×

ES Padome nav realizējusi solījumus cīnīties pret korupciju

abi-logoooo

Lietuvas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā dalībvalstis nespēja panākt ievērojamu progresu likumprojektu virzībai pretkorupcijas jomā, kas saistītas ar korporatīvā sektora atklātības un caurspīdības palielināšanu, pārskatot uzņēmumu ziņošanas regulējumu un patiesā labuma guvēju atklātības nodrošināšanas regulējumu.

Šodien Transparency International Eiropas Savienības birojs (TI ES) un Transparency International Lietuvas (TI Lietuva)

Scorecard logonodaļa Lietuvā publicē Lietuvas prezidentūras ES Padomē vērtēšanas (turpmāk – Scorecard) rezultātus. Scorecard rezultāti ļauj izsekot ES Padomes darbam un progresam, virzot korupcijas novēršanas un caurspīdības nodrošināšanas saistīto jautā

 

jumu dienas kārtību. Iepazīstoties ar rezultātiem varam izdarīt secinājums par ES Padomes darbu un apņēmību virzīt pretkorupcijas dienaskārtību ES lēmējinstitūcijās un ES dalībvalstu nacionālajā līmenī. Lietuvas prezidentūras ES Padomē vērtējumā tiek norādīts, ka, lai arī iezīmējas vairāki prezidentūras vadības labas pārvaldības prakses piemēri, pretkorupcijas dienas kārtībā progress tika panākts tikai divos no sešiem galvenajiem dokumentiem.

Sabiedrība par atklātību – Delna (TI Latvijas nodaļa) direktors Gundars Jankovs: „Latvijas prezidentūras ES Padomē uzdevums būs ne tikai nodrošināt labu pārvaldību, organizējot prezidentūru, bet arī virzīt būtiskus ES dienas kārtības jautājumus. Korupcijas negatīvā ietekme tiek saistīta ne tikai ar ekonomiskām negatīvām sekām uz ES vienotā tirgus drošību, bet arī ar Austrumu partnerības saasināto politisko situāciju.”

„Nodrošinot lielāku caurspīdību un izsekojamību kompāniju patiesajiem īpašniekiem un to maksājumiem valdībām, tā kļūst par nozīmīgu informāciju, lai cīnītos pret korupciju, īpaši starpvalstu līmenī. Šajā gadījumā ES dalībvalstu valdības nerealizēja apņemšanos īstenot cīņu pret korupciju, lai arī solījumi tika izteikti augstākajos politiskajos līmeņos” norāda Karls Dolans (Carl Dolan) TI ES direktors. „Šis ir viens no iemesliem kādēļ nepieciešamas palielināt ES Padomes darbības atklātību un vērtēt vai ES dalībvalstu valdības pilda savas saistības arī Briselē.”

Arī Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts jau ir norādījis ES Padomei, ka būtu nepieciešams veikt pārvaldības uzlabojumus, lai nodrošinātu atklātību un efektīvu resursu izmantošanu, piemēram, vienojoties par kopīgu vadlīniju izstrādi finanšu plānošana, izlietošanai un atspīguļošanai prezidentūru laikā.

Scorecard mērķis ir izgaismot lēmumu pieņemšanas procesu ES Padomē, kas tiek uzskatīta par vienu no visnecaurspīdīgākajām ES lēmumu pieņemšanas institūcijām.
Šodien ir pieejams vērtējums par Lietuvas prezidentūras ES Padomē darbu, kuru Lietuva vadīja no 2013.gada jūlija līdz decembrim. Scorecard mērījumi tika veikti TI Lietuva, sadarbojoties ar TI ES.

Nākamo 18.mēnešu laikā TI ES turpinās uzraudzīt, kā norit ES prezidējošo valstu darbs un kā tiek virzīta korupcijas novēršanas un apkarošanas dienas kārtība. TI ES publicēs rezultātus ik pusgadu, turpinot vērtēt katru prezidentūru pēc Scorecard kritērijiem, lai rezultātus būtu iespējams salīdzināt. Scorecard – rezultāti Grieķijas prezidentūras ES Padomē vērtējuma rezultāti tiks publicēti šā gada septembrī.

Kontaktpersonas:

Agnese Alksne
Sabiedrība pat atklātību – Delna (TI Latvija)
Tālr.: + 371 67285585
E-pasts: agnese.alksne@delna.lv

Carl Dolan
TI ES Direktors
T: +32 (0) 2 23 58 603
E: cdolan@transparency.org

Rezultāti:

Ar rezultātiem aicinām iepazīties šeit: http://www.transparencyinternational.eu/wp-content/uploads/2014/03/Scorecard-for-Lithuanian-EU-Presidency.pdf un ar versiju, kurā iekļauti pielikumi un sīkāka informācija, jūs atradīsies šeit: http://www.transparencyinternational.eu/wp-content/uploads/2014/03/Scorecard-for-Lithuanian-EU-Presidency_long.pdf

ES likumprojekti:

Divas galvenās likumdošanas iniciatīvas saistītas ar 4.Nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas direktīvas un Ne-finanšu ziņošanas direktīvas pārskatīšanu, kas turpmāk būtiski apgrūtinātu indivīdiem veikt nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanu caur ES finanšu centriem. Proti, izveidojot publiskus reģistrus, sabiedrībai būtu iespējams uzzināt tos patiesā labuma guvējus, kam patiesībā pieder uzņēmumi un kas mēģina slēpties aiz trasta līgumiem vai citām necaurspīdīgām juridiskām struktūrām. Tāpat, direktīvu pārskatīšana, attiecībā uz ne-finanšu informācijas atklāšanu noteiktu kategoriju lieliem uzņēmumiem un grupām palielinās informācijas apjomu, kas tiem būs jāsniedz pretkorupcijas programmu ietvaros par veiktajiem maksājumiem valdībām valstīs, kur tie darbojās.

Scorecard novērtējums:

Scorecard – prezidentūras vērtēšanas metode, nodrošina neatkarīgu vērtēšu par ES Padomes prezidentūras organizēšanas un pārvaldības procesu, un palīdz izsekot pretkorupcijas dienas kārtības virzīšanas progresam, kā arī ES Padomes un nacionālo valdību sadarbībai jebkuras prezidentūras laikā. Scorecard novērtējums ir sadalīts trīs pīlāros: 1 pīlārs novērtē prezidentūras sagatavošanas procesu, ko vada un administrē valsts, kas atbild par ES prezidentūru rotējošā kārtībā. 2 pīlārs novērtē prezidentūras atklātību un atbildīgo pušu rīcību tās norises laikā. 3 pīlārs novērtē, kā tiek virzītas pretkorupcijas dienas kārtības prioritātes prezidentūras laikā un kāds progress panākts ES Padomē, par ko ir atbildīgas ES dalībvalstu valdības.

Projekta partneri:

Projekta partneri, kas ir Transparency International (TI) nodaļas nodrošina projekta uzraudzību no novērtēšanu katrā no prezidējošajām valstīm. Hronoloģiskā secībā tās ir: TI Grieķija, TI Itālija un TI Latvija.

 

www.sif.lv | www.eeagrants.lv |  www.eeagrants.org

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija

Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts

Pievienot komentāru

  • CPI2018Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

     

    rokas_gramataddddddbilde

    empiric_1