Delna rosina Apsīti atkāpties no amata

2009.gada 29.septembrī

Ja reiz intervijā raidījumam “Nekā personīga” Romāns Apsītis atzīst, ka nožēlo izvēli vadīt Tiesībsarga biroju, viņam nekavējoties būtu savas pārdomas un vērtējums jāpārvērš rīcībā un jāatkāpjas no amata, tādā veidā uzņemoties atbildību par biroja neefektīvo darbu un nepakļaujot biroju likvidēšanas draudiem.

Tiesībsargs R.Apsītis medijiem ir atklāti atzinis, ka nožēlo, ka ir nonācis šajā amatā, taču vienlaikus turpina tajā atrasties,
tādējādi pakļaujot riskam likvidēt demokrātiskā sabiedrībā tik nepieciešamo ombuda institūciju. Savu spēju pārvērtēšana no R.Apsīša puses, piekrītot ieņemt amatu pēc A.Kalvīša aicinājuma, nedrīkst kļūt par iemeslu pašas Tiesībsarga institūcijas likvidācijai.Delna uzskata, ka Tiesībsargam ir jāatkāpjas no amata, ļaujot sekotājam veikt nepieciešamās administratīvās izmaiņas un enerģiski vadīt iestādi samazinātā budžeta apstākļos.

Delna uzskata ka Tiesībsarga darbība ir īpaši nozīmīga ekonomiski un politiski smagā situācijā, kad liela daļa valdības lēmumu ir raisījuši bažas par to tiesiskumu un atbilstību vispārējām cilvēktiesību normām un labai pārvaldībai. Tādēļ šobrīd būtu jādomā nevis par biroja likvidēšanu, bet gan tieši pretēji – par tā stiprināšanu, sākot ar spēcīga un piemērota vadītāja ievēlēšanu.

Vienlaikus, Delna negatīvi vērtē arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pasīvo nostāju Tiesībsarga darbības izvērtēšanā, neizmantojot parlamentārās kontroles iespējas. 2009.gada 14.jūlija komisijas sēdē, kurā piedalījās gan Apsītis, gan darbinieki un izskanēja informācija par nopietnām problēmām biroja darbā un vadībā, sekoja vienīgi problēmas aktualizējušo darbinieku kaunināšana, nevis konstruktīvs situācijas izvērtējums. Vēstulē Delnai, atbildot uz aicinājumu novērtēt komisijas sēdē izskanējušo informāciju, I.Circene ir norādījusi: “Līdz šim komisijas sadarbība ar Tiesībsarga biroju vienmēr ir bijusi laba un darbinieku kompetence ir pietiekami augstā līmenī”.

Šobrīd ir jādara viss, lai Tiesībsarga birojs atgūtu sabiedrības uzticību un efektīvi strādātu.

Informāciju sagatavoja:
Laura Miķelsone
Delnas direktore
29282817, laura.mikelsone@delna.lv

Delna un Vēlēšanu reformas biedrība aicina uz diskusiju „Kādas partijas, tāda demokrātija”, kurā tiks prezentēts arī Delnas veiktais pētījums “Cik demokrātiskas ir Latvijas partijas?”

Šī gada 7.oktobrī Delna un Vēlēšanu reformas biedrība rīko publisku diskusiju “Kādas partijas, tāda demokrātija”, lai ar partiju biedriem, līderiem un interesentiem diskutētu par partiju iekšējās demokrātijas jautājumiem. Šajā pasākumā tiks prezentēts Delnas veiktais pētījums “Cik demokrātiskas ir Latvijas partijas?”. Pasākums notiks no plkst. 13:00 – 17:15, Rīgas Kongresu nama 301.auditorijā (2.stāvs).

Dienaskārtība

 

Diskusija “Kādas partijas, tāda demokrātija”

Rīgas Kongresu namā, Rīgā, Kr. Valdemāra iela 5 2.stāvs, 301.auditorija

12:30 –13:00  Reģistrācija, kafija

13:00 –13:05  Diskusijas atklāšana

Lolita Čigāne, Sabiedrības par atklātību – Delna padomes priekšsēdētāja

13:05 –13:20  Pētījuma “Cik demokrātiskas ir Latvijas partijas?” rezultātu prezentācija

Līga Stafecka, Sabiedrības par atklātību Delna politikas analītiķe

13:20 –13:40  Vēlēšanu apgabalu sistēmas maiņa un tās ieguvumi           

Valdis Liepiņš, Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs

 Priekšlikumi partiju iekšējās demokrātijas veicināšanai

Kaspars Strazds, Vēlēšanu reformas biedrības valdes loceklis

13:40 – 14:40  Politisko partiju līderu diskusija par partiju iekšējo demokrātiju.

