiem.
Pasauas Universitātes (Vācijā) Profesors Johans
Grāfs Lambsdorfs (Prof. Johann Graf Lambsdorff), kurš TI uzdevumā apkopo
indeksa rezultātus, uzsver korupcijas katastrofālās sekas, kā arī ieguvumus,
kādus var dot veiksmīga korupcijas apkarošana: “Pieredze rāda, ka KUI
uzlabošanās par vienu punktu [10 punktu skalā] paaugstina kapitāla plūsmu uz
doto valsti par 0,5 procentiem no IKP, kā arī vidējo algu – apmēram par
4%.”
Kukuļdošana
privātajā sektorā un dubultie standarti
Taču, arī dažās pārtikušās, lielā mērā uz eksportu
orientētu Eiropas valstīs, 2008. gadā ir ievērojami pasliktinājušies KUI
rādītāji. Tas vēlreiz liek apšaubīt valdību apņēmību izlēmīgi vērsties pret
pašmāju uzņēmumu apšaubāmām metodēm ārvalstu tirgu apgūšanā un pārvalībā, kā
arī, mudina kritiski pārvērtēt vairākus iekšpolitikas jautājumus, piemēram, par
naudas ietekmi politikā. Ārvalstu kukuļdevēju skandālu arvien nerimstošais
vilnis parāda pasaules bagātāko valstu nespēju izpildīt savstarpējā atbildīguma
solījumus cīņā pret korupciju.
“Šādi dubultie standarti ir nepieņemami, un tie ir
pretrunā ar starptautisko tiesību principiem,” uzsver Labelle. “Tie graujoši
ietekmē tiesiskumu un sabiedrības uzticību valdībām; turklāt, šāda neizlēmība
liek apšaubīt turīgāko valstu ticamību, kad tās aicina stingrāk vērsties pret
korupciju nabadzīgajās valstīs.” Jau kopš 1999. gada darbojas OECD
Pretkorupcijas konvencija, kas organizācijas dalībvalstu uzņēmumu īstenotu
kukuļdošanu ārzemēs kvalificē kā kriminālnoziegumu, taču sekmes konvencijas
īstenošanā joprojām ir ar visai atšķirīgas.
Un tomēr, likumdošana ir tikai puse no veicamā
darba. Patiesas izmaiņas viesīs tikai visu lielumu uzņēmumu nopietna apņēmība
iesaistīties cīņā pret korupciju.
Visas
sabiedrības līmeņa vienošanās cīņā pret korupciju
Spēcīgākas uzraudzības institūcijas, stingra
likumdošana un izlēmīgs pārvaldes iestāžu darbs nodrošinās korupcijas līmeņa
pazemināšanos, sniegs iespēju visiem sabiedrības locekļiem efektīvāk iesaistīties
sabiedriskajās norisēs, veicinās attīstības mērķu sasniegšanu un ļaus
sabiedrības atstumtajiem locekļiem iegūt augstāku dzīves kvalitāti.
###
Transparency International ir
vadošā pilsoniskās sabiedrības organizācija, kas darbojas visā pasaulē cīņā
pret korupciju.
Sīkāka informācija:
Gypsy Guillén Kaiser
Tel: +49-176-1008-7363
Fax: +49-30-3470 3912
ggkaiser@transparency.org
Jesse Garcia
Tel: +49-30-34 38 20 667
jgarcia@transparency.org
Korupcijas uztveres indekss 2008: Latvijas rezultāts – 5,0. Izaugsme, salīdzinot ar 2007. gadu, – 0,2 punkti
2008. gada Korupcijas uztveres indekss (KUI) Latviju joprojām ierindo to valstu vidū, kurās korupcija ir nopietna problēma. šogad Latvija novērtēta ar pieciem punktiem no 10, kas ir labākais vērtējums. Salīdzinot ar pērno gadu, vērojama izaugsme par 0,2 punktiem.
Detalizētāka informācija un galvenie secinājumi: „Korupcijas uztveres indekss 2008.gadā” (ppt), Inese Voika, Delnas padomes locekle.
Transparency International preses relīze (PDF).
