Dati liecina, ka sēžu apmeklēšanā līderi nemainās. Divi Saeimas deputāti – K.Eņģelis (Reformu partija) un Dz.Kudums (Nacionālā apvienība) līdz šim ir apmeklējuši visas komisiju sēdes. Savukārt absolūts līderis komisiju sēžu kavēšanā ir Zaļo un Zemnieku savienības deputāts J.Klaužs, kurš līdz šim 11.Saeimā apmeklējis vien 38% komisiju sēžu.

Kopumā aprīlī deputāti komisiju sēžu apmeklēšanā bijuši cītīgāki kā citus mēnešus, bet tas skaidrojams ar aprīļa brīvdienām Saeimā starp ziemas un pavasara sesijām, kad notika mazāk komisiju sēžu. Ar detalizētiem datiem par komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklējumu var iepazīties šeit:
http://www.deputatiuzdelnas.lv/aktualitates/saeimas-komisiju-apmeklejums-pusgada-dati.html

Portālā publicētie dati ir brīvi pieejami pārpublicēšanai, atsaucoties uz Deputatiuzdelnas.lv

Plašāka informācija:
Līga Stafecka
Deputatiuzdelnas.lv
67285585/ 26363531
liga.stafecka@delna.lv

Atgādinām, ka jau 2008.gadā Delna pieprasīja Merko Ehitus meitasuzņēmuma izslēgšanu no LNB jaunās ēkas būvniecības konkursa pretendentu vidus, pamatojot to ar uzņēma atbilstības trūkumu Pretkorupcijas deklarācijai.

Kopš 2005. gada Delna ir noslēgusi līdzdarbības līgumu (angliski – integrity pact) ar Kultūras ministriju par valsts kultūras infrastruktūras objektu celtniecības uzraudzīšanu. Līguma galvenais mērķis ir novērst negodīgu rīcību ar publiskajiem naudas vai mantiskajiem resursiem, kā arī ar uzticēto valsts varu vai publisko uzticību.

Raksti Igaunijas medijos

Estonian Public Broadcasting

4-traders

Bloomberg

Šā gada 26. aprīlī notika kārtējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas uzraudzības padomes sēde, kurā Kultūras ministrija (KM) informēja par paveikto 2011.gadā un turpmāk plānoto. Padome izskatīja KM aktualizēto projekta īstenošanas grafiku, kas paredz ne tikai ēkas būvdarbus, bet arī labiekārtošanas un infrastruktūras izveides darbus, un noslēdzas ar LNB darbības pilnvērtīgu darbības uzsākšanu 2013.gadā.

Projekta īstenošanas grafiks sagatavots sadarbībā ar projekta īstenošanā iesaistītajām institūcijām – būvdarbu veicējiem, autoruzraudzības, būvuzraudzības grupām un LNB.

2011.gadā sasniegti galvenie plānotie rezultāti būvniecības jomā

KM sagatavotais pārskats par 2011.gadu liecina, ka 2011.gadā tika sasniegti galvenie plānotie rezultāti – pilnībā tika pabeigtas LNB ēkas karkasa konstrukcijas, pabeigti galvenie ēkas fasādes un jumta hidroizolācijas darbi, tādējādi iegūstot noslēgtu ēku un nepakļaujot klimata bojājumu riskam jau uzcelto ēkas apjomu.

2011.gada decembra sākumā tika pabeigta ārējo siltumtīklu izbūve un uzsākta ēkas siltumapgāde, kas deva iespēju ziemas sezonā sekmīgi turpināt ēkas iekšējos apdares un inženiertehniskos darbus. Tāpat turpinājās darbs pie iekšējo inženiersistēmu izbūves, pabeigta galveno ventilācijas iekārtu montāža, turpināti iekšējie apdares darbi, grīdu pamatņu izbūve un nozīmīgā apjomā uzsākta ģipškartona starpsienu izbūve.

Projekts pilnībā tiks īstenots un LNB pilnvērtīgu darbu jaunajā ēkā varēs uzsākt 2013.gada beigās

Ēkas būvdarbi uzsākti 2008. gadā. To gaitu negatīvi ietekmēja 2009. un 2010.gada budžeta samazinājums. Nepietiekamā finansējuma dēļ 2009. gada vidū tika palēnināts darbu temps, tika apturēti ēkas fasādes uzstādīšanas darbi un netika atļauta apakšuzņēmuma līgumu slēgšana par iekšējiem inženiertehniskajiem un apdares darbiem. Tika apturēta arī jumtabūvniecības procesa virzība. Projekta īstenošanai pieejamais finansējums tika pārcelts uz 2012. līdz 2013.gadu.

