Latvijas KUI 2009 sastādīšanā izmantotās aptaujas
Filed under: KUI - korupcijas uztveres indekss, Preses relīzes
Kopumā Latvijas 2009.gada KUI sastādīšanā tika izmantotas 6 aptaujas. 4 ekspertu un analītiķu vērtējumi:
Bertelsmann Transformation Index, ko veicis Bertelsmana fonds (Bertelsmann Foundation);
Country Risk Service and Country Forecast, ko veicis Economist Intelligence Unit;
Nations in Transit, ko veicis Freedom House;
Global Risk Service, ko veicis IHS Global Insight.
Un 2 privātā sektora pārstāvju aptaujas:
Global Competitiveness Report, 2008, ko izstrādājis World Economic Forum;
Global Competitiveness Report, 2009, ko izstrādājis World Economic Forum.
I. Bertelsmana fonda uzstādītie divi jautājumi, kas tika izmantoti KUI sastādīšanā:
Cik lielā mērā valdība spēj veiksmīgi novērst/apkarot korupciju?
Atbildes tika grupētas saskaņā ar šādiem kritērijiem:
- [10-9] Kā likums, korumpētas amatpersonas tiek bargi sodītas saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.
- [8-6] Kā likums, korumpētas amatpersonas tiek sodītas saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, taču reizēm tās no soda izbēg dēļpolitiskām, juridiskām vai procedurālam nepilnībām.
- [5-3] Korumpētas amatpersonas netiek adekvāti likumam tiesātas, taču reizēm piesaista nelabvēlīgu publicitāti.
- [2-1] Amatpersonas var ļaunprātīgi izmantot savu amatu privātam labumam pēc saviem ieskatiem, nebaidoties no juridiskām sekām vai nelabvēlīgas publicitātes.
Cik efektīvas ir juridiskās un politiskās sankcijas pret amatpersonām, kas izmanto savu amata stāvokli privātam labumam?
- [10-9] Visi integritātes mehānismi ir efektīvi. Tos aktīvi atbalsta valdība.
- [8-6] Lielākā daļa integritātes mehānismu funkcionē, lai gan ar ierobežotu efektivitāti. Valdība nodrošina gandrīz visus integritātes mehānismus.
- [5-3] Ir ieviesti daži integritātes mehānismi. Bieži tie saglabājas neefektīvi, to darbību traucē privātas intereses. Valdības motivācija un spēja ieviest reformas ir mainīga.
- [2-1] Valsts daļas kontrolē privātas interešu grupas, reformas kavē privātās intereses, padarot lielāko daļu integritātes mehānismu par neesošiem vai neefektīviem.
II. Economic Intelligence Unit sniegtajā vērtējumā izmantots ekspertugrupas sniegtais vērtējums par korupcijas sastopamību (“0” – ļoti zema korupcijas sastopamība, “4” – ļoti augsta korupcijas sastopamība). Tika vērtēti šādi aspekti:
Vai ir skaidrs process un atskaitīšanās, sadalot un izlietojot valsts līdzekļus? Vai notiek valsts līdzekļu nelikumīga piesavināšanās privātam labumam vai partijas politiskajiem mērķiem?
Īpašu fondu esamība, par kuriem valsts neatskaitās sabiedrībai;
Vai eksistē profesionāla ierēdniecība?
Vai eksistēneatkarīgavalsts institūcija, kas veic auditu par valsts līdzekļu izlietojumu?
Vai eksistē neatkarīga tiesu sistēma ar tiesībām uzsākt tiesvedību pret ministriem/ierēdņiem?
Vai tiek maksāti kukuļi, lai nodrošinātu līgumus un iegūtu labvēlību?
III. Freedom House uzstādītie jautājumi valstu ekspertiem, kas izmantoti KUI veidošanā (vērtējumi sniedzas no “1” (visaugstākais vērtējums) līdz “7” (viszemākais vērtējums)):
Vai valdība ir īstenojusi nopietnas pretkorupcijas iniciatīvas?
Vai valsts ekonomika ir brīva no pārmērīgas valsts iejaukšanās?
Vai valdība ir brīva no pārmērīgas birokrātiskas regulācijas, reģistrācijas prasībām un citiem kontroles mehānismiem, kas palielina korupcijas iespējamību?
Vai eksistē pietiekoši ierobežojumi valsts amatpersonu iesaistei ekonomiskos darījumos?