Delna publiskos ikgadējo Korupcijas uztveres indeksu
Filed under: KUI - korupcijas uztveres indekss, Preses relīzes, Transparency International
Rīgā, 2008.gada 19.septembrī
Otrdien, 23.septembrī plkst. 11:00, Aspazijas bulvārī 28, 2.stāvā Eiropas Savienības informācijas centra telpās „Sabiedrība par atklātību – Delna” rīko preses konferenci, kurā paziņos 2008.gada Korupcijas uztveres indeksa rezultātus.
Korupcijas uztveres indeksu reizi gadā publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International, kuras Latvijas nodaļa – Delna – publiskos datus Latvijā vienlaicīgi ar kolēģiem citās pasaules valstīs.
Indekss tiek veidots kopš 1995.gada, mērot korupcijas uztveri 180 pasaules valstīs. Latvija tajā iekļauta jau desmit gadus – kopš 1998.gada.
Indeksā valstis ir sarindotas atkarībā no tā, par cik lielu problēmu katrā valstī tiek uzskatīta korupcija. šis vērtējums izteikts skalā no 1 līdz 10. Latvijas indekss pēdējos gados ir uzlabojies, 2007. gadā sasniedzot 4.8 balles. Tas Latviju ierindo to valstu vidū, kur korupcija joprojām ir nopietna problēma. Eksperti pakāpenisko uzlabojumu pēdējo piecu gadu laikā skaidrojuši ar vispārējo augošo labklājību un pieaugošo uzticību tiesībsargājošām iestādēm, kas cīnās ar korupciju, it īpaši KNAB. Tomēr Eiropas Savienības valstu pulkā Latvija tālu atpaliek no labākajām un atrodas saraksta apakšā.
Indekss 2008.gadā veidots no 13 dažādu starptautisku pētniecības institūciju datiem. Gada indeksa noteikšanā izmantoti dati no pēdējo divu gadu aptaujām.
Sīkāka informācija: Inese Voika, Delnas padomes locekle, mob.tel. 29284707.
Notiks diskusija “KNAB vadītāja izvēle: viedokļu, vēlmju un interešu krustugunīs”
Filed under: Darbības jomas, KNAB uzraudzība, Politikas uzraudzība
Rīgā, 2008.gada 18.septembrī
Sabiedrība par atklātību – Delna organizē diskusiju “KNAB vadītāja izvēle: viedokļu, vēlmju un interešu krustugunīs” pirmdien, 22.septembrī, plkst. 11:00 – 14:00. Diskusijas mērķis ir iezīmēt KNAB priekšnieka atlases procedūras risinājumus un kandidātiem izvirzāmos kritērijus, lai nodrošinātu labākā kandidāta iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā. Diskusijā uzstāsies Tieslietu ministrijas (TM), Ministru prezidenta, ģenerālprokuratūras, KNAB un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Savu dalību ir apstiprinājuši arī vairāki Saeimas deputāti.
Diskusijas gaitā paredzēts izvērtēt TM piedāvāto KNAB priekšnieka atlases kārtību, iepazīties ar iepriekšējā KNAB priekšnieka atlases procedūru pieredzi un noskaidrot, kādām jābūt laba KNAB priekšnieka kvalitātēm un kādai jābūt labai KNAB vadītāja atlases procedūrai.
Pēc iepazīšanās ar TM sagatavoto instrukciju „Kārtība, kādā ierosina ieteikt iecelšanai amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”, Delna nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, aicinot neapstiprināt šo instrukciju. Delna norādīja, ka instrukcijā paredzētais KNAB priekšnieka izraudzīšanas process neatbilst premjera paša iepriekš atbalstītajiem KNAB priekšnieka izvēles principiem, proti, process plānots slepens, tajā nav paredzēta caurskatāma kandidātu salīdzināšana un vērtēšana, atbildība par KNAB priekšnieka amata kandidāta izvēli līdz tā apstiprināšanai valdībā un Saeimā atstāta tikai vienas amatpersonas – premjera – ziņā.
