Ķekavā ar teritorijas plānojuma grozījumiem tiek realizētas atsevišķu personu intereses
Filed under: Darbības jomas, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2008.gada 30.oktobrī
Ķekavas pagasta pašvaldības pagaidu administrācija 2008.gada 22.oktobrī apstiprināja Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumus, kas paredz priviliģētā kārtā mainīt teritorijas atļauto izmantošanu no lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas uz mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju atsevišķas personas zemesgabalam. Zemesgabals iepriekš zināms kā dzīvojamo māju ciemata “Vāverītes” teritorija, kuram apstiprināto detālplānojumu 2005.gada 6.oktobrī apturēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, atzīstot to par prettiesisku. Nevienam citam privātpersonas zemesgabalam netika izvērtēta iespēja mainīt atļauto izmantošanu no lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas uz dzīvojamās apbūves teritoriju.
Ar Ķekavas pagasta pašvaldības pagaidu administrācijas 2008.gada 6.jūnija lēmumu tika uzsākta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma 2003.-2015.gadam grozījumu izstrāde. Darba uzdevumā tika norādīts, ka grozījumu mērķis ir noteikt izmantošanu teritorijām, kas saistītas ar publisko interešu nodrošināšanu (nacionālas nozīmes transporta koridora plānošanu, rūpnieciskas apbūves teritoriju noteikšanu u.tml.). Minētais darba uzdevums neparedzēja veikt izmaiņas noteiktiem privātpersonām piederošiem zemesgabaliem saistībā ar dzīvojamo apbūvi.
2008.gada 28.augustā pēc tam, kad jau tika pieņemts lēmums par pirmās redakcijas sabiedriskās apspriešanas uzsākšanu un atzinumu saņemšanu, Ķekavas pagasta pašvaldības pagaidu administrācija pieņēma lēmumu izdarīt grozījumus darba uzdevumā un noteikt teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu arī atsevišķas privātpersonas zemesgabalam (dzīvojamam ciematam “Vāverītes”).
Ķekavas pagasta pašvaldības pagaidu administrācijas rīcība ir uzskatāma par prettiesisku šādu apstākļu dēļ:
- Pirmkārt, teritorijas plānojuma izstrādē, virzot atsevišķu privātpersonu intereses, tiek būtiski pārkāpti Teritorijas plānošanas likumā nostiprinātie teritorijas plānošanas principi un tiesiskās vienlīdzības princips, ignorējot normatīvajos aktos noteikto plānojumu izstrādes procesu un sabiedrības intereses. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi. Tāpat Satversmes tiesa ir norādījusi, ka teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas maiņa no “dabas pamatnes” uz citu plānoto (atļauto) izmantošanu, kas pieļauj apbūvi un būtiski ietekmē vidi nepieciešams būtisks pamatojums, un vietējās pašvaldības rīcība bez šāda pamatojuma ierobežo Satversmes 115.pantā noteiktās pamattiesības.
- Otrkārt, zemesgabala izmantošanas maiņa minētajai teritorijai no lauksaimniecības zemes uz mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju neatbilst Rīgas reģiona plānojuma vadlīnijām, kuras Ķekavas pagasta pašvaldības pagaidu administrācijai ir jāievēro, vadoties no Teritorijas plānošanas likuma 6.panta septītās daļas, kas paredz, ka izstrādājot zemāka līmeņa teritorijas plānojumu, ievēro spēkā esošo augstāka līmeņa teritorijas plānojumu. Rīgas reģiona plānojuma vadlīnijas 1.2.3.nodaļas 3.punkts paredz, ka teritoriju plānojumos jāparedz pasākumus, kas novērš jaunas pilsētu atlūzu apbūves – mājokļu ciematu/ciemu un atsevišķi izvietotu ražošanas ēku attīstīšanu. Taču Ķekavas pagasta pašvaldības pagaidu administrācijas rīcība, mainot teritorijas atļauto izmantošanu no lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas uz mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju, ir pretēja minētajam nosacījumam.
