• Delna aicina Ministru kabinetu pēc iespējas ātrāk Saeimā nodot likumprojektu “Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likums”

    Zemāk izklāstītie fakti dod pamatu aizdomām, ka ir notikusi negodprātīga rīcība ar publiskiem līdzekļiem. Tāpēc Delna aicina atbildīgās institūcijas izvērtēt konkursa norisi un apturēt šo darījumu. Delna arī uzskata, ka šis gadījums ir kārtējais piemērs tam, ka valstij vai valsts kapitālsabiedrībām piederošu nekustamo īpašumu apsaimniekošanas joma nav sakārtota. Likumu un kontroles trūkums rada korupcijas un negodprātīgas rīcības risku. Pašreiz izstrādes stadijā esošais “Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likums” sakārto šo procesu, un nosaka iznomāšanas tiesību iegūšanu izsolē. Viens no iemesliem kāpēc likumprojektu vēl joprojām Ministru kabinets nav iesniedzis Saeimā, ir Satiksmes Ministrijas un Tieslietu ministrijas iebildumi, ka likumu attiecinās arī uz kapitālsabiedrībām, tas ir, VAS “Latvijas Pasts” un tamlīdzīgiem uzņēmumiem. Delna uzskata, ka ņemot vērā faktisko situāciju likums būtu jāattiecina arī uz valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām, un likums jāpieņem pēc iespējas ātrāk.

    Šobrīd Ministru kabineta komitejā izskata likumprojektu “Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likums”. Likumprojekta izstrādes virzība ir apstājusies, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ir jāsaskaņo projekta redakcija ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Lielākie strīdi sarp valsts institūcijām ir izraisījušies par normu – likumu attiecināt arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Saistībā ar sabiedrībā plašas diskusijas izraisījušo VAS “Latvijas Pasts” centrālās ēkas iznomāšanas konkursu, “Sabiedrība par atklātību – Delna” sniedz savu viedokli par šo darījumu. Delna ir nosūtījusi aicinājumu Ministru kabinetam pēc iespējas ātrāk iesniegt Saeimā “Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likuma” likumprojektu un attiecina likumu attiecināt uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. šis likumprojekts nākotnē novērstu VAS “Latvijas Pasts” zemes iznomāšanas konkursam līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

    Latvijas Pasta (LP) centrālās ēkas Stacijas laukumā 1 konkurss par turpmāko izmantošanu iesākās 2005. gadā. Paziņojumu par konkursu publicēja 2005. gada 30.decembra laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Sludinājumā bija noteiktas minimālās prasības kandidātiem un piedāvājumu iesniegšanas termiņš – viens mēnesis. Neskaidrās konkursa prasības un īsais piedāvājumu iesniegšanas termiņš sabiedrībā radīja diskusijas un bažas, ka konkursa uzvarētājs ir jau iepriekš zināms un ka viss process ir veidots tikai formālu apstākļu dēļ. ņemot vēra sabiedrības pastiprināto interesi par LP izsludināto konkursu, Ainārs šlesers solīja personīgi sekot līdzi godīgai konkursa norisei. Pēc sabiedrības protestiem un nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku norādījumiem, ka mēneša termiņš ir pārāk īss, lai sagatavotu kvalitatīvu piedāvājumu, LP valde 2006. gada janvārī pieņēma lēmumu pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 2006. gada 1. martam.

    Kā norādīts LETA ziņās, tad 2006. gada jūnijā – pēc piedāvājumu izvērtēšanas, LP neizvēlējās īstenot nevienu no iesniegtajiem pasta ēkas turpmākās apsaimniekošanas variantiem, jo:

    1. iesniegtais “VP Market” piedāvājums ēku nomāt, veikt tās rekonstrukciju un papildus būvniecību līdzinās koncesijai, un LP nevar slēgt koncesijas līgumu, jo ir valsts kapitālsabiedrība;
    2. iesniegtais “Attīstības aģentūras” piedāvājums ēku nojaukt un būvēt jaunu, slēdzot ilgtermiņa nomas līgumu, ir noraidāms, jo ēkas nojaukšanai un būvniecībai ir jārīko atsevišķa iepirkumu procedūra;
    3. iesniegtais “Linstow” piedāvājums piedāvāja nopirkt nekustamo īpašumu (gan zemi, gan ēku) izsolē. LP noraidīja šo ieceri, jo tai jārīko atsevišķa procedūra – izsole.