Diskusiju moderē: Lolita Čigāne

14:40 –14:55  Kafija un uzkodas

14:55 –16:15  Partiju biedru darba grupas  

A grupa, 304.auditorija

Darba grupas vadītāja Nellija Ločmele, politoloģe, laikraksts Diena

B grupa, 301. auditorija

Darba grupas vadītājs: prof. Juris Rozenvalds, LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns

16:15 – 17:15  Retrospekcija: 9.Saeimas pozitīvisma kampaņas smagā piezemēšanās, Rīgas Kongresu nama mazā zāle.

Delna aicina savlaicīgi apzināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības termiņu pagarinājuma ietekmi uz bibliotēkas celtniecības kopējām izmaksām

Jaunais Būvniecības likums būvniecības problēmas risina uz tiesiskuma nodrošināšanas un sabiedrības interešu rēķina

Rīgā 2009.gada 14.septembrī 

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi jaunu Būvniecības likumu, kura uzdevums ir vienkāršot būvniecības procesu. Taču šobrīd esošās problēmas būvniecības procesā jaunajā likumā tiek risinātas uz tiesiskuma ievērošanas un plašāku sabiedrības interešu rēķina. Likumā tiek izslēgtas sabiedrības tiesības uz līdzdalību būvniecības procesā, kā arī iespējas efektīvi aizsargāt savas tiesības tiesā.

Likums nevis atrisina problēmas, kas pastāv starp privātās personas un sabiedrības plašākām interesēm, bet gan izslēdz attiecīgās sabiedrības intereses un tiesības no likuma. Tā, piemēram, jaunajā Būvniecības likumā nav atrunātas sabiedrības tiesības uz līdzdalību vides veidošanā un nav paredzētas iespējas efektīvi aizstāvēt savas tiesības tiesā.

Likuma struktūra ir veidota nepārskatāmi un neuztverami ikdienas likuma lietotājam, piemēram, nenodalot materiālās un procesuālās tiesību normas, lietoto jēdzienu saturi nav saprotami. Tādējādi likuma struktūras un satura izstrādē nav ievērotas juridiskās tehnikas pamatprasības. Paredzams, ka tas radīs nopietnas problēmas likuma praktiskā piemērošanā un normu vienveidīgā interpretācijā gan indivīdiem, gan arī pašvaldībām un valsts iestādēm.

No likuma un tā anotācijā sniegtās informācijas nav saprotams, kādā veidā jaunais Būvniecības likums uzlabos būvniecības procesu un kādi būs tā ieguvumi, kā arī nav sniegts izvērtējums tam vai attiecīgās problēmas nav iespējams risināt ar atsevišķu normatīvo aktu grozījumu palīdzību.

Delna ir nosūtījusi arī atzinumu Ekonomikas ministrijai par jauno Būvniecības likumu. 

Kristaps Markovskis

Delnas juridiskais analītiķis

kristaps.markovskis@delna.lv,

Tālr.nr. 29588908

Delna ir nosūtījusi arī

Delna aicina N.Ušakovu uz tikšanos par korupcijas mazināšanu RD

Rīgā, 2009.gada 7.septembrī

Delna turpinās sekot Rīgas domes darbam korupcijas novēršanā un aicina N. Ušakovu skaidrot savas ieceres korupcijas mazināšanai pašvaldībā.

Joprojām nav skaidrs, ko jaunā Rīgas pašvaldības vadība ir iecerējusi darīt korupcijas mazināšanai Rīgas domē – līdzšinējais Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas darbs nav sniedzis skaidrību šajā jautājumā. Bez tam vairāki Rīgas domes pieņemtie lēmumi un paziņojumi, ir raisījuši neizpratni un aizdomas par korupciju, piemēram, piešķirtais miljons latu atpazīstamības veicināšanai un kopuzņēmuma veidošana ar vicemēram A.Šleseram pietuvinātām personām. Lai rastu atbildes uz minētajiem jautājumiem, Delna šodien nosūtīja  vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, kurā aicina jauno mēru uz tikšanos.