Kontaktinformācija:
Kristaps Markovskis
29588908
kristaps.markovskis@delna.lv
KUI 2008
Piezīmes
Sīkāks apraksts par KUI 2008 aprēķināšanā izmantoto metodoloģiju ir pieejams: www.transparency.org
KUI vērtējums: norāda uz uzņēmēju un analītiķu kopumā uztvertās korupcijas pakāpi valstī un sniedzas amplitūdā no 10 (korupcijas nav nemaz) un 0 (absolūti korumpēta valsts)
Izmantotās aptaujas: atspoguļo KUI aprēķināšanā izmantoto aptauju un novērtējumu skaitu katrai valstij. Katrai valstij tika prasīti vismaz 3 avoti, lai tā tiktu iekļauta KUI.
Vērtējumu amplitūda: parāda augstāko un zemāko vērtējumu no avotu puses.
Uzticamības intervāls: parāda KUI rezultātu iespējamās vērtības amplitūdu. Tas atspoguļo, kā valsts rezultāts var atšķirties atkarībā no mērījumu precizitātes.
No 1. oktobra Delnas direktores amata pienākumus ir sākusi pildīt Laura Miķelsone
Rīgā, 2008.gada 27.oktobrī
Līdz šim Laura Miķelsone ir līdzdarbojusies vairāku jaunu uzņēmumu veidošanā, strādājusi par organizāciju konsultanti SIA Spring Valley, kā arī Ekonomikas ministrijā ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamentā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas nodaļas vadītāju. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu starptautiskajās attiecībās Vorikas universitātē Lielbritānijā, kā arī absolvējusi Rīgas Ekonomikas augstskolu.
“Es pieņēmu Delnas direktores amata izaicinājumu, jo novērtēju lomu, ko Delna ir spēlējusi Latvijas sabiedrībā, veicinot demokrātisku attīstību visos līmeņos. Desmit gadu pastāvēšanas laikā, Delna ir kļuvusi par vienu no vadošajām nevalstiskām organizācijām Latvijā, kas kompetenti rada un aizstāv pretkorupcijas un valsts demokrātiskas pārvaldes iniciatīvas. Noteiktos laika brīžos Delna ir arī kalpojusi kā platforma sabiedriskās domas paušanai. Par spīti šaubu un neuzticības mākoņiem, kas tiek apzināti veidoti ap Delnu, es ceru, Delna būs ilgtspējīga un Latvijas sabiedrībā novērtēta nevalstiskā organizācija”.
Pēc tam, kad Roberts Putnis pēc četru gadu darba atstāja padomes priekšsēdētāja amatu, 2008. gada martā kopsapulce mainīja Delnas vadības struktūru, nodalot padomes priekšsēdētāja un direktora amatus. Par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Lolitu Čigāni.
“Patiesi priecājos, ka Laura ir pievienojusies Delnas komandai, viņas izglītība un iepriekšējā darba pieredze nodrošina jaunu, svaigu skatījumu uz Delnas lomu sabiedrībā un darbības jomām, kā arī ļauj veidot efektīvu un ilgtspējīgu organizāciju, lai veiktu ļoti svarīgo sabiedrības interešu aizstāvības un demokrātisko vērtību veicināšanas darbu,” L.Čigāne komentēja izmaiņas Delnas vadībā.
Sabiedrība par atklātību – Delna ir sabiedriskā labuma biedrība, kas kopš 1998. gada darbojas labas pārvaldības un pretkorupcijas jomā. Delna ir starptautiskās organizācijas Transparency International Latvijas nodaļa.
Pieņemot lēmumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta reorganizāciju, nav veikts reorganizācijas modeļa lietderības un efektivitātes izvērtējums
Rīgā, 2008.gada 21.oktobrī
Delna šodien Rīgas mēram nosūtīja sagatavoto atzinumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (RD PAD) reorganizāciju. Atzinumā Delna secina, ka pirms lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas, nav veikts reorganizācijas modeļa lietderības izvērtējums, kurā būtu analizēts, kādā veidā reorganizācija uzlabos abu atdalīto institūciju darbu. Nav saprotams, kādā veidā reorganizācija mazinās korupcijas riskus un kā tiks sasniegti reorganizācijas mērķi – uzlabota Pilsētas attīstības departamenta un atdalītās Būvvaldes darbības efektivitāte un kvalitāte. Reorganizācija izmaksās aptuveni 1.3 milj. latu, taču nav atrodams dokuments, kurā tiktu skaidrots, kādi ir rezultatīvie rādītāji, kurus atdalītās institūcijas vēlas sasniegt un kurus nav iespējams īstenot pie esošās kārtības.