Vai pastāv adekvāta likumdošana, kas pieprasa finanšu atklātību un nepieļauj interešu konfliktu?
Vai uz amatiem un līgumiem valsts sektorā tiek izsludināti konkursi?
Vai valsts realizē likumdošanas un administratīvā procesa izpildi – tādu, kas ir brīvs no aizspriedumiem pret politiskajiem oponentiem, lai novērstu, izmeklētu un sodītu korupciju valsts amatpersonu un ierēdņu vidū?
Vai trauksmes cēlēji, pretkorupcijas aktīvisti, izmeklētaji un žurnālisti ir juridiski aizsargāti un jūtas droši, ziņojot par korupcijas un kukuļdošanas gadījumiem?
Vai sabiedrība demonstrē neiecietību pret amatpersonu korupciju?
IV. IHS Global Insights uzstādītie jautājumi (kvalitatīva sarindošana no vismazāk korumpētajām (1.0) līdz visvairāk korumpētajām valstīm):
Mēra korupciju visplašākā nozīmē no maznozīmīgas kukuļošanas līdz augstākā līmeņa politiskajai korupcijai. Dati sniedz salīdzinošus rādītājus starp valstīm, no tāda līmeņa, kur korupcijas gadījumi ir “izņēmums” un nosodāma rīcība līdz vērtējumam, kur tā ir sastopama gadrīz visos darījumos un attiecībās starp indivīdiem, komercsektoru un valsti.
V. un VI. World Economic Forum veidotajos ziņojumos iekļauti 2 jautājumi uzņēmējiem, kas izmantoti KUI 2009 veidošanā (vērtējumi sniedzas no 1 līdz 7, kur galējības nozīmē, ka respondents piekrīt pretējiem viedokļiem – tādam, kas atbalsta apgalvojumu, un tādam, kas to noraida):
Cik bieži jūsu valstī uzņēmumi (vietējie vai ārvalstu) maksā kukuļus ierēdņiem un valsts amatpersonām?
Cik bieži jūsu valstī uzņēmumi veic papildus neoficiālos maksājumus vai dod kukuļus saistībā ar:
-importa/eksporta darījumiem;
-publiskajiem pakalpojumiem (tālrunis, eletrība u.c.);
- ikgadējiem nodokļu maksājumiem;
- valsts pasūtījumu un licenšu piešķiršanu;
- iegūstot labvēlīgu tiesu lēmumu.
Diskusija “Kad un kā uzcelsim “Gaismas pili”: kā mainīsies projekta izmaksas taupības apstākļos?”
Filed under: Būvniecības objektu uzraudzība, Darbības jomas, LNB uzraudzība, Pasākumi, Preses relīzes
Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija, ka valdība ir nolēmusi samazināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai 2010.gadā nepieciešamo finansējumu no sākotnēji paredzētajiem 38,5 miljoniem latu uz 12 miljoniem latu, pagarinot ēkas nodošanas termiņu uz nenoteiktu laiku. Kultūras ministrijas provizoriskie aprēķini liecina, ka katrs būvniecības pagarinājuma gads valstij varētu izmaksāt ap 3 miljoniem latu.
Lai skaidrotu sabiedrībai, kādi ir iespējamie Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības scenāriji samazināta budžeta un valsts taupības režīma apstākļos, „Sabiedrība par atklātību – Delna” aicina uz publisku diskusiju.
Diskusijā piedalīsies un savu redzējumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta status quo un tālākas virzības scenārijiem sniegs kultūras ministrs Ints Dālderis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Nacionālās Būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns (tiks apstiprināts), Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvuzraugs Karloss A. Reparazs (Carlos A. Reparaz) (Hill International), autoruzraugs Ēriks Kalniņš (Hill International Baltic), kā arī “Sabiedrības par atklātību – Delna” projekta vadītāja Vineta Kleinberga un būvinženieris Sergejs Meierovics.
Diskusijā aicināti piedalīties valsts un pašvaldības iestāžu, izglītojošo, nevalstisko un būvniecības profesionālo organizāciju, politisko partiju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī jebkurš interesents. Diskusiju vadīs “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Diskusija “Kad un kā uzcelsim “Gaismas pili”:
kā mainīsies projekta izmaksas taupības apstākļos?”