Viens no pirmajiem Rīgas domes (turpmāk – RD) koalīcijas lēmumiem bija saistīts ar Pretkorupcijas komisijas likvidēšanu, kad tika izveidots Birokrātijas apkarošanas centrs, bet korupcijas novēršanas jautājumi pievienoti RD Drošības un kārtības jautājumu komitejai. Jaunievēlētais RD sasaukums ir nostrādājis jau aptuveni divus mēnešus un Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai jau notikušas astoņas sēdes, taču tieši korupcijas novēršanas jautājumi tajās skarti tikai divās no tām. Vienā no sēdēm tika uzklausīta KNAB pārstāve par viņas viedokli par veicamajiem darbiem korupcijas mazināšanā Rīgas pašvaldībā. Savukārt otrreiz tika runāts par korupcijas riskiem Rīgas Centrāltirgus darbībā. Līdz šim nav radies iespaids, ka komitejā darbs aktīvi tiktu vērsts korupcijas mazināšanā un pretkorupcijas stratēģijas izstrādē, kā to paredz pašvaldības nolikums. Pašlaik nav zināms, ko jaunais Rīgas domes sasaukums plāno paveikt šajā jomā.

Sabiedrība par atklātību – Delna (turpmāk – Delna) vēlas tikties ar Rīgas mēru, lai pārrunātu arī citus pretrunīgi vērtētos Rīgas domes lēmumus, kas sabiedrībā raisījuši aizdomas par to patiesajiem mērķiem. Viens no šādiem bija Rīgas domes pieņemtais lēmumspar desmit skolu likvidēšanu. Delna vēstulē pašvaldības priekšsēdētājam lūdz skaidrot, kas ir likvidēto skolu ēku īpašnieks un kas ar tām notiks pēc skolu likvidēšanas.

Plašu rezonansi izraisīja arī plašsaziņas līdzekļos izskanējusī ziņa, ka pilsētas atpazīstamības veicināšanai Rīgas dome piešķīrusi 1 miljonu latu. Lai gan pašlaik nav zināms, kādā veidā šie līdzekļi tiks tērēti, tiek runāts par kopuzņēmuma veidošanu ar lidsabiedrību airBaltic, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, Latvijas Tūrisma aģentu asociāciju. Tādēļ Delna vēstulē pašvaldībai lūdz sniegt skaidrojumu, kā pašvaldība iecerējusi tērēt šos līdzekļus. Delna arī lūdz skaidrojumu, kas izstrādās Rīgas pilsētas atpazīstamības programmu un kādos termiņos. Delna jau publiski norādījusi, ka pašreiz izskanējusī iecere ir konkurenci graujoša un necaurspīdīga, jo tādējādi Rīgas dome netieši palīdz gūt labumu iesaistītajiem partneriem, neizvērtējot, vai izvēlētais modelis būs visefektīvākais un piemērotākais rīdzinieku interesēm. Gadījumā, ja RD jau esošās struktūras ietvaros nav iespējams izstrādāt pilsētas atpazīstamības stratēģiju, tam nepieciešams rīkot atklātu konkursu.

Delna savu iespēju robežās turpinās aktīvi sekot līdzi korupcijas novēršanas darbam Rīgas pašvaldībā. Šī gada sākumā Delna publiskoja pētījumu par korupcijas riskiem Rīgas pašvaldībā, kurā secināts, ka korupcijas risku mazināšanai primāri nepieciešams veikt Rīgas pašvaldības pārvaldes modeļa reformu – nodalot lēmējvaru no izpildvaras. Tas, ka šie divi līmeņi šobrīd pašvaldībā ir saplūduši ir ļoti labvēlīga augsne koruptīviem darījumiem. Tāpat būtu jārisina jautājums par personu amatā iecelšanas kārtību, kas balstīta uz profesionāliem kritērijiem, atalgojuma sistēmas pilnveidošanu, izglītojošiem pasākumiem, lai veicinātu darbinieku izpratni par interešu konfliktu un korupcijas novēršanu u.c. Ar pētījumu var iepazīties Delnas mājas lapā.

Kontaktpersona:
Līga Stafecka
politikas analītiķe
Tālr.: 67285585, 26363531

E-pasts:
liga.stafecka@delna.lv

Vēstule ministru prezidentam Valdim Dombrovskim

Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim

Informācijai: Reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministrijai

Rīgā, 2009.gada 4.septembrī

Nr. …/…

Par noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumos Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”" tālāko virzību.

Augsti godātais V.Dombrovska kungs!