Delna uzskata, ka Pilsētas attīstības departamenta reorganizācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu būvniecības procesa nošķiršanu no pilsētas plānošanas un novērstu tā radītos korupcijas riskus. Taču izstrādātais reorganizācijas modelis nenodrošina teritorijas plānošanas procesa un būvniecības procesa pietiekamu neatkarību. Bez tam, nav izvērtēti un pamatoti reorganizācijas modeļa plusi, mīnusi un iespējamie riski.
Delna norāda, ka, neskatoties uz veikto reorganizāciju, Būvvalde paliek Pilsētas attīstības departamenta uzraudzībā, kas nenodrošina Būvvaldes neatkarību no Departamenta. Delna uzskata, ka pieņemot lēmumu par reorganizāciju, nav izvērtēts, kā nodrošināt maksimāli neatkarīgāku būvinspektoru darbu. Tāpat Delna norāda, ka reorganizācija tiešā veidā nemazina tos korupcijas riskus, ko identificējis gan Pilsētas attīstības departaments savā Pretkorupcijas pasākumu plānā, gan arī Ernst & Young pētījumā “Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta korupcijas risku identificēšana, novērtējums un ieteikumi augsti novērtēto risku mazināšanai”
Kontaktinformācija:
Kristaps Markovskis
29588908; kristaps.markovskis@delna.lv
DELNA: KNAB priekšnieka amatam meklē politiski pieņemamu kandidātu
Filed under: Darbības jomas, KNAB uzraudzība, Politikas uzraudzība
Rīgā, 2008.gada 21.oktobrī
Delna uzskata, ka šodien Ministru kabineta sēdē atbalstītā KNAB priekšnieka atlases kārtība lemšanu atstāj pilnībā politiķu ziņā, radot iespējas izvēlēties politiski ietekmējamu kandidātu. Kārtība nenodrošina KNAB priekšnieka atlases atklātumu, caurskatāmību, kā arī pretendentu līdztiesību atlases procesā.
Instrukcija paredz, ka Ministru prezidents, pēc Nacionālās drošības padomes lēmuma uzklausīšanas, valdībā apstiprināšanai virzīs tikai vienu pretendentu. Delna uzskata, ka tādējādi faktiski pretendenta izraudzīšanās atkarīga no Ministru prezidenta Ivara Godmaņa, neraugoties uz to, ka KNAB pašlaik turpina izmeklēšanu, lai rastu risinājumu Ministru prezidenta pārstāvētās LPP/LC apvienības saukšanai pie atbildības par priekšvēlēšanu tēriņu pārsniegšanu.
Paredzētā kārtība nerada paļāvību, ka atlase būs pamatota ar pretendentu profesionalitāti. ģenerālprokurora, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes aizsardzības biroja direktora iesaisti instrukcija padara par formalitāti, jo nenosaka, ko un kā minētās amatpersonas vērtēs un kādas būs viedokļa juridiskās sekas. Instrukcija arī patvaļīgi paplašina Nacionālās drošības padomes kompetenci ar KNAB priekšnieku pretendentu izvērtēšanu.
Pretendentu izvērtēšana Nacionālās drošības padomes sēdē ir neatbilstoša Nacionālās drošības likumā noteiktajai NDP kompetencei, kas likumā noteikta ļoti precīzi. Turklāt tā rada papildus apdraudējumu procedūras atklātībai un objektivitātei, jo Padomes sastāvā vairākumā ir koalīcijas partiju pārstāvji, par kuru partiju finansēšanas pārkāpumiem lēmis vai turpina izmeklēšanu KNAB. Turklāt, pat, ja tiktu novērsta pretruna ar likumu, to grozot, slēgtas NDP sēdes gadījumā sabiedrības iespēja iepazīties ar argumentāciju būtu ierobežota.
“Godmanis nav pildījis savu solījumu nodrošināt procesa atklātību un saprotamību. Tā vietā, lai izvēlētos jau vairākkārt sekmīgi izmantotu KNAB priekšnieka atlases procedūru, trīs mēnešu laikā viņš pēc koalīcijas pasūtījuma ir „izgudrojis divriteni”, kurš ir brāķis. Lai arī instrukcija paredz iespēju pieteikties jebkuram interesentam un publisku kandidātu izskatīšanu Ministru kabinetā, turpmākā atlases kārtība ir ideāli piemērota politiska ielikteņa virzīšanai amatā,” komentē Delnas padomes locekle Inese Voika.
