Biedrības “Sabiedrība par atklātību Delna” (turpmāk-Delna) ir izskatījusi Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu “Būvniecības likums” un izsaka šādus iebildumus un priekšlikumus:

1) nepieciešams precizēt likumprojekta 1.panta 17.punktā definēto terminu “mazēka”, paredzot, ka tās apbūves laukums nav lielāks par 25 m2. Līdz šim nav sniegti pamatoti argumenti, kāpēc zem jēdziena „mazēka” būtu jāatļauj vairāk nekā divas reizes lielāku ēku būvniecība. Līdz ar to aicinām saglabāt līdz šim noteikto mazēkas apbūves laukumu un nodrošināt, ka jauna teritorijas apbūve tiek saskaņota ar sabiedrības kopējām interesēm.

2) nepieciešams precizēt likumprojekta 1.panta 20.punktu, paredzot, ka īslaicīgas lietošanas būvi nevar izmantot pastāvīgai vai sezonālai dzīvošanai, tai ir apkalpojoša funkcija (būvdarbu veikšanai, objekta apsargāšanai u.tml.) un atļauja šādas būves novietošanai tiek izdota ne ilgāk kā uz 2 gadiem;

3) ierosinām precizēt likumprojekta 1.panta 30 punktā terminu “transportbūve”, paredzot, ka termins attiecas arī uz veloceliņiem;

4) nepieciešams svītrot likumprojekta 5.panta pirmo daļu, jo tai nav juridiskās slodzes vai arī to precizēt atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām;

5) nepieciešams svītrot likumprojekta 7.panta otro un trešo daļu, jo valsts pienākums ir nodrošināt būvizstrādājumu tehnisko prasību izstrādāšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai nodrošinātu to drošu lietošanu. Saskaņā ar juridiskās obstrukcijas aizliegumu (Administratīvā procesa likuma 15.panta divpadsmitā daļa)iestāde nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka attiecīgais jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums). Tā nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu;

6) nepieciešams izslēgt likumprojekta 9.panta pirmo daļu, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta piekto daļu ārējais normatīvais akts ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības (Kopienu) pamatlīgumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti. Satversmes tiesa arī 2009.gada 19.novembra sprieduma Nr.2009-09-03 17.punktā ir norādījusi uz šāda veida izdoto noteikumu prettiesiskumu.

7) nepieciešams precizēt likumprojekta 10.panta 4.punktu, paredzot, ka Ekonomikas ministrija veic ne tikai būvniecības dalībnieku sūdzību izskatīšanu, bet arī personu, kuru tiesības un intereses ir skartas ar attiecīgo būvniecību, sūdzību izskatīšanu;

8 ) nepieciešams precizēt likumprojekta 11.panta 3.punktu, paredzot, ka vietējai pašvaldībai jānodrošina būvinspektoru darbības neatkarība;

9) nepieciešams precizēt likumprojekta 11.panta 4.punktu un 12.panta 8.punktu, paredzot, ka pašvaldībai ir pienākums lemt ne tikai par būvju, kuras neatbilst likuma 6.panta prasībām, nojaukšanu, bet arī par būvju, kuras neatbilst citām normatīvo aktu (piemēram Aizsargjoslu likuma)prasībām nojaukšanu;

10) nepieciešams precizēt likumprojekta 12.panta 7.punktu, izslēdzot vārdus “kuras neietekmē paredzētās būves novietojumu vai apjomu”, lai nodrošinātu pašvaldībai iespēju ietekmēt plānotās būves atbilstību sabiedrības un vides interesēm;

11) nepieciešams papildināt likumprojekta 19.panta otro daļu pēc vārda “izmaksas” ar vārdiem “un zaudējumus”;

12) likumprojekta 21.panta pirmajā daļā nepieciešams izslēgt vārdus “izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus”, jo arī inženiertīklu un to pievadu plānošanai ir jābūt integrētai teritorijas plānošanā, lai nodrošinātu teritoriju integrētu un ilgtspējīgu attīstību. Ministru kabineta noteikumu Nr.1148 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 57.punkts speciāli paredz, ka detālplānojumu nepieciešams izstrādāt, ja plānotā zemes vienību sadalīšana vai apbūve rada nepieciešamību pēc kompleksiem inženierkomunikāciju izbūves risinājumiem;

13) nepieciešams precizēt likumprojekta 23.pantu, paredzot, ka pašvaldībai ir tiesības mainīt un izvirzīt papildus prasības pasūtītāja iesniegtajam pirmsprojektam, lai nodrošinātu pašvaldībai iespēju ietekmēt plānotās būves atbilstību sabiedrības un vides interesēm. Vienlaikus nepieciešams paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt prasības pirmsprojekta izstrādei, lai nodrošinātu vienotu un pārskatāmu pirmsprojektu izstrādi;

