• Delna: korupcijas apkarošanā trūkst politiskās līderības

    abi logoooo

    Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International gatavotā Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2013.gada vērtējumā Latvija saņēmusi par četriem indeksa punktiem augstāku novērtējumu nekā iepriekšējā gadā. Latvijas KUI ir 53 no 100 un ieņem 49.vietu pasaulē.

    photo 1

    Latvija joprojām atrodas starp divām trešdaļām pasaules valstu, kurās korupcija saglabājas kā nopietna problēma. Kāpums norāda, ka Latvija ir spērusi mazus soļus ceļā uz tiesiskas valsts statusu.

    Indekss sniedz viegli saprotamu novērtējumu par korupcijas līmeni un tā izmaiņām valsts pārvaldē un pārējā publiskajā sektorā, kā arī Latvijas situācijas salīdzinājumu ar citām valstīm. Ar jēdzienu ‘korupcija’ indeksā tiek saprasta amatpersonai uzticētās varas izmantošana privātam labumam.Korupcijas uztveres indeksa vērtējuma kāpums ir cieši saistīts ar ekonomisko izaugsmi, par ko liecina Latvijas IKP straujais pieaugums pēdējos divos gados. Atskatoties vēsturē, KUI Latvijai visstraujāk uzlabojās 2001 – 2002.gadā, kad sākās ekonomiskais uzplaukums un tika izveidots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), bet būtisks kritums bija vērojams 2008.gadā, kad iestājās ekonomiskā krīze un atkal uzplauka ēnu ekonomika un pieauga publiskā sektora loma uzņēmējdarbības veicināšanā.

    Delnas padomes priekšsēdētāja Inese Voika norāda, ka ekonomiku bremzē korupcija. „Tas, ka esam pakāpušies reitinga novērtējumā, liecina par to, ka politiskā stabilitāte valstī, ir atzinīgi novērtēta no starptautisko ekspertu puses, kuru viedoklis arī tiek izmantots, lai veidotu indeksu. Korupcijas apkarošanā trūkst politiskās līderības, tādēļ joprojām esam starp tām valstīm, kur korupcija tiek vērtēta kā būtiska ekonomiskās izaugsmes problēma. Par to liecina arī skeptiskais biznesa pārstāvju un sabiedrības vērtējums KUI,” I.Voika.

    No institucionālā viedokļa korupcijas mazināšanā esam starp labākajiem Austrumeiropas valstīs. Eksperti, kas novērtējuši Latviju atzinīgi, ir daudz informētāki par izmaiņām dažādos tiesību aktos, piemēram, ka par nekvalitatīvu iepirkumu veikšanu publiskā sektorā iesaistītajām pusēm draud administratīvā atbildība. Tomēr sabiedrībai vēl nav pietiekami daudz pierādījumu tam, ka negodprātīga rīcība tiek atbilstoši sodīta, tādēļ vērtējums ir skeptisks. Delna ir apkopojusi informāciju par korupcijas skandāliem 2013.gadā mājas lapā www.deputatiuzdelnas.lv.

    Delna norāda, ka, ja būtu veikti būtiski pasākumi korupcijas apkarošanas virzienā, vairāk strādāts, piemēram, ar sabiedrības informēšanu par to, ka iecietība pret korupciju rada neatgriezeniskas sekas, rezultāti būtu labāki. Kritiski vērtējams darbs tiesu sistēmas sakārtošanas virzienā, atklātības nodrošināšanā Saeimā un labas pārvaldības principu ieviešanā publiskajā sektorā, tai skaitā pašvaldībās.

    Delnas direktors Gundars Jankovs: „Atkārtoti ievēlot politiķus, kas turpina darboties pēc ierastām shēmām, pavirši izturas pret organizāciju pārvaldības praksi un turpina izšķērdēt nodokļu maksātāju naudu, mēs dodam mandātu korupcijas purva uzturēšanai.”

