Delna aicina uz diskusiju „Kā attīstīt korupcijas novēršanas darbu ekonomiskās krīzes apstākļos?”
Filed under: Darbības jomas, KNAB neatkarības projekts, KNAB uzraudzība, Preses relīzes, Pretkorupcijas politika
Biedrība “Sabiedrība par atklātību- Delna” Eiropas Komisijas atbalstītā projekta “Korupcijas prevencijas stiprināšanai un korupcijas izmaksu mazināšanai sabiedrībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk- KNAB) monitoringa un neatkarības stiprināšanas palīdzību” ietvaros organizē diskusiju „Kā attīstīt korupcijas novēršanas darbu ekonomiskās krīzes apstākļos?”
Diskusija notiks š.g. 30.jūnijā no plkst. 14.30- 16.30 Eiropas Savienības mājā, Rīgā, Aspazijas bulvārī 28.
Diskusijā aicināti piedalīties KNAB pārstāvji (KNAB priekšnieks N.Vilnītis un par korupcijas novēršanas jautājumiem atbildīgo struktūrvienību pārstāvji), KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes locekļi, kā arī citi korupcijas novēršanas un apkarošanas speciālisti.
Diskusijā paredzēta Delnas veiktās valsts pārvaldes darbinieku aptaujas rezultātu prezentācija par KNAB organizēto apmācību kvalitāti, KNAB pārstāvju skatījums par paveikto un plānoto korupcijas prevencijas jomā, kā arī ekspertu apaļā galda diskusija par iespējām attīstīt korupcijas novēršanas darbu ierobežoto finanšu resursu apstākļos.
Kontaktpersona:
Inga Liepa
Tālr. 67285585
inga.liepa@delna.lv
B.Rozentāles virzīšana veselības ministra amatam diskreditēs valdības vēlmi godprātīgi reformēt veselības aprūpes sistēmu
Filed under: Darbības jomas, Politikas uzraudzība, Preses relīzes
B.Rozentāles virzīšana veselības ministra amatam diskreditēs valdības vēlmi godprātīgi reformēt veselības aprūpes sistēmu krīzes apstākļos, kā arī mazinās sabiedrības uzticību valdības spējai godprātīgi atrisināt problēmas veselības aprūpes sistēmā.
Rīgā, 2009.gada 26.jūnijā
Veselības ministra amatam izvirzītās B. Rozentāles darbība Latvijas Infektoloģijas centra direktores amatā ir vairākkārt apšaubīta, medijiem norādot uz pretēji sabiedrības interesēm veiktām darbībām. Vairākkārt izteiktas aizdomas, ka B. Rozentāle ar savu darbību veicinājusi vakcīnu un zāļu iegādi no uzņēmumiem, no kuriem saņēmusi atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem, Valsts kontrole secinājusi, ka B.Rozentāle nelikumīgi izmaksājusi prēmijas Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) darbiniekiem.
Valsts kontroles revīzijā par Veselības ministrijas 2008.gada pārskata sagatavošanas pareizību secināts, ka veselības ministra amata kandidātes B. Rozentāles vadītais LIC saviem darbiniekiem atlīdzībās, piemaksās un prēmijās nelikumīgi izmaksāja 153 515 LVL. Valsts kontrole revīzijā norādījusi, ka Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes, tostarp, LIC apzināti sagrozīja grāmatvedības informāciju un LIC 2008.gada decembrī izmaksātās prēmijas uzskaitīja kā „Piemaksas par vadības līgumiem un pārējās piemaksas”, nevis „Prēmijas un naudas balvas”, tādējādi apejot valdības lēmumu 2008.gada novembrī un decembrī valsts iestādēs aizliegt izmaksāt prēmijas. Valsts kontrole revīzijā secināja, ka šī pārkāpuma dēļ LIC 2008.gada finanšu pārskats nesniedz patiesu priekšstatu par aģentūras izdevumu struktūru.