Kontaktinformācija:
Aiga Grišāne
26399417
aiga [at] delna.lv
Delna aicina pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus uz diskusiju “Līdzdalība pašvaldības teritorijas plānošanā” Jēkabpilī, 2008.gada 22.oktobrī plkst.10:00
Filed under: Darbības jomas, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2008.gada 21.oktobrī
Biedrība “Sabiedrība par atklātību Delna” sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību 2008.gada 22.oktobrī no plkst. 10.00 līdz plkst. 13.00 Jēkabpils pilsētas tautas namā, Vecpilsētas laukumā 3, rīko diskusiju “Līdzdalība pašvaldības teritorijas plānošanā”.
Diskusijas mērķis ir veicināt efektīvāku sabiedrības iesaisti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādē un diskutēt par teritorijas plānojumu izstrādes problēmām. Diskusijas laikā tiks prezentēta arī Delnas jaunā rokasgrāmata: “Līdzdalība pašvaldības teritorijas plānošanā”. Grāmatā ir analizēts teritorijas plānojuma izstrādes process un sniegti ieteikumi, kā uzlabot sabiedrības līdzdalības efektivitāti.
Diskusijā aicināti piedalīties pašvaldību un nevalstisko institūciju pārstāvji. Tā tiks atklāta plkst. 10.00. Tam sekos Delnas rokasgrāmatas “Līdzdalība pašvaldības teritorijas plānošanā” prezentācija un diskusija divu stundu garumā par teritorijas plānojumu izstrādes normatīvo regulējumu, sabiedrības iesaisti, sabiedrības viedokļu izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu.
Kontaktinformācija:
Kristaps Markovskis
29588908
kristaps.markovskis@delna.lv
Delna aicina Godmani skaidrot neatbildētos jautājumus par KNAB priekšnieka atlases kārtību
Filed under: Darbības jomas, KNAB uzraudzība, Politikas uzraudzība
Rīgā, 2008.gada 20.oktobrī
Delna uzskata, ka Ministru prezidenta Ivara Godmaņa š.g. 14.oktobra Ministru kabineta sēdē piedāvātā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atlases kārtība lemšanu atstāj pilnībā politiķu ziņā, radot aizdomas par politiski ietekmējama kandidāta izvēli. Kārtība nenodrošina KNAB priekšnieka atlases atklātumu, caurskatāmību, kā arī pretendentu līdztiesību atlases procesā.
Paredzētā kārtība nerada paļāvību, ka atlase būs pamatota ar pretendentu profesionalitāti, nevis politisku lojalitāti. Savukārt, ģenerālprokurora, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes aizsardzības biroja direktora iesaisti kārtība padara par fikciju, jo nenosaka, ko un kā minētās amatpersonas vērtēs un kādas būs viedokļa juridiskās sekas. Vienlaikus paredzēts pārkāpt Nacionālās drošības likumu, patvaļīgi paplašinot Nacionālās drošības padomes kompetenci ar KNAB priekšnieku pretendentu izvērtēšanu.
Lai saprastu Ministru prezidenta motivāciju, nosakot šādu kārtību, šodien Delna nosūtija atklātu vēstuli Ivaram Godmanim, lūdzot sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kādā veidā Ministru kabinets izveidos Jūsu 14.oktobra Ministru kabineta sēdē minēto saīsināto kandidātu sarakstu? Proti, kādā veidā Ministru kabinetā notiks kandidātu vērtēšana un salīdzināšana – vai tiks liktas atzīmes, ministri balsos pēc principa, kuru pazīst vai nepazīst personīgi, vai kā citādāk?
- Kādā veidā tiks vērtēts ģenerālprokurora, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un SAB direktora viedoklis, īpaši gadījumos, ja šis viedoklis atšķirsies no Ministru kabineta locekļu viedokļa?
- Kāpēc KNAB priekšnieka kandidātus jāvērtē NDP, kura sastāv no valsts prezidenta un partiju pārstāvjiem? KNAB nav drošības iestāde. Nacionālās drošības likuma 20.pants nosaka NDP kompetenci un KNAB priekšnieka pretendentu izvērtēšanu neparedz. NDP nav dotas tiesības izskatīt savās sēdēs jebkuru jautājumu. Tādejādi, instrukcijā paredzētais, ka NDP vērtē KNAB priekšnieka kandidātu, ir pretrunā ar likumu.
