Biežāk uzdotie jautājumi
2010.gada Korupcijas uztveres indekss: Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem
- Kas ir Korupcijas uztveres indekss (KUI)?
- Kas ir korupcija un kā KUI to mēra?
- Kāpēc KUI pamatā ir tikai uztvere?
- Kā viedoklis ir aptaujāts aptaujās, kas izmantotas KUI?
- Kādi ir KUI datu avoti?
- Kāpēc ir valstis/ teritorijas, kas tiek izņemtas no indeksa, un kāpēc tiek iekļautas jaunasvalstis/ teritorijas?
- Vai valstu/ teritoriju2010.gada KUI rezultātus var salīdzināt ar citu gadu rezultātiem?
- Kas ir nozīmīgāks – valsts/ teritorijas vieta rindas kārtībā vai tās rezultāts punktos?
- Vai tā valsts/ teritorija, kurai ir vissliktākais rezultāts, ir korumpētākā valsts pasaulē un otrādāk?
- Kādus pētījumus TI vēl veic, lai analizētu korupciju?
I. Kas ir Korupcijas uztveres indekss (KUI)?
KUI sarindo valstis/ teritorijas pēc tā, par cik korumpētu tiek uztverts valsts publiskais sektors. Tas ir salikts indekss, aptauju kombinācija, dati par korupciju tiek iegūti no ekspertu un uzņēmumu vadītāju aptaujām, ko veic dažādas neatkarīgas un cienījamas institūcijas. KUI atspoguļo viedokļus no visas pasaules, ieskaitot tos ekspertus, kuri dzīvo un strādā vērtētajās valstīs/ teritorijās. Lai valsts/ teritorija tiktu iekļauta izvērtēšanā, tai jābūt iekļautai minimums trīs KUI avotu aptaujās. Tādējādi iekļaušana indeksā nav rādītājs par korupcijas eksistenci, bet gan atkarīgs tikai un vienīgi no informācijas pieejamības.
II. Kas ir korupcija un kā KUI to mēra?
Korupcija ir uzticētās varas ļaunprātīga izmantošana privātam labumam. Šī ir darba definīcija, ko lieto TI, attiecinot to gan uz publisko, gan privāto sektoru. KUI koncentrējas uz korupciju publiskajā sektorā vai korupciju, kurā iesaistītas publiskas amatpersonas, ierēdņi vai politiķi. Indeksa sastādīšanai izmantotās aptaujas iekļauj jautājumus, kas saistīti ar publiskās varas ļaunprātīgu izmantošanu un pievērš uzmanību – valsts amatpersonu piekukuļošanai, kukuļiem publisko iepirkumu jomā, valsts līdzekļu piesavināšanās, kā arī jautājumiem, kas pārbauda publiskajā sektorā veikto pretkorupcijas pasākumu ietekmi un efektivitāti, tādējādi iekļaujot korupcijas administratīvos un politiskos aspektus. Indeksa veidošanā izmantoto avotu veiktās aptaujas un vērtējumi, kas rasti, analizējot ar korupciju saistītos jautājumus, tiek kombinēti, lai izrēķinātu vienu vienīgu rezultātu katrai valstij.
III. Kāpēc KUI pamatā ir tikai uztvere?
Korupcija kopumā aptver nelikumīgas darbības, kas publiski zināmas galvenokārt kļūst tikai skandālu, izmeklēšanu vai apsūdzību rezultātā. Tādējādi ir grūti novērtēt absolūto korupcijas līmeni valstīs vai teritorijās, pamatojoties uz stingriem empīriskiem datiem. Mēģinot to darīt, piemēram, salīdzinot kukuļu apmēru, ar korupciju saistītu apsūdzību vai tiesas prāvu skaitu, nevar tikt ņemti vērā kā galīgi korupcijas līmeņu rādītāji. Drīzāk tie atspoguļo to, cik efektīvs ir prokuroru, tiesu vai masu informācijas līdzekļu darbs, izmeklējot un uzrādot korupciju. Drošāka metode salīdzināmu valstu datu gūšanaivariegūt, kompilējot to cilvēku uztveri attiecībā uz publiskā sektora korupciju dotajā valstī, ko sniedz ekspertu vērtējumi.
IV. Kā viedoklis ir aptaujāts aptaujās, kas izmantotas KUI?
Ekspertīzi, kas atspoguļojas KUI rādītājos, veido attiecīgo valstu analītiķu un biznesa sektorā strādājošo cilvēku – gan no industrializētām, gan attīstības valstīm – izpratne par notiekošajām koruptīvajām darbībām. Avoti, kas nodrošina datus KUI, balstās gan uz ekspertiem, kas dzīvo gan pašā vērtētajā valstī, gan ārpus tās. Ir svarīgi atzīmēt, ka vērtētajā valstī dzīvojošo ekspertu viedokļi labi korelē ar to viedokļiem, kas nav attiecīgās valsts rezidenti.
V. Kādi ir KUI datu avoti?
KUI 2010 sastādīšanā izmantotas 13 avotu aptaujas no 10 neatkarīgām institūcijām. Informācijas avoti, kas tika izmantoti 2010.gada KUI sastādīšanā, tika publicēti starp 2009.gada janvāri un 2010.gada septembri. Izņemot aptaujas, kas iekļauj korupciju kā vienu no vairākiem mērāmajiem rādītājiem, KUI iekļauj tikai tādus avotus, kas nodrošina valstu/ teritoriju novērtējumu sarindošanu un mēra kādu no korupcijas apmēra aspektiem. TI nodrošina, lai izmantotie avoti ir visaugstākās kvalitātes un ka avotu veiktās aptaujas ir veiktas godprātīgi. Lai kvalificētos, aptauju datiem ir jābūt labi dokumentētiem un metodoloģijai publicētai, lai būtu iespēja pārbaudīt to ticamību un tiem jānodrošina valstu/ teritoriju sarindošana noteiktā kārtībā un jāmēra kopējā korupcijas pakāpe. Pilnu informācijas avotu sarakstu, uzdotos jautājumus, respondentu skaitu un veidu attiecībā uz katru valsti, lūdzam skatīt šeit.
VI. Kāpēc ir valstis/ teritorijas, kas tiek izņemtas no indeksa, un kāpēc tiek iekļautas jaunasvalstis/ teritorijas?
Valstis/ teritorijas tiek indeksā iekļautas tikai tad, ja ir pieejami trīs vai vairāki informācijas avoti, kuriem TI uzticas, lai varētu novērtēt attiecīgās valsts/ teritorijas KUI. Kad ir pieejami mazāk par trim avotiem, valstis nevar tikt iekļautas indeksā.
2010.gada indekss vērtējis par divām valstīm mazāk kā pagājušajā gadā, jo sarucis pieejamo aptauju skaits. Indeksam klāt ir pievienota Kosova, bet Sentlučija, Sentvinsenta un Grenadīnas, kā arī Surinamavairs nav iekļautas.