Tāpat plašsaziņas līdzekļos iepriekš izskanējis, ka LIC vadītāja B.Rozentāle, vadot Imunizācijas valsts padomi, konsultējusi valsti par vakcīnām un saņēmusi naudu no firmas, kas tās ražo. B.Rozentāle vairāku gadu garumā par lekciju vadīšanu saņēmusi naudu no vienas no lielākajām vakcīnu tirgus kompānijām GlaxoSmithKline (GSK). GSK ir viena no trim farmācijas firmām, kas ražo pretgripas vakcīnas un kas tās piegādāja arī valsts apmaksātajai vakcinācijas kampaņai. VID pieejamās amatpersonu deklarācijas liecina, ka B. Rozentāle, lasot lekcijas un sniedzot konsultācijas, ar GSK sadarbojusies vismaz piecus gadus (no 2000. līdz 2006.gadam), ik gadu saņemot par to naudu.
KNAB šī gada maijā Delnai skaidroja, ka veicot pārbaudi par amatpersonas darbības tiesiskumu un atbilstību likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tika secināts, ka ir pagājis likumā noteiktais administratīvā soda uzlikšanas termiņš – sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Tāpēc tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Savukārt laikraksta Diena pētījums liecina, ka B.Rozentāles kopš 2001.gada vadītais Latvijas Infektoloģijas centrs vismaz piecus gadus pārmaksā par zālēm, ilgstoši ļaujot nopelnīt vienai firmai, izpētīja laikraksts Diena. Izdevums norāda uz HIV/AIDS zāļu iepirkuma konkursu sistēmas vājām vietām, kas liecinot, ka valsts kompensētos medikamentus varētu iepirkt arī lētāk, lai gan pašlaik valsts pārmaksā par zālēm, lielāko daļu HIV/AIDS pacientiem nepieciešamo zāļu iepērkot no uzņēmuma „Jelgavfarm”, kas Latvijā izplata GSK ražotos medikamentus. Tās pašas zāles Infektoloģijas centram šogad varēja par 150 000 LVL lētāk piegādāt zāļu vairumtirgotājs „Elpis”, kas nepieciešamās zāles piedāvāja iepirkt nevis no zāļu ražotāja pārstāvniecības Latvijā, bet gan citās Eiropas valstīs. Pēc uzvaras iepirkuma konkursā par kopējo summu 2,5 miljoni latu, Infektoloģijas centrs līgumu ar „Elpis” lauza, norādot uz birokrātiskām niansēm. „Elpis” vietā zāļu piegādes tiesības šogad atguva konkursa otrās vietas ieguvējs – tas pats „Jelgavfarm”.
Delnas direktore Laura Miķelsone komentē: “Brīdī, kad sabiedrības uzticība valdībai un tās spējai pārvarēt ekonomisko krīzi, tai skaitā, veikt strukturālas reformas īpaši veselības aprūpes nozarē, ir ļoti zema, kandidātu labai reputācijai ir īpaši liela nozīme. B. Rozentāles izvirzīšana veselības ministra amatam brīdī, kad par kandidāti sabiedrībā pastāv pretrunīgs vērtējums, var būtiski palielināt sabiedrības neuzticēšanos valdības godprātīgai vēlmei sakārtot ilgstoši Tautas partijas kontrolē esošo veselības aprūpes nozari.”
Pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām Delnas datu bāzē, kurā pēc pretkorupcijas kritērijiem apkopoti vēlēšanu kandidātu dosjē, B. Rozentāle novērtēta kā kandidāte, par kuru pieejama informācija, kas rada iespaidu par vairākkārt pretēji sabiedriskajam labumam veiktu rīcību. Plašāk B.Rozentāles dosjē izlasāms Delnas mājas lapā sadaļā “Vēlēšanas 2009”.
Plašāka informācija:
Laura Miķelsone
Sabiedrības par atklātību Delna direktore
67285585
laura.mikelsone@delna.lv
KNAB lomai ekonomiskās krīzes apstākļos jāpieaug
Filed under: Darbības jomas, KNAB neatkarības projekts, KNAB uzraudzība, Politikas uzraudzība, Preses relīzes
Rīgā, 2009.gada 18.jūnijā
“Sabiedrība par atklātību- Delna”, atskatoties uz KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša 100 dienās paveikto, novērtē centienus optimizēt biroja darbu finanšu resursu ekonomijai, vienlaikus aktīvi turpinot korupcijas novēršanas un apkarošanas darbu. Par to liecina gan KNAB pēdējā laikā veiktās kriminālprocesuālās darbības, gan biroja aktīva dalība publiskos pasākumos pretkorupcijas jautājumos Rīgā un reģionos.