KM 2010.gadā izstrādāja un Ministru kabinets ar 2010.gada 5.augusta rīkojumu Nr.456 apstiprināja LNB projekta turpmākās īstenošanas koncepciju, kurā paredzēja LNB ēkas būvdarbu pabeigšanu līdz 2012.gada novembrim.

Atbilstoši aktualizētajām un papildinātajam projekta īstenošanas grafikam, būvniecības apjoms līdz 2012. gada 18. novembrim tiks principiāli pabeigts. Savukārt projekta pilna realizācija un LNB darbības uzsākšana jaunajā ēkā plānota 2013.gada nogalē.

KM prognozē, ka līdz 2013.gada beigām tiks pilnībā īstenotas visas projekta aktivitātes, tostarp pabeigti LNB ēkas būvdarbi, infrastruktūras objektu 1.kārtas celtniecība, bibliotēkas iekārtošana un aprīkošana. Jaunuzceltie objekti tiks nodoti ekspluatācijā. Uz jaunajām telpām tiks pārvietoti bibliotēkas grāmatu krājumi. Pēc LNB aprēķiniem pilns pārcelšanās process aizņems 7 līdz 9 mēnešus.

Līdz šim galvenais darbu apjoms saistīts ar ēkas būvniecību, kuru, kā minēts iepriekš,  plānots principiāli pabeigt 2012.gada novembrī. Savukārt 2012. gada maijā tiks uzsākta un līdz ēkas pilnīgai pabeigšanai tiks veikta infrastruktūras objektu izbūve, mēbeļu un aprīkojuma uzstādīšana. To veikšanai KM rīkoto iepirkumu procedūru rezultātā tiks piesaistīti dažādi uzņēmēji.

Saskaņā ar būvdarbu līgumu LNB būvlaukums ir pilnsabiedrības „Nacionālā būvkompāniju apvienība” (NBA) pārraudzībā. Lai nodrošinātu veiksmīgu darbu turpināšanu, KM atbalstījusi ierosinājumu, ka visu darbu administrēšanu un būvlaukuma uzturēšanu līdz objekta nodošanai ekspluatācijā veic NBA.

Atbalstīta nepieciešamība ēkas būvdarbu pabeigšanu sadalīt stadijās, kuru laikā notiek pakāpeniska telpu nodošana bibliotēkai mēbeļu un aprīkojuma izvietošanai. Ir izstrādātas stāvu plānu zonas, paredzot, ka līdz 2012.gada 18.novembrim kopumā būvdarbi tiks pabeigti, bet atsevišķās zonās darbs jāpabeidz ilgākais 5 mēnešu laikā. Pēc šī termiņa vēl norisināsies inženiertehnisko sistēmu pārbaudes un regulēšanas darbi. Turklāt sagatavotā būvdarbu pabeigšanas kārtība nodrošina pakāpenisku bibliotēkas darbības uzsākšanu jaunajā ēkā.

Aprēķinātas projekta kopējās izmaksas

Saistībā ar LNB ēkas būvdarbu līgumā noteiktā līguma summa par visu ēkas būvdarbu veikšanu un pabeigšanu ir 135 342 565 lati ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Līdz 2011.gada beigām izpildīto būvdarbu apjoms sasniedza 57,0% no LNB ēkas tāmes vērtības.

LNB ēkas būvdarbu līguma 13.8.punktā noteikts, ka izpildīto būvdarbu izmaksas tiek koriģētas reizi ceturksnī atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajiem būvniecības izmaksu indeksiem.

Līgumā piemērotie būvniecības izmaksu indeksi 2011.gadā attiecībā pret bāzes periodu kopumā ir bijuši negatīvi, indeksācijas rezultātā no būvdarbu sākuma līdz 2011.gada beigām izmaksu samazinājums ir 9,2% no kopējās izpildīto darbu vērtības (būvprodukcijas). Indeksācijas aprēķinus par 2011.gada 2., 3. un 4. ceturksni ir veicis „Hill International”, un tie ir iesniegti apstiprināšanai būvdarbu veicējam.

