Otrdien, 20.janvārī, parakstīts četrpusējs memorands starp valsts pārvaldi, NVO, tiesībsargājošām un pretkorupcijas iestādēm, kas paredz vienošanos līdz šī gada beigām izstrādāt tiesisko regulējumu (likumprojektu), lai ciešā pārresoriskā sadarbībā Latvijā praktiski ieviestu trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānismu.
Foto: Kristaps Sedols
Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka pretvalstiskas un noziedzīgas rīcības, kā arī dažādu pārkāpumu novēršana, korupcijas mazināšana un labas pārvaldības veicināšana jebkurā jomā ir nozīmīga katram iedzīvotājam, visai sabiedrībai un valstij kopumā. „Būtiski apzināties, ka koruptīvā un prettiesiskā situācijā vai par tādas liecinieku – bez iespējas ziņot, nebaidoties par drošību – var nokļūt ikviens: uzņēmējs, iedzīvotājs, ierēdnis, amatpersona, NVO, politiķis vai žurnālists. Piemēram, nereti sastopamas situācijas, kad valsts amatpersonas ir spiestas mainīt vai nepaust savu profesionālo viedokli baiļu vai cita veida spiediena un ietekmes dēļ. Šādās situācijās nonākušām valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām šobrīd nav, kur vērsties pēc palīdzības, kā arī netiek nodrošināta viņu aizsardzība.”
Viņa norāda, ka trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība ir ļoti svarīga, lai cilvēkus, neatkarīgi no darbības jomas, iedrošinātu ziņot par pārkāpumiem, krāpšanos un korupciju, kā arī veicinātu atbildību par līdzcilvēkiem un valsti. „Tādēļ, lai sabiedrībai nodrošinātu drošu un efektīvu ziņošanu jeb „trauksmes celšanu”, līdzās esošajām iespējām trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzības mehānisma ieviešana Latvijā ir izvirzīta kā viena no Valsts kancelejas prioritātēm,” uzsver E.Dreimane.
Sabiedrības par atklātību „Delna” direktors Gundars Jankovs: „Trauksmes cēlēji ir kritiski svarīgi korupcijas apkarošanas procesā, jo šie cilvēki uzņemas risku, lai ziņotu par noziegumiem, ko vairākums cilvēku izliekas neredzam vai arī nav pietiekami drosmīgi, lai par tiem ziņotu – neatkarīgi, vai tas notiek privātajā vai publiskajā sektorā. Lai pārtrauktu līdzšinējo negatīvo praksi, kad cilvēki, cenšoties atklāt korupciju vai citus noziegumus, tiek iebiedēti, pakļauti draudiem vai fiziskam uzbrukumam, nepieciešams stingrs tiesiskais regulējums un drošs ziņošanas process. Pretējā gadījumā, bez šāda regulējuma, korupcijas skandāli un ar tiem saistītās negatīvās sekas nemazināsies, radot gan finansiālus zaudējumus, gan reālus draudus cilvēku drošībai vai par dzīvībai.”
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: „Citu valstu pieredze liecina, ka trauksmes cēlēju mehānismi var darboties efektīvi, ja pastāv cieša un abpusēja uzticēšanās – no iedzīvotājiem un tiesībsargājošām institūcijām. Līdzās esošajiem kanāliem būtiskākais ieguvums no oficiāla trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānisma izveides būs tā iespēja nostiprināt cilvēktiesību ievērošanu, korupcijas mazināšanu un labākas pārvaldības nodrošināšanu.”
KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks: „Trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānisms sabiedrībai kalpos kā papildu drošības garants, lai aktīvi iesaistītu visus iedzīvotājus svarīgos jautājumos, nodrošinātu tiešu un nepastarpinātu saikni ar politiķu un amatpersonu rīcību, darbības atklātību, interešu konflikta un korupcijas novēršanu. Turklāt citu valstu pieredze, kur tiesiskās aizsardzības mehānisms jau ir ieviests, kā arī veiktie pētījumi liecina, ka aptuveni trešdaļa no visiem krāpšanas gadījumiem pasaulē tiek atklāti, pateicoties tieši trauksmes cēlēju iniciatīvai.
INFOGRAFIKA: Trauksmes cēlēji
MEMORANDA teksts.
Pēc Valsts kancelejas un Delnas iniciatīvas pērn izveidota pārresoriska darba grupa ar mērķi izstrādāt priekšlikumus efektīva trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānisma izveidei un īstenošanai. Tajā darbojas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Aivars Buliņš, Delnas direktors Gundars Jankovs, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese Dace Mita, Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta juriskonsulte Sarmīte Murāne, LBAS jurists Kaspars Rācenājs, Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta Normatīvo aktu nodaļas juriskonsulte Inese Sproģe, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta juriskonsulte Dina Spūle, KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas galvenais speciālists Alvils Strīķeris. Darba grupu vada Valsts kancelejas direktora palīgs starptautiskajos jautājumos Ivars Mēkons.
Signe Znotiņa – Znota
Ministru kabineta preses sekretāre
Tālr.: +371 28803639 / 67082919
E-pasts: Signe.Znotina@mk.gov.lv
