International conference “Specialized Anti-Corruption Agencies: independent to be effective, effective to lose independence”
Filed under: Darbības jomas, Pētījumi, Preses relīzes, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
International conference
“Specialized Anti-Corruption Agencies:
independent to be effective, effective to lose independence”
Within the framework of the project “Strengthening prevention of corruption and minimizing corruption costs to society through monitoring and supporting independence of the Corruption Prevention and Combating Bureau (KNAB)” Transparency International – Latvia is organizing an international conference “Specialized Anti-Corruption Agencies: independent to be effective, effective to lose independence”.
The conference is intended as a platform for the leading experts and officials in the field of anti-corruption. The goal of the conference is to analyze contextual reasons for creation of specialized anti-corruption agencies, their most effective institutional set-ups (subordination) and available safeguards against the attempts to weaken their independence. Best practices of organizing anti-corruption work and methodology for monitoring the work of anti- corruption institutions by the civil society will be discussed as well.
The conference will be take place on 25th-26th of March, 2010; venue “Baltic Beach Hotel”, Jurmala (Latvia).
The conference will be attended by Latvian and foreign experts and representatives of anti-corruption agencies, including Mr. Normunds Vilnītis, Director of the Corruption Prevention and Combating Bureau of Latvia (KNAB), Ms. Lolita Čigāne, Chairperson of the Board of Transparency International – Latvia, Mr. Luis de Sousa, Coordinator of Anchorage-Net, Mr. Martin Kreutner, President of European partners against Corruption, Mr. Wolfgang Hetzer, representative of European Anti-Fraud Office (OLAF), and other acknowledged experts from different countries.
The conference programme is available on our website here: doc, pdf .
If you would like to participate in this event, please send us your completed registration form until March 6th, 2010. Please note that participation is limited and applications will be processed in the order in which they are received.
Contact-person:
Dana Lasmane, Transparency International – Latvia
Event Co-ordinator
Phone: (+371) 67285585
E-mail: events@delna.lv
The project activities are supported by Iceland, Lichtenstein and Norway in scope of the bilateral financial instrument of EEA financial instrument and Norwegian government and by the Latvian state through the Social Integration Foundation.
Delna rīko starptautisku konferenci “Pretkorupcijas aģentūru neatkarība – efektīvas darbības priekšnosacījums vai drauds” projekta “KNAB darbības monitorings”
Filed under: Darbības jomas, KNAB neatkarības projekts, KNAB uzraudzība
Starptautiska konference
“Pretkorupcijas aģentūru neatkarība –
efektīvas darbības priekšnosacījums vai drauds”
2010. gada 25.-26. martā “Sabiedrība par atklātību – Delna” projekta “KNAB darbības monitorings” ietvaros rīko starptautisku konferenci “Pretkorupcijas aģentūru neatkarība – efektīvas darbības priekšnosacījums vai drauds”, kas kalpos par diskusiju platformu vadošajiem pretkorupcijas jomas ekspertiem un amatpersonām.
Konferences mērķis ir analizēt pretkorupcijas aģentūru izveides cēloņus, institucionālo uzbūvi, pārraudzību un citus faktorus, kas ietekmē darbības efektivitāti. Tiks diskutēts par labo praksi pretkorupcijas darba organizēšanā, metodoloģiju pretkorupcijas institūciju darba uzraudzībai no pilsoniskās sabiedrības puses, pretkorupcijas aģentūru izmeklēšanas funkciju un sadarbību ar citām institūcijām.
Konferencē piedalīsies latviešu un ārzemju korupcijas novēršanas institūciju un organizāciju eksperti, tai skaitā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis, “Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne, Anchorage- Net koordinators Luis de Sousa, European Partners against Corruptionprezidents Martin Kreutner, European Anti-Fraud Office (OLAF) pārstāvis Wolfgang Hetzer un citi augsta līmeņa eksperti no dažādām valstīm.
Konferences programma: doc, pdf.
Reģistrācijas anketa: doc
Visi interesenti aicināti pieteikties dalībai konferencē, aizpildot pievienoto reģistrācijas formu un nosūtot to uz e-pastu events@delna.lv līdz 6. martam. Konferences dalībnieku skaits ir ierobežots un pieteikumi tiks apstiprināti iesniegšanas secībā.