- Tomēr, gadījumā, ja ar likumu tiks paplašināta NDP kompetence, pēc kādiem kritērijiem, Jūsuprāt, NDP vajadzētu izvēlēsies kandidātu vai kandidātus, ko ieteikt Ministru kabinetam virzīt uz Saeimu? Vai sēdei vajadzētu būt atklātai vai slēgtai? Vai Ministru kabinets ņems NDP viedokli vērā kā obligātu?
- Jūs esat vairākkārt uzsvēris, ka KNAB darbinieki nedrīkstētu piedalīties konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, jo vēl turpinās izmeklēšana saistībā ar nozagto naudu. Vai LPP/LC pārstāvji drīkst piedalīties KNAB priekšnieka izraudzīšanās procesā, ja KNAB joprojām turpina izmeklēšanu saistībā ar priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumiem?
Pielikumā: Atklātā vēstule Ministru prezidentam Ivaram Godmanim
Kontaktinformācija:
Aiga Grišāne
26399417
aiga [at] delna.lv
Delna turpinās Rīgas domes Pretkorupcijas pasākumu plānu izvērtēšanu un plānu ieviešanas uzraudzību neatkarīgi no RD lēmuma par līdzfinansējumu
Filed under: Darbības jomas, Pašvaldību uzraudzība, Preses relīzes, Pretkorupcijas politika
Rīgā, 2008.gada 13.oktobrī
“Sabiedrība par atklātību – Delna” informē, ka ar Nīderlandes vēstniecības atbalstu ir uzsākusi projektu, kurā izvērtē trīs Rīgas domes (RD) departamentu Pretkorupcijas pasākumu plānus un uzrauga to ieviešanu. Galīgais lēmums par Rīgas domes līdzfinansējuma piešķīrumu, iespējams, tiks pieņemts šonedēļ, kad par to varētu lemt RD Finanšu un administratīvo lietu komiteja. Neatkarīgi no Rīgas domes lēmuma, Delna turpinās uzsākto projektu, līdzfinansējuma piešķīrums ietekmēs vienīgi pētījuma apjomu.
Līdz ar vairākiem korupcijas skandāliem, Rīgas dome vasaras sākumā ir nākusi ar sadarbības iniciatīvu pretkorupcijas politikas ieviešanā. Pamatojoties uz RD izteikto vēlmi sadarboties, Delna sagatavoja projekta pieteikumu par plašāku sabiedrisko uzraudzību pretkorupcijas politikas veidošanā, vienlaikus meklējot tam finansiālu segumu. Projektu atbalstīja Nīderlandes vēstniecība ar aicinājumu tam piesaistīt līdzfinansējumu. šādu līdzfinansējuma piedāvājumu Delna izteica Rīgas domei, konkrēti Pretkorupcijas komisijai, kura 23.septembrī to atbalstīja. Galīgo lēmumu par finansējuma piešķīrumu pieņems RD Finanšu un administratīvo lietu komiteja. Delnas iesniegtais līdzfinansējuma pieprasījums Rīgas domei ir 6672 Ls.
Delnas projekta mērķis ir veicināt korupcijas novēršanu pašvaldībā un nodrošināt pretkorupcijas politikas ieviešanas sabiedrisko uzraudzību. Pētījumā Delna izvērtēs trīs departamentu – Pilsētas attīstības departamenta, īpašuma departamenta un Labklājības departamenta izstrādātos Pretkorupcijas pasākumu plānus un tajos ietvertos korupcijas riskus. Delna arī uzraudzīs šo plānu ieviešanu, lai veicinātu Rīgas pilsētas pašvaldības struktūrvienības mērķtiecīgāk pievērsties korupcijas novēršanas pasākumiem. šie departamenti tika izvēlēti līdz šim atklāto korupcijas gadījumu dēļ, kas ir radījis pamatotu sabiedrības interesi par to, vai departamentos ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai šādus gadījumus novērstu nākotnē. Rīgas domes līdzfinansējums ļaus veikt plašāku darbinieku anketēšanu un attiecīgo departamentu pakalpojumu saņēmēju intervijas. Delna līdz šim ir piedalījusies RD Pretkorupcijas komisijas darbā kā sabiedriskais novērotājs, līdzdarbojusies Rīgas domes ētikas kodeksa izstrādē, kā arī vienojusies ar visiem minētajiem departamentiem par sadarbību projekta īstenošanā.
