×

Delna pētījumā norāda uz teritorijas plānojumu kontroles trūkumu un nepilnīgo normatīvo regulējumu publiskās infrastruktūras īstenošanai

Rīgā, 2010.gada 25.februārī

Delna 24.februārī diskusijas “Korupcijas riski publiskās infrastruktūras plānošanā un ieviešanā” ietvaros publicēja pētījumu “Publiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un prakse Latvijā: korupcijas riski un to novēršanas iespējas” Pētījumā, ilustrējot Latvijā pastāvošās problēmas publiskās infrastruktūras plānošanas jomā, ir aplūkoti tādi gadījumi kā Dienvidu tilta savienojums ar lidostu “Rīga”, Berģu – Juglas transporta ievads Rīgā, sabiedrības piekļuves nodrošināšana Baltijas jūrai. Tāpat pētījumā ir apkopota informācija par nekustamo īpašumu atsavināšanu publiskās infrastruktūras vajadzībām, veicot aptauju 33 lielākajās pašvaldībās un analizējot šo pašvaldību noslēgtos līgumus ar privātpersonām par nekustamo īpašumu atsavināšanu.

Pētījumā secināts, ka pastāv augsta iespējamība, ka spēkā var stāties prettiesisks vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālplānojums, jo netiek nodrošināta šo plānojumu objektīva un efektīva kontrole valsts pārvaldes ietvaros. Šāda objektīva kontrole un valsts interešu īstenošana nav iespējama situācijā, kad pašvaldību kopsapulce (Plānošanas reģiona attīstības padome) izvērtē pašu pašvaldību izstrādāto teritorijas plānojumu tiesiskumu. Līdz ar to tiek ierosināts noteikt, ka teritorijas plānojumu kontroli jāpakļauj Reģionālā attīstības un pašvaldību lietu ministrijai vai tās padotībā esošai iestādei reģiona līmenī. Vienlaikus nepieciešams nodrošināt, ka uzraugošā institūcija veic ne tikai teritorijas plānojumu pēcpārbaudi, bet arī līdzdarbojas teritorijas plānojuma izstrādē un var sniegt priekšlikumus un iebildumus plānojuma izstrādes procesā.

Pašvaldība var atļaut teritoriju apbūvi tikai tādā gadījumā, ja ir reāla un ekonomiski pamatota iespēja nodrošināt attiecīgo teritoriju ar atbilstošu infrastruktūru (piemēram, pieslēgšanās iespējas kanalizācijai, elektroapgādei, ūdensapgādei, galvenajiem ceļiem, publiskā transporta, veselības aprūpes, izglītības iestāžu pieejamība), kā arī pašvaldībai teritorijas plānojumā jāparedz attīstītāju pienākums līdzdarboties publiskās infrastruktūras izbūvē. Pretējā gadījumā pašvaldība pieļauj haotisku un neregulētu apbūvi, kas ilgtermiņā nespēs nodrošināt pienācīgas dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Pastāvošā prakse, kad attīstītājs var veikt teritorijas apbūvi bez infrastruktūras izbūves, neievērojot teritorijas ilgtspējības un vides kvalitātes prasības, veicina arī neregulētu teritoriju konkurenci, jo teritoriju attīstība nav piesaistīta nekādiem nosacījumiem (piemēram, publiskās infrastruktūras pieejamībai). Tas savukārt rada augsni korupcijai, jo lēmumus ir iespējams pieņemt pēc “vajadzības”, nevis pēc noteiktām prasībām un principiem, kas pakļauti skaidrai un paredzamai sistēmai. Tiek ierosināts izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot, ka detālplānojuma izstrādes procesā ir jāsagatavo arī saistoša detālplānojuma īstenošanas kārtība, kas paredzētu katras puses (pašvaldības un privātpersona) līdzdarbības apmēru un veidu publiskās infrastruktūras nodrošināšanā. Vienlaikus ir jāparedz, ka būvatļauja nevarētu tik izsniegta pirms nav nodrošināta ceļu un pārējās infrastruktūras izbūve. Savukārt attiecībā uz jaunām attīstības teritorijām nepieciešams noteikt, ka attīstītājam jānodrošina nepieciešamās publiskās infrastruktūras izbūve par saviem līdzekļiem.

Pašvaldību prakse, iegādājoties nekustamo īpašumu, kas pārsniedz nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto novērtējumu neatbilst likumam “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” un rada korupcijas aizdomu ēnu. Lai nodrošinātu, ka nekustamie īpašumi netiek iegādāti par augstāku cenu kā noteikts nekustamā īpašuma novērtējumā, nepieciešams efektivizēt kontrolējošo institūciju darbu, kā arī tiek ierosināts izvērtēt iespēju normatīvajos aktos tieši noteikt, ka pašvaldība nevar iegādāties nekustamo īpašumu par augstāku cenu kā noteikts nekustamā īpašuma novērtējumā.

Savukārt normatīvā regulējuma trūkums un pašreizējā nekustamā novērtējumu prakse, nenodrošina to, ka nekustamais īpašums vienmēr tiek novērtēts objektīvi un atbilstoši taisnīgas atlīdzības nosacījumiem. Līdz ar to pastāv arī augsts korupcijas risks, jo persona ar prettiesiskiem līdzekļiem var mēģināt panākt nekustamā īpašuma mākslīgi paaugstinātu vai tieši pretēji – samazinātu vērtību. Gadījumus, kad privātpersonai tiek atsavināts nekustamais īpašums par labu publisko tiesību subjektam, būtu jāregulē ārējam normatīvajam aktam. Tas noteiktu nekustamā īpašuma vērtētāju tiesības, pienākumus, civiltiesisko atbildību, nekustamā īpašuma vērtēšanas metodes, sertificēšanu un regulētu citus ar nekustamo īpašumu vērtēšanu saistītos jautājumus.

Ar pilnu pētījuma tekstu var iepazīties Delnas mājas lapā (skatīt šeit).

Projekta īstenošanai saņemts atbalsts no Norvēģijas ar Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību un Latvijas valsts, grantu shēmas “Īstermiņa ekspertu fonds” ietvaros. Grantu shēmu administrē Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Projektu finansiāli atbalsta Sorosa fonds – Latvija. Delnas darbību atbalsta Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija, EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.

Kontaktpersona:
Kristaps Markovskis
Projekta vadītājs/ juridiskais analītiķis
Tālr. 67285585
E-pasts: kristaps.markovskis [at] delna.lv

Pievienot komentāru

  • CPI2018Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

     

    rokas_gramataddddddbilde

    empiric_1