Kontaktpersona:
Dana Lasmane “Sabiedrība par atklātību- Delna”
konferences koordinatore,
tālr. 67285585, e-pasts: events@delna.lv
Darbību atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.
Delna pētījumā norāda uz teritorijas plānojumu kontroles trūkumu un nepilnīgo normatīvo regulējumu publiskās infrastruktūras īstenošanai
Filed under: Darbības jomas, Pētījumi, Preses relīzes, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2010.gada 25.februārī
Delna 24.februārī diskusijas “Korupcijas riski publiskās infrastruktūras plānošanā un ieviešanā” ietvaros publicēja pētījumu “Publiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un prakse Latvijā: korupcijas riski un to novēršanas iespējas” Pētījumā, ilustrējot Latvijā pastāvošās problēmas publiskās infrastruktūras plānošanas jomā, ir aplūkoti tādi gadījumi kā Dienvidu tilta savienojums ar lidostu “Rīga”, Berģu – Juglas transporta ievads Rīgā, sabiedrības piekļuves nodrošināšana Baltijas jūrai. Tāpat pētījumā ir apkopota informācija par nekustamo īpašumu atsavināšanu publiskās infrastruktūras vajadzībām, veicot aptauju 33 lielākajās pašvaldībās un analizējot šo pašvaldību noslēgtos līgumus ar privātpersonām par nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Pētījumā secināts, ka pastāv augsta iespējamība, ka spēkā var stāties prettiesisks vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālplānojums, jo netiek nodrošināta šo plānojumu objektīva un efektīva kontrole valsts pārvaldes ietvaros. Šāda objektīva kontrole un valsts interešu īstenošana nav iespējama situācijā, kad pašvaldību kopsapulce (Plānošanas reģiona attīstības padome) izvērtē pašu pašvaldību izstrādāto teritorijas plānojumu tiesiskumu. Līdz ar to tiek ierosināts noteikt, ka teritorijas plānojumu kontroli jāpakļauj Reģionālā attīstības un pašvaldību lietu ministrijai vai tās padotībā esošai iestādei reģiona līmenī. Vienlaikus nepieciešams nodrošināt, ka uzraugošā institūcija veic ne tikai teritorijas plānojumu pēcpārbaudi, bet arī līdzdarbojas teritorijas plānojuma izstrādē un var sniegt priekšlikumus un iebildumus plānojuma izstrādes procesā.
Pašvaldība var atļaut teritoriju apbūvi tikai tādā gadījumā, ja ir reāla un ekonomiski pamatota iespēja nodrošināt attiecīgo teritoriju ar atbilstošu infrastruktūru (piemēram, pieslēgšanās iespējas kanalizācijai, elektroapgādei, ūdensapgādei, galvenajiem ceļiem, publiskā transporta, veselības aprūpes, izglītības iestāžu pieejamība), kā arī pašvaldībai teritorijas plānojumā jāparedz attīstītāju pienākums līdzdarboties publiskās infrastruktūras izbūvē. Pretējā gadījumā pašvaldība pieļauj haotisku un neregulētu apbūvi, kas ilgtermiņā nespēs nodrošināt pienācīgas dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Pastāvošā prakse, kad attīstītājs var veikt teritorijas apbūvi bez infrastruktūras izbūves, neievērojot teritorijas ilgtspējības un vides kvalitātes prasības, veicina arī neregulētu teritoriju konkurenci, jo teritoriju attīstība nav piesaistīta nekādiem nosacījumiem (piemēram, publiskās infrastruktūras pieejamībai). Tas savukārt rada augsni korupcijai, jo lēmumus ir iespējams pieņemt pēc “vajadzības”, nevis pēc noteiktām prasībām un principiem, kas pakļauti skaidrai un paredzamai sistēmai. Tiek ierosināts izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot, ka detālplānojuma izstrādes procesā ir jāsagatavo arī saistoša detālplānojuma īstenošanas kārtība, kas paredzētu katras puses (pašvaldības un privātpersona) līdzdarbības apmēru un veidu publiskās infrastruktūras nodrošināšanā. Vienlaikus ir jāparedz, ka būvatļauja nevarētu tik izsniegta pirms nav nodrošināta ceļu un pārējās infrastruktūras izbūve. Savukārt attiecībā uz jaunām attīstības teritorijām nepieciešams noteikt, ka attīstītājam jānodrošina nepieciešamās publiskās infrastruktūras izbūve par saviem līdzekļiem.