Pētījuma ietvaros Delna sagatavos rekomendācijas, kas būs noderīgs informācijas avots ne vien citiem Rīgas domes departamentiem, bet arī vairumam Latvijas pašvaldību, kurās nav izstrādāta korupcijas novēršanas politika un kurām tas būs aktuāls jautājums nākotnē.
Plašākai informācijai par Delnas projektu: liga.stafecka @ delna.lv vai +371 67285585
Delna aicina Godmani nepieļaut politiska ielikteņa virzīšanu KNAB priekšnieka amatā
Filed under: Darbības jomas, KNAB uzraudzība, Politikas uzraudzība
Rīgā, 2008.gada 9.oktobrī
Kā saprotams no Ministru prezidenta Ivara Godmaņa publiskās retorikas, Tieslietu ministrijas (TM) instrukcija, ko saskaņošanas sanāksmē 25.septembrī neatbalstīja Delna, Providus un ģenerālprokuratūra, nākamnedēļ tiks skatīta Ministru kabinetā. Delna šodien atkārtoti nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, aicinot Ministru kabinetā neapstiprināt TM sagatavoto instrukciju.
Delna uzskata, ka, ņemot vērā labo reputāciju, ko KNAB iemantojis Latvijas sabiedrībā, kā arī zemo sabiedrības uzticēšanās līmeni valdošajai koalīcijai, KNAB priekšnieku vajadzētu izraudzīties atklātā konkursā, kas paredz atvērtu kandidātu pieteikšanos un uz vienotiem atlases kritērijiem balstītu pretendentu izvērtēšanu, ko veic profesionāļu komisija. Konkursa vērtēšanas komisijā jāiekļauj citu neatkarīgas uzraudzības vai kontroles tipa iestāžu, piemēram, Valsts kontroles, Tiesībsarga, ģenerālprokuratūras pārstāvji. Lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību kandidātu izraudzīšanas procesā, šajā darbā kā novērotāji būtu pieaicināmi arī KNAB sabiedriski konsultatīvās padomes un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Delna norāda, ka, kaut gan KNAB šobrīd atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, KNAB funkcijas vistiešākajā veidā ir saistītas ar politisku amatpersonu darbības uzraudzību. Tādēļ iecelšanas procesam ir jābūt tādam, kas mazinātu jebkādas aizdomas par priekšnieka politisko ietekmējamību, un argumentētam vienīgi ar personas profesionālajām kvalifikācijām. Gadījumā, ja Ministru prezidents vienpersoniski pieņem lēmumu, kuru personu izvirzīt, rodas pamatotas šaubas par objektivitāti un potenciālo interešu konfliktu, jo KNAB pašlaik turpina izmeklēšanu, lai rastu risinājumu LPP/LC apvienības saukšanai pie atbildības par priekšvēlēšanu tēriņu pārsniegšanu. Tā paša iemesla dēļ, ka KNAB uzrauga partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas likumību, nav pieļaujama situācija, ka KNAB vadītāja kandidātu vērtēšanas komisijā būtu pārstāvēti tikai Saeimas vairākuma koalīcijas, Ministru kabineta un tam padoto iestāžu pārstāvji.
Ministru prezidents Ivars Godmanis 8.oktobrī Latvijas Radio raidījumā “Krustpunkti” uzsvēra, ka pats uzņemas atbildību virzīt KNAB priekšnieka kandidātus un, ka iebilst pret pretendentu vērtēšanas komisijas izveidi. šāda nostāja ir pretrunā ar paša Ministru prezidenta nostāju vēl šī gada jūnijā. Tad Ministru prezidenta viedoklis bija, ka labākais veids, kā izraudzīties kandidātu, būtu izveidot profesionāļu komisiju. Sākotnēji Godmanis arī iestājās par atklāta konkursa rīkošanu un pat sagatavoja likumprojektu, kas paredzēja grozīt KNAB likumu. Grozījumi noteiktu, ka izsludināms atklāts konkurss uz KNAB priekšnieka amatu un pretendentus vērtē Ministru kabineta izveidota komisija. Pret šo likumprojektu 1.jūlija Ministru kabineta sēdē asi iebilda vairāki ministri un Ministru prezidents mainīja savu viedokli par atklāta konkursa nepieciešamību.
