Programma – Pētnieciskā žurnālistika. Prakse. Politika.
Filed under: Jauniešu izglītošana, Pētījumi, Preses relīzes, Projektu jaunumi
KAS tas ir?
Programmas mērķis ir veicināt studentu, īpaši topošo žurnālistu interesi par politiku, tās izvērtēšanu un sabiedrības informēšanu. Šo programmu organizē biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”, veidojot 10.Saeimas deputātu uzraudzības portālu www.deputatiuzdelnas.lv
Programmas ietvaros notiks nodarbības, ar pieredzējušu žurnālistu piedalīšanos par dažādiem ar pētniecisko žurnālistiku saistītiem jautājumiem. Kopumā notiks 11 nodarbības, aptuveni 2 reizes mēnesī. Nodarbības notiks Rīgā. Nodarbību starplaikā programmas dalībniekiem būs jāveic praktiski uzdevumi, kas saistīti ar informācijas vākšanu, viedokļu iegūšanu un apkopošanu. Programmas ietvaros katram dalībniekam (vienam vai arī atrodot grupas iekšienē domubiedrus), būs jāveic viens pētniecisks darbs par paša izvēlētu jautājumu, kas tiks publicēts gan Delnas veidotajā 10.Saeimas darba uzraudzības portālā www.deputatiuzdelnas.lv, gan, iespējams, arī kādā no plašāk zināmiem medijiem.
KUR var uzzināt ko vairāk?
Ja vēlies uzzināt ko vairāk par projektu, tā saturu, tad aicinām sazināties elektroniski, rakstot uz epastu arita.viksna@delna.lv vai arī zvanot uz Delnas biroju 67285585.
Vai tas ir domāts MAN?
Ja esi žurnālistikas students (2.kurss un augstāk), tikko beidzis žurnālistikas studijas un vēl neesi uzkrājis pieredzi, vai arī studē ko citu, taču savu nākotni apsver saistīt ar žurnālistiku un politikas sfēru, kā arī ja nākotnē vēlies kļūt par veiksmīgu žurnālistu un ar savu darbu ietekmēt politikas procesu, tad šī ir Tava iespēja!
KO es iegūšu?
Tu iegūsi padziļinātas zināšanas pētnieciskajā žurnālistikā, īpaši no praktiskās puses, iespēju publicēt savu pētniecisko darbu, programmas ietvaros iegūsi vērtīgus kontaktus, un iespēju piedalīties praktiskā sabiedrības uzraudzības projektā. Labāko darbu atoriem būs iespēja piedalīties Pretkorupcijas vasaras skolā.
KĀ var pieteikties?
CV un motivācijas vēstuli, kurā apraksti, kādēļ piesakies šajai programmai, kā arī kā izmantosi savas zināšanas, lūdzam nosūtit uz epastu arita.viksna@delna.lv (lūdzam pievienot arī kādu savu publikāciju, ja tāda ir bijusi). Pieteikumus gaidīsim līdz 2011.gada 10.martam (ieskaitot). Programmā aicināsim piedalīties 15 motivētākos jauniešus.
CIK tas maksā?
Dalība programmā ir par brīvu. Projekts tiek īstenots ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu.
Tiekamies ceturtdien, 3.martā, uzzināsi vairāk!
LU Sociālo zinātņu fakultāte, Lomonosova 1a!
Delna nepiekrīt Satversmes tiesas spriedumam Rucavas novada plānojumu lietā
Filed under: Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Preses relīzes, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
Rīgā, 2011.gada 25.februārī
Delna nepiekrīt Satversmes tiesas spriedumam Rucavas novada plānojumu lietā. Delna uzskata, ka Satversmes tiesa ir formāli vērtējusi pašvaldības pieļautos pārkāpumus. Delna vērtē iespējas vērsties starptautiskajās institūcijās, lai panāktu pretlikumīgo teritorijas plānojumu atcelšanu.
Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji norādīja uz Rucavas (iepriekš – Dunikas) pašvaldības pieļautiem rupjiem procesuālajiem pārkāpumiem, paredzot vēja elektrostaciju būvniecību bijušā Dunikas pagasta teritorijā. Šie pārkāpumi ir būtiski ietekmējuši plānojuma rezultātu, kā rezultātā radīti ierobežojumi pieteicēju īpašumtiesībām un tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Dunikas teritorijas plānojuma izstrādes gaitā nav veikts Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas ir obligāts nacionālo un Eiropas Savienības tiesību priekšnoteikums plānojuma izstrādē, ja tiek paredzēta vēja elektrostaciju būvniecība. Turklāt, paredzētā vēja zona, kas aptver aptuveni trešo daļu pagasta teritorijas, iekļauta teritorijas plānojumā slepeni – pašā pēdējā brīdī, neiesaistot lēmuma pieņemšanā ne iedzīvotājus, ne arī saņemot institūciju atzinumus.
Satversmes tiesas ieskatā oficiālās publikācijas laikrakstos par plānojuma izstrādi ir pietiekamas adekvātai sabiedrības informēšanai un līdzdalības nodrošināšanai, tai skaitā, lai iedzīvotājiem kļūtu skaidrs, ka pašvaldība īsi pirms plānojuma pieņemšanas ieplānojusi to būtiski grozīt. Tāpat par Satversmei atbilstošām tika atzītas arī Rucavas pašvaldības formālās atbildes detālplānojumu izstrādes laikā un pretrunīgie apgalvojumi sabiedriskajās apspriešanās. Uzzinot par plānoto vēja enerģijas ieguves zonas esamību teritorijas plānojumā, pagasta iedzīvotāji aktīvi vērsās pašvaldībā, iebilstot pret plānoto. Ja iedzīvotāji būtu adekvāti informēti, tie būtu jau laicīgi iesaistījušies plānojuma izstrādē un rezultāts līdz ar to varētu būt cits.
Vēja ģeneratoru izvietošana plānota uz vairāku domes deputātu tuvu radinieku zemes. Spriedums liek domāt, ka pašvaldības amatpersonas, iespējams, savu ekonomisko interešu vadītas, drīkst faktiski slepeni pieņemt sev izdevīgus lēmumus pašvaldības attīstības jomā, pat minimāli samērīgā apjomā neiesaistot pārējos iedzīvotājus. Tas leģitimizē iestāžu praksi, ka iedzīvotāju viedoklim nav nozīmes, lemjot par pašvaldības attīstību.
Tāpat nevar piekrist tam, ka Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma neveikšana nav atzīstams par būtisku procesuālu pārkāpumu. Līdzšinējā administratīvo tiesu prakse liecina par nepieciešamību kompleksi un rūpīgi vērtēt teritoriju attīstību, ko var nodrošināt pareiza ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru piemērošana.
Pieteicēji neapstrīdēja nepieciešamību attīstīt atjaunojamās enerģijas ražošanu Latvijā vispār, taču veidu, kā tas, ignorējot iedzīvotāju tiesības, noticis Dunikas pagasta gadījumā. Satversmes tiesa spriedumā ir absolutizējusi nepieciešamību attīstīt vēja enerģijas ražošanu, nostādot to augstāk par citām iedzīvotāju tiesībām.
Delnas Interešu aizstāvības un juridiskās palīdzības centra vadītājas Aigas Grišānes ieskatā: „No lietas materiāliem ir redzams, ka pašvaldība savulaik pieņēma neargumentētus lēmumus, kam Satversmes tiesa spriedumā līdzējusi piemeklēt argumentus un pamatojumu, kas acīmredzami nav bijis pašas pašvaldības rīcībā lēmumu pieņemšanas brīdī. Lasot spriedumu, ir sajūta, ka sprieduma rezultāts bija zināms, pēcāk meklēti tikai argumenti, kāpēc būtiskie procesuālie pārkāpumi un daudzo iedzīvotāju viedoklis, nav jāņem vērā”.
