• Kā balsoja Latvijas deputāti 15 nozīmīgākajos EP balsojumos?

    Kopš 30.aprīļa Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu deputātu kandidātu reputācijas datu bāze Kandidatiuzdelnas.lv ir papildināta ar jaunu saturu. Kandidātu profilos, kuri iepriekš strādājuši Eiropas Parlamentā vai LR Saeimā, ir pieejama sadaļa “Iepriekšējā darbība”. EP deputātu kandidātu iepriekšējās darbības apkopojums tapis sadarbībā ar Sabiedriskās politikas centru PROVIDUS.

    Jaunajā sadaļā Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu profilos apkopota informācija par viņu nostāju 15 nozīmīgākajos EP balsojumos šajā sasaukumā, kā arī saites uz kandidātu profiliem EP oficiālajā interneta vietnē www.europarl.europa.eu un www.votewatch.eu, kas analizē statistiku par EP deputātu darbu. Savukārt to kandidātu profilos, kuru iepriekšējā darbība saistīta ar darbu šajā Saeimā, pieejama saite uz 11. Saeimas uzraudzības portālu Deputatiuzdelnas.lv.

    “Eiropas Parlamenta 2009.- 2014.gada sasaukums pilnvaru ziņā bija spēcīgākais šīs institūcijas vēsturē, pateicoties Lisabonas līguma izmaiņām,” uzskata Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece. “Piemēram, tieši EP noraidīja skandalozo, arī Latvijā skaļus protestus izraisījušo ACTA (Viltošanas novēršanas tirdzniecības) līgumu.”

    15 būtiskāko balsojumu atlasi veica divas Eiropas nevalstiskās organizācijas – “VoteMatch Europe” un “Notre Europe – Jacques Delors Institute”, savukārt informāciju par Latvijas deputātu nostāju tajos apkopoja Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.

    Kandidatiuzdelnas.lv ir apkopota informācija tādiem EP dienaskārtības balsojumiem kā, piemēram, banku ciešāka uzraudzība vai lauksaimniecības atbalsta sistēmas reforma. Datu bāzē var uzzināt arī no Latvijas sarakstiem ievēlēto EP deputātu balsošanas izvēles – “par”, “pret”, “atturas” vai “nepiedalījās”, kā arī par balsojumu lojalitāti savai politiskajai grupai un pašu deputātu komentārus par konkrētajiem balsojumiem. Komentārus par šiem balsojumiem sniedza 6 no 9 šobrīd EP ievēlētājiem Latvijas deputātiem.

    “Nevienā no 15 svarīgākajiem EP balsojumiem Latvijas deputāti nebalsoja kā vienota komanda – proti, visos balsojumos vismaz viens no Latvijas sarakstiem ievēlētais deputāts balsoja atšķirīgi no citiem. Taču 8 no 9 Latvijas deputātiem atbalstīja lielākas ES pilnvaras attiecībā uz dalībvalstu fiskālās un ekonomiskās politikas uzraudzību (A.Rubikam balsojot pret), kā arī centienus Eiropas Savienībai atrast pašai savus, no dalībvalstu valdībām neatkarīgus resursus (R.Zīlem balsojot pret). Šādas vienprātības nebija vairākos citos balsojumos. Piemēram, Eiropas Parlamenta deputātiem izteikti dalījās viedokļi par tā saukto eiroobligāciju (ES stabilitātes vērtspapīru) ieviešanu, kas ļautu apvienot ES dažādo dalībvalstu parādus kopējā katlā,” skaidro Iveta Kažoka.

    Kopumā Latvijas deputāti, līdzīgi kā citās dalībvalstīs ievēlētie EP deputāti, savos balsojumos parasti vadījās no savas Eiropas Parlamenta politiskās grupas nostājas, taču bija balsojumi, kur Latvijā deputātiem bija atšķirīgs viedoklis. Īpaši tas izpaudās lēmumā par vispārēja finanšu darījuma nodokļa ieviešanu (0,01 – 0,05% apmērā). Šajā balsojumā pieci no deviņiem Latvijas EP deputātiem balsoja atšķirīgi no savām politiskajām grupām (pret šo nodokli balsoja Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Inese Vaivare, Kārlis Šadurskis, atturējās Aleksandrs Mirskis).

    Sadarbībā ar “VoteMatch Europe” PROVIDUS apkopoja statistiku arī par Latvijas EP deputātu aktivitāti reģistrētajos EP balsojumos, kā arī lojalitāti savai EP politiskajai grupai.

