Ar šo soli tiek turpināta valsts pamatu graušana, kad Latvijas tiesiskumam un attīstībai būtiskus amatus ieņem nekompetenti partiju ielikteņi.

Delna atgādina, ka, V.Muižniecei kļūstot par ST tiesnesi, pastāv būtisks risks, ka ST nonāks tiešā politisko partiju ietekmē.Politiskās partijas, kuras atbalstīja V.Muižnieci, skaidri parāda, ka vēlas vājināt vienu no demokrātijas balstiem Latvijā.

V.Muižniece personīgi ir veicinājusi nepamatoti zemu prasību noteikšanu ST tiesneša kandidātiem. 2009.gada rudenī V.Muižnieces vadītā Juridiskā komisija noraidīja likumprojektu, kas paredzēja noteikt maģistra grādu tiesību zinātnē kā obligātu prasību ST tiesneša kandidātiem, tā paverot ceļu nekvalificētu kandidātu nonākšanai ST.

Gan Latvijā, gan dažviet pasaulē pastāv prakse, ka par ST tiesnešiem kļūst politiķi. Tomēr jāatzīmē, ka V.Muižniece nav parasta ierindas deputāte,. Turklāt sabiedrībai gandrīz nav ne mazākās uzticības ne Tautas partijai, ne  9.Saeimai kopumā. Tas rada būtisku pamatu šaubām, vai V.Muižniece spēs saraut saikni un atkarību no Tautas partijas un pārejās politiskās elites, lai turpmāk vērtētu savu un partijas biedru pieņemto likumu atbilstību Satversmei.

Inese Voika
“Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja
29284707

Raugoties uz ST fundamentālo lomu un jēgu Latvijas demokrātijā, ir skaidrs, ka ST tiesneša pienākumus kvalitatīvi spēj pildīt tikai augstākās raudzes jurists ar atbilstošu izglītību un akadēmisko pieredzi. V.Muižniecei ir 1984.gadā iegūta augstākā izglītība tiesību zinātņu specialitāte, bet maģistra grādu deputāte 2000.gadā ieguvusi sabiedrības vadībā.

Papildus jānorāda, ka pati V.Muižniece ir veicinājusi nepamatoti zemu prasību noteikšanu ST tiesneša kandidātiem. 2009.gada 24.septembrī Ministru kabinets Saeimā iesniedza grozījumu Satversmes tiesas likumā projektu, lai noteiktu maģistra grādu tiesību zinātnē kā obligātu prasību ST tiesneša kandidātiem. V.Muižnieces vadītā Juridiskā komisija šo likumprojektu noraidīja, tā vietā sagatavojot savu variantu un paverot ceļu nekvalificētu kandidātu nonākšanai ST.

Gan Latvijā, gan dažviet pasaulē pastāv prakse, ka par ST tiesnešiem kļūst politiķi. Tomēr jāatzīmē, ka V.Muižniece nav parasta ierindas deputāte, bet Tautas partijas frakcijas vadītāja 9.Saeimā un Tautas partijas valdes locekle. Tas rada būtisku pamatu šaubām, vai šī persona vienas dienas laikā spēs saraut saikni un atkarību no Tautas partijas un pārejās politiskās elites, lai turpmāk vērtētu savu un partijas biedru pieņemto lēmumu atbilstību sabiedrības interesēm.

“Kandidātam savu profesionalitāti un spēju spriest neatkarīgi ir jāpierāda pirms nokļūšanas atbildīga amatā”, vērtē Delnas padomes priekšsēdētāja Inese Voika.

“Tas ir nožēlojami un nepieņemami, ka vairāki politiski spēki ir gatavi atbalstīt vāju un poltiski ietekmējamu kandidāti tikai tāpēc, lai nodrošinātu savu ietekmi un interešu ievērošanu institūcijā, kuras sūtība ir kalpot par Latvijas valsts tiesisko balstu. V.Muižnieces apstiprināšana būtu vēl viens apliecinājums tam, kā strādājusi 9.Saeima, kad demokrātiskas un tiesiskas valsts pastāvēšanai fundamentāli svarīgās institūcijās tiek “iebīdīti” politiskai elitei pietuvināti vai ar to tieši saistīti cilvēki. Par ST tiesnešiem jau ir apstiprināti V.Skudra un K.Balodis, kuru kandidatūras negatīvi vērtētas ekspertu lokā. Ja V. Muižnieci apstiprinās amatā, Latvijā tiesiskums tiks grauts tālāk”, saka I.Voika.

Plašāka informācija:

Rīgā, 2010.gada 19.maijā

Informācija masu medijiem

„Sabiedrība par atklātību- Delna” pieprasa KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim apturēt plānotās strukturālās pārmaiņas KNAB un apspriest tās KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēdē, kas notiks KNAB š.g. 21.maijā plkst.15.00, uzskatot, ka plānotās struktūras izmaiņas var negatīvi ietekmēt KNAB darbu.

