×

Delnas pētījums: Partijas ir atkarīgas no šauru finanšu grupu ziedojumiem un izmanto valsts un pašvaldību uzņēmumus ienākumu gūšanai

 

Rīgā, 2006.gada 14.jūnijā

Vairums Latvijas varas partiju caur saviem pārstāvjiem valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs faktiski saņem netiešo valsts finansējumu, liecina šodien publiskotā “Sabiedrības par atklātību – Delna” ziedojumu analīze. šāda partiju netieša valsts finansēšana ir pretrunā ar vienlīdzīgas politiskās konkurences principu, jo šis partijas finansēšanas avots ir pieejams galvenokārt tikai varas partijām.

Vienlaikus pētījums atklāj, ka Latvijas partijas vairumā gadījumu ir atkarīgas no ļoti šaura personu loka ziedojumiem. Vairumam partiju ziedojumi virs 1000 Ls gadā no vienas personas veido vairāk par 80% budžeta.

Ziedojumu pieņemšana no pārstāvjiem valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs ir problemātiska no ētiskā viedokļa un rada neuzticību valsts pārstāvniecības objektivitātei. Partijām steidzami jārīkojas, lai novērstu aizdomas no savas partejiskās ieinteresētības. To var panākt, iekšēji nosakot ierobežojumus šādiem ziedojumiem. Partijām arī jāpārtrauc līdzšinējā prakse, politizējot valsts vai pašvaldības uzņēmumu padomes un valdes. Pārstāvju iecelšanā būtu jāievēro profesionālie nevis politiskie kritēriji, izraugoties tādus pārstāvjus, kas labi orientējas attiecīgajā jomā.

Pētījumā gaitā tika analizēti ziedojumi, kuri tika ieskaitīti partiju kontā laikposmā no 2005.gada janvāra līdz 2006.gada maijam, galveno uzmanību pievēršot partiju lielajiem ziedotājiem (gada laikā virs 1000 Ls).

 Preses relīze krievu valodā

KOPSAVILKUMS

Atkarība no lielajiem ziedotājiem

Analizējot partiju ziedojumus aplūkojamā periodā, tika secināts, ka vairumam Saeimā pārstāvēto partiju ziedojumi virs Ls 1000 veido lielāku ienākumu daļu. Visaugstākais lielo ziedojumu īpatsvars ir apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kurai šie ziedojumi veido 95% no kopējiem partijas ieņēmumiem laikposmā no 2005.gada sākuma līdz 2006.gada maijam. Tautas partijai lielie ziedojumi sastāda 92% no partijas kopējiem ieņēmumiem, Latvijas Zemnieku savienībai un Tautas saskaņas partijai – 85%, Latvijas Pirmajai partijai – 84%, partijai Jaunais laiks – 82%, bet Zaļo un zemnieku savienībai un Latvijas Zaļajai partijai – 80%. Vismazākais lielo ziedotāju īpatsvars partijas kopējo ienākumu struktūrā ir kreiso apvienībai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, kurai šīs rādītājs ir 50%. Partijas Latgales Gaisma, Liepājas attīstība un Konservatīvo partiju uztur viena vai dažas personas.

Partijas, kas ir pārstāvētas valsts institūcijas, galvenokārt pārtiek no lieliem ziedojumiem, kas rada pamatu aizdomām šo partiju atkarību no dažiem lielākajiem ziedotājiem. Tas apdraud patiesu sabiedrības interešu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanā.

Divas reģionālās partijas Latvijai un Ventspilij un Daugavpils pilsētas partija šai laika periodā nav saņēmušas nevienu ziedojumu, tādēļ var pieņemt, ka partija balstās uz brīvprātīgo darbu un partijas biedru ziedojumiem, vai arī tās darbība tiek finansēta no līdzekļiem, kas partijai bija uzkrāti iepriekšējos gados, taču nevar izslēgt arī iespēju, ka partijas uzturēšanai tiek izmantoti citi līdzekļi, kas netiek deklarēti.

Valsts un pašvaldību uzņēmumu padomju/valžu pārstāvju ziedojumi

Vislielākais valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju locekļu ziedojumu īpatsvars ir Latvijai Pirmajai partijai (20% jeb Ls 53 000), kas ir pārstāvēta gan valdības, gan Rīgas domes koalīcijā. Tautas partijai pusotra gada laikā no šīs ziedotāju grupas saņēmusi Ls 42 100, kas sastāda 15% no partijas kopēja budžeta. Latvijas Zemnieku savienība no saviem pārstāvjiem valsts uzņēmumu padomēs un valdēs kopumā saņēma 16% no kopējiem saziedotajiem līdzekļiem jeb Ls 46 150, Latvijas Zaļā partija – 17% jeb Ls 20 307, bet partijai Jaunais laiks – 6 % jeb Ls 26 681.

Mazākais ziedojumu īpatsvars no šīs ziedotāju grupas pēdēja pusotra gada laikā ir bijis “kreisajām” partijām – Tautas saskaņas partijai (1% jeb Ls 2000), partijai Jaunais centrs (mazāk par 1% jeb Ls 1000) un Latvijas Sociāldemokrātiskai strādnieku partijai (5% vai Ls 9709). Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un partija Jaunais centrs bija pārstāvētas Rīgas domes koalīcijā tikai līdz 2005.gada martam. Savukārt pēc varas nomaiņas Rīgas domē šo kreiso partiju valdīšanas laikā ievēlētie pārstāvji pašvaldību uzņēmumu padomēs tika atcelti no amata un viņu vietā tika iecelti labējo partiju virzītie pārstāvji.

Liels valsts un pašvaldību uzņēmumu padomju pārstāvju ziedojumu īpatsvars Latvijas partiju ienākumu struktūrā liecina, ka padomju veidošana balstās galvenokārt uz pretendenta politisko piederību, nevis viņa profesionāliem kritērijiem. Kā likums, valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs nonāk partijām pietuvinātas personas, kas visbiežāk nepārzina attiecīgu uzņēmējdarbības jomu.

Jāuzsver, ka šāda valsts un pašvaldību uzņēmumu padomju politizācija ir pretrunā ar likumos definēto principu, ka padome ir uzņēmuma pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru (tātad valsts vai pašvaldības, nevis politisko partiju) intereses sapulču starplaikā un uzrauga valdes darbību.

 

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52