VII. Vai valstu/ teritoriju 2010.gada KUI rezultātus var salīdzināt ar citu gadu rezultātiem?
Indekss ir balstīts uz vērtējumiem par valstīm/ teritorijām, kas aprēķināti, izmantojot mainīgu avotu pētījumu kopumu. KUI tādējādi nav piemērots instruments, lai veiktu salīdzinājumus laika perspektīvā.Papildus jāņem vēra tas, ka avotu skaits un vērtēšanā iekļauto valstu skaits ir mainījies kopš KUIuzsākšanas 1995.gadā. Noteiktas avotu aptaujas ir nākušas klāt vai arī netiek izmantotas vairāk. Mēģinot 15 gadu laikā indeksu uzlabot, TI arī ir veicis nelielas izmaiņas metodoloģijā. Tā rezultātā, KUI nevar tikt adekvātai lietots tendenču analīzei.
Individuāli datu avoti var tikt izmantoti, lai identificētu, vai, salīdzinoši par iepriekšējo gadu KUI, ir bijušas izmaiņas korupcijas līmeņa uztverē noteiktā valstī. TI ir izmantojis šādu pieeju 2010.gada, lai izvērtētu valstu progresu un identificētu, ko var uzskatīt kā izmaiņas korupcijas uztverē, izmantojot divus kritērijus:
- ir notikušas izmaiņas par vismaz 0.3 punktiem KUI rezultātā;
- šo izmaiņu virziensir ticis apstiprināts no vairāk kā puses datu avotu puses, valsti novērtējot.
Pamatojoties uz šiemkrit rijiem, sekojošas valstis uzrāda uzlabojumus no 2009.gada uz 2010.gadu: Butāna, Čīle, Ekvadora, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Gambija, Haiti, Jamaika, Kuveita un Katara. Sekojošās valstīs no 2009. uz 2010.gadu notikusi pasliktināšanās: Čehijas Republika, Grieķija, Ungārija, Itālija, Madagaskara, Nigēra un Amerikas Savienotās Valstis.
VIII. Kas ir nozīmīgāks – valsts/ teritorijas vieta rindas kārtībā vai tās rezultāts punktos?
Valsts/ teritorijas rezultāts punktos (0 līdz 10) norāda uz publiskā sektora korupcijas uztveres līmeni valstī, kamēr valsts vieta sarakstā norāda uz tās pozīciju salīdzinājumā ar citām valstīm/ teritorijām, kas ietvertas indeksā. Ir svarīgi atcerēties, ka valsts vieta sarakstā var mainīties arī vienkārši tāpēc, ka jaunas valstis ir iekļautas indeksā vai citas savukārt izslēgtas no tā.
IX. Vai tā valsts/ teritorija, kurai ir vissliktākais rezultāts, ir korumpētākā valsts pasaulē un otrādāk?
Nē. Valsts/ teritorija ar viszemāko rezultātu ir tā valsts, kur publiskā sektora korupcija tiek uztverta kā vislielākā starp tām valstīm, kas ir iekļautas sarakstā. Pasaulē ir vairāk kā 200 suverēnu nāciju, un 2010.gada KUI sarindo 178 no tām. KUI nenodrošina nekādu informāciju par valstīm/ teritorijām, kas nav iekļautas. Turklāt KUI sniedz novērtējumu administratīvās un politiskās korupcijas uztverei – tas nav spriedums par korupciju nācijā vai sabiedrībā kopumā, vai to starptautiskajām programmām un aktivitātēm. Pilsoņi tajās valstīs, kas pēc KUI ir zemākajās vietās, ir pauduši tādas pašas bažas par korupciju un to nosoda, kā sabiedrība valstīs, kuru KUI rezultāts ir augsts. Lai gūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt TI Globālo Korupcijas barometru (Global Corruption Barometer).
X. Kādus pētījumus TI vēl veic, lai analizētu korupciju?
TI veic neatkarīgus empīriskus pētījumus par korupciju. Mūsu globālais pētījumu portfolio kombinē kvalitatīvas pieejas ar kvantitatīvām, makrolīmeņa indikatorus ar padziļinātu diagnostiku, pieredzējušu ekspertu analīzi, kā arī pētījumus, kas balstīti uztverē. Šie pētījumi nodrošina visaptverošu ilustrāciju par korupcijas apmēriem, izplatību un dinamiku pasaulē. Tās arī kalpo, lai mobilizētu un atbalstītu faktos balstītas un efektīvi izstrādātas reformas. Papildus Korupcijas uztveres indeksam TI globālo pētījumu portfolio ietilpst:
- Globālais Korupcijas barometrs (Global Corruption Barometer): reprezentatīva vairāk kā 70 000 ājsaimniecību aptauja vairāk kā 65 valstīs par cilvēku korupcijas uztveri un korupcijas pieredzi. Jaunākais Globālais Korupcijas barometrs ir pieejams šeit.
- Kukuļu devēju indekss (Bribe Payers Index): rangs ar vadošajām eksportētājvalstīm, kur tās sarindotas saskaņā ar uztverto iespējamību, ka to firmas ārvalstīs maksā kukuļus. Tas ir balstīts uz izpildvaras pārstāvju aptauju par ārvalstu firmām, kas viņu valstīs darbojas. Jaunākais Kukuļu Devēju indekss ir pieejams šeit.
- Globālais Korupcijas pārskats (Global Corruption Report): tematisks ziņojums, kas pēta korupciju kādā specifiskā sektorā vai pārvaldes jautājumā. Ziņojums sniedz ekspertu un analītiķu pētījumus, kā arī gadījumu analīzi. Jaunākais Globālais Korupcijas pārskats tika publicēts 2009.gada 23.septembrī un ir pieejams šeit.
- Nacionālās godaprāta sistēmas novērtējums (National Integrity System Assessments): dažādās valstīs veikti pētījumi, kas sniedz plašu novērtējumu par galveno institūciju stiprajām un vājajām pusēm, kas sekmē labu pārvaldību un integritāti valstī (izpildvaras, likumdevējvaras, tiesu varas, pretkorupcijas aģentūras un citas līdzīgas jomas). Ziņojumu saraksts un vairāk informācijas par Nacionālā godaprāta sistēmas modeli, lūdzam skatīt šeit.
Latvijas 2010.gada KUI vērtējumā izmantotās sešas aptaujas
BF: Bertelsmann Transformation Index – Bertelsmann Foundation
EIU: Country Risk Service un Country Forecast –Economist Intelligence Unit
FH: Nations in Transi – Freedom House
GI: Global Risk Service – IHS Global Insight
WEF: Global Competitiveness Report –World Economic Forum – 2009 & 2010
I. Bertelsmana fonds (Bertelsmann Stiftung) – Transformation Index BTI 2010
Par: 2010.gada Transformation Index (BTI) vērtē politisko, ekonomisko un sociālo transformāciju 128 attīstības valstīs un transformācijas valstīs visā pasaulē.[1]BTI sastāv no statusa indeksa (Status Index) un vadības indeksa (Management Index). Pirmais mēra un sarindo valstis saistībā ar demokrātijas un tirgus ekonomikas stāvokli tajās, savukārt pēdējais mēra un sarindo tās attiecīgi to līderu menedžmenta sniegumu. Rezultāti pamatojas uz detalizētiem valstu ziņojumiem, kas izvērtē 52 jautājumus, kas sadalīti pa 17 kritērijiem.
Kas sniedz novērtējumu?
Par katru valsti novērtējumu sniedz divi eksperti. 128 valstis ir sadalītas septiņās reģionālās grupās, kuras vada reģionālais koordinators.