KM ir veikusi arī izvērtējumu kopējām projekta īstenošanas izmaksām. Ja no būvniecības uzsākšanas līdz šim brīdim kopumā noticis būvniecības izmaksu samazinājums, tad attiecībā uz mēbelēm un aprīkojumu, infrastruktūras izbūves darbiem un pārējiem darbiem var veidoties deficīts kopējā projekta budžetā aptuveni 9,6 miljoni latu apmērā.

Aprēķinātais projekta budžeta deficīts var veidoties, ņemot vērā iepriekš neplānoto LNB ēkas iesaisti starptautiska līmeņa notikumos – Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumi 2014.gadā un Latvijas pirmā prezidentūra ES 2015.gadā, kuras visas pamatnorises plānotas LNB ēkā. Tiem pielāgota ēdināšanas zona un konferences zāles akustiskais aprīkojums. LNB ēkas būvdarbu būvuzraudzības un autoruzraudzības līgumu izmaksas bāzētas uz laika vienību cenām. Pagarinot būvdarbu termiņu, pagarinās arī attiecīgo uzraudzības līgumu termiņi un attiecīgi – izmaksas. Tāpat daļa nosauktās summas veidojusies, gatavojot mēbeļu un aprīkojuma, kā arī infrastruktūras iepirkumu dokumentāciju 2010. un 2011.gadā. Turklāt iepirkumiem pilnībā noslēdzoties, tā vēl var tikt precizēta.

Jāatzīmē, ka finanšu līdzekļi projekta īstenošanai 2012.gadam ir pietiekami, un papildus līdzekļi ir jāplāno 2013.gada budžetā.

Par projektu:

LNB projekta pasūtītājs saskaņā LNB projekta īstenošanas likumu ir Kultūras ministrija, un projekta īstenošanu veic šādas Kultūras ministrijas struktūrvienības un institūcijas:

- Kultūras ministrijas LNB projekta īstenošanas nodaļa, kuras funkcijas ir organizēt LNB ēkas būvniecību, LNB infrastruktūras objektu izveidi un bibliotēkas aprīkošanu;

- valsts aģentūra „Kultūras informācijas sistēmas” (turpmāk – KIS), kuras funkcijas ir organizēt un veikt valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas ( turpmāk – VVBIS) izveidošanu;

- Latvijas Nacionālā bibliotēka, kura projektā piedalās kā nākotnes lietotājs, veido digitālo bibliotēku, atbild par krājumu pārvietošanu un darbības uzsākšanu jaunajā ēkā.

LNB projekta īstenošanu uzrauga Ministru kabineta izveidota uzraudzības institūcija – LNB projekta īstenošanas uzraudzības padome, kuru vada finanšu ministrs. Uzraudzības padomes darbību nosaka Ministru kabineta 08.07.2003. noteikumi Nr.379 „Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzības padomes nolikums”. 2011.gadā ir notikušas divas LNB projekta uzraudzības padomes sēdes. Ēkas būvdarbus saskaņā ar 2008.gada 15.maijā noslēgto līgumu (LNB ēkas būvdarbu līgums) veic pilnsabiedrība „Nacionālā būvkompāniju apvienība”, kuru veido trīs Latvijas būvuzņēmumi – SIA „Re&Re”, AS „RBS SKALS” un SIA „Skonto Būve”.

Informāciju sagatavoja:
Lolita Rūsiņa
Kultūras ministrijas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
+371 67330306, 29438087
Lolita.Rusina@km.gov.lv

Pārpublicēts no Kultūras ministrijas interneta lapas

Foto: LNB.lv

“Ar 11.Saeimas vēlēšanām sabiedrība ir mazinājusi dažu īpaši šauru un savtīgu interešu ietekmi uz parlamentu un valdību. Tomēr tas nenozīmē, ka nu ar Latvijas politiku viss ir kārtībā un varam atslābt. Tieši otrādi – šis brīdis ir jāizmanto, lai stiprinātu institūcijas un likumus, kas ir svarīgi korupcijas ierobežošanai, bet iepriekš apzināti kavēti vai vienkārši atstāti novārtā,” saka Inese Voika, Delnas padomes priekšsēdētāja.

Delna sagaida, ka politiķi un amatpersonas līdzās ekonomikas izaugsmei, demogrāfijas veicināšanai un izglītības sistēmas reformēšanai kā prioritāti noteiks arī valstiskā godaprāta ietvara stiprināšanu. Lai arī pretkorupcijas jomā Latvijai ir savi panākumi, tomēr, kā secināts apjomīgajā starptautiskajā pētījumā par godaprātu 25 Eiropas valstīs, Latvijā nepieciešami daudzi būtiski uzlabojumi.