Ministru kabineta komitejas 2009.gada 24.augusta sēdē atbalstīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumos Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”" (turpmāk-noteikumu projekts) (protokols Nr.30, 3.§). Biedrība “Sabiedrība par atklātību Delna” (turpmāk – Delna) lūdz neatbalstīt tālāku noteikumu projekta virzību un vērš uzmanību uz šādām būtiskām nepilnībām noteikumu projektā.

Noteikumu projekta 54.punkts paredz ievērojami samazināt gadījumu skaitu, kad pirms būvniecības uzsākšanas nepieciešama detālplānojumu izstrāde. Vēršam uzmanību uz to, ka teritorijas plānošanu, arī detālplānošanu, nevar uztvert pārāk vienkāršoti. Tai nav ierādīta tikai gluži tehniska funkcija. No vienas puses, detālplānojums ir sava veida īpašuma (lietošanas) tiesību aprobežojums. Tas nodrošina vides aizsardzības intereses un ierobežo privātpersonas brīvu un netraucētu rīcību savā īpašumā, piemēram, tas var noteikt zemes gabala apbūves blīvumu, intensitāti, ēkas stāvu skaitu u.c. Detālplānojums nodrošina vides aizsardzības un saglabāšanas prasību īstenošanu, infrastruktūras pareizu celtniecību un funkcionēšanu, kultūrvides saglabāšanu un sabiedrības interešu ievērošanu. Arī Satversmes tiesa ir norādījusi, ka viens no detālplānojuma uzdevumiem ir nodrošināt, lai pēc ieplānoto objektu uzbūvēšanas gan šie objekti, gan teritorijā jau agrāk pastāvējušie objekti spētu pienācīgi funkcionēt (Satversmes tiesas 2008.gada 11.novembra lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-24-03). Tieši publisko interešu precīza noteikšana nodrošina privātpersonas tiesību īstenošanu, kā arī valsts (sabiedrības) kā vienota veseluma harmonisku attīstību. Vienlaikus normatīvajos aktos noteiktā detālplānojuma izstrādes kārtība nodrošina sabiedrības viedokļa uzklausīšanu un ievērošanu.

Noteikumu projektā paredzētais regulējums, samazinot detālplānojumu izstrādes gadījumu skaitu, ir klajā pretrunā ar pašas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādāto Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepciju (apstiprināta 2009.gada 15.jūlijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.474, prot.Nr.48, 23§), kas paredz, ka ir palielināms gadījumu skaits, kad nepieciešama detālplānojumu izstrāde. Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcijas Problēmu risinājumu sadaļas 4.1.4.4.1. apakšpunktā ir noteikts, ka, ņemot vērā to, ka novadu pašvaldību teritorijas plānojumi nebūs tik detalizēti kā šobrīd, blīvi apdzīvotās vietās, tas ir, pilsētās un ciemos, detālplānojuma izstrāde būtu nepieciešama vienmēr, izņemot atsevišķus gadījumus, kas būtu nosakāmi tiesību aktos. Arī no sabiedrības iesaistīšanas viedokļa šāda prakse būtu lietderīgāka, jo sabiedrībai, apspriežot detālplānojumu, kas ir detalizētāks salīdzinājumā ar teritorijas plānojumu, rodas precīzāks priekšstats par teritorijas plānoto izmantošanu.

Arī lielākajā daļā Eiropas valstu detālplānojums kalpo par pamatu saimnieciskās darbības uzsākšanai zemesgabalā, un tikai izņēmuma gadījumos nav nepieciešama detālplānojuma izstrāde. Piemēram, Vācijas būvniecības kodeksa (German Federal Building Code) 8.pants nosaka, ka detālplānojums ir pamats, lai varētu uzsākt zemes gabala attīstīšanu, apbūvi. Arī Igaunijas Plānošanas likuma 9.pants paredz, ka detālplānojums ir pamats zemes gabala izmantošanai un apbūves tiesību realizēšanai.

Saskaņā ar noteikumu projekta 30.punktu detālplānojumu ir nepieciešams izstrādāt tikai atsevišķos gadījumos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, kas dos iespēju neierobežotai būvniecībai Baltijas jūras piekrastē, nenodrošinot vides ilgtspējīgu attīstību. Tā, piemēram, noteikumu projekta 30.punktā ietvertais 54.3.4.punkts paredz, ka detālplānojumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā nebūs nepieciešams izstrādāt gadījumā, ja notiks ceļu, ielu, inženierkomunikāciju būvniecība. Taču tieši detālplānojums nodrošina infrastruktūras pareizu celtniecību un funkcionēšanu, vides aizsardzības un saglabāšanas prasību īstenošanu, kultūrvides saglabāšanu un sabiedrības interešu ievērošanu. Noteikumu projekta 30.punktā ietvertais 54.3.4.punkts nonāk arī pretrunā ar 54.2.punktu, kas paredz, ka detālplānojumu nepieciešams izstrādāt kompleksiem transporta infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūves risinājumiem.