Izmantotās vadlīnijas:
Valstu novērtējumi sastāv no divām sadaļām: rakstiskā novērtējuma par valsts transformācijas stāvokli un vadības sniegumu valstī (valsts ziņojums) un skaitlisks novērtējums par pārmaiņu stadiju un vadības sniegumu (valsts novērtējums). Vērtējumus pēc tam pēc nejaušības principa (blindly) izskata citas valsts eksperts, kas arī sniedz savu, neatkarīgu vērtējumu par valsti. Pēc tam seko otrā kārta, kad informācija tiek rediģēta un sakārtota, kam seko reģionāla
pārskatīšanas fāze un pēc tam starpreģionāla pārskatu un novērtējumu apkopošana.
Kādi jautājumi atspoguļojas 2010.gada KUI?[2]
Šādi jautājumi tika izmantoti KUI sastādīšanā:
- Cik efektīvas ir juridiskās un politiskās sankcijas pretamatpersonām, kas izmanto savu amata stāvokli privātam labumam?
- [10-9] Kā likums, korumpētas amatpersonas tiek bargi sodītas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
- [8-6] Kā likums, korumpētas amatpersonas tiek sodītas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, taču reizēm tās no soda izbēg dēļ politiskām, juridiskām vai procedurālam nepilnībām.
- [5-3] Korumpētas amatpersonas netiek adekvāti likumam tiesātas, taču reizēm piesaista nelabvēlīgu publicitāti.
- [2-1] Amatpersonas var ļaunprātīgi izmantot savu amatu privātam labumam pēc saviem ieskatiem, nebaidoties no juridiskām sekām vai nelabvēlīgas publicitātes.
- Cik lielā mērā valdība spēj veiksmīgi apkarot korupciju?
- [10-9] Visi integritātes mehānismi ir efektīvi. Tos aktīvi atbalsta valdība.
- [8-6] Lielākā daļa integritātes mehānismu funkcionē, lai gan ar ierobežotu efektivitāti. Valdība nodrošina gandrīz visus integritātes mehānismus.
- [5-3] Ir ieviesti daži integritātes mehānismi. Bieži tie saglabājas neefektīvi, to darbību traucē privātas intereses. Valdības motivācija un spēja ieviest reformas ir mainīga.
- [2-1] Valsts daļas kontrolē privātas interešu grupas, reformas kavē privātās intereses, padarot lielāko daļu integritātesmehānismu par neesošiem vai neefektīviem.
Kā šie jautājumi tika vērtēti?
Saskaņā ar BTI, “rezultātiem tiek piešķirta vērtība no 1 līdz 10 punktiem, kur desmit ir visaugstākais novērtējums. Novērtējumu skala tiek arī pēc tam vēl sadalīta četrās atbilžu versijās, kur katra no tām apraksta empīrisku novērtējumu, kas atbilst konkrētam vērtējumam.
“Rezultāti tiek apkopoti, aprēķinot vidējo aritmētisko. Pirmkārt, mēs aprēķinām rezultātus 17 kritērijiem individuāli, tad mēs aprēķinām katra kritērija vidējo attiecīgi katrai dimensijai – demokrātijai, tirgus ekonomikai, menedžmentam. Statusa indeksa aprēķini atspoguļo demokrātijas un tirgus ekonomikas rezultātus. Tomēr abas vērtības tabulā tiek atspoguļotas atsevišķi. Vadības indeksa aprēķini pārstāv vidējo vērtību četriem menedžmenta kritērijiem, kas tiek vērtēti pēc piektā kritērija – grūtības līmeņa (Level of Difficulty). Mēs uzskatām, ka laba pārvaldība, kas pastāv grūtos apstākļos, ir augstāk novērtējama, kā līdzīgs sniegums daudzsološākos apstākļos.” [3]
Valstis/ teritorijas, kas ir iekļautas: 128 valstis/ teritorijas.
Mājas lapa:http://www.bertelsmann-transformation-index.de/english
Laika posms: Sastādīts: 2008.gada novembris – 2009.gada maijs. Publicēts: 2009.gada decembris
II. Economist Intelligence Unit – Country Risk Service and Country Forecast 2010
Par Economist Intelligence Unit (EIU) ir dibināta 1946.gadā kā žurnāla “The Economist” pētniecības nodaļa. Kopš tā laika tā ir pāraugusi globālā izpētes un konsultāciju sniegšanas firmā, kas piegādā biznesa informāciju politikas veidotājiem visā pasaulē. 650 pilna laika analītiķi un palīgi strādā vairāk kā 200 valstīs un par tām. .
Kas sniedz novērtējumu?
EIU paļaujas uz ekspertu komandām, kas primāri atrodas Londonā (bet arī Ņujorkā, Honkongā, Pekinā un Šanhajā), ko atbalsta globāls speciālistu tīkls. Katrs kādas valsts analītiķis pēta lielākais divas trīs valstis. Ekonomiskie un politiskie ziņojumi, ko veido EIU analītiķi, tiek pakļauti pamatīgai pārbaudei pirms to publicēšanas.
Izmantotās vadlīnijas:
Ekonomistu inteliģences vienība atsevišķo valstu eksperti piešķir savu korupcijas rezultātu, kā daļu no plašāka valsts risku novērtējuma. Rezultātus piešķir, pamatojoties uz visu pēdējo pieejamo informāciju. Valsts ekspertu analīze un rezultātus pārbauda reģionālais risku vadītājs, kas nodrošina konsekvenci starp dažādu valstu rezultātiem reģionā. Globālais risku direktors, savukārt, atbild par konsekvenci starp reģioniem.
Kādi jautājumi atspoguļojas 2010.gada KUI?
Šādi jautājumi ilustrē tos jautājumus, ko izmantoja EIUviņu aptaujā:
- Vai pastāv skaidras procedūras un atskaitīšanās, sadalot un izlietojot valsts līdzekļus?
- Vai notiek valsts līdzekļu nelikumīga piesavināšanās no ministru/ publisku amatpersonu puses privātam labumam vai partijas politiskajiem mērķiem; vai pastāv īpaši fondi, par ko atskaitīšanās vispār nenotiek;vai notiek vispārēja valsts resursu ļaunprātīga izmantošana?
- Vai eksistē profesionāls civildienests, vai ir liels skaits amatpersonu, ko valdība ieceļ tieši?
- Vai eksistēneatkarīga institūcija, kas veic valsts līdzekļu pārvaldīšanas auditu?
- Vai eksistē neatkarīga tiesu sistēma ar tiesībām uzsākt tiesvedību pret ministriem/amatpersonām?
- Vai pastāv tradīcija maksāti kukuļus, lai nodrošinātu līgumu noslēgšanu un iegūtu labvēlību?
Kā šie jautājumi tika vērtēti?
EIU lūdz tās valstu ekspertiem novērtēt korupcijas sastopamību un definē korupciju kā publiska amata ļaunprātīga izmantošana personiskam (vai partijas politiskajam) finansiālajam labumam. Rezultāti ir veseli skaitļino 0 (apzīmējot “ļoti zemu” korupcijas sastopamību) un 4 (apzīmējot “ļoti augstu” sastopamību)
Valstis/ teritorijas, kas ir iekļautas: 135 valstis/ teritorijas.