Delna uzskata, ka, ņemot vērā labo reputāciju, ko KNAB iemantojis Latvijas sabiedrībā, kā arī zemo sabiedrības uzticēšanās līmeni koalīcijai, premjeram vajadzētu atteikties no TM izstrādātās KNAB priekšnieka atlases kārtības un, novēršot mākslīgi sašaurināta pretendentu loka noteikšanas risku, KNAB priekšnieku pēc iepriekš definētiem kritērijiem izraudzīties atklātā, caurskatāmā, salīdzināmā un sabiedrībai saprotamā veidā.
Ņemot vērā to, ka oficiāla reakcija uz Delnas pausto kritiku nav sekojusi, Delna organizē publisku diskusiju, kurā ieinteresētajām pusēm būs iespējams izvērtēt TM piedāvāto instrukciju, kā arī definēt kritērijus un procedūras, saskaņā ar kurām veikt atlasi.
Ar šo diskusiju Delna uzsāk Eiropas Komisijas finansētā projekta “KNAB darbības monitoringa projekts” īstenošanu.
Diskusija notiks 22.septembrī, plkst. 11:00, ĪUMSILS zālē, Brīvības ielā 39, 5.stāvā.
Kontaktinformācija:
Aiga Grišāne
Delnas projektu vadītāja
aiga@delna.lv
26399417
Delna aicina ieviest konkursa principu, veicot Rīgas domes darbinieku atlasi vakantajām darba vietām
Filed under: Darbības jomas, Pašvaldību uzraudzība, Pretkorupcijas politika
Rīgā, 2008.gada 11.septembrī
“Sabiedrība par atklātību – Delna” šodien nosūtījusi vēstuli Rīgas mēram J.Birkam, kurā aicina izstrādāt kārtību, kādā amatā pieņemami domes darbinieki. Delna aicina ieviest konkursa principu labāko pretendentu izraudzīšanai, nosakot kandidātiem izvirzāmos kritērijus, tajā skaitā arī kandidātu reputācijas izvērtējumu, jo šie apsvērumi būtiski ietekmē pašvaldības darba efektivitāti un sabiedrības uzticēšanos pašvaldības darbam.
Atbildot uz Delnas vēstuli, kurā Delna lūdza nodrošināt iespēju iepazīties ar O.Burova amatā pieņemšanas lietas materiāliem, kuros tiek norādītas īpašumu departamenta direktora vietniekam izvirzītās prasības un pretendentu atlases kritēriji, kā arī pārējo pretendentu izvērtējums, īpašumu departamenta direktors K.Kavacs norādīja, ka normatīvie akti neparedz prasību īpašuma departamenta darbinieku atlasi veikt, izsludinot pretendentu konkursu uz vakantajām darba vietām.
Savā atbildes vēstulē K.Kavacs norāda, ka “lēmums par O.Burova apstiprināšanu īpašumu departamenta vietnieka amatā balstīts uz viņa profesionālajām zināšanām un pieredzi pašvaldības darbā (īpašumu pārvaldīšanas jomā)”.
Delna uzskata, ka nepastāvot precīzam regulējumam attiecībā uz pretendentu atlasi vakantajām darba vietām, netiek nodrošināta efektīva personālpolitika, kas pieļauj darbinieku pieņemšanu nevis pēc profesionālajiem rādītājiem, bet gan citiem apsvērumiem. Tāpat netiek novērstas situācijas, kad amatā tiek pieņemtas personas, kurām ir apšaubāma reputācija, kas var būtiski ietekmēt Rīgas domes tēlu. Delna uzskata, ka skaidri personālpolitikas principi veicinās Rīgas domes darbības efektivitāti, kā arī var mazināt korupcijas riskus pašvaldības darbā.
Tieslietu ministrijas sagatavotā instrukcija pieļauj slepenu un politiski motivētu KNAB priekšnieka izvēles kārtību
Filed under: Darbības jomas, KNAB uzraudzība, Politikas uzraudzība
Rīgā, 2008. gada 1. septembrī
Pēc iepazīšanās ar Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto instrukciju „Kārtība, kādā ierosina ieteikt iecelšanai amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”, Sabiedrība par atklātību Delna nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Ivaram Godmanim, aicinot neapstiprināt šo instrukciju, jo tajā paredzētais KNAB priekšnieka izraudzīšanas process neatbilst premjera paša iepriekš atbalstītajiem KNAB priekšnieka izvēles principiem, process plānots slepens, tajā nav paredzēta caurskatāma kandidātu salīdzināšana un vērtēšana, atbildība par KNAB priekšnieka amata kandidāta izvēli līdz tā apstiprināšanai valdībā un Saeimā atstāta tikai vienas amatpersonas – premjera – ziņā.