    LP rīkoja papildus procedūru tikai iepriekšējā konkursa dalībniekiem, kurā precizēja sadarbības pamatnoteikumus. Pēc papildus piedāvajumu saņemšanas LP par izdevīgāko atzina “Attīstības aģentūras” piedāvājumu. Rezultātā par gandrīz hektāru liela zemesgabala iznomāšanu uz 49 gadiem LP iegūs vienreizēju maksājumu LVL 4 miljonu apjomā un ikgadēju nomas maksu LVL 200 000. Papildus LP uzņēmās par saviem līdzekļiem nojaukt pasta ēku.

    Konkursa procedūra norāda, ka LP nebija skaidrības par turpmāko īpašuma apsaimniekošanas veidu, jo sākotnēji visi iesniegtie piedāvājumi bija krasi atšķirīgi un neviens no tiem nebija atbilstošs LP interesēm un kritērijiem. Otrkārt, konkursa procedūrā netika nodrošināta godīga konkurence, jo papildus konkursa kārtu veidoja tikai trijiem zināmiem pretendentiem, nevis tika veidots jauns atklāts konkurss ar skaidriem un konkrētiem vērtēšanas kritērijiem. Treškārt, konkursa procedūra liecina par normatīvo tiesību aktu trūkumu, kas regulētu valsts kapitālsabiedrību darbību, iznomājot nekustamo īpašumu.

    Vairāki nekustamā īpašuma eksperti ir publiski pauduši viedokli, ka LP nekustamā īpašuma tirgus cena varētu sasniegt no LVL 12 līdz LVL 14 miljoniem latu, ņemot vērā esošās tirgus cenas un zemesgabala ekskluzivitāti. Zemes iznomāšana uz 49 gadiem pēc būtības ir pielīdzināma pārdošanai. Veicot aprēķinus, cik LP iegūs no zemes iznomāšanas kopumā, ir skaidrs, ka salīdzinājumā ar zemes pārdošanu LP zaudē iespējams līdz pat 10 miljoniem latu. Lai gan nav pamata apšaubīt nekustamā īpašuma ekspertu viedokli, prognozes tomēr paliek tikai prognozes. Taču tas nemaina apstākli, ka “Latvijas Pasts” nav izvēlējies efektīvāko metodi kā iegūt augstāko cenu par nekustamo īpašumu – rīkojot izsoli. Normatīvie tiesību akti deva Latvijas Pastam iespēju rīkot izsoli, taču pagaidām neskaidru apsvērumu dēļ tas netika darīts.

    LP publiski paustie argumenti par labu zemesgabala iznomāšanai, nevis pārdošanai, diemžēl nav pārliecinoši. Tā kā LP ir valsts kapitālsabiedrība, tai nav jānodarbojas ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, jo Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz izņēmuma gadījumus, kuros pieļaujama publiskas personas komercdarbība, šajā gadījumā pasta pakalpojumu sniegšana. Acīmredzot centrālā ēka VAS “Latvijas Pasts” pasta pakalpojumu nodrošināšani vairs nav nepieciešama, līdz ar to loģiski būtu šo nekustamo īpašumu pārdot. Ir grūti saprotama Latvijas Pasta vēlēšanās paturēt zemes gabalu savā īpašumā. Nesaprotams ir arī LP arguments, ka saglabājot īpašumtiesības uz 49 gadiem iznomātu zemes gabalu, uz kura nākotnē atradīsies citai personai piederoša ēka, LP piesaistīs kredītlīdzekļus, izmantojot zemi, kā nodrošinājumu.

    Pievienot komentāru

    *

    • CPI2018Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

       

      rokas_gramataddddddbilde

      empiric_1