Mājas lapa: www.eiu.com
Laika posms: Sastādīts:2010. Publicēts: 2010, septembris
III. Freedom House – Nations in Transit 2010
Par: Nations in Transit (NIT) valstu ziņojumi, ko veido Freedom House, mēra demokratizāciju 29 nācijās un administratīvās teritorijās visā Centrāleiropā un Jaunajās neatkarīgajās valstīs(the Newly Independent States) (NIS). Ziņojumi koncentrējas uz demokrātisko progresu un neveiksmēm un 2010.gada NIT redakcija novērtē notikumus, kas notikuši 2009.gadā.
Katrs ziņojums koncentrējas uz šādām tematiskajām jomām: nacionāla demokrātiska pārvalde, vēlēšanu process, pilsoniskā sabiedrība, neatkarīgi mediji, vietējā demokrātiskā pārvalde, juridiskais ietvars, neatkarība un korupcija.
Kas sniedz novērtējumu?
NIT aptaujas radījisFreedom House personāls un konsultanti. Pēdējos rekomendēja atbilstošas autoritātes, viņi ir reģiona vai atsevišķu valstu speciālisti. Veidojot ziņojumu, tika izmantots avotu kopums, ieskaitot daudzpusējas aizņēmumu izsniedzējas institūcijas, nevalstiskās organizācijas un citas starptautiskas organizācijas, vietējos laikrakstus un žurnālus, ka arī atlasītus valdības datus.
Izmantotās vadlīnijas:
Freedom House šos novērtējumus veido, lai novērtētu demokrātijas vai autoritārisma pakāpi pētītajās valstīs pretēji tam, pretēji tam, lai absolūtos rādītājos novērtētu valsts politisko stāvokli.
Kādi jautājumi atspoguļojas 2010.gada KUI?
Šādi NIT ar korupciju saistīti jautājumi tika izmantoti KUI veidošanā:
- Vai valdība ir īstenojusi efektīvas pretkorupcijas iniciatīvas?
- Vai valsts ekonomika ir brīva no pārmērīgas valsts iejaukšanās?
- Vai valdība ir brīva no pārmērīgas birokrātiskas regulācijas, reģistrācijas prasībām un citiem kontroles mehānismiem, kas palielina korupcijas iespējamību?
- Vai eksistē būtiski ierobežojumi valsts amatpersonu iesaistei ekonomiskajā dzīvē?
- Vai pastāv adekvāti normatīvie akti, kas pieprasa finanšu atklātību un nepieļauj interešu konfliktu?
- Vai uz amatiem un līgumiem valsts sektorā tiek izsludināti konkursi?
- Vai valsts realizē normatīvā un administratīvā procesa efektīvu piemērošanu – tādu, kas ir brīvs no aizspriedumiem pret politiskajiem oponentiem, -, lai novērstu, izmeklētu un sodītu korupciju valsts amatpersonu un ierēdņu vidū?
- Vai trauksmes cēlēji, pretkorupcijas aktīvisti, izmeklētāji un žurnālisti ir juridiski aizsargāti un jūtas droši, ziņojot par korupcijas un kukuļdošanas gadījumiem?
- Vai apsūdzības korupcijā tiek plaši atspoguļotas medijos?
- Vai sabiedrība demonstrē neiecietību pret amatpersonu korumpētību?[4]
Kā šie jautājumi tika vērtēti?
Skaitliski novērtējumi tiek piešķirti katrai no 29 NIT, kas ir rezultāts sadarbībai starp ziņojuma autoriem un akadēmisko padomdevēju paneli. Vērtējumi sniedzas no 1 (visaugstākais vērtējums) līdz 7 (viszemākais vērtējums) un seko ceturtdaļpunktu skalai. Tie tiek piešķirti atbilstoši valsts un pilsoniskās sabiedrības praktiskajai ietekmei uz iedzīvotāju individuālajām brīvībām un tiesībām pretēji valdības kā tādas vērtēšanai.[5]
Vērtēšanas process ir šāds:
“ 1. Katras atsevišķās valsts ziņojumu autori ieteica iepriekšējus vērtējumus visās septiņās kategorijās, ko pētījums aptver. 2. ASV un Centrāleiropas &Eirāzijas akadēmiskie padomdevēji izvērtēja sniegtos vērtējumus un tos pārskatīja. 3. Ziņojumu autoriem tika dota iespēja apstrīdēt jebkuru pārskatīto vērtējumu, kas atšķīrās no oriģinālā par vairāk kā 0.50 punktiem. 4. Freedom House bija šķīrējtiesnesis attiecībā uz jebkuriem apstrīdētiem vērtējumiem, ja pierādījumi bija pietiekami, apsvēra tālāku piemērošanu. Noslēdzošā redakcionālā vara piederēja Freedom House.”[6]
Valstis/ teritorijas, kas ir iekļautas: 29 valstis/ teritorijas Austrumeiropā un Centrālajā
Āzijā.
Mājas lapa:http://www.freedomhouse.org/template.cfm?page=551
Laika posms: Sastādīts:
2009.gada 1.janvāris – 31.decembris. Publicēts: 2010.gads
IV. IHS Global Insight – Country Risk Ratings 2010
Par:
IHS Global Insight (IGI) ir vadošā analīzes un prognozēšanas kompānija, kuras klienti ir no finanšu, valsts pārvaldes un ražošanas jomas. Tā sniedz plašus tiešsaistes pakalpojumus tādās jomās kā makroekonomika, valsts risks un atsevišķi sektori. Mātes organizācija IHS sniedz gan analītiskus, gan tehniskus datu pakalpojumus un koncentrējas galvenokārt uz drošības, enerģijas, vides un produktu dzīvescikla jomām. Firmai ir aptuveni 4000 personu liels kolektīvs visā pasaulē, kas bāzējas daudzās valstīs.
IGI pieder dažādi risku pakalpojumi. KUI sastādīšanā izmantotais tiek ņemts no Valstu Risku izvērtēšanas sistēmas Country Risk Ratings system). Tā strādājusi jau kopš 1999.gada un nodrošina sešu faktoru risku vides analīzi 204 valstīs (politisko, ekonomisko, juridisko, nodokļu, operacionālo un drošības). Korupcijas novērtējums, kas tika sniegts TI, sastāda daļu no operacionālā riska (Operational risk) .
Kas sniedz novērtējumu?
Novērtējumus veidojuši vairāk kā 100 pašmāju speciālisti, kas izmanto arī uz attiecīgās valsts ārštata žurnālistu – ekspertu viedokļiem, klientiem un citiem kontaktiem.
Izmantotās vadlīnijas:
Vērtējumi atspoguļo IHS Global Insight analītiķu kā ekspertu uztveri par problēmas salīdzinošo pakāpi katrā valstī. Reitingi vērtē plašu korupcijas spektru – no sīkās kukuļdošanas līdz augstākā līmeņa politiskajai korupcijai. Skaitļi nav kvantitatīvi – tie nevienādo novērtējuma iespējamību vai biežumu. Drīzāk tie piedāvā kvalitatīvu ranžēšanu starp vismazāk korumpētajām valstīm (1.0) un visvairāk korumpētajām (5.0). Pat vismazāk korumpētajās valstīs būs izolēti tādas prakses piemēri. Valstīs, kas ir skalas apakšās, korupcija būs endēmiska gandrīz katrā darījumā un mijiedarbībā starp indivīdiem, biznesu un valsti.