Delna uzskata, ka KNAB, ierobežoto resursu apstākļos, ir jādefinē prioritātes korupcijas apkarošanas un novēršanas jomā, kas orientētas uz augstākā līmeņa korupcijas apkarošanu. Vienlaikus nozīmīgs ir pretkorupcijas darbību sistemātiskums. “Ekonomiskās krīzes apstākļos KNAB lomai jāpieaug, jo cīņā par resursiem pieaug arī korupcijas riski. Tādēļ ļoti būtiski, lai KNAB šajā laikā spētu būt proaktīvs korupcijas apkarošanā un sistemātiski vērtēt faktus, kuri varētu liecināt par koruptīvām darbībām,” uzskata Delnas projekta “KNAB darbības monitorings” juridiskā analītiķe Inga Liepa.
Delna arī uzskata, ka, neraugoties uz ierobežotajiem finanšu resursiem, KNAB nedrīkst atstāt novārtā arī izglītojošo darbu. Delnas veiktajā aptaujā 88% valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atzinuši apmācību par korupcijas novēršanas jautājumiem nepieciešamību.
Kontaktpersona:
Inga Liepa
biedrības “Sabiedrība par atklātību- Delna”
juridiskā analītiķe
tālr. 67285585, e-pasts: inga.liepa@delna.lv
Delna neatbalsta atteikšanos no amatpersonu deklarāciju pārbaudes
Rīgā, 2009.gada 9.jūnijā
Laikā, kad saistībā ar ekonomisko krīzi, korupcijas riski pieaug, atteikšanās no amatpersonu deklarāciju pārbaudes degradētu to ieviešanas mērķi. Bez tam deklarāciju publiskošana, lai nodrošinātu atklātības principa ieviešanu, zaudē jēgu, ja netiek kontrolēts to patiesums.
Amatpersonu deklarāciju pārbaude ir instruments, kas ļauj konstatēt ne vien interešu konfliktus amatpersonu darbībā, bet arī citus tiesībpārkāpumus, tai skaitā, tā sauktās “valsts nozagšanas” kontekstā. Izdevumu neatbilstība ienākumiem, valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu pārkāpšana ir signāli, kas var palīdzēt nonākt pie ievērojami nozīmīgākiem atklājumiem, ļaujot atklāt noziegumus valsts institūciju dienestā, kas rada būtisku kaitējumu valstij.
Ministru kabineta nespēja gadiem atrisināt funkciju sadalījumu starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts Ieņēmumu dienestu nedrīkst kļūt par iemeslu konceptuālai korupcijas novēršanas un apkarošanas sistēmas vājināšanai valstī.
Ierobežotu valsts finanšu iespēju ietvaros būtu jāievieš metodika deklarāciju pārbaudei atbilstoši prioritātēm, kas izriet no korupcijas riskiem, nevis jāatsakās no deklarāciju pārbaudes vispār.
Kontaktpersona:
Inga Liepa
juridiskā analītiķe
Biedrības “Sabiedrība par atklātību- Delna”
tālr. 67285585
e-pasts: inga.liepa@delna.lv
Delna aicina Rīgas domē iekļuvušās partijas sarunās par Rīgas mēra kandidātiem un koalīcijas veidošanu ņemt vērā pretkorupcijas apsvērumus
Filed under: 2009.gada pašvaldību vēlēšanu deputātu reputācijas datu bāze, Preses relīzes, Projektu jaunumi
Sabiedrība par atklātību – Delna šodien izsūtījusi aicinājumu Rīgas domē ievēlētajām partijām plānoto darbu sarakstā un koalīcijas veidošanā iekļaut arī jautājumus par Rīgas pārvaldības modeļa reformu un darbucīņā pret korupciju Rīgas pašvaldībā.
Balstoties savā iepriekšējā pieredzē ar korupcijas risku izvērtēšanu Rīgas pašvaldībā,Delna deputātu vietas ieguvušās partijas aicina:
1) aktīvi diskutēt un virzīt jautājumu par lēmējvaras un izpildvaras nošķiršanu, lai vairotu šo abu varu pārraudzības – atskaitīšanāssistēmas izveidi, kā arī padarīt pilsētas pārvaldi efektīvāku.
2) sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) stiprināt pretkorupcijas regulējumu, praksi un Rīgas domes darbinieku izpratni par pretkorupcijas pasākumiem Rīgas pašvaldībā.