2009. gada 28. oktobrī
Rīgas Juridiskās augstskolas Senāta zālē
Strēlnieku ielā 4
9:45 – 10:00 Reģistrācija
10:00 – 10:15 Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības scenāriji: vai iespējams ietaupīt?
10:15 – 10:30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecība krīzes laikā: plusi un mīnusi
KUI 2009
Piezīmes
Sīkāks apraksts par KUI 2009 aprēķināšanā izmantoto metodoloģiju ir pieejams: www.transparency.org/cpi
KUI 2009 vērtējums: norāda uz uzņēmēju un analītiķu kopumā uztvertās korupcijas pakāpi valstī un sniedzas amplitūdā no 10 (korupcijas nav nemaz) un 0 (absolūti korumpēta valsts)
Izmantotās aptaujas: atspoguļo KUI aprēķināšanā izmantoto aptauju un novērtējumu skaitu katrai valstij. 2009.gadā kopumā tika izmantotas 13 aptaujas un ekspertu novērtējumi. Katrai valstij tika prasīti vismaz 3 avoti, lai tā tiktu iekļauta KUI.
Novirze: norāda uz atšķirību starp dažādu avotu sniegto vērtējumu – jo mazāka novirze, jo lielāka vienprātība bijusi avotu sniegtajā vērtējumā.
Vērtējumu amplitūda: parāda augstāko un zemāko vērtējumu no avotu puses.
Uzticamības intervāls: parāda KUI rezultātu iespējamās vērtības amplitūdu. Tas atspoguļo, kā valsts rezultāts var atšķirties atkarībā no mērījumu precizitātes.
Vai vēlaties, lai Jūsu nodokļos samaksātā nauda tiek tērēta šādā veidā?
Rīgas dome steidzamā kārtā un bez pamatotiem argumentiem ir izveidojusi nodibinājumu “Rīgas tūrisma attīstības birojs”, kam no nodokļu maksātāju naudas izlietošanai vēl šogad nodevusi 987 455 LVL.Nākamgad šim nodibinājumam plānots nodot aptuveni 5 milj.LVL. Lēmums par nodibinājuma veidošanu domē tika virzīts steidzamības kārtā, liedzot iespējas deputātiem rūpīgi to izvērtēt.
“Rīgas tūrisma attīstības biroja” darbībā iesaistītās personas ir Rīgas vicemēram A.Šleseram tuvu stāvošas. Biroju vadīs AirBaltic prezidents B.Fliks, kurš vienreiz jau bija iesaistīts līdzīgu pienākumu veikšanā “Rīgas kongresu biroja” ietvaros, apņemoties nodrošināt tūrisma biznesa un Rīgas kā konferenču centra reklamēšanu. Par šo neizdarīto darbu pašlaik tiesājas Ekonomikas ministrija, lai līdzekļus atgūtu.
Nodibinājuma izveidošana ir pretēja “Biedrību un nodibinājumu likumā” noteiktajam, ka nodibinājumus veido pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai. Kā arī, nododot nodibinājuma kā juridiskas personas lietošanā, iespējams, 6 miljonus latu, Rīgas dome faktiski zaudēs kontroli pār šīs naudas izlietojumu.
Šāda domes rīcība rada šaubas par Rīgas domes patiesajiem mērķiem šīs naudas izlietošanā. Nevar izslēgt, ka tā tiks izmanota priekšvēlēšanu kampaņai pirms 10.Saeimas vēlēšanām nākamgad. Delna uz šiem jautājumam ir vērsusi arī tiesībsargājošo iestāžu uzmanību.
Aicinām ikvienu, kas uzskata, ka augstāk minētais nav pamatots rīdzenieku nodokļos samaksātās naudas izlietojums, rakstīt Rīgas mēram N.Ušakovam uz epastu: sekretares@riga.lv vai nils.usakovs@riga.lv, kā arī sūtot vēstules pa pastu:
Nilam
Ušakovam, Rīgas mēram,
Rātslaukums
1, Rīga LV 1539.
***
Lai gan Delnai nav atsevišķa finansējuma šim mērķim, Delna iespēju robežās turpina sekot līdzi Rīgas pašvaldībā notiekošajam. Ja Jūs vēlaties atbalstīt mūsu darbu šajā laukā, aicinām savu iespēju robežās sniegt finansiālu atbalstu, ziedojumam norādot mērķi “Rīgas domes atklātības veicināšana”. Katrs ziedojums, vai tas būtu 1 LVL vai 5 LVL var būt ļoti nozīmīgs atbalsts šajā darbā!