Kādi jautājumi atspoguļojas 2010.gada KUI?
IGI vērtējums koncentrējas uz plašu koruptīvu aktivitāšu kopumu. Tas ietver kukuļdošanu, lai iegūtu:
- biznesa atļaujas
- labvēlīgus juridisko spriedumus
- “acu pievēršanu” no policijas puses
- “acu pievēršanu” no regulatoriem (piemēram, skatoties uz darba normatīvajiem aktiem, vides politiku, konkurences/ prettrestu ietvaru)
- labvēlīgus politikas lēmumus no centrālās līdz vietējai pārvaldei
- labvēlīgus plānošanas lēmumus
- valdības piedāvājumus
- uzņēmumu iekšējo kukuļošanu un
- “piemaksas par ātrumu” indivīdiem kompānijas iekšienē, lai ietekmētu iepirkumu lēmumus.
Kā šie jautājumi tika vērtēti?
Piedāvātie vērtējumi rindojas no 1.0 (minimāla korupcija) līdz 5.0 (maksimāla). Minimālais intervāls ir 0.5. Kad analītiķis ir devis sākotnējos vērtējumus, tie tiek pārskatīti un punktus saliek IHS Global Insight globālā riska speciālisti.
Valstis/ teritorijas, kas ir iekļautas: 201 valsts/ teritorija.
Mājas lapa: www.ihsglobalinsight.com/
Laika posms: Sastādīts:
2010.gada septembris. Valstu Risku vērtēšanas sistēmā dati tiek nepārtraukti atjaunoti. Vērtējumi atspoguļo patreizējo situāciju.
V. & VI. World Economic Forum – Executive Opinion Survey 2009-10
Par:
Kā daļa no Pasaules Ekonomikas Foruma “Globālās konkurētspējas ziņojuma 2009-10” (Global Competitiveness Report 2009-10), kas atspoguļo 133 ekonomikas, Executive Opinion Survey (EOS) 2009.gadā pārveido ikgadējo ziņojumu izpildes novērtējumā par nācijas ekonomisko vidi un tās spēju uzturēt ekonomisko izaugsmi. Tās dati ir vairāk kā 12,000 uzņēmumu vadītāju no visas pasaules aptaujas rezultāts.
2009.gada EOS un “Globālās konkurētspējas ziņojums” vispārīgāk cenšas radīt skaidrāku priekšstatu par patreizējo un nākotnes valsts ekonomikas veselību un korporatīvo vidi, kā arī par attiecībām ar globālo ekonomiku.
Kas sniedz novērtējumu?
EOS ir viedokļu aptauja, kas vāc vietējos uzskatus par valsts, kurā persona strādā, sniegumu, pretēji ekspertu veiktam novērtējumam, ko vadījuši valstij nepiederoši cilvēki. Turklāt aptauja koncentrējas uz patreizējās biznesa vides, kurā kāds darbojas, mērīšanu.
Kādi jautājumi atspoguļojas 2010.gada KUI?
2009.gada EOS ir iedalīts tematiskās sadaļās un KUI izmanto datus no Koruprcijas, Ētikas un Sociālās atbildības nodaļas 2009.gada EOS pētījumā – proti, šādus jautājumus:
- Cik jūsu valstī ir izplatīts tas, ka šie uzņēmumi maksā kukuļus ierēdņiem un valstsamatpersonām?
- Cik jūsu valstī ir izplatīts, ka uzņēmumi veic nedokumentētus papildus maksājumus vai dod kukuļus saistībā ar:
- importa/eksporta darījumiem;
- publiskajiem pakalpojumiem (tālrunis, elektrība u.c.);
- ikgadējiem nodokļu
- maksājumiem;
- valsts pasūtījumu un licenču piešķiršanu;
- iegūstot labvēlīgu tiesu lēmumu.
Kā šie jautājumi tika vērtēti?
Vērtējumi sniedzas no 1 līdz 7, kur galējības nozīmē, ka respondents piekrīt pretējiem viedokļiem. Atbilde vienā galējībā atbalsta jautājuma apgalvojumu un atbilde otrā galējībā to noraida. Vērtējumi, kas iekrīt starp galējībām pauž šādas reakcijas uz viedokļiem: lielākoties piekrītu apgalvojumam A, nedaudz piekrītu apgalvojumam A, esmu vienaldzīgs pret jebkuru no viedokļiem, nedaudz piekrītu viedoklim B un lielākoties piekrītu viedoklim B.
Valstis/ teritorijas, kas ir iekļautas: 133 valstis/ teritorijas.
Mājas lapa:
http://www.weforum.org/en/initiatives/gcp/Global%20Competitiveness%20Report/PastReports/index.htm
Laika posms: Sastādīts 2009.gada janvārī – maijā. Publicēts: 2009.gads
[1] BTI valstīm jāatbilst 3 kritērijiem, lai varētu tikt iekļautas indeksā: 1) tās nav sasniegušas pilnībā konsolidētu tirgus ekonomiku un demokrātiju, 2) jābūt populācijai virs 2 miljoniem (ar izņēmumu par septiņām izvēlētajām nācijām, kuras izvēlētas kā interesanti gadījumi un 3) valstis ir atzītas par suverēnām.
[2] Bertelsmann Stiftung, “BTI 2010 Manual for Country Assessments” (Gütersloh, 2009).
[3] Bertelsmann Stiftung, “BTI 2010 Manual for Country Assessments” (Gütersloh, 2009).
[4] Freedom House, “Nations in Transit Methodology 2010” (Tiešsaistes publikācija: Freedom House, 2010).
[5] Freedom House, “Nations in Transit Methodology 2010” (Tiešsaistes publikācija: Freedom House, 2010).
[6] Freedom House, “Nations in Transit Methodology 2010” (Tiešsaistes publikācija: Freedom House, 2010).
Īsas piezīmes par KUI 2010 metodoloģiju
Datu avoti:
- 2010.gada Korupcijas uztveres indekss (KUI) sakopots indikators, kas apvieno datus no avotiem, kas aptver iepriekšējos divus gadus. 2010.gada KUI veidots no aptaujām, kas publicētas laika posmā no 2009.gada janvāra līdz 2010.gada septembrim.
- 2010.gada KUI ir aprēķināts, izmantojot datus no 13 avotiem – 10 neatkarīgām institūcijām. Visi avoti mēravispārējo korupcijas apjomu (biežumu un/ vai kukuļu izmēru) publiskajā un politiskajā sektorā, un visi avoti nodrošina valstu sarindošanu, tas ir, veic vairāku valstu vērtēšanu.