Pašvaldību prakse, iegādājoties nekustamo īpašumu, kas pārsniedz nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto novērtējumu neatbilst likumam “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” un rada korupcijas aizdomu ēnu. Lai nodrošinātu, ka nekustamie īpašumi netiek iegādāti par augstāku cenu kā noteikts nekustamā īpašuma novērtējumā, nepieciešams efektivizēt kontrolējošo institūciju darbu, kā arī tiek ierosināts izvērtēt iespēju normatīvajos aktos tieši noteikt, ka pašvaldība nevar iegādāties nekustamo īpašumu par augstāku cenu kā noteikts nekustamā īpašuma novērtējumā.
Savukārt normatīvā regulējuma trūkums un pašreizējā nekustamā novērtējumu prakse, nenodrošina to, ka nekustamais īpašums vienmēr tiek novērtēts objektīvi un atbilstoši taisnīgas atlīdzības nosacījumiem. Līdz ar to pastāv arī augsts korupcijas risks, jo persona ar prettiesiskiem līdzekļiem var mēģināt panākt nekustamā īpašuma mākslīgi paaugstinātu vai tieši pretēji – samazinātu vērtību. Gadījumus, kad privātpersonai tiek atsavināts nekustamais īpašums par labu publisko tiesību subjektam, būtu jāregulē ārējam normatīvajam aktam. Tas noteiktu nekustamā īpašuma vērtētāju tiesības, pienākumus, civiltiesisko atbildību, nekustamā īpašuma vērtēšanas metodes, sertificēšanu un regulētu citus ar nekustamo īpašumu vērtēšanu saistītos jautājumus.
Ar pilnu pētījuma tekstu var iepazīties Delnas mājas lapā (skatīt šeit).
Projekta īstenošanai saņemts atbalsts no Norvēģijas ar Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību un Latvijas valsts, grantu shēmas “Īstermiņa ekspertu fonds” ietvaros. Grantu shēmu administrē Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Projektu finansiāli atbalsta Sorosa fonds – Latvija. Delnas darbību atbalsta Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija, EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.
Kontaktpersona:
Kristaps Markovskis
Projekta vadītājs/ juridiskais analītiķis
Tālr. 67285585
E-pasts: kristaps.markovskis [at] delna.lv
Publiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un prakse Latvijā: korupcijas riski un to novēršanas iespējas
Filed under: Darbības jomas, Pētījumi, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
2010.gada 25.februārī publiskotais pētījums: “Publiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un prakse Latvijā: korupcijas riski un to novēršanas iespējas”
24.februārī plkst. 14:00 Delna rīko diskusiju “Korupcijas riski publiskās infrastruktūras plānošanā un ieviešanā”
Filed under: Būvniecības objektu uzraudzība, Darbības jomas, Pētījumi, Pretkorupcijas politika
Šī gada 24.februārī plkst.14.00 Sabiedrība par atklātību – Delna rīko diskusiju “Korupcijas riski publiskās infrastruktūras plānošanā un ieviešanā”, kuras laikā iepazīstinās plašāku sabiedrību ar tās izstrādāto pētījumu “Publiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un prakse Latvijā: korupcijas riski un to novēršanas iespējas” un tā izstrādes laikā gūtajiem secinājumiem.
Ilustrējot Latvijā pastāvošās problēmas publiskās infrastruktūras plānošanas jomā, pētījumā aplūkoti tādi gadījumi kā Dienvidu tilta savienojums ar lidostu “Rīga”, Berģu – Juglas transporta ievads Rīgā, sabiedrības piekļuves nodrošināšana Baltijas jūrai.
Pētījumā ir apkopota informācija par nekustamo īpašumu atsavināšanu publiskās infrastruktūras vajadzībām, veicot aptauju 33 lielākajās pašvaldībās un analizējot šo pašvaldību noslēgtos līgumus ar privātpersonām par nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Diskusija notiks 2010.gada 24.februārī, Rīgas Juridiskajā augstskolā, Rīgā, Strēlnieku ielā 4k – 2, W23 zālē, plkst. 14.00-16.00.
