• Delna aicina ministru prezidenti veidot trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības izstrādes darba grupu

    abi-logoooo

    Transparency International (TI) Latvijas nodaļa „Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ir vērsusies pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ar ierosinājumu veidot premjerministres tiešā uzraudzībā atsevišķu darba grupu, kuras uzdevums būtu izstrādāt efektīvu tiesisko regulējumu trauksmes cēlēju aizsardzībai Latvijā.

    Delnas direktors Gundars Jankovs: „Pastāv reāli gadījumi, kad, sabiedrības interesēs atklājot informāciju par iespējamiem noziegumiem vai ētikas principu pārkāpumiem, pret trauksmes cēlējiem ir uzsākti kriminālprocesi, piedzītas kompensācijas vai viņi ir zaudējuši darbu. Delnas ieskatā būtu nepieciešams izstrādāt speciālu tiesisko regulējumu, kas sniegtu trauksmes celšanas un trauksmes cēlēja definīciju, paredzētu speciālu tiesisko aizsardzību, un kas tiktu piemērots kā lex specialis attiecībā pret citu vispārējo tiesisko regulējumu. Atsevišķs likums trauksmes cēlēju tiesiskai aizsardzībai būtu piemērots risinājums.”

    Delna ir veikusi pētījumu, kura mērķis bija apzināt un analizēt pastāvošo tiesisko regulējumu Latvijā un tā piemērošanu attiecībā uz trauksmes cēlēju tiesisko aizsardzību. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka trauksmes cēlēji Latvijā nav aizsargāti. Saskaņā ar TI Korupcijas barometru 48% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi ziņot par korupciju, tomēr 61% no tiem to nedarītu, jo uzskata, ka tas neko nemainītu, 22% baidās no negatīvajām sekām, bet 10% nezina, kur griezties. Tomēr jāatzīmē, ka viena trešdaļa no visu krāpšanas noziegumu pasaulē atklāj tieši trauksmes cēlēji, t.i. vairāk nekā auditori, iekšējie drošības dienesti un policija, kopā ņemot. Tiesiskā regulējuma nepilnības ir nopietns šķērslis gan indivīdu iedrošināšanai celt trauksmi, gan arī iespējām aizsargāt no negatīvām sekām saistībā ar trauksmes celšanu.

    Trauksmes cēlējiem Latvijā ir pieejami tikai un vienīgi vispārējie tiesību aizsardzības mehānismi, kas nav pietiekoši. Esošais regulējums, kuru var piemērot arī trauksmes celšanas gadījumos, ir fragmentārs gan materiālā, gan personālā tvēruma ziņā, nepastāv efektīvi iekšējās un ārējās ziņošanas mehānismi. Pienākums ziņot par tiesību pārkāpumiem visiem indivīdiem ir tikai attiecībā uz smagiem krimināli sodāmiem noziedzīgiem nodarījumiem.

    Balstoties uz pētījumu, kurā tika analizētas 20 ES dalībvalstis, TI ir izstrādājusi vadlīnijas un principus  trauksmes cēlēju tiesiskajam regulējumam, kas, cita starpā, varētu kalpot par pamatu atbilstoša regulējuma izstrādei Latvijā. Tā pat Eiropas Padome tikko ir pieņēmusi rekomendācijas  dalībvalstīm trauksmes cēlēju tiesiskajam regulējumam, sniedzot, piemēram, atsevišķus konkrētus ieteikumus definīcijām. Delna, darba grupas ietvaros, plāno iepazīstināt pieaicinātās puses ar rekomendācijām un sniegt atbalstu likuma tapšanā.

    Delna atgādina, ka Latvijas valdība jau 2006.gadā, pievienojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijai , apņēmās ieviest atbilstošus līdzekļus, lai nodrošinātu aizsardzību pret jebkādu neattaisnotu rīcību pret trauksmes cēlējiem, kas labticīgi un pamatoti ziņojuši kompetentām varas iestādēm par jebkuriem faktiem, kas attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem. Tomēr, kā Delna ir secinājusi, Latvijā ieviestais regulējums nav pilnīgs un efektīvs.

     

    Kontaktinformācija:

    Sabiedrība par atklātību – Delna

    Kontakti: (+371) 67285585, www.delna.lv, draugiem.lv/delna, Facebook.com/biedribadelna, Twitter/delna_lv

     

     

    www.sif.lv | www.eeagrants.lv |  www.eeagrants.org

    Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija

    Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts

    Pievienot komentāru

    *

    • Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

      ddddddbilde

      empiric_1cpi2016

      rokas_gramata