    Atbilstoši šai informācijai starp Latvijā ievēlētākajiem deputātiem visčaklākā EP sēžu apmeklētāja ir bijusi Tatjana Ždanoka, piedaloties 95,14% reģistrēto balsojumu (61. vieta starp Eiropas Parlamenta deputātiem). Viskūtrāk sēdes apmeklējis Ivars Godmanis, kas piedalījies tikai 64,26% balsojumu (718. vieta), taču nākamajās vēlēšanās nekandidē. Vislojālākais deputāts savai EP politiskajai grupai (frakcijai) bijis Aleksandrs Mirskis, kas 96,55% gadījumu balsojis tāpat kā viņa EP politiskā grupa – Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa. Tikmēr Roberta Zīles viedoklis salīdzinoši biežāk atšķīrās no viņa pārstāvētās EP grupas (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) nekā citiem no Latvijas sarakstiem ievēlētajiem deputātiem.

    Jau ziņots, ka Kandidatiuzdelnas.lv pēc īpašiem kritērijiem apkopota informācija par 9 partiju sarakstu līderiem – pirmajiem 6 kandidātiem, kas pretendē uz EP deputāta vietu un kam, saskaņā ar Delnas atlases kritērijiem un prognozēm, ir izredzes tikt ievēlētiem. Kopā datu bāzē pieejama informācija par 54 deputātu kandidātiem no 170.

    Šobrīd datu bāze ir pieejama latviešu valodā, taču maija sākumā partiju un kandidātu profili būs pieejami arī krievu valodā un maija vidū – angļu valodā. Līdz pat vēlēšanām 24.maijā datu bāzē sekos arvien jauni papildinājumi – tiks izveidota sadaļa “Finanses” partiju profilos, kā arī papildināta sadaļa “Solījumi” partiju profilos, kur būs pieejama partiju programmu vizualizācija. Regulāri mājas lapā tiek papildināta sadaļa “Blogi”, ko veido studenti – Delnas brīvprātīgie, kuru vidū ir topošie politologi un žurnālisti, kas blogo par un ap vēlēšanām.

    Rudenī datu bāze tiks papildināta ar partiju un kandidātu profiliem, kas kandidēs uz 12. Saeimas vēlēšanām. Šīs būs jau trešās Saeimas vēlēšanas, kuru kandidāti tiks analizēti datu bāzē Kandidatiuzdelnas.lv.

    Par  projektu

    Delnas iniciatīvas mērķis ir veicināt pret korupciju neiecietīgu attieksmi, kā arī politiķu un vēlētāju atbildīgumu, tāpēc līdz ar datu bāzes atklāšanu Delna uzsākusi arī informatīvu kampaņu ar devīzi: “Ko sēsi Briselē, to pļausi Latvijā!”.

    Kandidatiuzdelnas.lv ir bezpartejisks un alternatīvs informācijas avots vēlētājiem, žurnālistiem un citiem interesentiem. Šī datubāze bija pieejama sabiedrībai gan pirms 10., gan 11. Saeimas vēlēšanām. Uz apkopotās informācijas bāzes tika izveidots arī 11. Saeimas uzraudzības portāls Deputatiuzdelnas.lv.

    Projektu Kandidatiuzdelnas.lv finansiāli atbalsta Atvērtās Sabiedrības Institūts (Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās Sabiedrības Iniciatīvu Eiropai (Open Society Initiative for Europe), kā arī vairāki Delnas sadarbības partneri  Draugiem.lv, SIA Digibrand, SIA Airport un SIA Skrivanek, kā arī vairāki ārvalstu latviešu mediji un citi partneri.

    Eiropas Parlamenta balsojumi, kas ir mainījuši Eiropas Savienību: 2009-2014

    Plašāka informācija:

    Iveta Kažoka

    Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece

    Kontakti: Mob. (+371) 26729871, iveta.kazoka@providus.lv

    Adrese: Alberta iela 13, 6. stāvs, Rīga LV-1010

    www.providus.lv, www.politika.lv

     

    Gundars Jankovs

    “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktors

    Kontakti: (+371) 67285585, Mob.: (+371) 26 672 234, ti@delna.lv

    Adrese: A.Čaka ielā 49-4, Rīga, LV 1011

    www.delna.lv, draugiem.lv/delna, Facebook.com/biedribadelna, Twitter/delna_lv

    Pievienot komentāru

    *

    • Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

      ddddddbilde

      empiric_1cpi2016

      rokas_gramata