Sabiedrība par atklātību DELNA
Konts: LV63HABA000140J035842 (Swedbank)
Reģistrācijas nr.: 40008037054
Juridiskā adrese: A.Čaka iela 49-4, Rīga, LV 1011
Delna aicina uz diskusiju “Politiskie šķēršļi KNAB darbības efektivitātei”
Filed under: Darbības jomas, KNAB neatkarības projekts, KNAB uzraudzība, Pasākumi
Biedrība “Sabiedrība par atklātību- Delna” projekta “KNAB darbības monitorings” ietvaros š.g. 23.oktobrī organizē publisku diskusiju “Politiskie šķēršļi KNAB darbības efektivitātei”.
Diskusija notiks Rīgā, Kongresa namā, 310.auditorijā, 23. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 12.00.
Dalību diskusijā apstiprinājuši KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis un priekšnieka vietnieks Alvis Vilks. Uzstāties aicināti arī bijušie KNAB vadītāji un pienākumu izpildītāji, kā arī pretkorupcijas speciālisti.
Diskusijas laikā plānots pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar KNAB statusu, priekšnieka iecelšanas un atbrīvošanas kārtību, kā arī politiskiem šķēršļiem KNAB ieceru īstenošanai tiesību aktu pilnveidošanas un korupcijas apkarošanas jomās.
Pasākumu atbalsta Eiropas Komisija un Sorosa fonds – Latvija.
Kontaktpersona:
Inga Liepa,
biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna”
juridiskā analītiķe,
tālr. 67285585, e-pasts:inga.liepa@delna.lv
Darbību atbalsta Islande,
Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu
mehānisma ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda
starpniecību.
SIA Mediju Nams, vēloties izvairīties no nepatiesu ziņu atsaukšanas, piedāvā Delnai “trešās personas” ziedojumu
Rīgā, 2009.gada 21.oktobrīSIA Mediju Nams un žurnālistes Lienes Barisas pārstāvis zvērināts advokāts Aivars Lošmanis no “Zvērināta advokāta A. Grūtupa biroja” 20.oktobrī nosūtījis Delnai piedāvājumu par izlīgumu tiesvedībā. Šajā piedāvājumā advokāts Lošmanis informē Delnu, ka vienīgais mierizlīguma risinājums, kam piekrītot viņa klients, ir nevis Delnas lūgtais ziņas atsaukums, bet Delnas atkāpšanās no savas prasības, par to saņemot “trešās personas” ziedojumu. Delna uzskata, ka šis izlīguma piedāvājums ir amorāls un pretējs mediju darbības pamatprincipiem patiesas informācijas sniegšanā, kā arī sabiedriskā labuma organizāciju ziedojumu saņemšanas noteikumiem.
Delna tiesājas par Neatkarīgajā Rīta Avīzē pausto nepatieso, apmelojošo informāciju, ka Delna atrodoties interešu konfliktā. Ziņas tika publicētas 2005.gada 19.decembrī un 30.decembrī.
E-pasta vēstulē Delnai advokāts ierosina, ka Delna atsauc prasību tiesā, savukārt SIA Mediju Nams un Lienes Barisas pārstāvis apņemas sameklēt ar SIA Mediju Nams un Lieni Barisu nesaistītu “trešo personu – ziedotāju”. Par prasības atsaukšanu Delna saņemtu 1000 Ls ziedojumu. Šis piedāvājums izteikts ar nosacījumu, ka, to pieņemot, puses nesniedz nekādus komentārus publiskajā telpā par civillietu un tiesvedības izbeigšanas apstākļiem.
Delnas padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne uzskata, ka “piedāvātais izlīgums ir mēģinājums nopirkt Delnas klusēšanu”.
Pielikumā izlīguma piedāvājums (skatīt šeit).