Vienlaikus noteikumu projekta 30.punktā ietvertais 54.3.5.punkts paredz, ka detālplānojumu nevajadzēs izstrādāt gadījumā, ja Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā notiek viensētu būvniecība. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 12.pantu termins „viensēta” nozīmē, ka var tikt būvētas vairākas dzīvojamās ēkas ar saimniecības ēkām, un praksē ir gadījumi, kad tiek būvētas “rindu mājas” ar vienu ieeju, kas tiek uzdota par viensētu. Līdz ar to pieļaujot, neierobežotu būvniecību un plašāku sabiedrības interešu ignorēšanu.

Tiesību zinātnē ir viennozīmīgi atzīts, ka ”viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem jebkuras saimnieciskas darbības
iespējamībai, kā arī rīcībai ar zemi piekrastes aizsargjoslā ir teritorijas plānošana” (Čepāne I.Meijere S. Īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas Jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Rīga: McĀbols. 2004, 16.lpp). Risinot pat vienas nelielas teritorijas izmantošanas jautājumus, tā ir jāaplūko visas piekrastes aizsardzības kontekstā (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2004.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.2003-16-05 secinājuma daļas 5.1.punktu)

Noteikumu projekts paredz, ka detālplānojumu vairs nebūs nepieciešams izstrādāt pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā un transformējot meža vai lauksaimniecības zemes, kas dod iespēju neierobežotai būvniecībai bez sabiedrības un privāto īpašnieku interešu saskaņošanas.

Noteikumu projekta 4.punkts paredz no teritorijas plānošanas procesa izslēgt pirmo sabiedriskās apspriešanas posmu. Vēršam uzmanību uz to, ka šādas būtiskas izmaiņas teritorijas plānojuma izstrādes procesā, kas samazina sabiedrības iespējas līdzdarboties teritorijas plānojumu izstrādē nevar tikt skatītas “atrauti” no Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcijā ietvertajiem problēmu risinājumiem un kopējās teritorijas plānošanas sistēmas. Pirmkārt, Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcijā, kurā analizētas pastāvošās teritorijas plānošanas problēmas, nav konstatēts, ka sabiedrības iesaiste teritorijas plānojuma sākotnējā posmā atstātu negatīvu iespaidu uz teritorijas plānojuma izstrādi un šāda sabiedrības iesaiste ir neefektīva. Vides aizsardzības likuma 13.panta pirmā daļa gluži pretēji paredz, ka iestāde iesaista sabiedrību vai tās pārstāvjus vides normatīvo aktu (par kādu uzskatāms arī vietējās pašvaldības teritorijas plānojums), to grozījumu sagatavošanā un apspriešanā iespējami agrākā stadijā. Otrkārt, sabiedriskās apspriešanas pirmā posma izslēgšana no teritorijas plānojuma izstrādes procesa ir jāskata kontekstā ar Ministru kabineta 2009.gada 15.jūlija rīkojuma Nr.474 “Par Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepciju” 1.1apakšpunktā atbalstīto Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcijas D variantu, kas paredz noteikt ierobežotu teritorijas plānojumu apstrīdēšanas
termiņu (3 mēneši) Satversmes tiesā, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti. Līdz ar to ir jāveicina aktīvāka sabiedrības iesaiste teritorijas plānojumu izstrādes procesā un informētība par ierobežoto termiņu teritorijas plānojumu apstrīdēšanai.

Jānorāda, ka uz minētām nepilnībām noteikumu projekta izstrādē norādīja gan Vides konsultatīvā padome, gan Tieslietu ministrija.

Ņemot vērā minēto, lūdzuMinistru kabineta sēdē neapstiprināt izstrādāto noteikumu projektu un nepieciešamos grozījumus teritorijas plānošanas normatīvajos aktos izdarīt, izvērtējot ar Ministru kabineta 2009.gada 15.jūlija rīkojumu Nr.474 “Par Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepciju” atbalstītos telpiskās plānošanas sistēmas attīstības risinājumus un aplūkojot kompleksi normatīvo aktu izmaiņu ietekmi uz teritorijas plānošanas sistēmu.

