×

Delnas pētījums: trauksmes cēlēji par korupciju ir tiesiski neaizsargāti

Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” pētījums par trauksmes cēlēju tiesisko aizsardzību Latvijā atklāj būtiskas likumu nepilnības. Personas, kas vēlētos pievērst uzmanību nelikumībām publiskajā iepirkumā vai citiem korupcijas veidiem, nav efektīvi aizsargātas pret darba zaudējumu un citām izrēķināšanās formām. Vēl vairāk – pret trauksmes cēlējiem viegli var vērst civiltiesiskas prasības un pat uzsākt kriminālprocesus. Latvijas likumi arī nenosaka skaidru procedūru, kā rīkoties trauksmes cēlējam, lai aizsargātu sabiedrības intereses, vienlaicīgi samērojot tās ar komercnoslēpuma aizsardzību vai citu personu tiesībām.

Lai uzlabotu trauksmes cēlēju tiesisko aizsardzību, nepieciešams izstrādāt visus trauksmes cēlējus aizsargājošu tiesisko regulējumu. Speciāls likums būtu labākais risinājums, vienlaicīgi jau šobrīd būtu jāparedz nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumu visos valsts dienestu regulējošos likumos. Apsverams būtu arī speciāls tiesiskais regulējums jomās ar augstu korupcijas risku, piemēram, celtniecībā un ceļu būvē, kur apslēpta nekvalitatīva darbu izpilde var draudēt ar lielu sabiedrisko bīstamību, kā arī nodokļu nomaksas jomā.

“Korupciju ir īpaši grūti atklāt, jo, atšķirībā no citiem noziegumiem, iesaistītie ir ieinteresēti koruptīvā darījuma slēpšanā un sabiedrība kā upuris nezina par savu tiesību aizskārumu. Pētījums sniedz daļēju skaidrojumu, kāpēc ir tik maz izmeklēšanu par koruptīviem nodarījumiem, par spīti plašajai korupcijas izplatībai. Arī Delnai ar korupciju nākas cīnīties netiešiem līdzekļiem, jo atbildīgajām iestādēm bieži nav izdevies korumpantus pieķert “aiz rokas”,” saka Kristaps Petermanis, Delnas direktors.

Ar pētījuma rezultātiem un konkrētiem ieteikumiem Delna šodien iepazīstinās Korupcijas novēršanas apakškomisiju, lai aicinātu Saeimu sākt darbu pie problēmas risināšanas.

Trauksmes celšana ir informācijas atklāšana par tādiem iespējamiem tiesību normu vai ētikas principu pārkāpumiem, kas nodara kaitējumu kādai sabiedrības grupai vai sabiedrībai kopumā. Trauksmes celšana iespējama un notiek gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Trauksmes cēlēji ir personas, kas ir nodarbinātas valsts vai privātajā darbā, kā arī citi indivīdi, kas atrodas ārpus tradicionālām darba tiesiskajām attiecībām, tomēr tiem ir cieša saikne ar konkrēto iestādi vai komercsabiedrību.

Pētījuma autore ir tiesību zinātņu doktore Kristīne Dupate. Līdzīgi pētījumi tiek gatavoti visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un to rezultāti drīzumā būs pieejami apkopotā veidā.

Secinājumi un priekšlikumu pieejami šeit.

 
Plašākai informācijai:
Aiga Grišāne, Delnas Interešu aizstāvības un juridiskā atbalsta centra direktore
26399417, aiga.grisane@delna.lv

Pētījums sagatavots projekta “Alternatīva klusēšanai: lielāks atbalsts un aizsardzība trauksmes cēlējiem Eiropas Savienībā” ietvaros. Pētījuma ziņojumā analizēts trauksmes cēlēju aizsardzības tiesiskais ietvars un tā atbilstība starptautiskajiem labās prakses principiem. 

Projekts norisinās ar Eiropas Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāta Noziedzības novēršanas un apkarošanas programmas finansiālu atbalstu. Projekta gaitā tapušie materiāli atspoguļo tikai projekta īstenotāja viedokli un Eiropas Komisija nav atbildīga par tajos iekļautās informācijas tālāku izmantošanu.

Projektu līdzfinansē Sorosa Fonds – Latvija, projekta “Interešu aizstāvība un stratēģiskā juridiskā palīdzība korupcijas novēršanai un tiesiskuma stiprināšanai” ietvaros, ko finansiāli atbalsta Sorosa fonds – Latvija „Tiesiska valsts” programmas ietvaros. Plašāka informācija par Sorosa fonda – Latvija atbalsta virzieniem pieejama internetā www.sfl.lv. Delnas darbību atbalsta Atvērtās sabiedrības institūts (Open Society Institute). 

Foto:  Morgennebel, Flickr

Viens komentārs
  1. 2012-10-30 pulksten 6:31 pm

    […] prieku izlasīju jaunāko Delnas ziņu, ka veikts pētījums par trauksmes cēlāju aizsardzību. Secinājumi gan neiepriecina: “Personas, kas vēlētos pievērst uzmanību nelikumībām […]

Pievienot komentāru

  • CPI2018Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

     

    rokas_gramataddddddbilde

    empiric_1