Sīkāka informācija:
Aiga Grišāne
Juridiskā analītiķe
Tel: 26399417
Delna vēršas pie atbildīgajām institūcijām Rīgas tūrisma attīstības biroja lietā
Filed under: Darbības jomas, Dokumenti un sarakste, Pašvaldību uzraudzība, Politikas uzraudzība, Preses relīzes
Rīgā, 2009.gada 15.oktobrī
Šodien “Sabiedrība par atklātību – Delna” ir vērsusies pie atbildīgajām institūcijām – Ministru prezidenta, Ģenerālprokurora,Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) un Valsts kontroles (VK) – ar lūgumu izvērtēt Rīgas domes ieceres veidot nodibinājumu “Rīgas tūrisma attīstības birojs” un tajā ieguldīt gandrīz sešus miljonus latu likumību.
Vēstulē Ģenerālprokuroram, Delna lūdz izvērtēt iespējamu pašvaldības resursu izšķērdējumu. Aizdomas par resursu izšķērdēšanu rada tas, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs ir parakstījis lēmumu par Nodibinājuma “Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs” dibināšanu šī gada 1.oktobrī, tādējādi, iespējams, pārsniedzot savas pilnvaras. Lēmumu par nodibinājuma dibināšanu atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” var pieņemt tikai dome, taču deputāti domes sēdē vēl nav lēmuši par Nodibinājuma dibināšanu. Tikai vakardien, 14.oktobrī, RD Finanšu un administrācijas lietu komitejā tika skatīti Nodibinājuma dibināšanas dokumenti.
Vēstulē RAPLM Delna vērš uzmanību uz to, ka RD ir izvēlējusies “Rīgas Tūrisma attīstības biroju” veidot kā nodibinājumu, kura darbību regulē Biedrību un nodibinājumu likums. Delna lūdz RAPLM izvērtēt, šādas ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem, jo Nodibinājuma statūtos minētie nodibinājuma mērķi un uzdevumi, kā arī RD amatpersonu izteikumi liecina, ka Nodibinājuma pamatdarbība saistīta ar komercsektoram raksturīgām aktivitātēm, savukārt Biedrību un nodibinājuma likuma mērķis ir “sekmēt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu”. Tādēļ Delna lūdz RAPLM izvērtēt Nodibinājuma dibināšanas tiesiskumu statūtos minēto uzdevumu izpildei. Tāpat Delna RAPLM norāda, ka ar Nodibinājuma izveidošanu RD zaudē pilnvērtīgas un efektīvas kontroles iespējas pār Nodibinājumu, tai skaitā finanšu izlietojumu un izvirzīto rezultātu sasniegšanu, kā arī Nodibinājuma likvidācijas gadījumā zaudē ieguldītos līdzekļus.
Vēstulē Valsts kontrolei Delna lūdz izvērtēt pašvaldības rīcības lietderību, no RD budžeta Nodibinājumā šogad ieguldot 987 455 LVL, vienlaikus ar budžeta grozījumiem dubultojot pašvaldības budžeta deficītu līdz aptuveni 47 milj. LVL.
Vēstulē premjerministram Delna lūdz sniegt skaidrojumu, vai valsts kā uzņēmuma Air Baltic akciju vairākuma turētāja piekrīt šādaiAir Baltic dalībai nodibinājumā, kā arī lūdz sniegt skaidrojumu, kāds ir ekonomiskais pamatojums Air Baltic ieguldījumam jaunveidojamajā nodibinājumā laikā, kad valdība konceptuāli ir atbalstījusi pamatkapitāla paaugstināšanu nacionālajai lidsabiedrībai.
Informāciju sagatavoja:
Līga Stafecka
67285585
liga.stafecka@delna.lv
Andra Šķēles iespējamā atgriešanās oficiālajā politikā liecina par Tautas partijas morālu bankrotu un var būt postoša Latvijas valstij
Tautas partijas valdes aicinājums oficiālajā politikā atgriezties partijas dibinātājam Andrim Šķēlem ir nepārprotams signāls sabiedrībai, kādu Latvijas nākotni vēlas redzēt šī valdības koalīcijas partija. Valsts varas izmantošana privātam labumam, savējo atbalstīšana un manipulācijas ar tiesisko regulējumu – tās ir tikai dažas no izpausmēm, kas nozīmīgi bremzējušas Latvijas attīstību pēdējos desmit gadus, kopš Andris Šķēle un Tautas partija ar dažiem pārtraukumiem ir bijuši pie varas.Andris Šķēle ir politiķis, kura vārds pagātnē saistīts ar virkni valsts nozagšanas skandālu, piemēram, Latvijas valstij piederošo pārtikas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju, necaurskatāma finanšu darbību ar ārzonu firmām, G-24 kredītu izsaimniekošanu, “Latvenergo” 3 miljonu afēru. 2005.gada pašvaldību vēlēšanās A.Šķēle bija iesaistīts sarunās, kurās tika organizēta kukuļošana, lai panāktu Jūrmalas mēra ievēlēšanu. Par tautas teicienu ir kļuvis A. Šķēles sarunas laikā ieteiktais Latvijas amatpersonu izvēles princips, ka jābalso par „lielāko kretīnu”.
