×

Korupcija apdraud pasaules ekonomisko atgūšanos, izaicina konfliktos iesaistītās valstis

Kamēr pasaules ekonomika sāk uzrādīt mēģinājumus atgūties un dažas nācijas turpina cīkstēties ar pastāvošajiem konfliktiem un nedrošību, ir skaidrs, ka neviensreģions pasaulē nav imūns pret korupcijas riskiem saskaņā ar Transparency International (TI) 2009.gada Korupcijas uztveres indeksu (KUI) – vietējās publiskā sektorakorupcijas mērauklu, kas publiskots šodien.“Laikā, kad visā pasaulē tiek ieviestas masīvas stimulēšanas pasākumu paketes, ātra publisko līdzekļu apmaksa un notiek mēģinājumi nodrošināt mieru, ir svarīgi identificēt, kur korupcija aizkavē labu pārvaldību un atskaitīšanās sistēmu, lai lauztu tās postošo ciklu,“ sacīja Hjugeta Labela(Hugette Labelle), TI priekšsēdētāja.

Lielais vairums no 180 valstīm, kas iekļautas 2009.gada KUI, atrodas zem 5 punktu atzīmes vērtēšanas skalā no 0 (valsts tiek uzskatīta par absolūti korumpētu) līdz 10 (tiek uzskatīts, ka valstī korupcijas nav nemaz) punktiem. KUI mēra korupcijas uztveres līmeni attiecībā uz korupciju publiskajā sektorā attiecīgajā valstī un tas ir no vairākiem elementiem sastāvošs indekss, kas balstās uz 13 dažādām ekspertu un uzņēmēju aptaujām. 2009.gadā KUI vērtē 180 valstis, tikpat cik 2008.gadā.

Valstis, kas ir vājas, nestabilas un ir kara un notiekošo konfliktu iebiedētas, uzkavējas indeksa zemākajās pozīcijās. Tās ir: Somālija ar 1.1 punktu, Afganistāna ar 1.3 punktiem, Mjanma ar 1.4 punktiem un Sudāna, kā arī Irāka – ar 1.5 punktiem. Šie rezultāti demonstrē, ka valstis, kas tiek uzskatītas par korumpētākajām valstīm ir arī tās, kas ir ilgstošu konfliktu nomocītas un kurās ir iznīcināta to pārvaldes infrastruktūra.Kad nozīmīgas institūcijas ir vājas vai tādas vispār nepastāv, korupcija ir nekontrolēta un publisko resursu izlaupīšana vairo nedrošību un nesodāmību. Pastāvot korupcijai, par normālu kļūst neuzticības vairošanās pret institūcijām un topošajām valdībām, kam būtu jānodrošina valsts pastāvēšana un stabilitāte.

Valstis, kas atrodas indeksa lejasdaļā, nedrīkst tikt izslēgtas no attīstīšanās mēģinājumiem. Tā vietā, tas, uz ko indekss norāda, ir vajadzība stiprināt šo valstu institūcijas. Investoriem un donoriem jābūt tikpat modriem un atbildīgiem savās darbībās, cik viņi pieprasa no valstīm, kur tie iegulda līdzekļus.

“Lai pretotos korupcijai, ir nepieciešama stingra parlamentāra uzraudzība, labi strādājošas tiesas, neatkarīgs un atbilstošiem resursiem nodrošināts audits un pretkorupcijas aģentūras, sparīga likumdošanas ieviešana, caurskatāmība publiskajā budžetā, izdevumos un palīdzībai sniegto līdzekļu plūsmā, kā arī neatkarīgi mediji un dzīvīga pilsoniskā sabiedrība,” sacīja Labela. “Starptautiskajai sabiedrībai ir jāatrod efektīvi veidi, kā palīdzēt karu plosītajām valstīm attīstīties un uzturēt vietējās institūcijas.”

