×

Sanācijas projekti spilgti atklāj trūkumus sistēmā

Atbildot uz publikāciju[1] portālā Pieteik.com

Sabiedrība par atklātību Delna skaidro, ka aktivitātes pret papildu 16,5 milj. eiro piešķiršanu Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektam ir trauksmes celšana publisko iepirkumu un vides aizsardzības jomā[2]Delnas konstatētie trūkumi ir balstīti sistēmā, kas gadiem pieļauj iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu līdzekļiem[3]. Var teikt, ka ierēdņu atbalstītā sistēma ļauj pakalpot atsevišķām privātām interesēm, kas nereti ir pretējas vides aizsardzības interesēm un vajadzībām. Turklāt vides nozare cieš, jo nepilnīgā tiesiskā regulējuma dēļ atsevišķas piesārņotās teritorijas diemžēl paliek attīrītas tikai „uz papīra”[4]. Piemēri rāda, ka nesodīti var patvaļīgi izgāzt bīstamos atkritumus citviet Latvijas mežos un upēs, jo valstī pamatā ir radīta neefektīva un koruptīva vides kontroles sistēma, ko nozares ministrija, aizbildinoties ar resursu trūkumu, neuzskata par prioritāti sakārtot[5].

Inčukalna gudrona dīķu projekts ir tikai viens piemērs, kas spilgti atklāj trūkumus iepirkumu jomā, kas ir atbildīgo iestāžu vājais punkts[6]. Par problēmām iepirkumos Delna publiski ir norādījusi arī citos lielajos vides sanācijas projektos, ko īsteno Valsts vides dienests[7].

Pēc Delnas publiskajām aktivitātēm, organizācijā ir vērsušies vairāki cilvēki un eksperti, kas ir uzticējuši mums ziņas par iespējamiem krāpšanas gadījumiem, jo īpaši vides nozarē. Pateicoties Delnas komandas dalībnieku lielajai profesionālajai pieredzei publisko iepirkumu, valsts pārvaldes un vides aizsardzības jomā, Delna var pamatoti signalizēt par šiem pārkāpumiem un pieprasīt no ierēdņiem atbildīgu rīcību.

 Delna norāda, ka organizācijas mājas lapā ir sniegti īsi Delnas komandas darbinieku pieredzes apraksti un darbinieka motivācija darbam organizācijā. Delnanekad nav slēpusi faktu, ka tās jurists Jānis Geks  profesionālo darba pieredzi, citstarp, ir ieguvis starptautiskā vides uzņēmumā “VentEko”, kā viņš pats to ir arī atklājis interneta resursos[8]. Pirms Jānis pievienojās Delnas komandai, viņš strādāja starptautiskā auditorkompānijā Deloitte Latvija (šobrīd ZAB « Deloitte Legal ») par vadošo juristu, vadot vairākus nozīmīgus korporatīvās krāpšanas izmeklēšanas projektus valsts un privātajā sektorā. Īpaši Jāņa uzmanību piesaistīja juridiskā audita ietvaros izgaismotā valsts pārvaldes patvaļa, kas faktiski ir iesakņojusies amatpersonu nesodāmības sajūtā.

 Pateicoties visas Delnas komandas profesionālajai pieredzei, mēs varam pilnīgāk atklāt problēmas un runāt par efektīviem risinājumiem. Atgādinām, ka tieši pēc Delnas iniciatīvas gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KANB) Latvijā, gan Eiropas Pretkorupcijas birojs (OLAF) Briselē sācis Inčukalna gudrona dīķu projekta apstākļu izvērtēšanu[9]. Ieguvēji no sakārtotas vides būtu visi uzņēmēji, tostarp SIA „Skonto Būve” un SIA „VentEko”, jo varētu konkurēt ar godīgiem paņēmieniem, kā arī sabiedrība kopumā, saņemot solīto – tīru un drošu vidi.

 Atgādinām, ka Valsts kanceleja pēc Delnas iniciatīvas[10] Ministru prezidentes L.Straujumas tiešā uzraudzībā veido arī darba grupu, kuras uzdevums būs izstrādāt efektīvu trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības regulējumu.


Pievienot komentāru

  • CPI2018Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

     

    rokas_gramataddddddbilde

    empiric_1