Rīgā, 2010.gada 26.janvārī
Sabiedrības par atklātību – Delna pārstāves, atsaucoties uz ielūgumu, vakar tikās ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētāju Dz.Mozgi un valdes locekli un administratīvo direktoru Egilu Lavendeli, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar korupcijas skandāliem BKUS publiskajos iepirkumos. Tikšanās laikā Delnas pārstāvji neguva pārliecību, ka pēc korupcijas skandāla novembra sākumā slimnīcas vadība ir darījusi visu iespējamo, lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos nākotnē. Tādējādi slimnīcas vadība sevi ir nostādījusi sarežģītā situācijā attiecībā uz 12. janvārī IUB mājas lapā publicēto iepirkuma konkursa uzvarētāju SIA Rīgas firma Pamats, kuras amatpersona, saistībā ar pagājušā gada korupcijas skandālu slimnīcā, pašlaik ir apcietinājumā.

Delna uzskata, ka pēc novembra korupcijas skandāla Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, tā vadītājam Dz.Mozgim bija jāaptur uzsāktās būvniecības iepirkumu procedūras, lai izvērtētu to likumību un novērstu aizdomas par korupciju citos BKUS veiktajos iepirkumos. Ņemot vērā, ka janvārī noslēgtā iepirkumu konkursa organizēšanā, kurā atkārtoti uzvarēja SIA Rīgas firma Pamats, bija iesaistītas personas, kas tika apcietinātas saistībā ar novembra korupcijas skandālu, šis iepirkums rada aizdomas. Iepirkumu konkursa organizēšanā un dokumentu sagatavošanā kā šī projekta vadītājs un iepirkumu komisijas priekšsēdētājs bija iesaistīts slimnīcas ekonomikas direktors Arnis Kramzaks un tajā pašā korupcijas skandālā iesaistītais SIA “Projektu vadības un attīstības birojs”. Tikšanās laikā Delna neguva skaidru atbildi, kādēļ slimnīcas vadītājs uzreiz pēc  korupcijas skandāla neuzskatīja par nepieciešamu apturēt visas slimnīcā iecerētās būvniecības iepirkumu procedūras, tādējādi mazinot aizdomu ēnu pār BKUS notiekošajiem publiskajiem iepirkumiem. Slimnīcas vadītājs atklāja, ka pēc iepirkumu komisijas priekšsēdētāja A.Kramzaka arestēšanas, iepirkumu komisijas sastāvs netika nomainīts, par komisijas priekšēdētāja pienākumu izpildītāju kļuva cits šīs komisijas loceklis un komisija no četriem locekļiem saruka līdz trim. Slimnīcas vadība to pamato ar administratīvo resursu trūkumu.

Tāpat Delna uzskata, ka pašreizējais normatīvais regulējums ļauj iepirkumu konkursa nolikumā ietvert pretkorupcijas kritēriju, kā arī prasību par veiksmīgu iepriekšējo sadarbību, tādējādi izvairoties no pretendentiem, pret kuru veiktajiem pakalpojumiem iepriekšējiem pasūtītājiem ir bijuši iebildumi vai arī kuri ir iesaistīti vērienīgos korupcijas skandālos. Delna uzskata, ka tādējādi bija iespējams izslēgt no konkursa pretendentu, par kura veiktajām darbībām tiesībsargājošajām institūcijām ir radušās pamatotas aizdomas, lai arī to vaina vēl nav pierādīta ar notiesājošu spriedumu. Piemēram, Publisko iepirkumu likuma 42.pants nosaka, ka lai pārliecinātos par piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām atbilstoši būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma raksturam, kvalitātei un svarīguma pakāpei, to var apliecināt ar informāciju par veiktajiem būvdarbiem, pievienojot izziņas un atsauksmes par svarīgāko darbu izpildi. Delna vēlas atgādināt, ka, piemēram, Veselības ministre Baiba Rozentāle pēc pirmā korupcijas skandāla publiski kritizēja SIA Rīgas firma Pamats darba kvalitāti, minot savu pieredzi laikā, kad viņa vadīja Infektoloģijas centru un SIA Rīgas firma Pamats veica rekonstrukcijas darbus tajā.

