Pašvaldību uzraudzība

Korupcija pašvaldībās

Korupcijas riski pašvaldībās ir saistīti ar visai plašām pašvaldību pilnvarām, lemjot par apbūves noteikumiem, piešķirot būvatļaujas vai pieņemot citus lēmumus, kam var būt būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un personu dzīves kvalitāti. Tāpat pašvaldības apsaimnieko ievērojamus finanšu resursus, tās organizē liela apjoma publiskos iepirkumus, apsaimnieko pašvaldības īpašumus utt. Plašās pilnvaras allaž ir bijušas saistītas ar korupcijas riskiem, jo tur satiekas publiskā un privātā sektora intereses. Pēdējo gadu laikā arvien biežāk izskan gadījumi, kuros par koruptīvu nodarījumu veikšanu ir aizturētas pašvaldību amatpersonas, dažas no pašvaldībām, piemēram, Jūrmala, Rīga, Zilupe u.c. ir piedzīvojušas vērienīgus korupcijas skandālus. Tādēļ korupcijas novēršana pašvaldībās ir kļuvusi par vienu no Delnas darbības prioritātēm. Sadarbība ar pašvaldībām ir bijusi vairāku Delnas īstenoto projektu neatņemama sastāvdaļa, tāpat īstenoti tieši ar pašvaldību jautājumiem saistīti projekti, kas aprakstīti zemāk.

Pretkorupcijas aktivitātes Rīgas pašvaldībā

2008.gada otrajā pusē ar Nīderlandes vēstniecības

finansiālu atbalstu Delna uzsāka projektu “Pretkorupcijas pasākumi Rīgas
domē – sabiedrības līdzdalība korupcijas mazināšanā”

, kura galvenais mērķis bija veicināt pretkorupcijas
pasākumus Rīgas pašvaldībā un nodrošināt sabiedrības līdzdalību tajos. Projekta
ietvaros Delna novēroja Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas sēdes, sagatavoja
komentārus  pašvaldības ētikas kodeksam,
Pilsētas attīstības departamenta reorganizācijas idejai u.c. Projekta ietvaros
tika veikts arī plašāks pētījumspar korupcijas risku izvērtējumu trīs Rīgas domes departamentos – Pilsētas
attīstības departamentā, Labklājības departamentā un Īpašuma departamentā.
Pētījuma rezultāti tika publiskoti 2009.gada februārī. Lai noskaidrotu
darbinieku viedokli par korupcijas novēršanas pasākumiem, tika veikta arī darbinieku aptauja. Savukārt
pirms 2009.gada vēlēšanām Delna rīkoja publisku diskusiju – “Kāda būs
pretkorupcijas politika Rīgā?”, kurā aicināja mēra amata kandidātus
iepazīstināt ar iecerēm korupcijas mazināšanā ievēlēšanas gadījumā.

Projekta materiāli:

• Pētījums
  “Korupcijas risku izvērtējums trīs Rīgas domes departamentos”;
• “Pilsētas
  attīstības departamenta, Īpašuma departamenta un Labklājības departamenta
  darbinieku aptauja”;
• Pētījumaprezentācija“Korupcijas risku izvērtējums trīs Rīgas domes departamentos”
• Kāda
  būs pretkorupcijas politika Rīgā? – Delnas rīkotā Diskusija ar Rīgas mēra amata
  kandidātiem (video)

Citi resursi:

• Stafecka
  Līga. Rīgas pretkorupcijas atslēga. 10.02.2009. Politika.lv [http://www.politika.lv/temas/tiesiska_valsts_un_korupcija/rigas_pretkorupcijas_atslega]
• Vilka
  I.   Korupciju veicinošie strukturālie
  un institucionālie faktori pašvaldībās. V.Kalniņa redakcijā sagatavotajā Korupcijas C. Pārskats par korupciju un
  pretkorupcijas politiku Latvijā Nr.7 2008.gada pirmais pusgads. Sabiedriskās
  politikas centrs PROVIDUS [http://www2.providus.lv/public/27177.html]