Augstākais rādītājs 2009.gada KUI ir Jaunzēlandei – 9.4 punkti, Dānijai – 9.3 punkti, Singapūrai un Zviedrijai 9.2 punkti, Šveicei – 9 punkti. Šie vērtējumi atspoguļo politisko stabilitāti, ilgstoši pastāvošu interešu konfliktus regulējošus normatīvos aktus un stabilas, funkcionējošas publiskās institūcijas.

Kopumā 2009.gada indeksa rezultāti rada pamatu lielam satraukumam, jo korupcija turpina uzglūnēt no turienes, kur valda necaurredzamība, kur ir nepieciešama institūciju stiprināšana un kur valdības nav ieviesušas pretkorupcijas pasākumu tiesisko ietvaru.

Pat industrializētās valstis nedrīkst slīgt pašapmierinātībā: kukuļdošanā un korupcijas veicināšanā bieži vien ir iesaistīti uzņēmēji, kas atrodas šajās valstīs. Finansiālās slepenības jurisdikcijās, kas saistītas ar daudzām valstīm, kas atrodas KUI augšdaļā, rupji iedragā mēģinājumus izskaust korupciju un atgūt nozagtos līdzekļus.

“Korupcijas ceļā iegūta nauda nedrīkst atrast drošu patvērumu. Ir laiks pielikt punktu atrunām,” teica Labela. „OECD darbs šajā jomā apsveicams, taču ir jābūt vairāk divpusējiem līgumiem par informācijas apmaiņu, lai pilnībā izbeigtu šos slepenības režīmus. Tajā pašā laikā uzņēmumiem ir jāpārtrauc darboties šādos finanšu centros.”

Kukuļdošana, karteļi un citas koruptīvas darbības grauj konkurenci un veicina milzīgu resursu apjomu, kas paredzēti attīstībai, zudumu visās valstīs, īpaši nabadzīgākajās. Starp 1990. un 2005.gadu vairāk kā 283 privātie starptautiskie karteļi visā pasaulē patērētājiem ir radījuši pārmaksu 300$ miljardu apmērā, ko rāda nesens TI ziņojums.

Ņemot vērā to, ka 2009.gada KUI lielais vairums valstu atrodas zem 5 punktu atzīmes, korupcijas kā pastāvošs izaicinājums ir nenoliedzams. G20 (Group of 20)ir uzņēmies saistības, lai nodrošinātu integritātes un caurskatāmības principu ievērošanu jaundibinātajā struktūrā. Tā kā G20 strādā ar finanšu sektora un ekonomiskajām reformām, tas kritiski vērsies pret korupciju kā būtisku draudu ilgtspējīgai ekonomiskai nākotnei. G20 arī jāturpina gūt sabiedrības atbalstu reformām, veidojot tādas institūcijas kā Finanšu Stabilitātes Valde (Financial Stability Board) un pieņemot lēmumus par investīcijām infrastruktūrā, kas būtu caurskatāmi un pieejami arī pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai.

Globālā un nacionālā līmenī uzraudzības institūcijas un likumdošanas ietvars, kas tiek ieviests reizē ar gudru un efektīvu regulējumu, nodrošinās zemāku korupcijas līmeni. Tas veicinās tik vajadzīgo sabiedrības uzticēšanās publiskajām institūcijām pieaugšanu, atbalstīs ekonomisko izaugsmi un efektīvāku palīdzības sniegšanu attīstībai, tādējādi veicot vissvarīgāko – atvieglot milzīgās daudzu cilvēku ciešanas valstīs, kam KUI rezultāti ir viszemākie.

###

Transparency International ir globāla pilsoniskās sabiedrības organizācija, kas vada cīņu pret korupciju

Kontaktpersona
medijiem:

Gypsy Guillén Kaiser

Tālr.:+49 30 34 38 20 19 or

+49 30 34 38 20 662

E-pasts: press@transparency.org

Pievienot komentāru

  • CPI2018Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

     

    rokas_gramataddddddbilde

    empiric_1