- Korupcijas apjoma novērtēšana valstīs/ teritorijās veic divas grupas: valstu eksperti – gan rezidenti, gan nerezidenti, un biznesa līderi. 2010.gada KUI šādi septiņi avoti sniedza datus, kas balstās uz ekspertu analīzi:Āfrikas Attīstības Banka (African Development Bank), Āzijas Attīstības Banka (Asian Development Bank), Bertelsmana Fonds (Bertelsmann Foundation), Economist Intelligence Unit, Freedom House, Global Insight un Pasaules Banka (World Bank). Trīs avoti 2010.gada KUI atspoguļo vietējo biznesa līderu vērtējumu parsavu valsti – IMD, Politisko un ekonomisko risku konsultācijas (Political and Economic Risk Consultancy) un Pasaules konomikas forums (World Economic Forum).
- Attiecībā uz tiem KUI avotiem, kas ir aptaujas, un kur tā pati aptauja ir pieejama vairākus gadus, ir iekļauti dati no iepriekšējiem diviem gadiem.
- Attiecībā uz tiem avotiem, kur vērtējumus snieguši eksperti (risku aģentūras/ valstu analītiķi), tikai pašas nesenākās iterācijas vērtējumā ir iekļautas, jo šos vērtējumus pārskata profesionāļi un tie izmainās pavisam nedaudz no gada uz gadu.
KUI aprēķināšanas soļi:
- Pirmais solis, lai aprēķinātu KUI, ir standartizēt datus, ko sniedz individuālie avoti (tas ir, pārveidot tos tā, lai varētu atspoguļot kopējā skalā). Mēs izmantojam tā saukto saderīgo procentīļu metodi (matching percentiles technique), kas ņem vērā tos valstu rangus, kas saņemti no katra atsevišķā avota. Šī metode palīdz sakombinēt avotus, kas izmantojuši dažādu klasifikāciju. Lai gan zināma informācijas daļa tiek zaudēta šīs tehnikas izmantošanas rezultātā, tomēr tā ļauj visus saņemtos rezultātus iekļaut KUI robežās, tas ir, starp 0 un 10.
- Otrais solis ir veikt standartizēto rezultātu beta-pārveidošanu. Tas paaugstina standarta deviāciju starp visām KUI iekļautajām valstīm and padara iespējamu to valstu precīzāku diferencēšanu, kurām ir līdzīgi rezultāti.
- Visbeidzot KUI rezultāti tiek noteikti, vienādojot visas standartizētās vērtības katrai valstij.
Rezultāti:
- Vienlaikus ar KUI rezultātu un rangu tiek publiskots avotu skaits, katrai valstij datu avotu piešķirtā augstākā un zemākā vērtība, standarta deviācija un uzticamības diapazons katras valsts vērtējumam.
- Uzticamības diapazonu nosaka pēc butstrapa (neparametriskās) metodoloģijas, kas ļauj izdarīt slēdzienus, balstoties uz pamatā esošo rezultātu precizitāti. Tādējādi tiek radīts 90% uzticamības diapazons, kur pastāv tikai 5% iespējamība, ka vērtība ir zem, un 5% iespējamība, ka vērtība ir virs šī uzticamības diapazona.
Plašāku skaidrojumu par KUI metodoloģiju lūdzam skatīt šeit
Reakcijai uz globālo krīzi par prioritāti jāizvirza nulles tolerance pret korupciju
Filed under: KUI - korupcijas uztveres indekss, Preses relīzes, Transparency International
Berlīne, 2010.gada 26.oktobris – Valdībām ieguldot milzīgas naudas summas, lai risinātu pasaules pašas neatliekamākās problēmas – no finansu tirgu nestabilitātes līdz klimata izmaiņām un nabadzībai –, korupcija paliek kā šķērslis, lai sasniegtu tik ļoti nepieciešamo progresu, – saskaņā ar Transparency International 2010.gada Korupcijas uztveres indeksu (Corruption Perceptions Index) (KUI) –valstu publisko sektoru korupcijas mērauklu –, kas šodien publiskots.
2010.gada KUI atspoguļo, ka gandrīz trīs ceturtdaļām no 178 valstīm indekss ir zem pieciem punktiem skalā no 0 (valsts tiek uztverta kā ļoti korumpēta) līdz 10 (tiek uztverts, ka pastāv zems korupcijas līmenis), norādot uz nopietnu korupcijas problēmu.
“Šie rezultāti signalizē par to, ka ievērojamāki lielākas pūles ir jāvelta, lai visā pasaulē stiprinātu valsts pārvaldi. Uz spēles esot tik daudzu cilvēku iztikšanai, valdību uzņemtajām saistībām cīņai pret korupciju, par atklātību un atskaitīšanos ir jāatspoguļojas to darbos. Laba pārvaldība ir būtiska, lai risinātu globālās politikas izaicinājumus, ar ko valdības saskaras šodien,” teica Hugete Labelle, Transparency International (TI) priekšsēdētāja.
Lai pilnībā tiktu galā ar šiem izaicinājumiem, valdībām jāintegrē pretkorupcijas pasākumi visās sfērās – gan reaģējot uz finanšu krīzi un klimata izmaiņām, gan uzņemoties saistības pret starptautisko kopienu nabadzības izskaušanā. Tādēļ TI atbalsta stingrāku ANO Pretkorupcijas konvencijas – vienīgās globālās inivciatīvas, kas sniedz ietvaru korupcijas apkarošanai, – ieviešanu.
“Pieļaut korupcijas saglabāšanos ir nepieņemami; pārāk daudz nabadzīgu un neaizsargātu cilvēku visā pasaulē turpina ciest no tās radītajām sekām. Mums ir nepieciešams, lai var redzēt, ka pastāvošie noteikumi un likumi tiek vairāk piemēroti –, lai korumpētajiem vai to naudai nebūtu, kur paslēpties,” teica Labelle.
Korupcijas uztveres indekss 2010: rezultāti
2010.gada KUI Dānija, Jaunzēlande un Singapūra ieņem pirmo vietu ar 9.3 punktiem. Nestabilas valdības, kas bieži pārvar konfliktu sekas, turpina dominēt KUI ranga apakšā. Afganistāna un Mjanma dala priekšpēdējo vietu ar 1.4 punktiem, savukārt Somālija ir pēdējā ar rezultātu 1.1.
Ievērojamas izmaiņas korupcijas uztveres līmenī var tikt konstatētas attiecībā uz tādam valstīm, kuru vērtēšanā izmantoto avotu aptaujas nav mainījušās un par kurām vairāk kā puse no avotiem norādījuši uz šādām izmaiņām. Ņemot vērā šos kritērijus, no 2009. uz 2010.gadu ir iespējams konstatēt uzlabošanos rezultātos Butānā, Čīlē, Ekvadora, Maķedonija(bijusī Dienvidslāvijas Republika), Gambijā, Haiti, Jamaikā, Kuveitā un Katarā. Līdzīgi rezultātu pasliktināšanos no 2009. uz 2010.gadu var identificēt Čehijas Republikā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Madagaskarā, Nigērā un Amerikas Savienotajās Valstīs.
Finanšu blakusrezultāti
Nozīmīgi, ka starp valstīm ar pasliktinājušamies rezultātiem ir arī dažas no tām, ko visvairāk skārusi finansu krīze, atklātības un godaprāta iztrūkuma pasteidzināta. Starp tām, kam rezultāti uzlabojušies, ir maz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Cooperation and Development – OECD) dalībvalstu, kas pasvītro to, ka labas pārvaldības mehānismi ir jāstiprina visām nācijam.