Aiga Grišāne turpina: „Lietā ir atsauces un lietas teksts pat atgādina Satversmes tiesas 2008.gada 24.septembrī pieņemto spriedumu lietā par Maskavas ielas detālplānojumu, par kuru asu kritiku savās atsevišķajās domās pauda Satversmes tiesas tiesnese Kristīne Krūma. Tiesnese kritizēja spriedumu par neiedziļināšanos ilgstpējības principa patiesajā būtībā, par nepareizu izpratni par teritorijas plānošanas sistēmu un arī nepilnīgo sabiedriskās apspriešanas izvērtējumu. Šie aspekti ir kritizējami arī šī sprieduma gadījumā. Taču šajā lietā šķiet, ka nevienam no tiesas sastāva tiesnešiem, jau iepriekš par vides tiesību izpratni kritizētajiem Kasparam Balodim un Viktoram Skudram, vai bijušajai politiķei Vinetai Muižniecei, nevarētu būt šādas atsevišķās domas”.
2011.gada 24.februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā par Rucavas novada teritorijas plānojuma daļas, ar kuru bijušajā Dunikas pagasta teritorijā noteikta vēja enerģijas ieguves zona, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115.pantam, noraidot pieteicēju prasības. Delna palīdzēja 20 Rucavas novada iedzīvotājiem sagatavot konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai par Rucavas novada teritorijas plānojuma daļas, ar kuru bijušajā Dunikas pagasta teritorijā noteikta vēja enerģijas ieguves zona, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115.pantam. Kā arī par detālplānojuma “Šuķi” un “Skrandas” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115.pantam. (Satversmes 105.pants garantē tiesības uz īpašumu, bet Satversmes 115.pants tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.)
Delna juridisko atbalstu iedzīvotājiem sniedza Delnas Interešu aizstāvības un juridiskās palīdzības centra ietvaros. Centrs darbību uzsāka 2010.gadā, sniedzot iedzīvotājiem un organizācijām bezmaksas juridisko palīdzību būvniecības un teritorijas plānošanas jomā gadījumos, kas saistīti ar aizdomām par korupciju.
Papildu informācija:
Aiga Grišāne
Delnas Interešu aizstāvības un juridiskās palīdzības centra vadītāja
aiga.grisane@delna.lv, 67285585, 26399417
Projektu “Delnas Interešu aizstāvības un juridiskā atbalsta centrs būvniecības un teritorijas plānošanas jomā” finansiāli atbalsta Sorosa fonds – Latvija Tiesiskas valsts programmas ietvaros. Plašāka informācija par Sorosa fonda – Latvija atbalsta virzieniem pieejama internetā www.sfl.lv
Delnas darbību atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.
Sabiedriskās organizācijas uzklausīs tiesībsarga kandidātus
Filed under: Pasākumi, Politikas uzraudzība, Preses relīzes
Rīgā, 2011.gada 18.februārī
Pēc ilgiem meklējumiem Saeimas partijas tiesībsarga amatam ir izvirzījušas divus pretendentus – tiesnesi Anitu Kovaļevsku un Rīgas slimokases likvidatoru Juris Jansonu. Viņu skatījumu uz cilvēktiesību aizsardzību un labas pārvaldības jautājumiem plašāka publika varēs uzzināt diskusijā, ko rīko Delna un portāls politika.lv.
Diskusija notiks 22.februārī plkst. 15:00 Satori grāmatnīcā Lāčplēša ielā 31.
Pasākuma laikā nodrošināta video translācija portālos www.politika.lv un www.satori.lv.
Anita Kovaļevska un Juris Jansons ir aicināti iepazīstināt ar sevi, personīgo skatījumu uz tiesībsarga institūcijas atdzīvināšanu un sabiedrības uzticības atgūšanu, kā arī izpratni par būtiskākajām Latvijas cilvēktiesību problēmām un to risinājumu.
Uz tikšanos un aktīvu dalību aicinātas cilvēktiesību jomas redzamākās NVO, kā arī cilvēktiesību un labas pārvaldības eksperti. Sarunu vadīs Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons. Diskusija ir atvērta visiem, kam rūp Tiesībsarga institūcija Latvijā.
