• Delna šodien nosūta Saeimas deputātiem aicinājumu saglabāt partiju priekšvēlēšanu kampaņu tēriņu griestus

    Delna šodien visiem Saeimas deputātiem ir nosūtījusi skaidrojumus par Latvijas partiju finansēšanas sistēmu. Delna aicina deputātus saglabāt partiju tēriņu griestus. šo jautājumu Saeima izskatīs ceturtdien, lemjot par Tautas partijas ierosinājumu atvērt Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu.

    Tautas partija paredz atcelt priekšvēlēšanu izdevumu griestus. Pašlaik likums nosaka, ka viena politiskā partija vēlēšanu kampaņā (270 dienās pirms vēlēšanām) var iztērēt ne vairāk kā 0.20 Ls uz katru vēlētāju jeb nepilnus 300 tk. Ls. Tautas partijas ierosinātie grozījumi paredz atcelt šo noteikumu, līdz ar to Latvijā nostiprināsies dažu turīgu sponsoru ietekmētu partiju hegemonija.

    Papildus ar šiem priekšlikumiem Tautas partija un LPP varēs izvairīties no ar augstu iespējamību paredzamā soda attiecīgi aptuveni pusmiljona un 300 tk. Ls apjomā par pārkāpumiem pirms 9.Saeimas vēlēšanām, kad ar Jurģa Liepnieka “Sabiedrības par vārda brīvību” un ērika Stendzenieka organizācijas “Pa saulei” starpniecību abas partijas par minētajām summām pārkāpa tēriņu griestus, kas nu būtu ieskaitāmi valsts budžetā.

    Tautas partijas faktiskā iniciatīva arī principiāli atšķiras no frakcijas priekšsēdētāja Māra Kučinska medijos iepriekš solītās “kompleksās pieejas” partiju finansēšanas sistēmas reformēšanā. Projekts paredz tikai un vienīgi tēriņu griestu atcelšanu, kas sagrauj partiju finansēšanas konstrukciju, jo ienākumu ierobežošana vien nevar nodrošināt partiju finanšu atklātumu.

    Delna šodien nosūtītajā vēstulē visiem Saeimas deputātiem un deputātēm atgādina, kāds ir pašreizējās politisko partiju sistēmas mērķis un kāpēc partiju finansēšanai nepieciešams regulējums. Tāpat Delna norāda, ka partiju tēriņu griestu atcelšana neatbilst likumā uzstādītajam mērķim – padarīt partiju finansiālo darbību atklātu, likumīgu un atbilstošu parlamentārās demokrātijas sistēmai. Partiju priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojums likumā tika ieviests 2004.gadā, kad šie paši politiķi par to nobalsoja. šīs normas mērķis bija mazināt partiju politiskās veiksmes atkarību no pieejamās naudas daudzuma.

    Tautas partija līdzās Latvijas pirmajai partijai rupji pārkāpa vēlēšanu kampaņas tēriņu ierobežojumu, kurus pašas bija atbalstījušas. Pretēji iepriekš no TP frakcijas vadītāja M.Kučinska publiski izskanējušiem solījumiem, ka TP piedāvās “kompleksu pieeju”, kā uzlabot partiju finansēšanas sistēmu, šobrīd Saeimas prezidijā iesniegts priekšlikums tikai par partiju tēriņu limita atcelšanu. Delna uzskata, ka TP ierosinājums nav vērsts uz partiju finansēšanas sistēmas sakārtošanu, bet gan partijas pārkāpumu leģitimizēšanu un faktisku līdzekļu ietaupījumu uz valsts likumīgo prasību rēķina.

    Nepastāvot partiju tēriņu limitam turīgajām partijām būs disproporcionāla ietekme uz vēlēšanu rezultātu. Delna Saeimas deputātiem atgādina, ka “cīņa par varu nav pielīdzināma brīvajam tirgum, kur naudas īpašnieks var brīvi ar to rīkoties, lai sasniegtu savu mērķi. Priekšvēlēšanu laikā notiek cīņa par to, kura politiskā partija iegūs sabiedrības pilnvarojumu lemt par visai sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Tādēļ naudas turētājs nedrīkst izšķirt vēlēšanu rezultātu, bet tam jābūt izlemtam partiju un to programmu sāncensībā. Politisko partiju atkarība no dažiem sponsoriem, kuri nodrošina milzīga naudas apjoma iesaistīšanu priekšvēlēšanu kampaņā, pārkāpj vienlīdzīguma principu, jo naudas turētāju atbalsts nosaka vēlēšanu rezultātu un līdz ar to pārkāpj vienas no fundamentālākajām politiskajām tiesībām”, kuras nosaka Latvijas Republikas Satversmes 6.pants: “Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās”.