TI vērtējums par 36 industrializētajām valstīm, kas ir OECD pretkukuļošanas konvencijas, kas aizliedz ārvalstu amatpersonu piekukuļošanu, dalībvalstis, atklāj, ka tikai 20 no tām ir uzrādījušas mazu vai nav uzrādījušas nekādu progresu normu piemērošanā, kas sūta nepareizu signālu par to saistībām iegrožot koruptīvu praksi. Kamēr korupcija turpina postīt nepieredzējušākas valstis, kavējot to centienus celt un stiprināt institūcijas, aizsargāt cilvēktiesības un uzlabot iztikšanu, joprojām ir spēcīgs starptautiskais korupcijas tecējums.
“Šī gada KUI rezultāti atkal norāda uz to, ka korupcija ir globāla problēma, kas jārisina ar globālās politikas refomu palīdzību. Ir uzteicami, ka G20, īstenojot finanšu reformas, ir uzņēmusies atklātības un integritātes saistības pirms tās galotņu tikšanās Seulā novembrī, “ sacīja Labelle. “Bet pats reformu process ir jāpaātrina.”
TI aicina G20 vairāk uzraudzīt valdības, kā arī nodrošināt caurskatāmību attiecībā uz pasākumiem, kas tiek realizēti sistēmisko risku un korupcijas un krāpšanas iespēju mazināšanai gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Vēsts ir skaidra – visā pasaulē, caurskatāmība un atskaitīšanās ir izšķiroši svarīgas, lai atjaunotu uzticēšanos un korupcijas vilni pagrieztu pretējā virzienā. Bez tā globāli politikas risinājumi daudzām vispasaules krīzēm ir apdraudēti.
Transparency International ir globāla pilsoniskās sabiedrības organizācija, kas vada cīņu pret korupciju
Piezīme redaktoriem: KUI ir salikts indekss, balstīts uz 13 dažādām ekspertu un uzņēmēju aptaujām.
2010.gada KUI veidošanā izmantoto avotu aptaujas tika veiktas no 2009.gada janvāra līdz 2010.gada septembrim.
Kontaktpersona medijiem:
Deborah Wise Unger
Tālr.:+49 30 34 38 20 662 vai+49
30 34 38 20 666
E-pasts:press@transparency.org
2010.gada Latvijas Korupcijas uztveres indekss rāda – uz pretkorupcijas pasākumiem nevar taupīt
Filed under: Dati par korupciju, Foto un video, KUI - korupcijas uztveres indekss, Pasākumi, Preses relīzes
Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International gatavotā Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2010.gada vērtējumā Latvija atrodas starp divām trešdaļām pasaules valstu, kur korupcija saglabājas nopietna problēma. Latvijas indekss 10 ballu sistēmā ir 4,3 (2009.gadā – 4,5). Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija ierindojas 22.vietā, aiz sevis atstājot Itāliju, Rumāniju, Bulgāriju un Grieķiju. Ņemot vērā, ka indekss Latvijai jau otro gadu ir zemāks par 5 ballēm, un tas parāda krīzes ietekmi arī uz korupcijas stāvokli, samazinoties ekonomikai proporcionāli palielinās korupcija. Tāpēc Latvijas valdībai ir aktīvi jāīsteno pretkorupcijas pasākumi, lai mazinātu valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu.
178 valstu vidū indeksa augšgalā atrodas Dānija 9.3 punktiem. Igaunijas 2010.gada KUI ir 6,5, bet Lietuvas – 5. Korupcijas līmenis Latvijā, izmantojot KUI metodoloģiju, tiek mērīts kopš 1998.gada. Desmit gadu laikā indekss pakāpeniski uzlabojās, 2008.gadā sasniedzot labāko rezultātu 5.0 punktu atzīmi. Vislielāko kāpumu Latvija piedzīvoja no 2001. uz 2002.gadu, kad indekss uzlabojās par 1.4 punktiem, kas saskanēja ar laiku, kad tika izveidots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tas sabiedrībā tika uztverts kā konkrēts sistēmisks institucionāls risinājums korupcijas problēmu risināšanai.
Kopš 2002.gada līdz 2008.gadam indekss noturējās amplitūdā no 4.6 līdz 5.0. punktiem.
Pamatinformācija par KUI
KUI indekss tiek veidots kopš 1995.gada, mērot korupcijas uztveri 178 pasaules valstīs. Latvija tajā iekļauta jau desmit gadus kopš 1998.gada. KUI pēta korupciju publiskajā (valsts) sektorā. KUI izmantotais korupcijas jēdziens ir uzticētās publiskās varas izmantošana privātam labumam.
2010.gada KUI apkopo datus no 13 dažādām aptaujām, ko veikušas 10 ar Transparency International nesaistītas starptautiskas organizācijas. Tās veikuši profesionāli pētnieki, aptaujājot uzņēmējus, politiskos analītiķus, vietējos un ārvalstu ekspertus. KUI interpretācijā lielāka nozīme ir valsts iegūtajam punktu skaitam, nevis reitingam pasaules valstu sarakstā, jo uztveres līmeņi par korupciju ievērojami atšķiras atkarībā no tradīcijām, politiskā režīma, sabiedrības struktūras.
Latvijas KUI 20010.gadā nosaka 6 aptaujas: 1) BF 2010: Bertelsmann Transformation Index by the Bertelsmann Foundation 2) EIU 2010: Country Risk Service and Country Forecast by the Economist Intelligence Unit 3) FH 2010: Nations in Transit by Freedom House 4) GI 2010: Global Risk Service by IHS Global Insight IMD: 5) WEF 2009: Global Competitiveness Report by the World Economic Forum 6) WEF 2010: Global Competitiveness Report by the World Economic Forum
Korupcijas uztveres indeksu (KUI) reizi gadā publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International.
Sīkāka informācija:
Inese Voika, Delnas padomes priekšsēdētāja, Tālr.: 67285585, 29284707, E-pasts: inese@delna.lv
Video no Korupcijas uztveres indeksa publiskošanas pasākuma pie Dienvidu tilta trešā (nepabeigtā) posma
Delna 2010.gada Korupcijas uztveres indeksa rezultātus publiskos pie Dienvidu tilta Pārdaugavā
Filed under: KUI - korupcijas uztveres indekss, Preses relīzes
Rīt, 2010.gada 26.oktobrī, plkst. 11:00-11:45 Delna iepazīstinās ar 2010.gada jaunākā Korupcijas uztveres indeksa (KUI), kas mēra korupcijas uztveri un tiek veikts 178 pasaules valstīs, rezultātiem.
Preses konference notiks Pārdaugavā, Bauskas ielas un Jāņa Čakstes gatves krustojumā. Relīzei ir pievienota karte ar precīzu pasākuma atrašanās vietu.
Indekss tiek veidots kopš 1995.gada, Latvija tajā iekļauta kopš 1998.gada. Indeksā valstis ir sarindotas atbilstoši tam, par cik korumpētu tiek uztverts attiecīgo valstu publiskais sektors. Šis vērtējums izteikts skalā no 1 līdz 10. Latvijas indekss 2009.gadā piedzīvoja strauju kritumu no 5.0 uz 4.5 ballēm, norādot uz pieaugošu korupcijas problēmu Latvijā.