Saskaņā ar TM sagatavoto instrukciju, lai gan Ministru prezidents var uzrunāt vairākus kandidātus, viņš faktiski var aicināt pretendēt tikai vienu KNAB priekšnieka amata kandidātu, izslēdzot jebkuru citu, kurš vēlētos kandidēt. Vienīgie kritēriji, kuriem šim kandidātam jāatbilst, ir KNAB likumā noteiktie – Latvijas pilsonība, latviešu un divu svešvalodu zināšanas, augstākā izglītība un pieredze, spēja saņemt pielaidi valsts noslēpumam un tas, ka persona nav bijusi sodīta un nav sadarbojusies ar bijušās PSRS vai Latvijas PSR drošības komitejām. Instrukcija paredz, ka premjers lūdz kandidātu izvērtēt Nacionālajai drošības padomei un ģenerālprokuroram, uzklausa to viedokļus un Ministru kabineta sēdē rosina jautājumu par kandidāta ieteikšanu Saeimai. No instrukcijas nav saprotams, vai gadījumā, ja, piemēram, ģenerālprokuroram rodas iebildumi pret kandidātu, premjeram šis viedoklis jāņem vērā.
Šāda kandidāta izvēle neatbilst premjera iepriekš paustajam, ka KNAB priekšnieka amata kandidātam jāgūst ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja un Augstākās tiesas atbalsts, ka viedoklis par izvirzīto kandidātu lūdzams arī Valsts kontrolei un Tiesībsargam. Tāpat instrukcija neatspoguļo premjera agrāk pausto, ka uz KNAB priekšnieka amatu izsludināma kandidātu pieteikšanās. No esošās instrukcijas arī nav skaidrs, kādā veidā tiks izvērtēta kandidāta reputācija, ko premjers Ivars Godmanis agrāk izvirzījis par būtisku KNAB priekšnieka amata kandidātu vērtēšanas kritēriju.
Nozīmīga loma KNAB priekšnieka kandidāta vērtēšanā instrukcijā ierādīta Nacionālajai drošības padomei, kuras sastāvā ir prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs un Satversmes aizsardzības biroja direktors. Tādejādi, KNAB priekšnieka amata kandidātus izvērtēs politiskas, valdošajai koalīcijai piederošas amatpersonas un pēc būtības nav paredzēts, ka, saskaņā ar valsts prezidenta Valda Zatlera teikto, „kandidāts jāizraugās caurspīdīgā, sabiedrībai saprotamā procesā”. Diskusiju par KNAB amata pretendentu nevarēs novērot ne mediji, ne pilsoniskā sabiedrība, jo Nacionālās drošības padomes sēdes ir slēgtas un to diskusijas ir valsts noslēpums. Tādējādi KNAB priekšnieks tiktu izraudzīts slepeni un par izvirzīto kandidātu sabiedrība, iespējams, uzzinātu tikai pēc tam, kad tas jau būtu apstiprināts valdībā.
Delna atgādina, ka saskaņā ar Nacionālās drošības padomes uzdevumiem, tā saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu valsts politiku nacionālās drošības jomā, izskata likumā noteiktos ar nacionālo drošību saistītos plānus un koncepcijas. Tās uzdevumos nav labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumi, kuri, kā premjers Ivars Godmanis jau agrāk ir norādījis, ir Valsts kontroles, Tiesībsarga, ģenerālprokurora un tiesu kompetencē.
Delna uzskata, ka, ņemot vērā labo reputāciju, ko KNAB iemantojis Latvijas sabiedrībā, kā arī zemo sabiedrības uzticēšanās līmeni valdošajai koalīcijai, premjeram vajadzētu atteikties no TM izstrādātās KNAB priekšnieka atlases kārtības un KNAB priekšnieku pēc iepriekš definētiem kritērijiem izraudzīties atklātā, caurskatāmā, salīdzināmā un sabiedrībai saprotamā veidā.
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