Diskusijā aicināti piedalīties atbildīgo valsts institūciju (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, u.c.), pašvaldību pārstāvji, publiskās infrastruktūras jomas eksperti, mediji un citi interesenti.
Projekta īstenošanai saņemts atbalsts no Norvēģijas ar Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību un Latvijas valsts, grantu shēmas “Īstermiņa ekspertu fonds” ietvaros. Grantu shēmu administrē Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Projektu finansiāli atbalsta Sorosa fonds – Latvija. Delnas darbību atbalsta Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija, EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.
Diskusijas dienaskārtību skatīt šeit
Kontaktpersona:
Kristaps Markovskis
Tālr. 67285585
E-pasts: kristaps.markovskis@delna.lv
Delna lūdz AT priekšsēdētāju sabiedrībai skaidrot ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas laiku un kritērijus
Filed under: Darbības jomas, Dokumenti un sarakste, Politikas uzraudzība, Preses relīzes
Sabiedrība par atklātību – Delna šodien nosūtīja vēstuli Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam I.Bičkovičam, kurā lūdz skaidrot, kad un pēc kādiem kritērijiem tiks izraudzīts nākamais ģenerālprokurora amata kandidāts.
Pašreizējā ģenerālprokurora J.Maizīša pilnvaru termiņš beidzas 2010.gada 11.maijā. Saskaņā ar Prokuratūras likumu, ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma amatā apstiprina Saeima uz pieciem gadiem. Likumā nav noteikta precīza procedūra, kā AT priekšsēdētājs virza ģenerālprokurora amata kandidātu, un tajā iekļautas ļoti vispārīgas prasības ģenerālprokurora amata pretendentiem.
Delna uzskata, ka nākošo ģenerālprokuroru nepieciešams izvēlēties savlaicīgi, lai dotu sabiedrībai pietiekami laika šī kandidāta izvērtēšanai. Ņemot vērā šī jautājuma jūtīgumu sabiedrībā, kā arī skaidras procedūras trūkumu, Delna aicina I.Bičkoviču laicīgi skaidrot, pēc kādiem kritērijiem un kad viņš izvirzīs šī amata kandidātu. Uzskatot to par efektīvu veidu Augstākās tiesas priekšsēdētāja viedokļa skaidrošanai šajā jautājumā, Delna arī ierosina augstās amatpersonas un pretkorupcijas jomā strādājošo nevalstisko organizāciju tikšanos klātienē.
Plašāka informācija:
Lolita Čigāne
Sabiedrības par atklātību – Delna padomes priekšsēdētāja
67285585
lolita.cigane [at] delna.lv
Delna iebilst pret likumprojektu Teritorijas attīstības plānošanas likums
Filed under: Darbības jomas, Dokumenti un sarakste, Preses relīzes, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2010.gada 16.februārī
Delna konceptuāli iebilst pret likumprojekta “Teritorijas attīstības plānošanas likums” tālāko virzību pašreizējā redakcijā Pretēji sākotnējām versijām, valdībā iesniegtais likumprojekts vairs neparedz stiprināt detālplānošanas nozīmi, līdz ar to top skaidrs, ka, pieņemot Ekonomikas ministrijas valdībā virzīto Būvniecības likumu, kas vairs neparedz publisko apspriešanu, un šo likumprojektu pašreizējā redakcijā, sabiedrības iesaiste plānošanas un būvniecības jautājumos faktiski tiks likvidēta.
Delna arī uzskata, ka Likumprojekts nedod skaidru redzējumu par plānošanas sistēmu un tās būtiskiem elementiem, proti, nav skaidri definēti jēdzieni un sistēmas uzbūve, plānojumu vieta sistēmā, netiek skaidri noteikta plānojumu savstarpējā saistība, netiek atrisināts teritorijas attīstības plānošanas dokumentu kontroles jautājums vietējās pašvaldības līmenī, netiek precīzi definēts ar kuriem plāniem iespējams uzlikt aprobežojumus nekustamajam īpašumam, daudzu konceptuālu jautājumu atrisināšana tiek deleģēta Ministru kabinetam u.tml. Delna arī norāda, ka iesniegtā likumprojekta versija būtiski atšķiras no, piemēram, 2009.gada 11.novembra versijas, kas ir iepriekš bijusi Delnas rīcībā. 11.novembra versijā tika paredzēta būtiski citādāka plānošanas sistēmas uzbūve un atrunāta virkne jautājumu, kas jaunajā likumprojekta versijā nav vispār iekļauti, piemēram, teritoriju rezervēšana publiskas infrastruktūras izbūvei, kas varētu kavēt teritorijas vērtības mākslīgu paaugstināšanu, izņēmuma gadījumi, kad detālplānojums nav jāizstrādā, pašvaldību loma nacionālo interešu un objektu noteikšanā u.tml.