Pretkorupcijas pārmaiņām jāpārsniedz atsevišķus šaurus likumu grozījumus, un nepieciešama starpnozaru pieeja un sadarbība. Tas īpaši attiecas uz tiesu procesu paātrināšanu un efektivitātes uzlabošanu, amatpersonu atbildības pilveidošanu par pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un valsts līdzekļu izšķērdēšanā, kā arī korupcijas liecinieku aizsardzību, kad tie ceļ trauksmi un daudzi citi. Delna redz KNAB kā vienu no partneriem situācijas uzlabšanā korupcijas jomā, tomēr tā nedrīkst palikt vienīgā institūcija valstī, kam rūp korupcija.

“Valsts prezidenta institūcijai var būt liela ietekme uz šo procesu, tāpēc Delna aicina A.Bērziņu atbalstīt jau sagatavotās iniciatīvas un nākt ar savējām,” turpina I.Voika.

Valstiskā godaprāta sistēmas novērtējums ir vispusīga pretkorupcijas ietvara analīze, kas novērtē 13 institūciju un nozaru spēju pretoties korupcijai un iesaistīties tās mazināšanā. Pētījumā vērtēta situācija no 2008. līdz 2011.gadam. Pētījums vienlaicīgi ir veikts 25 Eiropas valstīs. Tas īstenots ar Eiropas Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāta Noziedzības novēršanas un apkarošanas programmas finansiālu atbalstu pēc starptautiski atzītas Transparency International metodoloģjas. Reģionālais ziņojums tiks publicēts 2012.g. pirmajā pusē.

Latvijas Valstiskā godaprāta sistēmas novērtējums pieejams Delans interneta lapas www.delna.lv sadaļā Publikācijas. Delna šobrīd strādā pie pētījuma rekomendāciju ieviešanas dzīvē.

Plašākai informācijai: Kristaps Petermanis, Delnas direktors, ti@delna.lv, 26788710.

Foto: president.lv

Latvijas iedzīvotāju attieksme pret korupciju, Eirobarometrs, 2012.gada februāris

 Rakstā minēts, ka Saeimas autobāzē strādā 144 darbinieki, kuri apkalpo 83 automašīnu lielo Saeimas autoparku. Šāds darbinieku skaits vērtējams kā neadekvāts attiecībā pret apkalpoto automašīnu skaitu. Profesionālos autoparku vadības uzņēmumos un privātā kapitāla uzņēmumos līdzvērtīgu automašīnu parku pilnībā spēj vadīt un apkalpot viens cilvēks. Pieņemot, ka šajā skaitā ir arī automašīnu šoferi (katrai automašīnai viens), nodarbināto cilvēku skaitam nevajadzētu pārsniegt 85 darbiniekus. Ja vērtē Saeimas autobāzes 1,7 miljonu latu kopējo gada budžetu, redzams, ka darbinieku atalgojums veido vairāk nekā pusi – 2011.gadā tie bija 994 596 lati. Nododot Saeimas autoparku kompetentu autoparku vadības speciālistu rokās, autoparka apkalpošanas izmaksas (neiekļaujot automašīnu apkopes un remontdarbus) nepārsniegtu 2000 latu mēnesī. Tāpat jāņem vērā, ka daļa deputātu izvēlas lietot savu privāto automašīnu, saņemot kompensāciju, kas veido papildu izdevumus.

 Četrdesmit viena automašīna jeb puse no Saeimas 83 automašīnu plašā autoparka ir vairāk nekā 10 gadu vecas. Pasaules prakse ir pierādījusi, ka automašīnu ekspluatācijas izmaksas pēc piektā dzīves gada strauji pieaug un to uzturēšana ar katru gadu sadārdzinās. Pilna servisa līzinga sniedzēji visā pasaulē piedāvā automašīnu ilgtermiņu nomu (līzingu) uz 3-5 gadiem. Uzturēšanas izmaksas šajā periodā ir salīdzinoši nelielas, iepriekš paredzamas un pārskatāmas, kas ir būtiski, plānojot finanses ilgtermiņā. Vairāk nekā 10 gadu vecas automašīnas ir tehniski un morāli novecojušas, pieaug remontdarbu izmaksas un attiecīgi arī dīkstāves laiks.