3) turpināt Rīgas Domes Korupcijas novēršanas komisijas darbu, kurai pirmām kārtām ir jāizstrādā Rīgas pilsētas
pašvaldības korupcijas novēršanas stratēģija, jāizvērtē korupcijas riski pašvaldības nodrošinātajās funkcijās kā pašvaldības īpašumu iznomāšanas kārtībā, privatizācijā, būvatļauju izsniegšanā utt.
4) izstrādāt uz vienotiem,konkurences principiem balstītu Rīgas domes darbinieku atlases sistēmu
Rīgas domes pienākums ir radīt labvēlīgus un ilgtspējīgus priekšnoteikumus iedzīvotāju labklājībai. Uzņēmējdarbības vide, ko veido aktīva konkurence, nevis patronāža, veicina iedzīvotāju iniciatīvu, kas izpaužas mazu un vidēju uzņēmumu aktīvā darbībā, kas veido modernu pilsētu mugurkaulu. Rīgas ilgtspējīgu attīstību var nodrošināt tikai labas pārvaldības principos balstīta pilsētas vadība.
Detalizētāki ar pētījuma “Pretkorupcijas riski Rīgas domē” secinājumiem ir iespējams iepazīties Delnas mājas lapā: www.delna.lv sadaļā “Publikācijas, ziņojumi”.
Līdz ar Valsts būvinspekcijas likvidāciju būvniecības joma tiks atstāta bez kontroles
Filed under: Darbības jomas, Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2009.gada 2.jūnijā
Līdz ar ieplānoto būvniecības kontroles pilnīgu nodošanu pašvaldību būvinspektoru kompetencē un Valsts būvinspekcijas likvidāciju, būtībā notiks būvniecības kontroles likvidācija valstī.
Valdība 2009.gada 29.maijā ir atbalstījusi grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz, ka būvniecības kontroli turpmāk veiks tikai pašvaldību būvinspektori. Pašvaldību būvinspekcijas a priori nespēj nodrošināt efektīvu un objektīvu būvniecības kontroli, jo objektīva kontrole nav iespējama situācijā, kad pašvaldības pašas izsniedz būvatļaujas un arī pēc tam pašas kontrolē, vai šīs viņu izsniegtās būvatļaujas ir izsniegtas tiesiski.
Iestāde ir uzbūvēta kļūdaini, ja nepastāv efektīvs tiesiskuma uzraudzības mehānisms. Valsts par šādu kļūdainu pārvaldes organizatorisko uzbūvi ir atbildīga, tajā skaitā materiāli atbildīga. Objektīva un efektīva būvniecības kontrole sabiedrības interešu aizstāvībai ir īpaši nepieciešama, jo ir jāņem vērā specifiskās zināšanas (būvniecības process, tehniskās zināšanas u.c.), kas nepieciešamas, lai izvērtētu vai būvniecības rezultātā netiek pārkāptas sabiedrības tiesības.
Valdība kā pamatojumu Valsts būvinspekcijas likvidācijai min argumentu, ka šādā veidā tiks novērsta valsts un pašvaldību institūciju uzraudzības dublēšanās būvniecības jomā. Taču, ja valdība patiesi gribēja novērst valsts institūciju funkciju dublēšanos, tad tai normatīvajos aktos bija jānosaka skaidrs kompetenču sadalījums, vienlaikus nodrošinot efektīvu un objektīvu būvniecības kontroli.
Delnas juridiskais analītiķis Kristaps Markovskis norāda: “Kā viens no iespējamajiem variantiem, lai nodrošinātu būvniecības kontroles objektivitāti un efektivitāti, ir nevis Valsts būvinspekcijas likvidācija, bet gan tās kompetences palielināšana. Kā vienīgais diskutablais jautājums par pašvaldības tiesībām veikt būvniecības kontroli varētu būt jautājums par patvaļīgas būvniecības kontroli. Tādējādi pašvaldība kontrolētu nevis, kā tā pati ir ievērojusi normatīvos aktus, izsniedzot būvatļauju, bet gan kontrolētu būvniecības atbilstību normatīvajiem aktiem savā administratīvajā teritorijā un būvatļaujas noteikumu ievērošanu”.
Plašāka informācija:
Kristaps Markovskis
Delnas juridiskais analītiķis
kristaps.markovskis@delna.lv
Tālr.nr.29588908
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