Analizējot Likumprojektu, rodas sajūta, ka kāda daļa no sākotnējās koncepcijas par sistēmas uzbūvi ir tikusi atstāta, taču kāda būtiska daļa nezināmu iemeslu dēļ tikusi izņemta, līdz ar to gala rezultātā likumprojekts nespēj sniegt konceptuālu plānošanas sistēmas risinājumu – tā piedāvātā plānošanas sistēma ir nepilnīga.
Atzinums tapis projekta “Juridiskā palīdzība iedzīvotājiem izmantot likumos noteiktās tiesības apstrīdēt lēmumus būvniecības un teritorijas plānošanas jomā. Likumiskā ietvara sardzē”, kas tiek realizēts ar Sorosa fonds – Latvija finansiālu atbalstu, ietvaros.
Delnas darbību atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.
Plašāka informācija:
Aiga Grišāne
projektu vadītāja
aiga [at] delna.lv
67285585
Delna lasīs lekciju Jūrmalas Valsts ģimnāzijā
Turpinot īstenot jauniešu izglītošanas programmu Latvijas skolās par jauniešu līdzdalību demokrātijā un korupcijas novēršanā, rīt, 16.februārī Delna ar lekciju viesosies Jūrmalas Valsts ģimnāzijā.
“Sabiedrības par atklātību – Delna” īstenotās programmas mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību vietējo kopienu dzīvē un pašvaldības darba uzlabošanā. Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, jaunieši ir viena no apātiskākajām un apolitiskākajām sabiedrības grupām, tādēļ īpaši svarīgi, ka jaunieši diskutē par pilsonisko līdzdalību un korupcijas novēršanas nozīmi demokrātijas stiprināšanā.Programmas ietvaros Delnas lektori kopumā viesosies 24 Latvijas skolās, kur uzrunās Latvijas vidusskolēnus. Pirmās 12 lekcijas jau notika 2009.gada rudenī, viesojoties Liepājā, Skrundā, Siguldā, Alūksnē, Cēsīs, Rēzeknē, Viļānos, Daugavpilī, Aglonā. Šī gada sākumā lekcijas tiks lasītas Jūrmalā, Lielvārdē, Aizkrauklē, Jelgavā, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Rīgā.
Pēc pirmajām lekcijām vērojama ļoti kritiska jauniešu attieksme pret valsts pārvaldes darbību, politiskajām amatpersonām. Kopumā vairākums no jauniešiem ir gatavi dažādās situācijās attaisnot kukuļošanu. Šīs lekcijas vēlreiz apliecina, ka uzticēšanās valsts varas institūcijām ir būtisks priekšnoteikums, lai mazinātos korupcija. Lekcijas vidusskolās ir lieliska iespēja ar jauniešiem pārrunāt arī viņu atbildību demokrātijas stiprināšanā un korupcijas mazināšanā.
Programma tiek īstenota ar Nīderlandes Karalistes vēstniecības un Fridriha Eberta fonda atbalstu. Delnas darbību atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.
Kontaktpersona:
Līga Stafecka
Politikas analītiķe
Tālr.: 67285585, 26363531
E-pasts: liga.stafecka [at] delna.lv
Delna aicina Rīgas domes vadību izvērtēt SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētāja atbilstību ieņemamajam amatam
Filed under: Darbības jomas, Dokumenti un sarakste, Pašvaldību uzraudzība, Politikas uzraudzība, Preses relīzes
Rīgā, 2010.gada 11.februārī
Delna vērsusies pie Rīgas domes priekšsēdētāja (), lūdzot izvērtēt SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētāja atbildību par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem, ieviešot elektronisko norēķinu sistēmu sabiedriskajā transportā un lemt par L.Bemhema atbilstību amatam.