Cieņā,
Laura Miķelsone
Delnas direktore

Kristaps Markovskis
29588908
kristaps.markovskis@delna.lv

Rīgas domei pilsētas atpazīstamības veicināšanas stratēģijas izstrādei jāveic publisks iepirkums

Rīgā, 2009.gada 3.septembrī

Rīgas domes iecere veidot kopuzņēmumu ar lidsabiedrību AirBaltic, kā arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Latvijas Tūrisma aģentu asociāciju, lai izstrādātu stratēģiju Rīgas atpazīstamības veicināšanai, ir konkurenci graujoša un necaurspīdīga.

Laikā, kad pašvaldības ir spiestas domāt par atteikšanos no atsevišķu funkciju pildīšanas, slēgt skolas, slimnīcas, Rīgas pašvaldība ir iecerējusi dibināt uzņēmumu, lai bez atklāta konkursa lemtu par 1 miljona LVL apsaimniekošanu un kurā iesaistītas Rīgas pilsētas vicemēram A.Šleseram pietuvinātas personas. Gadījumā, ja Rīgas domei jau esošās struktūras ietvaros nav iespējams izstrādāt šo stratēģiju, tam nepieciešams rīkot atklātu konkursu.

Kā šodien ziņo plašsaziņas līdzekļi, Rīgas dome ir iecerējusi veidot kopuzņēmumu ar lidsabiedrību AirBaltic, kā arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Latvijas Tūrisma aģentu asociāciju, kurā pašvaldībai piederēs 51% kapitāldaļu. Šis uzņēmums izstrādās mārketinga stratēģiju pilsētas atpazīstamības veicināšanai. Šādā veidā pašvaldība ne vien apiet publisko iepirkumu procedūru, bet arī netieši palīdz gūt labumu iesaistītajiem partneriem neizvērtējot, vai izvēlētais modelis būs visefektīvākais un piemērotākais rīdzinieku interesēm. Nav saprotams, kādēļ netiek rīkots atklāts iepirkuma konkurss, kas varētu nodrošināt, ka pašvaldības nodokļu maksātāju nauda tiek izlietota maksimāli efektīvi un caurskatāmi.

Jāņem vērā, ka AirBaltic prezidents bija arī viens no sabiedrības “Rīgas Kongresu birojs” amatpersonām un minētā sabiedrība ar līdzdarbības līguma parakstīšanu toreiz apņēmās nodrošināt tūrisma biznesa un Rīgas kā konferenču centra
reklamēšanu, šiem nolūkiem izgatavojot video klipus, informatīvos bukletus, utt. Par šī līguma izpildi minētajai biedrībai tika pārskaitīti 235 000LVL, taču līgumsnav ticis izpildīts un Ekonomikas ministrija šobrīd ir vērsusies tiesā par zaudējumu piedziņu. Šajā biedrībā amatpersonas statusā bija arī tā laika vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC).

Delnas direktore Laura Miķelsone komentē: ”Ziņa, ka pašvaldība sadarbībā ar aviosabiedrību veido organizāciju, kas tērēs 1 miljonu latu publiskās atpazīstamības veicināšanas stratēģijas izstrādei rada aizdomas par koruptīvu rīcību. Ignorējot publiskā iepirkuma procedūru tiek liegta iespēja uzņēmumiem pretendēt uz šīs stratēģijas izstrādi ievērojot brīvas konkurences principus, tādā veidā izslēdzot iespēju godīga un atklāta procesa ietvaros cīnīties par ienesīgu darījumu. Nenodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmumiem cīnīties par biznesa iespējām, Rīgas dome nenodrošina valsts līdzekļu efektīvu izlietojumu, kas atbilstu sabiedrības interesēm un būtu vērsts uz tās ilgtermiņa attīstību, nevis atsevišķu indivīdu un organizāciju tiešu finansiālu atbalstu ekonomiski grūtos laikos”.

Kontaktpersona:
Laura Miķelsone
direktore
67285585; 29282817

E-pasts:
laura.mikelsone@delna.lv

Vēstule Rīgas Domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam par slēgto Rīgas skolu ēku un zemju turpmāko izmantošanu un piederību

Rīgas Domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam
Rīgā, 2009.gada 2.septembrī

A.god. N. Ušakova kungs!