“Tiesībsarga uzdevums nav piebalsot varas elitei, bet atbilstoši likumiem un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem iestāties par Latvijas iedzīvotāju interesēm un palīdzēt domstarpībās ar valsts iestādēm. Nav pieļaujams, ka par tiesībsargu kļūst persona, par kuru pilsoniskajai sabiedrībai nav pārliecības kā par kompetentu, politiski neatkarīgu un sabiedrības intereses aizstāvēt gatavu cīnītāju. Ar šo diskusiju vēlamies rādīt piemēru partijām un pārliecināties, ka tiesībsarga kandidātiem piemīt amatam nepieciešamās īpašības,” norāda Inese Voika, Delnas padomes priekšsēdētāja.
Delna uzskata, ka plaša un atklāta diskusija par augstāko valsts amatpersonu amata kandidātiem un to izvērtējums ir būtisks un obligāts priekšnoteikums tam, ka izvēlētais kandidāts būs vispiemērotākais un strādās sabiedrības interesēs.
Plašāka informācija:
Inese Voika, Delnas padomes priekšsēdētāja, inese.voika@delna.lv, 29284707
Sabiedrība sagaida partiju atbildīgu rīcību nākamā Tiesībsarga ievēlēšanā
Partijas Tiesībsarga amata kandidātu izvirzīšanā bijušas pasīvas un neieinteresētas un nav izmantojušas šo brīdi, lai stiprinātu Tiesībsarga institūcijas darbību Latvijā. Tiesībsarga amata kandidātu meklēšanā līdz šim dominē “barotnes, siles un politiskā tirgus” retorika. Vienotība, kam partijas programmā rakstīta apņemšanās stiprināt tiesībsarga institūciju un autoritāti, nav izrādījusi atbildīgu iniciatīvu.
Tiesībsarga amata kandidātam jau no pirmās dienas jādemonstrē gatavība strādāt cilvēku aizstāvībai. Viņam jābūt redzējumam, kā aizstāvēt ikvienu sabiedrības locekli pret amatpersonu un institūciju pārkāpumiem. No vienīgā kandidāta Jura Jansona Delna līdz šim nav dzirdējusi pienācīgu izpratni par tiesībsarga lomu Latvijas sabiedrībā.
“Diskusija par potenciālajiem kandidātiem ir pārvērtusies politiskā diskusijā, kurš ko izvirzīs, kamēr Latvijas sabiedrībai ir svarīgi, cik drosmīgi nākamais tiesībsargs ir gatavs aizstāvēt cilvēkus pret sistēmas nepilnībām. Tiesībsarga kandidātiem jādemonstrē izpratne par Latvijas likumos un starptautiskajās tiesībās nostiprinātajiem cilvēktiesību standartiem, viņiem ne tikai jārunā par svarīgākajām cilvēktiesību problēmām Latvijā, bet arī jāpiedāvā vīzija uzlabojumiem”, uzskata Delnas direktors Kristaps Petermanis.
Premjerministra pārstāvētā partiju apvienība Vienotība, kura savā vēlēšanu programmā tiesībsarga institūcijas stiprināšanu un šīs institūcijas autoritāti ir norādījusi kā vienu no apvienības prioritātēm, līdz šim rīkojusies pasīvi un nav piedāvājusi nedz kritērijus, kādiem jāatbilst tiesībsarga amata kandidātiem, nedz oficiāli šim amatam izvirzījusi kādu kandidātu.
„Ja Tiesībsargam nav sabiedrības uzticības, tas nevar veikt uzticētos uzdevumus. Šī uzticība ir jāiegūst pirms Saeimas balsojuma, par savu piemērotību amatam pārliecinot ar sabiedriskās organizācijas,” komentē K.Petermanis.
Delna sadarbībā ar citām NVO plāno tikties ar tiesībsarga amata kandidātu nākamās nedēļas sākumā, lai apspriestu aktuālos cilvēktiesību jautājumus Latvijā.