Pirms 2006.gada vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) par nelikumīgu atzītais Andra Šķēles ziedojums biedrībai „Sabiedrība par vārda brīvību” ļāva Tautas partijas kampaņas rīkotājam Jurģim Liepniekam veikt pretlikumīgo pozitīvisma kampaņu, kas nodrošināja Tautas partijas uzvaru vēlēšanās un Latvijas ekonomikai postošas politikas realizāciju. Vēl joprojām tiesa izskata tā saukto digitalizācijas lietu, kur apsūdzēto vidū ir ar Andra Šķēles biznesu cieši saistīti cilvēki un kuras rezultātā no valsts būtu izkrāpti vairāki desmiti miljonu latu.
Arī pēdējā laika A.Šķēles izteikumi par lata devalvāciju rada priekšstatu par vēlmi izmantot politiku un valsts ekonomisko situāciju sava labuma gūšanai. Atbalsts Andrim Šķēlem Tautas partijas iekšienē parāda, ka daudzi politiski aktīvie iedzīvotāji netic godīgas politikas iespējām Latvijā. Tomēr Delna aicina visus Tautas partijas biedrus, kas iestājas par Latviju, kas būvēta uz politiskās atbildības un godīguma principiem, neklusēt un paust savu viedokli.
Sīkāka informācija:
Lolita Čigāne
Sabiedrība par atklātību – Delna
Padomes priekšsēdētāja
29503495
Rīgā, 2009.gada 12.oktobrī
Pēc piektdienas notikumiem laikrakstā Diena patiesais zaudētājs ir tā Latvijas sabiedrība, kas tic pozitīvām pārmaiņām un ir gatava strādāt to labā
Rīgā, 2009.gada 12.oktobrī
Piektdien, kad no laikraksta Dienaredakcijas aizgāja tās vadošie darbinieki, Latvijas sabiedrība zaudēja būtisku labas pārvaldības un demokrātijas ideju nesēju. Tādejādi šajos smagajos krīzes laikos Latvijas demokrātija ir kļuvusi vēl vājāka un politika – atvērtāka manipulācijām. Delna ar nožēlu atzīst, ka 2009. gada jūlijā laikrakstu Diena nopirkušais Aleksandrs Tralmaks nav spējis novērtēt laikraksta lomu Latvijas demokrātijas procesā un ar savām darbībām ir sagrāvis šo nozīmīgo politikas un sabiedrisko procesu uzraugu. Aleksandra Tralmaka neskaidrā komunikācija ar laikraksta darbiniekiem un sabiedrību par pirkuma būtību rada pamatu bažām par sistemātisku un mērķtiecīgu rīcību šī būtiskā medija vājināšanā, kas atstās smagas sekas uz Latvijas demokrātiju nākotnē.
Delna ar nožēlu atzīst, ka smago un pašaizliedzīgo darbu, ko laikraksta Diena darbinieki ieguldīja ekonomiskās krīzes izraisīto seku pārvarēšanā, laikraksta jaunā vadība ne tikai nenovērtēja, bet ar savu rīcību noniecināja. Laikraksta Diena ilggadējo darbinieku aiziešana un avīzes vājināšana padara jau tā trauslo Latvijas mediju ainu vēl nabadzīgāku un noplicinātāku. Lielākais un patiesais zaudētājs ir tā Latvijas sabiedrības daļa, kas tic pozitīvām pārmaiņām un ir gatava strādāt to labā.
Sīkāka informācija:
Lolita Čigāne
Delnas padomes priekšsēdētāja
Tel: 29503495
Pētījuma „Cik demokrātiskas ir Latvijas partijas?” ziņojums
Filed under: Darbības jomas, Pētījumi, Politikas uzraudzība
Pētījuma “Cik demokrātiskas ir Latvijas partijas?” ZIŅOJUMS
Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu
mehānisma ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda
starpniecību.
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