 Lai efektivizētu Saeimas autoparku un pamatoti samazinātu tā izmaksas, Latvijas auto nomu asociācija iesaka:

 -          Piesaistīt profesionālu auditorkompāniju, kas veiktu autoparka un finanšu auditu. Tā rezultātā tiks sagatavoti ekonomiski pamatoti ieteikumi autoparka rentabilitātes un noslodzes palielināšanai.

-          Autoparka apkalpošanai piesaistīt profesionālu ārpakalpojumu sniedzēju, kas  piedāvātu ne tikai pamatotus ieteikumus esošā autoparka restrukturizācijai, bet arī kompetentas kompleksas mobilitātes konsultācijas.

Ar cieņu,

Arnis Jaudzems

LANA valdes priekšsēdētājs

]]> http://delna.lv/2012/04/19/komentars-par-saeimas-autobazes-efektivizesanu-un-izmaksu-optimizaciju/feed/ 0 http://delna.lv/2012/04/17/deputatiuzdelnas-lv-publicets-jauno-zurnalistu-petijums-par-saeimas-autobazi/ http://delna.lv/2012/04/17/deputatiuzdelnas-lv-publicets-jauno-zurnalistu-petijums-par-saeimas-autobazi/#comments Tue, 17 Apr 2012 11:16:38 +0000 Liga Stafecka http://delna.lv/?p=7188 Portālā Deputatiuzdelnas.lv šodien publicēts jauns raksts „Kā brauc Saeimas deputāti”, ko sagatavojušas Delnas rīkotās Pētnieciskās žurnālistikas programmas studentes. Rakstā secināts, ka būtu nepieciešams pārvērtēt pašreizējo Saeimas autotransporta pakalpojumu nodrošināšanu un tās izmaksas.

Saeimas autobāzes izmaksas ir ļoti augstas – teju 1,7 miljoni latu gadā, tajā tiek nodarbināti 144 darbinieki. Vienlaikus, autobāze netiek pilnībā noslogota, jo daudzi deputāti izvēlas izmantot privātos transporta līdzekļus. Saeimas autobāzē ir 83 automašīnas, no kurām puse ir vecākas par 10 gadiem, vecākā no tām ir 1991.gada izlaiduma automašīna. Rakstā salīdzināts, ka Igaunijas parlamentā ir ievērojami mazāks autoparks, lai gan deputātu skaits ir līdzīgs. Vienlaikus, Saeimas autobāze sniedz arī valstij parasti neraksturīgus pakalpojumus – autotransporta komercpakalpojumus – auto nomu, remontdarbus, apkopi. Autobāzes ieņēmumi par šiem pakalpojumiem 2010.gadā bija 237 360 lati, bet līdz 2011.gada oktobra beigām ieņēmumi bija 218 065 lati.

Aktīvākais no Saeimas deputātiem, kas līdz šim interesējies par Saeimas autobāzes izmaksām ir Nacionālās apvienības deputāts I.Parādnieks, kurš rosina izveidot Saeimas un ministriju vienotu autobāzi un izmaksu vērtēšanā piesaistījis arī savu konsultantu – Baltic Taxi direktoru Ingu Kļaviņu.

Raksta autores ir apzinājušas vairāku Saeimas deputātu un amatpersonu viedokļus un secinājušas, ka pašlaik nav vērojama vēlme kritiski paraudzīties uz autobāzes izmaksām.
Pēc Saimnieciskās komisijas likvidēšanas, Saeimas autobāzes darbības izvērtēšana un uzraudzība ir Saeimas Prezidija atbildībā.

Raksts publicēts portālā Deputatiuzdelnas.lv: http://www.deputatiuzdelnas.lv/aktualitates/ka-brauc-saeimas-deputati.html Tas ir brīvi pieejams pārpublicēšanai, ar norādi uz portālu Deputatiuzdelnas.lv

Raksta autores ir Laura Zaharova – Latvijas Universitātes 3. kursa žurnālistikas moduļa studente un Karlīna Treija, Turku Universitātes maģistrantūras studente Baltijas jūras reģiona studijās. Autores bija Delnas rīkotās Pētnieciskās žurnālistikas programmas „Pētnieciskā žurnālistika, politika, prakse” studentes un šo pētījumu sagatavoja programmas ietvaros.