Plašāka informācija:
Kristaps Petermanis, 26788710, kristaps.petermanis@delna.lv
Delna: sabiedrība sagaida izlēmīgu rīcību, lai novērstu apdraudējumu J.Strīķei un citām amatpersonām, kas strādā valsts interesēs
Filed under: Darbības jomas, KNAB uzraudzība, Politikas uzraudzība, Preses relīzes
Rīgā, 2011.gada 8.februārī
Paziņojums medijiem
Delna: sabiedrība sagaida izlēmīgu rīcību, lai novērstu apdraudējumu J.Strīķei un citām amatpersonām, kas strādā valsts interesēs
Valsts augstākajām amatpersonām ir jārīkojas nekavējoties, lai novērstu jebkādu apdraudējumu KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei. Sabiedrībai šobrīd svarīgi sadzirdēt amatpersonu apņēmību nepieļaut noziedzīgu struktūru iefiltrēšanos valsts pārvaldē un enerģisku rīcību tiesībsargu aizstāvībā.
“Valdībai par politisku prioritāti jānosaka koordinēt pretsparu apdraudējumam”, Delnas nostāju pauda padomes priekšsēdētāja Inese Voika. “Tāpēc otrdien nosūtījām vēstuli ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ar aicinājumu iesaistīties jautājuma pārraudzībā un informēt par to sabiedrību.”
Publiski izskanējušās ziņas par draudiem J.Strīķes dzīvībai parāda, ka aizskartas nozīmīgas noziedzīgo grupējumu intereses Latvijā. Delna uzskata, ka draudu publiskošana plašākai sabiedrībai bija viens no nepieciešamiem soļiem veiksmīgas situācijas tālākai risināšanai.
“Slepenība ir izdevīga noziedzīgajai pasaulei. Atklātība var aizsargāt godprātīgus valsts darbiniekus un traucēt tiem, kas ieinteresēti traucēt izmeklēšanai un piesegt iesaistītās personas”, pauda I.Voika.
Varas iestādēm jādara viss, lai draudi neietekmētu citu amatpersonu pārliecību, ka nepieciešamības gadījumā valsts viņus aizsargās, un viņu ģimenes būs drošībā. Valdībai jāuzsāk enerģiska rīcība un jāinformē sabiedrība par to, uzskata Delna.
Inese Voika
Delnas padomes priekšsēdētāja
inese.voika@delna.lv, 29284707
Delna meklē brīvprātīgos juristus
Filed under: Juridiskā palīdzība un interešu aizstāvība, Preses relīzes, Teritorijas un būvniecības plānošanas uzraudzība
2011.gada 7.februārī
DELNA MEKLĒ BRĪVPRĀTĪGOS JURISTUS
Lai nodrošinātu juridisko atbalstu iedzīvotājiem un sabiedriskajām organizācijām būvniecības un teritorijas plānošanas jomā, aicinām iesaistīties brīvprātīgos juristus. Darbs saistīts ar juridisko konsultāciju sniegšanu un tiks organizēts Delnas juristu vadībā.
- radošu un interesantu juridisko darbu vadošā NVO Latvijā;
- iespējas pilnveidot zināšanas praksē, tajā skaitā, sagatavot konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesai un pieteikumus administratīvajā tiesā, pārstāvēt personas administratīvajā tiesā u.c.;
- iespēju pašiem normēt darbam veltīto laiku;
- regulāras tikšanās ar jomas ekspertiem;
- iespējas darboties draudzīgā, atvērtā un atbalstošā komandā.
- juridiskā izglītība vai tiesību zinātņu students;
- augsta atbildības sajūta un spēja patstāvīgi plānot darbu;
- iepriekšējā pieredze un/vai papildu zināšanas vides, administratīvo un konstitucionālo tiesību jomā tiks uzskatītas par priekšrocību.
CV un motivācijas vēstuli, norādot izglītību, studiju kursu, kā arī aprakstot iepriekšējo pieredzi un zināšanas vides, administratīvajās un konstitucionālajās tiesībās (kursa darbu tēmas, prakses vietas u.tml.),
gaidām līdz 2011.gada 21.februārim.
Dokumentus var sūtīt: uz e-pastukonsultacijas@delna.lv (ar norādi – Jurista pieteikums) vai pa faksu 67285584.
*Neskaidrību gadījumā sazinieties ar Aigu Grišāni, telefons: 28441122.