Kā ziņoja masu mediji, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis pieļāvis, ka nākotnē varētu atteikties no viena sava vietnieka, un jau tuvākajā laikā tiek plānotas izmaiņas KNAB struktūrā un operatīvā darba organizēšanā, izveidojot papildus operatīvo darbinieku grupu Informācijas uzkrāšanas un analīzes nodaļā.
Delna 19.maijā nosūtījusi vēstuli KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim, pieprasot N.Vilnītim nākamajā Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēdē sniegt informāciju par plānotajām struktūras izmaiņām, to pamatojumu, kā arī, kura vietnieka amatu N.Vilnītis apsver likvidēt un kādēļ. Līdz tam Delna pieprasa apturēt iestādes struktūras izmaiņas.

Delna vērš uzmanību, ka saskaņā ar Ministru prezidenta V.Dombrovska masu medijiem pausto informāciju, arī Valsts kanceleja norādījusi uz reglamenta projekta iespējamām neprecizitātēm un trūkumiem, kas var sadrumstalot KNAB struktūru.

„Struktūras izmaiņas, attīstot darbu reģionos, ir apšaubāmas laikā, kad KNAB budžets ir ierobežots. Komunikācija starp KNAB priekšnieku un darbiniekiem pēdējā laikā ir saasināta, kā varējām pārliecināties pēdējā KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēdē. Struktūras izmaiņas var tikt izmantotas kā iegansts, lai atbrīvotos no priekšniekam nevēlamiem darbiniekiem un var vājināt KNAB darbu korupcijas apkarošanā,” uzskata Laura Miķelsone.

Inga Liepa- Meiere
Delnas juridiskā analītiķe
Tālr. 67285585, e-pasts: inga.liepa@delna.lv

Reaģējot uz policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī, “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) iestājas par žurnālista profesionālās darbības aizsardzību un uzskata to par vienu no demokrātijas stūrakmeņiem Latvijā. Korupcijas novēršana nebūs iespējama, ja žurnālistu avoti baidīsies nodot sabiedrībai svarīgu informāciju.

“Starptautiskā prakse un demokrātisku valstu likumdošana noteikusi žurnālistu avotu aizsardzību par vienu no stūrakmeņiem brīvas preses pastāvēšanai, un valsts pienākums ir to nodrošināt. Iejaukšanās ir pieļaujama tikai absolūtu izņēmumu gadījumos, kad tiek skartas valsts drošībai svarīgas intereses un žurnālists ir vienīgais informācijas avots. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, LTV žurnālistes Ilzes Naglas gadījumā Latvijas policija ir pārkāpusi samērīguma principu. Tā ir rupja iejaukšanās, kas signalizē par varas vēlmi kontrolēt mediju darbu. Latvijas amatpersonām šobrīd būtu jāapliecina, ka notikušais ir izņēmums un tiks darīts viss, lai notikušais neatkārtotos”, komentē starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International Eiropas direkotrs Miklošs Māršals no Transparency International reģionālās sanāksmes Albānijā.

“Transparency International pēdējo gadu laikā ir apbalvojusi vairākus pētnieciskos žurnālistus visā pasaulē par viņu unikālo ieguldījumu korupcijas mazināšanā. Bez stipras žurnālistikas neviena sabiedrība nevar cerēt atbrīvoties no korupcijas”, uzsver Māršals.

Delnas direktore Laura Miķelsone komentē: “Tikai precīzi atspoguļojot esošās valsts pārvaldes nepilnības un izšķērdību, sabiedrība un politiķi iegūs spēcīgu grūdienu ieviest efektīvāku un atbildīgāku varas īstenošanu. Žurnālista pienākums ir nodrošināt sabiedrību ar šādu informāciju. Ņemot vērā sakāpināto sabiedrības uzmanību par šo jautājumu, aicinām valdību nekavējoties informēt par VID datu noplūdes lietas virzību, tajā skaitā arī pamatojot sabiedrībai žurnālistes kratīšanas nepieciešamību un samērīgumu”.

Paziņojums presei

Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja ir apstiprinājusi rezolūciju par trauksmes cēlēju aizsardzību, kas ir svarīgs solis šī jautājuma tālākai virzībai nacionālajā līmenī

Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja (Parliamentary Assembly of the Council of Europe – PACE)* 2010.gada 29.aprīlī ir vienbalsīgi apstiprinājusi “Rezolūciju par “trauksmes cēlēju” aizsardzību” (Rezolūcija)**, atzīstot trauksmes cēlēju sniegto ieguldījumu cīņā pret korupciju un neprofesionālu vadību gan publiskajā, gan privātajā sektorā un aicinot visas Eiropas Padomes dalībvalstis pārskatīt attiecīgo nacionālo normatīvo aktu atbilstību  vadlīnijām, kas sniegtas Rezolūcijā.