14) nepieciešams papildināt likumprojekta 23.pantu ar jaunu daļu, paredzot, ka pašvaldības pienākums ir rakstiskā vēstulē informēt pieguļošo zemesgabalu īpašniekus un citas personas, kuru tiesības un intereses ar attiecīgo būvniecību varētu būt skartas, par būvatļaujas izsniegšanu un viņu tiesībām to apstrīdēt. Vienlaikus paredzot, ka pasūtītājam 7 darba dienu laikā pēc būvniecības atļaujas izsniegšanas pie apbūvei plānotā zemesgabala jāizvieto iedzīvotājiem redzamā vietā būvtāfele, uz kuras norādīta informācija par plānoto būvniecību un ieinteresēto personu tiesībām apstrīdēt būvatļauju. Detalizēta kārtība sabiedrības informēšanai nosakāma Ministru kabineta noteikumos.
Ņemot vērā to, ka Būvniecības likumprojekta izstrādes laikā tika panākta vienošanās par to, ka sabiedrības iesaistei jānotiek daudz aktīvāk un efektīvāk teritorijas plānošanas līmenī, no Būvniecības likuma tiek izslēgta būvniecības publiskā apspriešana, saglabājot tikai ieinteresētās sabiedrības informēšanu un tiesības apstrīdēt būvniecības atļauju. Par efektīvāko teritorijas plānojuma līmeni privātpersonas (būves pasūtītāja) un sabiedrības interešu līdzsvarošanai ir atzīstams detālplānojums, ko būtu nepieciešams izstrādāt katrā jaunas būvniecības gadījumā pilsētā un ciemos (ar atsevišķie  izņēmumiem). Reģionālā attīstības un pašvaldību lietu ministrija pašlaik izstrādā jaunu Teritorijas plānošanas likumu un līdz ar to ir iespējams izvirzīt atbilstošas prasības detālplānojumu izstrādei un sabiedrības iesaistei teritorijas plānošanas procesā. Ņemot vērā minēto lūdzu sniegt rakstisku apstiprinājumu tam, ka Ekonomikas ministrija izvirzīs kā obligātu prasību tam, lai jaunajā Teritorijas plānošanas likumā, tiktu iestrādāts nosacījums (pamatprincips), ka pirms katras jaunas būvniecības pilsētā vai ciemā nepieciešam veikt detālplānojuma izstrādi, tādējādi nodrošinot sabiedrības iesaisti lēmuma pieņemšanā.
Vienlaikus aicinām izvērtēt iespēju likumprojekta pārejas noteikumos noteikt, ka līdz jauna Teritorijas plānošanas likuma pieņemšanai tiek nodrošināta būvniecības publiskā apspriešana atbilstoši pašreiz Būvniecības likumā noteiktajai kārībai.

15) nepieciešams papildināt likumprojekta 24.pantu ar jaunu daļu, paredzot, ka gadījumā, ja būvprojekta stadijā ir veiktas izmaiņas pirmsprojektā, tad tas dod tiesības personām, kuru tiesības un intereses ir skartas, to apstrīdēt un veicama atkārtota šo personu informēšana;

16) nepieciešams izslēgt likumprojekta 24.panta trešās daļas 3.punktu, jo šādu būtisku jautājumu izlemšanu nevar deleģēt izlemšanai ministrijai (skatīt pamatojumu atzinumu 4.punktā);

17) nepieciešams papildināt likumprojekta 27.panta otro daļu, paredzot, ka būvi nedrīkst izmantot pirms tās pieņemšanas ekspluatācijā, ja būvatļauja ir apstrīdēta vai atbildīgā institūcija konstatējusi, ka būvniecība veikta prettiesiski;

18) nepieciešams papildināt likumprojekta 31.un 32.pantu, paredzot, ka būvinspektors pārbaude ne tikai būvdarbu (procesa) atbilstību normatīvajiem aktiem, bet pēc būvniecības dalībnieku vai personu, kuru intereses vai tiesības ar būvniecību tiek skartas, lūguma pārbauda arī būvdarbu veikšanas atļaujas atbilstību normatīvajiem aktiem;

19) nepieciešams precizēt likumprojekta 33.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu paredzot, ka lēmums par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu jāpieņem arī gadījumā, ja būvniecība neatbilst citiem normatīvajiem aktiem (piemēram, Aizsargjoslu likumam);

20) nepieciešams precizēt likumprojekta 34.pantu paredzot būvinspektoru tiesības iekļūt dzīvoklī, ja tiek veikta tā pārbūve, lai pārbaudītu tā pārbūves atbilstību normatīvajiem aktiem;

21) ierosinām izvērtēt iespēju precizēt likumprojekta 38.panta trešās daļas 2.punktu, paredzot, ka gadījumā, ja projektētājs konstatē  patvaļīgu vai normatīvajiem aktiem neatbilstošu būvniecību, tad tam ir pienākums par to informēt būvinspektoru;

22) ierosinām precizēt likumprojektu atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām.

Nobeigumā vēršam uzmanību uz to, ka šāda veida likumprojekta saskaņošana, kad pēc plašiem dažādu institūciju un organizāciju iebildumiem ir izstrādāts faktiski jauns Būvniecības likumprojekts un tas tiek nosūtīts saskaņošanai pirmssvētku dienās, nosakot Ministru kabineta noteikumu Nr.300 „Ministru kabineta kārtības rullis” 101.punktā paredzēto minimālo termiņu iebildumu izteikšanai (piecas darbdienas), neatbilst labas pārvaldības principam. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piekto daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu, kas ietver arī taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.