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija par Rīgas Imantas sākumskolas, Iļģuciema sākumskolas, Rīgas Ļeva Tolstoja krievu vidusskolas, Rīgas Bišumuižas pamatskolas, Mežaparka sākumskolas, Rīgas 30.vidusskolas, Rīgas 38.vidusskolas, Rīgas 20.vidusskolas, Rīgas 5.pamatskolas un Rīgas Sarkandaugavas sākumskolas slēgšanu.

Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

• Kam pieder minēto skolu ēkas un zeme, uz kuras atrodas likvidēto skolu ēkas?
• Ko plānots darīt ar katru no skolu ēkām un zemi pēc minēto skolu slēgšanas? (Lūdzam sniegt konkrētu informāciju par katru likvidētās skolas ēku un zemi.)
• Vai plānots pārcelt Mākslinieciskās jaunrades centru “Praktiskās estētikas skola” Antonijas ielā 13 un Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolu Cēsu ielā 8 uz citām telpām? Vai ēkas un zeme minētajās adresēs pieder pašvaldībai un kas ar tām notiks pēc pašvaldības iestāžu pārcelšanas?

Cieņā,
Laura Miķelsone
Delnas direktore

I.Liepa 67285585

Aicinājums publiskot summas apmēru, ko līdz šim “Ldz Cargo” pārskaitījis hokeja klubam “Dinamo Rīga”

Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim
Brīvības bulvāris 36
Rīga, LV
1520

Rīgā, 2009.gada 1.septembrī
Nr. 4.4/162

A.god. Ministru prezidenta kungs,

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (turpmāk – Delna) augstu novērtē Jūsu aktīvo iesaisti, izvērtējot SIA “Ldz Cargo” un “Dinamo Rīga” noslēgto sadarbības līgumu pusmiljona latu apmērā. Delna atbalsta Jūsu nostāju par nepieciešamību  krīzes apstākļos valsts akciju sabiedrībās un to meitasuzņēmumos būtiski samazināt netiešos biznesa izdevumus, lai pēc iespējas lietderīgāk izmantotu un papildinātu valsts budžetu.

Vienlaicīgi, lai novērstu tālākas spekulācijas un vēl vairāk negrautu uzticību valdībai, aicinām publiskot SIA “Ldz Cargo” hokeja klubam “Dinamo Rīga” jau pārskaitītās summas apmēru.

Atbilstoši Komerclikuma 19.pantam par komercnoslēpumu uzskatāma tikai tāda informācija, kurai cita starpā, “ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība” un “to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam”. Līdz ar to, lai atzītu kādu informāciju par komercnoslēpumu saturošu, nepieciešams pamatot tās vērtību un iespējamos zaudējumus, ko radītu šīs informācijas publiskošana. Šajā kontekstā pārskaitītās summas apmēru nevarētu uzskatīt par komercnoslēpumu saturošu informāciju un tās publiskošana SIA “LDz Cargo” nevarētu radīt zaudējumus.

A/s “Latvijas dzelzceļš” ir valsts kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāldaļas pieder valstij, un SIA “LDZ Cargo” ir tās meitasuzņēmums. Ņemot vērā faktu, ka daļa hokeja kluba “Dinamo” akciju pieder bijušajam premjeram Aigaram Kalvītim un citām bijušām augstām amatpersonām, kā arī to, ka 60 procenti hokeja kluba akciju pieder uzņēmumam Itera Latvija, ietekmīgajam dabas gāzes izplatītajam Latvijā, sabiedrībā radušās pamatotas bažas, vai sadarbības līguma parakstīšanai nav politisku motīvu. Attiekšanās publiskot SIA “LDz Cargo” pārskaitītā finansējuma kopsummu šīs  izdomas pastiprina. Šo iemeslu dēļ uzskatām, ka Jums būtu jāizmanto visi savā rīcībā esošie līdzekļi, lai panāktu pēc iespējas ātrāku pārskaitītās summas apmēra publiskošanu.

Vienlaikus Delna atkārtoti norāda uz atklātības problēmu valsts akciju sabiedrību un to meitasuzņēmumu finanšu līdzekļu izlietojumā.

Cieņā,
Lolita Čigāne
padomes priekšsēdētāja

Reakcija uz protestiem Bauskā raksturīga totalitārām sabiedrībām un liecina par politiskās elites nespēju sarunāties ar valsts iedzīvotājiem

Rīgā, 2009.gada 1.septembrī

Speciālās vienības “Alfa” izmantošana, lai izklīdinātu nesakcionēto iedzīvotāju pulcēšanos 31. augustā Bauskā, kas protestēja pret Bauskas slimnīcas slēgšanu, ir raksturīga totalitārām sabiedrībām, kur politiskā elite nezin, kā sarunāties ar sabiedrību un baidās to darīt. Delnair norūpējusies, ka šāda specvienību izmantošana varētu aizstāt sarunu ar sabiedrību un nepopulāru lēmumu skaidrošanu, īpaši situācijā, kad ekonomiskās krīzes ietekmē sagaidāma daudzu iedzīvotāju grupu dzīves līmeņa ievērojama pasliktināšanās.