Turklāt, paziņojums, ka Ministru prezidents pats uzņemas virzīt vairākus kandidātus KNAB priekšnieka amatam, ir arī pretrunā ar TM gatavotās instrukcijas pēdējo versiju. Minētā instrukcija paredz, ka “Ministru prezidents var ierosināt izskatīt Ministru kabinetā jautājumu ieteikt iecelšanai amatā KNAB priekšnieku, pamatojoties uz Nacionālās drošības padomes sēdē pieņemto lēmumu par viena pretendenta ieteikšanu, kuram ir laba reputācija; pieredze izmeklētāja vai procesa virzītāja darbībā; saņemta atļauja darbam ar valsts noslēpumu vai ir zināšanas operatīvās darbības organizēšanā; iestādes vadītāja vai iestādes vadītāja vietnieka prasmes”.
Ministru prezidenta Ivara Godmaņa rīcība, nesniedzot skaidru atbildi par KNAB priekšnieka iecelšanas procedūru, vienlaicīgi, norādot, ka tas nebūs atklāts konkurss un, ka netiks veidota profesionāļu komisija, liek domāt, ka ekspertu un profesionāļu viedoklis premjeru neinteresē un tiek meklēts risinājums, kā procedūru pieskaņot jau atrastam kandidātam. Lai gan Ministru prezidenta padomnieks Eduards Ikvilds Delnas 22.septembrī organizētajā diskusijā “KNAB vadītāja izvēle: viedokļu, vēlmju un interešu krustugunīs” apgalvoja, ka TM sagatavotais instrukcijas projekts ir grozāms un sabiedrības un ekspertu viedoklis tiks uzklausīts, faktiski tas nav noticis. To pierāda arī tas, ka Ministru prezidents nav uzskatījis par nepieciešamu atspēkot publiski paustos argumentus par atklāta konkursa nepieciešamību, kā arī pamatot viņa nosauktos kritērijus. Turklāt lēmuma pieņemšana pašreizējā instrukcijas variantā paredzēta Nacionālās drošības padomē, kurā vairākumā ir koalīcijas partiju pārstāvji un sēdes ir slēgtas. Līdz ar to sabiedrībai nebūs iespējams iepazīties ar argumentāciju.
Delna aicina organizēt atklātu konkursu, nepieciešamības gadījumā, izdarot grozījumus normatīvajos aktos. Lai tiesiski atrisinātu iespēju rīkot atklātu konkursu un izveidot profesionālu konkursa komisiju, iespējams izvēlēties vairākus risinājumus.
Pirmkārt, iespējams izdarīt grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, paredzot pretendentam izvirzāmos profesionālos kritērijus un atlases kārtību likumā.
Otrkārt, iespējams grozīt KNAB likumu, paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam KNAB priekšnieka atlases kārtības regulēšanai Ministru kabineta noteikumos. Par šo variantu kā efektīvāko vienojās arī 25.septembra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē, kurā bija pārstāvēta Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija, ģenerālprokuratūra, Delna un Providus.
Treškārt, iespējams piemērot spēkā esošo likuma redakciju, ievērojot tiesību principus, kas raksturīgi Latvijai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij un, vadoties no labas pārvaldības un savstarpējas uzticības, bez precīzāka tiesiska regulējuma, izveidot konkursa komisiju, kas pati pieņem savu nolikumu un skaidri definē kritērijus, pēc kuriem vērtēs kandidātus. Nosakot atlases procedūru, varētu ņemt vērā pieredzi, kas bijusi, veidojot konkursa komisijas iepriekšējās KNAB priekšnieka atlases reizēs.
“Iepriekšējie solījumi par atklātu procedūru ir aizmirsti. Ja valdībai nav politiskās vēlmes rīkot atklātu konkursu un nodot pretendentu izvērtēšanu profesionālas komisijas rokās, tad jāpārstāj imitēt atklātību un Ministru kabinetam vienkārši jāvirza savs kandidāts apstiprināšanai Saeimā, kā to pieļauj KNAB likums un, kā to pašlaik faktiski mēģina izdarīt instrukciju aizsegā”, uzskata Delnas juridiskā analītiķe Aiga Grišāne, norādot, ka “Ja valdībai būtu vēlme organizēt atklātu procedūru, tad jau sen varēja veikt grozījumus normatīvajos aktos un jau tagad mums varētu būtu jauns KNAB priekšnieks. Nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos iespējams veikt vēl tagad, bet valdības politiskās intereses norāda citu virzienu. Atrunas par nespēju sastādīt pretendentu vērtēšanas komisiju neiztur kritiku”.