DARBA APRAKSTS: DELNAs SNIEGTAIS JURIDISKAIS ATBALSTS
Delnas Interešu aizstāvības un juridiskās palīdzības centrs būvniecības un teritorijas plānošanas jomā kopš 2010.gada 1.marta sniedz juridisku atbalstu iedzīvotājiem un sabiedriskajām organizācijām lietās, kurās ir aizdomas par korupciju. Juridiskā palīdzība tiek sniegta projekta ietvaros, kas tiek realizēts ar Sorosa fonds – Latvija finansiālu atbalstu.
Delna iesaka tiesiskus risinājumus, palīdz noformēt dokumentus un lietās, kas ir sabiedriski nozīmīgas un/vai var radīt precedentus, sagatavo dokumentus un pārstāv tiesās.
Gada laikā palīdzība sniegta vairāk nekā 40 lietās. Delna palīdzējusi iedzīvotājiem sagatavot 90 dažāda veida juridiskos dokumentus, tajā skaitā, piecas konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesai un vairākus pieteikumus administratīvajās tiesās.
Līdz šim apjomīgāko juridisko atbalstu Delna ir sniegusi, palīdzot 56 Rucavas un Grobiņas novada iedzīvotājiem sagatavot konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesai par ieplānoto vēja elektrostaciju būvniecību Dunikas un Medzes pagastu teritorijās. Šajās lietās apstrīdētas un pārsūdzētas arī vairākas būvatļaujas. Iedzīvotāji ar Delnas atbalstu iesaistījās normatīvo aktu izstrādē.
Nāc un “ēno” DELNU 2011.gada 16.februārī!
Filed under: Interesanti, Jauniešu izglītošana, Pasākumi
Delna ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International Latvijas nodaļa – viena no vairāk kā 90 līdzīgām organizācijām visā pasaulē. Delna darbību uzsāka pirms 12 gadiem, kad kļuva ne tikai par pirmo pretkorupcijas organizāciju Latvijā, bet arī bija pirmā NVO, kuras misija bija neatkarīga politiskās darbības uzraudzība (starptautiski šādas NVO trāpīgi sauc par “sargsuņiem”). Šajā laikā Delna ir sekmīgi un pamanāmi darbojusies valsts pretkorupcijas politikas veidošanā, izglītojusi un iesaistījusi sabiedrību pretkorupcijas jautājumos, un ne reizi vien spēlējusi būtisku lomu korupcijas novēršanā, piemēram, aicinot cilvēkus piedalīties tā sauktajā Lietussargu revolūcijā, piketējot pie Saeimas un piedaloties Tautas sapulcē Doma laukumā 2007.gadā rudenī. Pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām un 2010.gada Saeimas vēlēšanām Delna veidoja deputātu kandidātu reputācijas datu bāzi (www.kandidatiuzdelnas.lv), kur pēc pretkorupcijas kritērijiem izvērtēja potenciālos “tautas kalpus”. Delna arī aktīvi seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar KNAB darbību, sniedzam iedzīvotājiem juridisko palīdzību būvniecības un teritorijas plānošanas jomā, novērojam “Gaismas pils” būvniecības procesu, veiksim 10.Saeimas deputātu darbības uzraudzību u.c.
Viena no Delnas darbības prioritātēm kopš 2007.gada ir bijis arī darbs ar jaunatni, jo jaunieši ir Latvijas nākotnes veidotāji, bet vienlaicīgi tiem ir kritiski zema interese par politiku un vāja tās izpratne, sabiedriskās domas aptaujas atklāj pārsteidzoši augstu toleranci pret sliktu pārvaldību un korupciju. Delna ir īstenojusi dažādas aktivitātes (lekcijas skolās un augstskolās, pretkorupcijas vasaras skolas, jaunatnes NVO projektu mentorings, apmācību semināri, mācību materiālu izstrāde u.c.), lai izglītotu jauniešus par tādām demokrātiskas sabiedrības vērtībām kā tiesiskums, laba pārvaldība, masu mediju neatkarība, veicinot jauniešu kļūšanu par aktīviem pilsoniskās sabiedrības locekļiem un pārmaiņu veicinātājiem. Arī 2011.gada laikā īstenosim daudzveidīgas aktivitātes, iesaistot jauniešus.