Ekonomiskas krīzes apstākļos solidaritātes un kopības sajūtas veidošana sabiedrībā ir ļoti nozīmīga. Uz to Latvijas iedzīvotājus aicināja Valsts prezidents un politiskā elite vēl pirms nedēļas notikušā Baltijas ceļa gadadienas skrējiena laikā, kas plaši pulcināja arī Bauskas iedzīvotājus. Tas, ka augstu amatpersonu vietā, kas sabiedrībai skaidrotu savus nepopulāros lēmums, uz Bausku tika nosūtīta bruņota specvienība “Alfa”, kas izklīdināja protestētājus, liecina par politiskās elites vājumu, nespēju skaidrot savus lēmumus un palielina sabiedrības atsvešinātību.

Delna jau iepriekš ir norādījusi uz Veselības ministres Baibas Rozentāles iespējamo neatbilstību amatam, īpaši saistībā ar iepriekšējiem interešu konfliktiem. Delna pievienojas Valsts prezidenta vērtējumam, ka 31. augustā pie Bauskas protestētājiem skaidrot slimnīcas slēgšanu bija jādodas Veselības ministrei Baibai Rozentālei. Delna atkārtoti aicina Ministru Prezidentu Valdi Dombrovski izvērtēt Baibas Rozentāles atbilstību Veselības ministres amatam.

Delna aicina iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci nekavējoties izvērtēt un izskaidrot Valsts policijas vadības lēmumu par specvienības “Alfa” nosūtīšanu uz Bausku un skaidrot sabiedrībai, vai šāda spēka lietošana iedzīvotāju izklīdināšanai negrauj sabiedrības uzticību valsts varai. Policijas vadības neadekvāto reakciju uz 31. augusta protestu Bauskā īpaši pastiprina Rīgas 2009. gada 13. janvāra notikumu atsaukšana atmiņā, kad policijas spēki nespēja savlaicīgi reaģēt uz nelielas cilvēku grupas izraisītiem grautiņiem Vecrīgā.

Sīkāka informācija:
Lolita Čigāne
Delnas padomes priekšsēdētāja
Tel: 29503495

• Korupcijas uztveres indekss

  
• Follow @Delna_lv

• Lapas temati

  • Darbības jomas (448)
    • Būvniecības objektu uzraudzība (30)
    • Darbs ar sabiedrību (35)
    • Enerģētikas politikas uzraudzība (2)
    • ES Struktūrfodnu ieviešanas uzraudzība (5)
    • Ētiska biznesa vide (4)
    • Informācijas atklātība (27)
    • Jauniešu izglītošana (23)
    • Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība (54)
    • KNAB uzraudzība (43)
    • LNB uzraudzība (35)
    • Mediju uzraudzība (14)
    • Pašvaldību uzraudzība (70)
    • Politikas uzraudzība (208)
    • Prezidenta vēlēšanas 2007 (6)
    • Publiskā iepirkuma uzraudzība (9)
    • Saeimas vēlēšanas 2010 (10)
    • Saeimas vēlēšanas 2011 (5)
    • Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība (70)
  • Dati par korupciju (45)
    • KB – Korupcijas barometrs (4)
    • KUI – korupcijas uztveres indekss (37)
    • Sabiedriskās domas aptaujas (5)
  • Delnas iekšējās politikas dokumenti (1)
  • Dokumenti un sarakste (22)
  • Foto un video (7)
  • Interesanti (26)
  • NVO Latvijā (9)
  • Pasākumi (50)
  • Pētījumi (26)
  • Preses relīzes (209)
  • Pretkorupcijas politika (46)
  • Projektu jaunumi (50)
    • 2009.gada pašvaldību vēlēšanu deputātu reputācijas datu bāze (3)
    • KNAB neatkarības projekts (13)
    • Projekts www.kandidatiuzdelnas.lv (15)
  • Publikācijas (24)
  • Transparency International (24)

• Piesakies jaunumiem

• Ieskaties

   

• Foto un video

  
• Citi video

• Delnu atbalsta