Pielikums: Atklātā vēstule ministru prezidentam Ivaram Godmanim
Kontaktinformācija:
Aiga Grišāne
26399417
aiga [at] delna.lv
Delna 7.oktobrī piedāvā „Retrospekciju: 9.Saeimas pozitīvisma kampaņas smagā piezemēšanās”
Rīgā, 2008.gada 2.oktobrī
Lai atskatītos uz iepriekšējo Saeimas vēlēšanu kampaņas norisi pašreizējo politisko procesu kontekstā, 9.Saeimas vēlēšanu otrajā gadadienā Delna piedāvā 45 minūšu garu ieskatu priekšvēlēšanu kampaņas spilgtākajos reklāmas rullīšos. Pēc seansa analītisku skatījumu uz 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas norisi sniegs žurnāliste Baiba Strautmane un antropologs Roberts ķīlis, pēc tam skatītāji ir aicināti uz diskusiju. Retrospekcija notiks 7.oktobrī, plkst. 18:00, kinoteātrī K.Suns (Elizabetes ielā 83/85).
2008.gada 7.oktobris ir 9.Saeimas vēlēšanu 2.gadadiena. Tās bija pirmās Saeimas vēlēšanas pēc tā sauktās kampaņu izdevumu “griestu” noteikšanas (uz 9.Saeimas vēlēšanām tie bija 279 053 lati). Priekšvēlēšanu kampaņas laikā paralēli partiju apmaksātajām reklāmām, vairākas nevalstiskas organizācijas, no tām divu partiju kampaņas organizētāju dibinātās, medijos izvietoja politiskās reklāmas klipus, kuros tika slavēts atsevišķu politiķu veikums un labās īpašības – tā sauktā „pozitīvisma kampaņa”. Piemēram, nodibinājums „Pa saulei” slavēja Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa apvienības politiķus, savukārt biedrība „Sabiedrība par vārda brīvību” Tautas partijas politiķu veikumu.
Vēlēšanu rezultāti tika apstrīdēti tiesā. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments neatcēla rezultātus, jo uzskatīja, ka sabiedrībai bija pieejama pietiekama informācija par pozitīvisma kampaņas nelikumīgo norisi, lai varētu argumentēti izdarīt izvēli, līdz ar to Senāts nekonstatēja brīvu vēlēšanu principa pārkāpumus. Taču savā spriedumā tiesa secināja, ka “Pa saulei” izdevumi pieskaitāmi LPP/LC priekšvēlēšanu tēriņiem, savukārt “Sabiedrības par vārda brīvību” izdevumi – Tautas partijas tēriņiem, norādot uz šo organizāciju tiešo saistību ar slavētajām politiskajām partijām.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, saistībā ar 2006.gada priekšvēlēšanu aģitācijas periodā konstatētajiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, uzdevis piecām partijām atmaksāt valsts budžetā finanšu līdzekļus vairāk kā miljona latu apmērā. Tautas partijai aprēķināts vislielākais pārtēriņš un uzdots atmaksāt pārsniegtos priekšvēlēšanu izdevumus un neatļautos dāvinājumus 1 027 366, 67 latu apmērā. Tautas partija šo lēmumu ir pārsūdzējusi tiesā. Pēc KNAB sniegtās informācijas, patlaban administratīvā procesa lietas ietvaros vēl notiek faktisko un tiesisko apstākļu izvērtēšana un lietas juridisko aspektu analīze, lai rastu risinājumu politiskās organizācijas „LPP un LC vēlēšanu apvienība” atbildības noskaidrošanai un atbilstoši likuma prasībām nodrošinātu minētās politiskās organizācijas pretlikumīgi iztērēto un saņemto finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā (aptuveni 401 000, 00 latus).
Pielikumā – 7.oktobra retrospekcijas: 9.Saeimas pozitīvisma kampaņas smagā piezemēšanās plakāts.
Kontaktinformācija:
Aiga Grišāne
Delnas projektu vadītāja
aiga@delna.lv
26399417
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
