• Ar priekšlikumiem atcelt partiju griestus Tautas partija bēg no soda un apliecina atkarību no naudas maisiem

    Tautas partijas ierosinājumi atcelt partiju tēriņu griestus priekšvēlēšanu kampaņā ir vērtējami kā mēģinājums leģitimizēt partijas pārkāpumus 2006.gada priekšvēlēšanu kampaņā. Tautas partija priekšvēlēšanu laikā ar „Sabiedrības par vārda brīvību” starpniecību pārkāpa likumā noteiktos tēriņu griestus par L s506 583. To spriedumā atzina arī Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (Lieta Nr.SA-5/2006). ņemot vērā AT judikatūru, ar augstu iespējamību ir prognozējams, ka KNAB kā sodu par pārkāpumiem Tautas partijai uzliks pienākumu šķirties no pusmiljona latu par labu valsts budžetam. Taču tas vairs nebūs iespējams, ja grozījumi stāsies spēkā pirms soda uzlikšanas, jo maigākam sodam ir atpakaļejošs spēks. Arī vēlāki grozījumi var ievērojami uzlabot Tautas partijas pozīcijas iespējamā tiesvedība, apstrīdot saņemto sodu. Attiecīgi Tautas partijas steidzīgie ierosinājumi uzskatāmi nevis par partiju finansēšanas sistēmas sakārtošanas, bet gan partijas pārkāpumu leģitimizēšanas mēģinājumu.

    Šobrīd plašsaziņas līdzekļos ir izskanējis, ka TP uzsākusi sarunas ar koalīcijas partneriem, par grozījumiem likumā, kas paredz partiju priekšvēlēšanu izdevumu griestu atcelšanu. Tāpat TP rosina noteikt atbildību trešajām personām, kuras aģitē par kādu no partijām, partijām sniedzot pilnu pārskatu par ziedotājiem un aizliegumu pieņemt anonīmus ziedojumus.

    Delna atgādina, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķis ir nodrošināt politisko partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Savukārt Satversme nosaka, ka Saeimu ievēlē vienlīdzīgās vēlēšanās. Tautas partijas ierosinājums atcelt priekšvēlēšanu izdevumu griestus nesasniedz Satversmē paredzēto principu un likumā uzstādīto mērķi, jo:
    TP ierosinājums atcelt priekšvēlēšanu izdevumu griestus padarīs neiespējamu partiju vienlīdzīguma principu, bet gan nodrošina atsevišķu turīgu partiju hegemoniju.

    Šāds grozījums neatrisina būtiskāko problēmu – partiju atkarību no naudas devējiem, bet tieši pretēji, veicina vēl izteiktāku atkarību.

    Atceļot partiju izdevumu griestus nav iespējams noteikt, vai partijas ir ievērojušas ienākumu ierobežojumu, jo netiek uzskaitīts tas, ko partijas iztērējušas priekšvēlēšanu aktivitātēs. Līdz ar to partijām ir brīvas rokas visdažādākajos veidos apiet arī ienākumu ierobežojumu apjomus, piemēram, partiju atbalstītāji var tiešā veidā sponsorēt partijas popularizēšanu medijos, naudai nemaz nenonākot partijas kasē. šādā gadījumā arī ierobežojumi ziedojumiem politiskajām partijām zaudē savu sākotnējo jēgu.

    Delna uzskata, ka valdošajām politiskajām partijām ir savlaicīgi jāsteidz labot tos priekšvēlēšanu kampaņas regulējuma robus, kuriem līdz šim tieši politiskās gribas trūkuma dēļ netika pievērsta uzmanība, lai nākamajās vēlēšanās neatkārtotos līdzīga situācija, kā pirms 9.Saeimas vēlēšanām.

    Tikmēr darāmo darbu sarakstam sistēmas pilnveidošanā netiek pievērsta pienācīga uzmanība:
    Beidzot jāpieņem Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kas jau vairāk kā trīs gadus ir iestrēdzis Saeimā. šajā likumā skaidri jādefinē, kas ir priekšvēlēšanu aģitācija, priekšvēlēšanu reklāma, priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kā arī virkne ar priekšvēlēšanu kampaņu uzraudzību saistītu jautājumu.

    Delna jau iepriekš ir aicinājusi likumā regulēt trešo personu īstenoto politisko aģitāciju, kas būtu iekļaujams Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Delnas izpratnē „trešā persona” ir persona, kurai nav un nekad bijusi saistība ar kādu politisko organizāciju (partiju), tās pilnvarotajām personām vai deputātu kandidātu. Ar „saistību” domāta gan organizatoriskā saistība (politiskās partijas biedrs, dibinātājs, partijas darbinieks), gan finansiālā saistība (ziedotājs), gan arī interešu konflikta likumā minētās personas. Tāpat būtu svarīgi noteikt saprātīgus aģitācijas izdevumu ierobežojumus trešajām personām, kas nenonāktu pretrunā ar vārda brīvības principu.

    Delna atbalsta likuma grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā, kas paredzētu grozījumus, kas noteiktu atbildību politisko organizāciju ziedotājiem par partijas finansēšanas apmēra vai finansēšanas ierobežojumu neievērošanu, par ziedojumu netiešu nodošanu partijai, kā arī par atkārtotiem šāda veida pārkāpumiem.

    ņemot vērā lielo partiju tieksmi pārkāpt priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus, cīņā par varu izmantojot dažu turīgu Latvijas iedzīvotāju līdzekļus, ir pamats aizdomām, ka turpmākā partiju darbība ir atkarīga no šo dažu sponsoru interesēm. Tādēļ lai mazinātu partiju atkarību no „naudas maisiem” jāuzsāk nopietna diskusija par partiju finansēšanas sistēmas maiņu, pārejot uz valsts finansētām politiskajām partijām vai aizliedzot politisko reklāmu medijos, kas veido lielāko partiju izdevumu daļu un tādējādi arī piespiež partijas meklēt līdzekļus pie turīgiem sponsoriem.

    Pievienot komentāru

    *

    • CPI2018Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

       

      rokas_gramataddddddbilde

      empiric_1