 Latvijas Autonomu asociācijas komentārs par Saeimas autobāzes efektivizēšanu un izmaksu optimizāciju

Plašāka informācija:

Līga Stafecka, politikas analītiķe

67285585, 26363531, liga.stafecka[at]delna.lv

Projektu “Parlamentārā uzraudzība un deputātu atbildīgums: interneta rīks www.deputatiuzdelnas.lv – žurnālistikas komponente” finansiāli 2011.gadā atbalstīja Sorosa fonds – Latvija Mediju programmas ietvaros. Plašāka informācija par Sorosa fonda – Latvija atbalsta virzieniem pieejama internetā www.sfl.lv.

“Latvijas likumi paredz skaidru regulējumu vides interšu aizsardzībai kāpu zonā, tāpēc atbildīgām institūcijām jāatbild uz medijos izskanējušām aizdomām”, komentē Delnas Interešu aizstāvības un juridiskā atbalsta centra direktore Aiga Grišāne. “Nedēļas laikā kopš raidījuma Nekā personīga nedzirdējām papildus skaidrojumus, tāpēc esam uzrakstījuši attiecīgām iestādēm, pieprasot rīkoties.”

“Delnu uztrauc pašvaldību bezdarbība būvniecības likumu izpildes nodrošināšanā un izdabāšana naudīgiem un ietekmīgiem pagasta īpašumu īpašniekiem, kas Latvijā ir īpaši raksturīgi piejūras pašvaldībās”, uzsver Delnas padomes priekšsēdētāja Inese Voika. Tāpēc Delna jau kopš 2005.gada sniedz juridisku atbalstu iedzīvotājiem un biedrībām lietās, kurās ir aizdomas par korupciju. Delnas pieredze pierāda, ka daudzos gadījumos ir iespējams panākt sabiedrības interešu ievērošanu un nepieļaut potenciāli koruptīvas būvniecības veikšanu.

“Tā kā praksē iestādes ne vienmēr ir aktīvas pārkāpumu novērsējas, tieši vietējo iedzīvotāju gatavība iesaistīties lietas risināšanā ir pamatā tiesiskuma nodrošināšanai. Uz to mēs arī aicinām iedzīvotājus un sniedzam juridisku atbalstu”, norāda A.Grišāne, “Visekektīvākais veids, kā aizstāvēt savas tiesības un panākt likumu ievērošanu, ir iedzīvotājiem iesaistīties savlaicīgi, kamēr būvniecība vēl tiek plānota, kamēr mežs vēl nav nocirsts”.

2011.gadā Delna, piemēram, palīdzēja Vides aizsardzības klubam sagatavot konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai par detālplānojumu, kā rezultātā Pāvilostas pašvaldība atzina savu kļūdu un atcēla apstrīdēto detālplānojumu; Delna arī palīdzēja iedzīvotājiem Ādažu novadā laicīgi iesaistīties biogāzes rūpnīcas plānošanā, un iedzīvotājiem izdevās apturēt šī neizpētītā un ekonomiski nepamatotā projekta virzību. Aprakstītās un daudzas citas risinātās lietas skaidri pierāda, ka iedzīvotāji ar aktīvu rīcību var panākt likumu ievērošanu.

Delnas Interešu aizstāvības un juridiskā atbalsta centra mērķis ir iedrošināt un palīdzēt iedzīvotājiem iestāties pret korupciju, sniegt juridisku atbalstu stratēģiskās tiesvedībās, un, pamatojoties uz gūto pieredzi, veicināt tiesiskuma stiprināšanu un pretkorupcijas normatīvā ietvara uzlabošanu. Plašāka informācija par juridisko palīdzību pieejama Delnas mājaslapā:

http://delna.lv/darbibas-jomas/juridiska-palidziba-iedzivotajiem/

Konkrētajā gadījumā ar Nīcas pašvaldības iespējamu bezdarbību kāpu zonas aizsardzībā Delnas direktoram Kristapam Petermanim pastāv interešu konflikts, jo pašvaldību vada viņa tēvs Agris Petermanis, tāpēc Delnas direktors šī gadījuma uzraudzībā nepiedalās. Delna rūpīgi ievēro interešu konflikta novēršanas vadlīnijas, lai nekaitētu svarīgajam valsts un pašvaldības iestāžu lēmumu uzraudzības darbam, un spētu principiāli un profesionāli veikt šo misiju.