Ēnu dienas laikā jauniešiem būs iespēja “ēnot” gan Delnas padomes priekšsēdētāju Inesi Voiku, gan direktoru Kristapu Petermani, kā arī tikties ar citiem Delnas darbiniekiem, piedzīvojot vienu dienu vienā no aktīvākajām Latvijas nevalstiskajām organizācijām.
Interesentus lūdzam pieteikties līdz 11.februārim, sūtot pieteikumu uz e-pasta adresi: laura.kornete@delna.lv, pamatojot vēlmi “ēnot” tieši Delnu un norādot savu skolu, klasi, e-pasta adresi un tālruņa numuru. Potenciālo “ēnu” vakanču skaits ir ierobežots!
Kontaktpersona papildus informācijas iegūšanai – Laura Kornete, Jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšanas projekta koordinatore, tālr. 67285585 vai 26401584.
Jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšanas projekta īstenošanu atbalsta Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā.
Delna: arī uz Ventspils pilsētas domi attiecas informācijas atklātības likumdošana
Filed under: Informācijas atklātība, Pašvaldību uzraudzība
Rīgā, 2011.gada 2.februārī
Paziņojums medijiem
Delna: arī uz Ventspils pilsētas domi attiecas informācijas atklātības likumdošana
Turpinot iestāties par tiesiskumu pašvaldību līmenī, Delna 2011.gada 1.februārī iesniegusi kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 12.janvāra spriedumu, ar kuru tika noraidīts Delnas pieteikums strīdā pret Ventspils pilsētas domi par organizācijas informācijas pieprasījumam piemēroto maksu.Problēmas būtība ir apstāklī, ka Ventspils pilsētas dome maksai par kopiju izgatavošanu saistībā ar informācijas pieprasījumu piemērojusi nevis Ministru kabineta noteikumos noteikto maksu, bet gan domes iekšējā rīkojumā paredzēto. Šāda prakse ir prettiesiska un tieši apdraud sabiedrības tiesības iegūt informāciju, jo attur personas no informācijas pieprasīšanas, pastāvot iespējai, ka dome no tām pieprasa nesamērīgu un patvaļīgi noteiktu samaksu par dokumentu kopijām.
Delna nepiekrīt arī iepriekšējās tiesu instances – Administratīvās rajona tiesas – secinājumiem, ka dome drīkstēja ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem noteikt maksu 3,00 latu apmērā par vienu melnbaltu kopiju juridiskām personām, kas konkrētajā gadījumā tikusi samazināta, piemērojot iekšēju domes rīkojumu.
„Ja piekristu šādam Ventspils pilsētas domes un Administratīvās rajona tiesas viedoklim, tad sanāktu, ka pašvaldības varētu uzlikt arī 5 vai 10 latu lielu nodevu par vienas lapas nokopēšanu. Un tikai pēc tam, pamatojoties uz rīkojumu, kas nav pat publiski pieejams, katrā konkrētā gadījumā lemtu par maksas samazināšanu vai nesamazināšanu. Šāda rīcība ir prettiesiska un traucē sabiedrībai īstenot Satversmē garantētās tiesības iegūt informāciju. Ne šajā, ne citos gadījumos Ventspils pilsētas dome nedrīkst izdot savus likumus, ignorējot Saeimas un Ministru kabineta izveidoto tiesisko ietvaru. Ikvienam iedzīvotājam, kurš vēršas pēc informācijas, ir būtiski zināt, kāds būs pieprasītās samaksas apjoms un ka tas nav atkarīgs no amatpersonu patvaļas”, saka Delnas juridiskā analītiķe Aiga Grišāne.
Delna tiesā vēršas, lai uzlabotu tiesiskā regulējuma piemērošanu informācijas atklātības jomā. Ventspils pilsētas domes un atsevišķu žurnālistu apgalvojumi, ka lietas būtība ir viena lata un 34 santīmu atgūšana, liecina par šo personu nevēlēšanos vai nespēju izprast lietas būtību un informācijas atklātības likumdošanas nozīmi demokrātiskas un tiesiskas valsts un sabiedrības pastāvēšanā.
Plašāka informācija:
Aiga Grišāne
Juridiskā analītiķe
aiga.grisane@delna.lv
Mob.tel.: 26399417