    Delna arī uzsver, ka tikai ienākumu ierobežojumi un deklarēšana partiju finanšu atklātumu nenodrošina. Delnas politikas analītiķe Līga Stafecka norāda, ka “piemēram, Itālijas pieredze 60.tajos gados apliecina, ka partijas vienkārši nedeklarē ziedojumus, kas pārsniedz ierobežojumus ienākumiem un līdz ar to faktiski ir neiespējami konstatēt, ka partija šādu ziedojumu vispār ir saņēmusi. Arī Latvijā pirms grozījumu izdarīšanas ir pieredze ar tiesas procesos fiksētiem fiktīviem ziedojumiem, ar kuriem saistās arī, piemēram, bijušās Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas ūdres vārds. Fiktīvi ziedojumi ir politiskās korupcijas pazīme klasiskā formā un Eiropā tiek vērtēti kā nepieņemama prakse. Tie liedza Ingrīdai ūdrei ceļu uz ES komisāres amatu.”

    Delna norāda, ka bez izdevumu griestiem ir ārkārtīgi grūti novērtēt, vai izvietotās politiskās reklāmas un to izdevumi atbilst partiju ienākumiem un vai ir ievērots ienākumu ierobežojums.

    Līga Stafecka arī uzsver, ka “partijām šobrīd nav nekāda attaisnojuma ‘melno kašu’ iespējamai turēšanai, jo tās ir pietiekami brīvas līdzekļu vākšanā, bet ārpus 270 priekšvēlēšanu perioda tām faktiski nav izdevumu ierobežojumu. Attiecīgi ‘melnā kase’ kādā partijā šobrīd ir uzskatāma par indikatoru partijas nelikumīgai atkarībai no ‘naudas maisiem’, kuru ietekmes ‘pirkšanai’ ir neērts maksimālais šobrīd atļautais ziedojums – 10 tk. Ls gadā. Tas gan vidusmēra vēlētājam ir neiedomājami liela summa jau personisko tēriņu līmenī, kur nu politiskai līdzdalībai.”

    Delna atgādina, ka partiju atbildība par tēriņu pārkāpumiem ir visefektīvākais kontroles mehānisms, jo padara partijas atbildīgas par priekšvēlēšanu norisi. Roberts Putnis uzsver, ka “tie ir tikai daži desmiti juridisko personu, kas ir gan pārbaudāms lielums, gan efektīvi sodāms loks. Tēriņu griestu atcelšana pārcels atbildību faktiski uz katru Latvijas indivīdu, kuru kontrole un iespējama sodīšana faktiski nav iespējama formā, kas būtu savienojama ar vārda brīvības fundamentālajām tiesībām demokrātiskā valstī.”.

    Tāpat Delna vēstulē deputātiem norāda, ka, ierosinot atcelt partiju tēriņu griestus, Tautas partija acīmredzami bēg no soda un leģitimizē pārkāpumus 2006.gada kampaņā, pārkāpjot partiju izdevumu griestus par 506583 Ls. Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā spriedumā ir atzinis, ka ar “Sabiedrības par vārda brīvību” starpniecību TP ir pārkāpusi priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus (Lieta Nr.SA-5/2006), tādēļ ir pamats uzskatīt, ka KNAB sodīs TP par pārkāpumiem.

    Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis komentē: “TP pat ‘pieklājības dēļ’ nav centusies apliecināt savu labo gribu neietekmēt pērno vēlēšanu kampaņu izvērtēšanu KNAB, atrunājot iespējamas pārejas normas, kas liegtu jauno likumu piemērot ar atpakaļejošu spēku. ņemot vērā AT judikatūru, ar augstu iespējamību ir prognozējams, ka KNAB kā sodu par pārkāpumiem Tautas partijai uzliks pienākumu šķirties no pusmiljona latu par labu valsts budžetam. Taču tas vairs nebūs iespējams, ja grozījumi stāsies spēkā pirms soda uzlikšanas, jo maigākam sodam ir atpakaļejošs spēks. Arī vēlāki grozījumi var ievērojami uzlabot Tautas partijas pozīcijas iespējamā tiesvedībā pret valsti, apstrīdot saņemto sodu. šāds parlamenta lēmums pašiem par sevi valsts pārvaldē izpildītu klasiska interešu konflikta sastāvu, bet konkrētajā gadījumā rupji pārkāpj varu dalīšanas principu un būtu vērtējams Satversmes tiesā.”

    Delna aicina deputātus kalpot sabiedrībai, konstruktīvi strādājot pie partiju finansēšanas sistēmas uzlabošanas, vēstulē norādot uz aktuālākajiem jautājumiem, kuriem nepieciešams risinājums: politisko reklāmu aizliegšanu elektroniskajos medijos, jo tieši reklāma tajos veido vislielāko tēriņu daļu, līdz ar to partiju atkarību no lielajiem sponsoriem vai arī uzsākt diskusiju par valsts finansētām politiskajām partijām.

    Pievienot komentāru

    *

    • CPI2018Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

       

      rokas_gramataddddddbilde

      empiric_1