Līdzšinējā Delnas pieredze liecina, ka profesionālā godīguma – pretkorupcijas kritēriju var piemērot, izvērtējot konkursa pretendentus.  Izsludinot publisko iepirkumu konkursu par Latvijas nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecību, dalību tajā ar, iespējams, lētāko piedāvājumu pieteica arī SIA Merks, kas bija dalībniece apvienībā AS “Merko Ehitus” (Igaunija). Ņemot vērā to, ka bija aizdomas, ka “Merko Ehitus” un tās amatpersonas bija saistītas ar noziedzīgiem koruptīviem nodarījumiem, kas nebija savietojami ar iepirkuma vadlīnijās noteiktajiem atklātības, caurspīdīguma un pretkorupcijas, AS “Merko Ehitus” un SIA Merks apvienība tika atzīta par neatbilstošu un izslēgta no pretendentu loka. Viens no dokumentiem, kas pretendentiem bija jāiesniedz, bija pretkorupcijas deklarācija. Tā, cita starpā, paredzēja, ka, ja pirms līguma parakstīšanas pretkorupcijas deklarācija ir pārkāpta vai kā citādi apšaubīts piegādātāja godīgums un, izvērtējot visus pierādījumus, nav pamata saprātīgām šaubām, ka pārkāpums nav noticis, tad pasūtītājs var vienpusēji atkāpties no līguma.

Tikšanās laikā Delna atbalstīja Mozga kunga priekšlikumu sniegt informāciju Veselības ministrijai kā nozares politikas veidotājam par visiem šķēršļiem, ar kuriem slimnīca saskārusies, organizējot būvniecības iepirkumus, lai atbildīgā ministrija nodrošina sistēmiskos uzlabojumus šajā jomā. Delna arī atbalsta vairākas Mozga kunga izteiktās iniciatīvas, kā piemēram, pretkorupcijas kritēriju ieviešanu nākotnes iepirkumu nolikumos, lai mazinātu  korupcijas  riskus.

Plašāka informācija:
Lolita Čigāne
Padomes priekšsēdētāja
67285585
lolita.cigane[at]delna.lv

2010.gada 6.janvārī
Sabiedrība par atklātību – Delna un Pasaules Dabas Fonds iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Rucava novada domes rīcību, plānojot legalizēt patvaļīgo būvniecību īpašumā “Lindas” Rucavas pagastā.

Delna un Pasaules Dabas Fonds lūdz tiesu pilnībā atcelt Rucavas novada domes 2009.gada 3.decembra lēmumus ar kuriem paredzēts nodrošināt patvaļīgi uzbūvētās ēkas legalizāciju, atceļot iepriekšējos Rucava pagasta padomes lēmumus, kas paredzēja ēkas nojaukšanu un pārvietošanu ārpus Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslas. Delna un Pasaules Dabas Fonds arī lūdz tiesu uzlikt Rucavas novada domei par pienākumu nodrošināt patvaļīgās būves nojaukšanu.

Rucavas novada domes lēmumā ēkas legalizācija pamatota ar Aizsargjoslu likuma pantu, kas paredz atvieglotas rekonstrukcijas iespējas piekrastē. Taču no lietas faktiskajiem apstākļiem skaidri redzams, ka privātmājas “Lindas” būvniecība gan atbilstoši izsniegtajai būvatļaujai paredzēta, gan arī dabā veikta kā jauna būvniecība, nevis kā esošas būves rekonstrukcija (esošas būves pārbūve). Līdz ar to attiecībā uz privātmājas “Lindas” būvniecību nav piemērojams konkrētais Aizsargjoslu likuma pants un šādas būves būvniecība ir prettiesiska.

Tiesvedība sagatavota “Sorosa fonds – Latvija” atbalstīta projekta “Tiesas nolēmumu un uzraugošo iestāžu
pieņemto lēmumu izpildes nodrošināšana vides jomā” ietvaros.

Kontaktinformācija:
Aiga Grišāne
aiga@delna.lv