Pašvaldības īpašuma apsaimniekošana Rīgā

No 2006.gada oktobra
līdz 2007.gada janvārim Delna  veica
pētījumu “Zemes resursu pārvaldības prakse un pilnveidošanas virzieni Rīgas
domē”, kurā tika aplūkota Rīgas meža aģentūras, SIA “Rīgas nami”
un SIA “Rīgas Pilsētbūvnieks”. Pētījums tika veikts pamatojoties uz
to, ka Rīgas pašvaldība ir lielākais zemes un nekustamās mantas īpašnieks Rīgas
teritorijā un daļu no nekustamajiem īpašumiem apsaimnieko ar Rīgas domes
īpašumu departamenta starpniecību, taču daļa no īpašumiem ir nodota aģentūru
valdījumā vai ieguldīta pašvaldības kapitālsabiedrību pamatkapitālā. Tā kā šīm
institūcijām ir plaša rīcības brīvība, nepieciešams izveidot to kontroles un
darbības regulācijas mehānismus. Pētījumā Delna norādīja uz vairākām problēmām
šajā jomā un izstrādāja arī ieteikumus situācijas uzlabošanai. Kopumā nekustamo
īpašumu apsaimniekošanas normatīvie akti un prakse vērtējama negatīvi, jo netiek
sasniegta maksimālā īpašumu apsaimniekošanas efektivitāte, šajā jomā pastāv
augsti korupcijas riski un iespēja darboties pretēji sabiedrības interesēm.
Delna norāda uz ilgtermiņa politiskās plānošanas trūkumu vai nepietiekamu
uzmanības pievēršanu šim pirmajam solim nekustamo īpašumu apsaimniekošanā.
Esošie normatīvie akti, kas regulē nekustamo īpašumu iznomāšanas procesu, rada
augstus korupcijas riskus un neļauj iegūt maksimālo labumu no iznomāšanas.
Delna arī norāda uz būtisku atklātības trūkumu nekustamo īpašumu
apsaimniekošanā. Kopumā secināts, ka nekustamo īpašumu apsaimniekošanā vēl ir
daudz darāms, lai šo procesu padarītu efektīvu, sabiedrības interesēm
atbilstošu un novērstu tajā pastāvošos korupcijas riskus. Projektu atbalstīja
Sorosa fonds Latvija.

Projekta materiāli:

• “Zemes resursu pārvaldības prakse un pilnveidošanas virzieni Rīgas domē: 2.
  fāze”

Atklātība pašvaldību budžetos

2003.gadā ar Eiropas Komisijas Latvijā
finansiālu atbalstu Delna īstenoja projektu “Atklātības principu ieviešana Latvijas
pašvaldību budžetos”. Projekta galvenie mērķi bija palielināt vietējo
pašvaldību budžeta caurspīdīgumu un pašvaldības vadītāju atbildību pret
sabiedrību; sekmēt sabiedrības līdzdalību pašvaldībai svarīgu lēmumu
pieņemšanā; veicināt nevalstisko organizāciju lomu pašvaldību budžeta plānošanā
un kontrolē; nodot Delnas pieredzi
pašvaldību budžeta analīzē, ieviešot atklātības principus. Projektā piedalījās
četras Latvijas pašvaldības – Balvi, Bauska, Tukums un Cēsis, tādējādi
pārstāvot visus Latvijas novadus. Projekta ietvaros Delna sadarbībā ar
pašvaldību pārstāvjiem veica budžeta projektu sabiedriskās apspriešanas, kā arī
sagatavoja izglītojošu materiālu “Kā saprast savas pašvaldības budžetu?”, ar
kuru ir iespējams iepazīties Delnas birojā.

2002.gadā Delna īstenoja projektu “Pašvaldības budžeta sabiedriskā apspriešana. Valmieras pilsētas budžeta analīze”. Lai padarītu budžetu un budžeta veidošanas procesu atklātu un veicinātu sabiedrības iesaistīšanos budžeta veidošanā un kontrolē, Sabiedrība par atklātību – Delna sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu un ar Sorosa fonda – Latvija finansiālu atbalstu no 2002. gada februāra līdz 2002. gada decembrim veica Valmieras pilsētas budžeta analīzi, pieņemot, ka uz šīs analīzes bāzes būs iespējams veikt analoģisku analīzi arī par citu pašvaldību budžetiem un uzsākt valsts budžeta izpēti, tādā veidā uzlabojot budžetu saprotamību un veicinot sabiedrības iesaistīšanos budžeta veidošanas procesā.

Projekta materiāli:

• Projekta “Pašvaldības budžeta sabiedriskā apspriešana. Valmieras pilsētas budžeta analīze” ziņojums.