Preses konferencē par KUI jaunākajiem secinājumiem informēs Inese Voika, Delnas padomes priekšsēdētāja. Pašreizējo korupcijas situāciju Latvijā komentēs korupcijas pētnieks un Delnas padomes loceklis Valsts Kalniņš.
Žurnālistiem uz pasākuma vietu iespējams nokļūt arī ar Delnas organizētu transportu. Plkst. 10:45 no Nacionālās operas izbrauks dzeltens mikroautobuss (iekāpšana no 10:35).
Līdz pasākuma vietai iespējams nokļūt arī ar autobusu Nr.12 un Nr.23, pietura “Piena kombināts” (Bauskas iela).
Sīkāka informācija:
Inese Voika
Padomes priekšsēdētāja
Tālr.: 67285585, 29282817
E-pasts: inese@delna.lv
Dālderis labo kļūdu, nostiprina ētiskas politikas praksi
Delna uzskata, ka kultūras ministrs Ints Dālderis ir rīkojies atbilstoši politiskās ētikas normām, uz deputāta pilnvaru laiku apturot studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) maģistratūrā. Apsveicams ir arī ministra lēmums septembrī saņemto Eiropas Sociālā fonda stipendiju ziedot labdarībai.
Šajā gadījumā Delna novēroja, ka ministra rīcība sekoja tikai pēc sabiedrības un mediju spiediena, tai skaitā Delnas vizītes pie I.Dāldera. Politiķiem un amatpersonām būtu jāattīsta izpratne par valsts amatpersonām atbilstošu rīcību, lai šādas situācijas nepieļautu vai vismaz spētu uz tām reaģēt nekavējoties un izlēmīgi, jo kavēšanās var būtiski ietekmēt reputāciju.
Delna atzīst, ka praksē ir gadījumi, kad personai pašai varētu būt grūti uzreiz saskatīt ētiskas problēmas konkrētā situācijā vai izvēlēties labāko risinājumu. Tāpēc ir svarīgi izmantot pieejamos resursus, piemēram, ētikas kodeksus, kolēģu un ekspertu konsultācijas. Latvijā plaši pieejams, bet nepietiekami izmantots resurss ir vairumā ētikas kodeksu paredzētās ētikas komisijas. Sabiedrībā, kur ētikas, tai skaitā interešu konflikta novēršanas principi un prakse vēl tikai nostiprinās, ir vērts šīs iespējas izmantot biežāk.
Gadījumā ar I.Dālderi noteicoša loma bija kādai akadēmijas studentei, kas izrādīja iniciatīvu un pievērsa mediju uzmanību. Delna aicina ikvienu pievērst uzmanību politiķu un amatpersonu apšaubāmai rīcībai. Tikai ar neiecietību pret ētikas pārkāpumiem, interešu konfliktiem un korupciju ir iespējams panākt atbildīgāku politiku un efektīvāku valsts pārvaldi.
Medijos jau ziņots, ka Kultūras ministrs septembri ir uzņemts JVLMA maģistratūrā, taču nepilda stipendijas nosacījumus. Delna iepriekš lūdza I.Dālderi sabiedrībai skaidrot savas rīcības atbilstību Kultūras ministrijas un Latvijas Mūzikas akadēmijas ētikas kodeksam. Delna saņēma rakstisku atbildi, kā arī tikās ar I.Dālderi klātienē, lai uzklausītu ministra redzējumu un sniegtu savus ierosinājumus par situācijas atrisinājumu sabiedrības interesēs.
* I.Dāldera sākotnējā rakstiskā atbilde Delnai: http://twitpic.com/photos/DELNA_LV
* I.Dāldera paziņojums medijiem pēc tikšanās ar Delnu: http://ej.uz/IDatb
Plašākiem komentāriem:
Kristaps Petermanis, kristaps.petermanis@delna.lv, 26788710
Delna: Nedēļas nogalē Delnas birojā notikusi zādzība
Svētdien pēcpusdienā tika konstatēts, ka no Delnas biroja nozagts administratīvās vadītājas portatīvais dators. Zaglis birojā iekļuvis pa logu, to izsitot. Svētdien notikuma vietā ap plkst. 16:30 ieradās policija. Ir uzsākta krimināllieta, un notiek izmeklēšana.
Sākotnējā informācija liecina, ka zaglis no biroja nav paņēmis neko citu kā tikai minēto datoru. Ir redzams, ka zaglis aizticis birojā glabātās dokumentu mapes, tomēr dokumentu pazušana pagaidām nav konstatēta.
Nozagtajā datora atradās informācija, kas saistīta ar Delnas finanšu un personāla lietvedību.
Delnai nepieciešams atbalsts datora aizvietošanai un drošības pasākumu stiprināšanai Delnas birojā. “Sabiedrība par atklātību DELNA”, Konts: LV63HABA000140J035842 (Swedbank), Reģistrācijas nr.: 40008037054.
Sīkāka informācija: Laura Miķelsone, 67285585
Delna lūdz kultūras ministram skaidrot neētisku rīcību
Šodien Delna lūdza kultūras ministru I.Dālderi sabiedrībai skaidrot savas rīcības atbilstību Kultūras ministrijas un Latvijas Kultūras akadēmijas ētikas kodeksiem, saņemot stipendiju no Eiropas Sociālā fonda projekta „Atbalsts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistra studiju programmām radošo industriju jomā”, vienlaicīgi nepildot projekta noteikumus.
Žurnāls “Ir” un biedrība “Delna” aicina uz vēlēšanu nakti “Dirty Deal Cafe”
Sestdien, 2.oktobrī, pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas plkst.20:00 “Dirty Deal Cafe” atvērts vēlēšanu nakts pasākums nepiespiestā gaisotnē tiem, kam nav vienalga, kas notiks ar Latviju. Mākslinieciski priekšnesumi mīsies ar debatēm par vēlēšanu rezultātiem.
Varēs pievienoties žurnāla „Ir” komandas, „Delnas” pētnieku un citu ekspertu diskusijai par balsotāju izvēli, spēku samēru nākamajā Saeimā un koalīciju versijām.
Vēlēšanu nakts atmosfērā baudīsim mūziķu priekšnesumus un uzklausīsim arī tautas balsi – vecais vīrs Jēkabs aktiera Kārļa Krūmiņa izpildījumā dalīsies ar saviem novērojumiem par šodienas dzīvi Rīgā.
Diskusijām varēs sekot arī Politsports interneta video tiešraidēs. Pirmā pieslēgšanās 20:15 un turpmāk visa vakara gaitā ik ceturksni pāri pilnai stundai.
Alternatīvā vēlēšanu nakts “Dirty Deal Cafe” turpināsies līdz pēdējam debatētājam. Visu nakti strādās “Dirty Deal Cafe” bufete.
Tiekamies Spīķeros un internetā! Atrašanās vieta: http://www.dirtydeal.lv/karte
Interneta tiešraide: www.ir.lv
Sīkāka informācija:
Inese Voika, „Delnas” padomes priekšsēdētāja, e-pasts inese@delna.lv, 29284707
Nellija Ločmele, „Ir” galvenā redaktore, e-pasts nellija.locmele@ir.lv
Korupcijas uztveres indekss
Ieskaties
Foto un video
Delnu atbalsta