Šodien publiskotais Valsts kontroles revīzijas ziņojums par Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme eletrkoniskās norēķinu sistēmas ieviešanu sabiedriskajā transportā liecina par neefektīvu un nelietderīgu pašvaldības līdzekļu tērēšanu. Valsts kontrole ir secinājusi, ka SIA Rīgas satiksme pieņemtie lēmumi nepamatoti sadārdzinās sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksas un un tarifus, kā arī prasīs papildus Rīgas nodokļu maksātāju naudu kompensācijām pārvadātājam.
Delna uzskata, ka nav pieļaujams, ka pēc tik būtiskām problēmām, kādas Valsts kontrole konstatējusi e-talona ieviešanā Rīgas sabiedriskajā transportā, kā arī ņemot vērā ievērojamo sabiedriskā transporta biļešu cenu pieaugumu, pašvaldības ieguldījumu šajā uzņēmumā, netiek izvērtēta uzņēmuma vadītāja atbildība un atbilstība ieņemamajam amatam.
Informāciju sagatavoja:
Līga Stafecka
67285585
liga.stafecka [at] delna.lv
Darbību
atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu mehānisma
un Norvēģijas finanšu mehānisma ietvaros un Latvijas valsts ar
Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.
Notiks jauniešu projektu konkursa uzvarētāju pirmā tikšanās
Filed under: Darbības jomas, Jauniešu izglītošana, Preses relīzes
Rīgā, 2010.gada 11.februārī
Piektdien, 12.februārī uz pirmo tikšanos pulcēsies četras jauniešu nevalstiskās organizācijas, kas guva atbalstu jauniešu izglītošanas programmas “Skolēnu pilsoniskā līdzdalība demokrātijā” ietvaros izsludinātajā jauniešu projektu konkursā. Tikšanās notiks Delnas birojā: A.Čaka iela 49 – 4, no plkst. 14.00 – 18.00.
No plkst. 14.00 – 16.00 tiks pārrunāti administratīvie projektu īstenošanas jautājumi, kā arī pārrunāta projektu īstenošanas gaita.
Savukārt no 16.00 – 18.00, kad piedalīties laipni aicināti arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, jauniešu projektu konkursa uzvarētāji iepazīstinās klātesošos ar savu projektu. Tāpat konkursa uzvarētājus uzrunās pieaicināti viesi. Par domubiedru grupas “Mazā kavalērija” darbošanos jauniešiem pastāstīs Māra Upmane – Holšteina. Savukārt brāļi Oskars un Matīss Barkovski pastāstīs par savu darbību labdarībā, vācot līdzekļus trūcīgo ģimeņu apgādāšanai ar pārtiku, kā arī Bērnu slimnīcas vajadzībām.
Atgādinām, ka kopumā no 15 pretendentiem tika atbalstīti 4 projekti. Vaiņodes jauniešu biedrība “4U” īstenos projektu “Mācāmies uzklausīt, mācāmies sadarboties!”, veidojot sadarbības modeli starp novada domi un sabiedrību aktuālu jautājumu risināšanā. Mārupes biedrība “Jauniešu ideju darbnīca” īstenos projektu “Ceļazīme – jaunatnes politika Mārupē!”, kura mērķis ir veidot jaunatnes politiku Mārupes novadā un veicināt jauniešu un pašvaldības sadarbību. Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komiteja īstenos projektu “Ieskaties Liepājā!”, kura mērķis ir radīt jauniešos interesi par Liepājā notiekošajiem politiskajiem procesiem un pievērst politiķu uzmanību jauniešu vajadzībām un viedoklim. Saldus jauniešu dome “Es un mēs” īstenos projektu “Gribu zināt! Gribu saprast!”. Šī projekta mērķis ir veicināt Saldus novada pagastu jauniešu aktivitāti, veidojot viņu pilsonisko apziņu, piedāvājot iespēju izpētīt sava pagasta un novada pašvaldības darbību, tādā veidā veicinot jauniešu sadarbību ar vietējo pašvaldību.
Programma tiek īstenota ar Nīderlandes Karalistes vēstniecības un Fridriha Eberta fonda finansējumu. Delnas darbību atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.
Kontaktpersona:
Līga Stafecka
Tālr.: 67285585, 26363531
E-pasts: liga.stafecka [at] delna.lv
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