Lai gan trauksmes cēlējiem vienmēr būs nepieciešama drosme un apņēmība, valstij ir jānodrošina atbilstoši aizsardzības mehānismi normatīvajos aktos, tādējādi radot alternatīvu pārkāpumu noklusēšanai. Rezolūcijā uzsvērts, ka vienlaikus ir svarīgi veicināt arī izmaiņas kultūrā un sabiedrības attieksmē kopumā, jo daudzās valstīs trauksmes cēlējus turpina uzskatīt par nelojāliem organizācijai vai nodevējiem.

Piemēri pasaulē un arī Latvijā liecina, ka trauksmes cēlējiem ir būtiska loma korupcijas, krāpšanas un nesaimnieciskas darbības atklāšanā valsts un privāto uzņēmumu iekšienē. Tomēr daudzos gadījumos tie sabiedrības interešu aizstāvības vārdā uzņemas augstu personīgo risku. Aizstāvot taisnību un likumību, trauksmes cēlēji bieži sastopas ar vajāšanu vai atlaišanu no darba un pat fiziskām briesmām, citos gadījumos ar vienaldzību vai situāciju, ka atklātā informācija netiek izmeklēta.

2009.gadā desmit starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International nacionālās nodaļas, arī Sabiedrība par atklātību – Delna (Delna) Latvijā, veica pētījumu “Alternatīva klusēšanai – trauksmes cēlēju aizsardzība 10 Eiropas valstīs”, kura ietvaros izvērtēja trauksmes celšanas likumdošanu, politiku un praksi 10 Eiropas Savienības valstīs. Ņemot vērā Transparency International ekspertīzi un pieredzi šajā jautājumā, pirms balsojuma par Rezolūciju organizācija aicināja uz debati deputātus un žurnālistus, lai uzsvērtu trauksmes cēlēju aizsardzības nozīmīgumu cīņā pret korupciju. Debatē piedalījās Pīters Omcigts (Pieter Omtzigt), PACE loceklis un referents par trauksmes cēlēju aizsardzību, Jūdžins Makerlīns (Eugene McErlean), kas cēla trauksmi par pārkāpumiem Īrijas Bankā, un britu NVO Public Concern at Work pārstāve Ketija Džeimsa (Cathy James). Debatē piedalījās arī Delnas pārstāve Laura Kornete.

Trauksmes celšana Latvijā vēl ir salīdzinoši jauns un vāji attīstīts fenomens gan no pastāvošās tiesiskās bāzes, gan pašreizējās trauksmes celšanas prakses perspektīvas. Lai veicinātu trauksmes celšanas sistēmas attīstību, ir būtiski turpināt pilnveidot tiesiskos mehānismus, kā arī izglītot sabiedrību un veicināt pārmaiņas cilvēku uztverē, pieņemot trauksmes celšanu kā normālu un nepieciešamu darbību demokrātiskā valstī.

Ievērojams solis normatīvo aktu pilnveidošanas virzienā ir KNAB izstrādātie grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas šī gada 23.martā tika nodoti izskatīšanai Ministru kabinetā, taču līdz šim brīdim vēl nav izskatīti. Minētie grozījumi paredz, ka institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai būs aizliegts izpaust informāciju, kas tai kļuvusi zināma, par to, kura attiecīgās valsts institūcijas amatpersona vai darbinieks informējis par koruptīviem nodarījumiem un bez objektīva iemesla radīt šādai personai tiešas vai netiešas nelabvēlīgas sekas. Grozījumi arī paredz, ka valsts amatpersona par tai zināmiem koruptīviem nodarījumiem, kuros iesaistītas citas attiecīgās institūcijas valsts amatpersonas, sniedz informāciju KNAB, savukārt valsts drošības iestādēs strādājošās valsts amatpersonas – Satversmes aizsardzības biroja direktoram.

Vienlaikus Ministru kabinetam izskatīšanai ir iesniegti arī grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz piemērot naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā, par noteiktā aizlieguma izpaust informāciju par to, kura valsts amatpersona informējusi par interešu konfliktu vai citiem koruptīviem nodarījumiem pārkāpšanu vai tiešu vai netiešu nelabvēlīgu seku radīšanu bez objektīva iemesla šādai valsts amatpersonai.

Ar Rezolūcijas tekstu aicinām iepazīties šeit

Pētījuma “Alternatīva klusēšanai – trauksmes cēlēju aizsardzība 10 Eiropas valstīs” teksts angļu valodā pieejams Transparency International mājas lapā

* Eiropas Padomes Parlamentāro Asambleju veido Eiropas Padomes dalībvalstu nacionālo parlamentu deleģēti pārstāvji – kopumā 318 deputāti no 47 organizācijas dalībvalstīm. Latviju Parlamentārajā Asamblejā pārstāv Saeimas deputāti Andris Bērziņš (ZZS), Ingrīda Circene un Anta Rugāte, savukārt viņu aizvietotāji ir Oskars Kastēns, Boriss Cilēvičs un Juris Dobelis

** Resolution on the protection of “whistle-blowers”