    177 valstu vidū indeksa augšgalā atrodas Dānija, dalot pirmo vietu ar Jaunzēlandi ar 91 indeksa punktu. Igaunijas 2013.gada KUI ir 68 un 28.vieta pasaulē, bet Lietuvas vērtējums ir 57 un 43 vieta pasaulē. Visievērojamāko kritumu reitingā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū piedzīvojušas Itālija un Spānija. Latvijas rezultāts arī ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

    „Laikā, kad ir kritusi valdība un sabiedrību satrieca privātajā un publiskajā sektorā strādājošo cilvēku nolaidības radīta traģēdija, ar vien biežāk parādās informācija, ka cilvēki ir redzējuši nepilnības, pārkāpumus un nolaidību, bet nav par to ziņojuši. Arī Transparency International pētījumi rāda, ka tikai katrs otrais būtu gatavs ziņot par korupcijas vai negodprātīgas rīcības gadījumiem, no kuriem 50% to darītu tikai anonīmi. Delna rosina, aizstāvot trauksmes cēlējus, izstrādāt likumu, kas aizsargātu šos cilvēkus un viņi varētu būt droši ziņojot,” skaidro Gundars Jankovs

    Delnas vērtējumā KUI iespējams uzlabot, sakārtojot jomas, kurās ilglaicīgi nav veikti sistēmiski uzlabojumi un tiesiskumam ir tendence “iestrēgt”:

    –       Tiesu sistēma – gan tiesu, gan izmeklēšanas procesa uzlabošana, lai tas būtu efektīvs, ātrs un nekorumpēts.

    –       Trauksmes cēlēju tiesiskā regulējuma ieviešana, lai iedrošinātu cilvēkus ziņot un mazinātu iecietību pret korupciju.

    –       Valsts un pašvaldības labas pārvaldības principiem, jāspēj nodrošināt atklātu Saeimas darbu, godīgu ierēdniecību un pašvaldību darbu, kā arī efektīvus pretkorupcijas pasākumus.

     

    KUI_2013_prezentacija-2

    Kontaktpersona:

    Agnese Alksne

    Sabiedrība par atklātību – Delna

    Komunikācijas direktore

    Mob.tel.: 29443666

    E-pasts: agnese.alksne@delna.lv

    www.delna.lv

    www.deputatiuzdelnas.lv

     

    Par KUI:

    Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International KUI nosaka jau kopš 1995.gada un šogad novērtēs korupcijas līmeni 177 valstīs. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998.gada.

    Kopš 2012.gada KUI noteikšanai ir uzlabota metodoloģija. Tas galvenokārt saistīts ar labāku datu pieejamību un iespējām tos plašāk interpretēt. Turpmāk būs iespējams salīdzināt KUI izmaiņas laikā bez īpašām metodoloģiskām atrunām. Saprotamāki padarīti arī KUI noteicošie pamatdati. Tie izteikti 0-100 ballu amplitūdā neatkarīgi no datu vācēja izmantotās skalas. Līdz ar to iespējams vieglāk saprast, kura aptauja būtiskāk ietekmējusi KUI un kādā aspektā valstij veicas labāk vai sliktāk. No šī gada tiek izmantoti arī tikai pēdējā gada laikā vākti dati, līdz ar to indekss precīzāk atspoguļo situāciju (līdz šim tika ņemti dati no trim gadiem, tāpēc bija grūtāk redzēt situācijas attīstības dinamiku).

    KUI šogad izmantoja 13 dažādus starptautiskus vērtēšanas avotus un indeksā iekļāva 177 valstis, par kurām bija pieejami vismaz trīs avotu vērtējumi. Šogad Latvija tika vērtēta no 8 avotiem, bet pagājušajā gadā no 7. Tas izskaidrojams ar to, ka Latvija ir uzaicināta uzsākt iestāšanās sarunas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Lai iestātos OECD, viena no būtiskākajām iestāšanās sarunu sadaļām ir korupcijas apkarošana.

    www.sif.lv | www.eeagrants.lv |  www.eeagrants.org

    Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija

    Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts

     

     

    Pievienot komentāru

    *

    • CPI2018Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

       

      rokas_gramataddddddbilde

      empiric_1