×

Korupcijas uztveres indekss 2014

abi-logoooo

Korporatīvā slepenība un globālā naudas atmazgāšana apgrūtina jaunās

ekonomikas cīnīties ar korupciju

Latvijas rezultātus Delna paziņos plkst. 10:00.

Sīkāka informācija: ti@delna.lv vai 26672234

 Berlīne, 2014.gada 3.decembris. “Korupcija ir problēma visās valstīs, tādēļ mēs aicinām vadošos finanšu centrus Eiropas Savienībā un ASV apvienot spēkus, lai pie atbildības tiktu sauktas korupcijā iesaistītās personas strauji augošajās ekonomikās,” uzsvēra starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International, paziņojot Korupcijas uztveres indeksa rezultātus.

Šogad vairāk nekā divas trešdaļas no 175 valstīm indeksā novērtētas zemāk par 50 indeksa punktiem, kur 0 ir zemākais vērtējums, kas nozīmē augstu korupcijas risks publiskajā sektorā, bet 100 indeksa punkti – iegūst valstis, kuras tiek uzskatītas par tīrām no korupcijas. Dānija ir saņēmusi augstāko vērtējumu indeksā – 92 punktus, bet Ziemeļkoreja un Somālija dala pēdējo vietu, saņemot tikai astoņus indeksa punktus.

Korupcijas uztveres indeksa 20. gadadienā Ķīnas, Turcijas un Angolas indeksa rezultāti demonstrē lielāko kritumu starp 175 valstīm, kas iekļautas indeksā. Indeksa kritums šīm valstīm ir par četriem pieciem punktiem, un tas uzskatāms par būtisku, jo noticis neskatoties uz to, ka vidēji šo valstu ekonomikas augušas par 4 procenta punktiem vai vairāk pēdējos četrus gadus.

(Skat. datus par visām valstīm 2014.gada indeksā – http://www.transparency.org/cpi2014)

“2014.gada Korupcijas uztvere indeksa rezultāti parāda, ka ekonomiskā izaugsme tiek apdraudēta, un pieliktās pūles, lai samazinātu korupciju, izgaist brīdī, kad politiskie līderi un augsta līmeņa amatpersonas izmanto savu varu, lai piesavinātos finanšu līdzekļus,” norāda Transparency International padomes priekšsēdētājs Hose Ugazs (José Ugaz) no Peru.

“Korumpētas amatpersonas līdzekļus, kas iegūti nelegālā ceļā, piemēram no kontrabandas ienākumiem, noglabā drošās finanšu ozāzēs, un, slēpjoties aiz ofšoru kompānijām, nodrošina sev pilnīgu imunitāti”, skaidro H.Ugazs. “Valstīm, kuras atrodas Korupcijas uztveres indeksa pēdējās vietās, jāpieņem radikāli pretkorupcijas pasākumi, lai uzlabotu savu iedzīvotāju labklājību. Savukārt, valstīm, kuras atrodas indeksa augšgalā, jāspēj nodrošināt, ka ar tām saistītās privātās un juridiskās personas nepiekopj koruptīvas darbības citās valstīs.”

Lielākais kritums šogad ir Turcijai (-5), Anoglai, Ķīnai, Malavi un Ruandai (visām – 4 indeksa punkti). Lielākie rezultātu uzlabotāji ir Kotdivuāras salas, Ēģipte, Saint Vincent un Grenadīnu salas (+5), Afganistāna, Jordānija, Mali un Šveice (+4).

Korupcijas uztveres indekss ir veidots no ekspertu viedokļiem par korupciju publiskajā sektorā. Valsts indekss uzlabojas, ja valsts pārvaldība ir atvērta un tās iedzīvotāji var sekot līdzi lēmumu pieņēmēju darbam, bet tajās valstīs, kurās plaši izplatītas koruptīvas darbības, netiek piemēroti sodi par korupciju un publiskās institūcijas nestrādā iedzīvotāju labā, vērtējums ir zems.

Korupcija augošajās ekonomikās

Ķīnas indeksa rezultāti ir nokrituši uz 36 indeksa punktiem, neskatoties uz sasniegto 2013.gadā, kad Ķīna saņēma 40 punktus no 100 iespējamajiem. Tas noticis neskatoties uz to, ka Ķīnas valdība ir uzsākusi aktīvu pretkorupcijas kampaņu, kas vērsta pret korumpētām valsts amatpersonām. Valdība ir atzinusi nepieciešamību sekot līdzi amatpersonām, kuras slēpj kontrabandas un korupcijas ceļā iegūtus līdzekļus pāri robežām. Tomēr šī gada janvārī nopludinātie dokumenti atklāja 22 000 ofšoru klientu vārdus no Ķīnas un Honkongas, kuru vidū bija arī vairāki valsts līderi (Raksts par Ķīnas ārzonas kontiem – http://www.icij.org/offshore/leaked-records-reveal-offshore-holdings-chinas-elite).

Indeksa zemos rezultātus ietekmēja arī novērtējums par Ķīnas kompāniju vājo caurspīdību, kas tika konstatēta Transparency International ziņojumā par uzņēmumu informācijas atklātības praksi, kurā visas astoņas Ķīnas lielākās kompānijas tika novērtētas ar trīs punktiem no 10 iespējamiem.

Korupcija un naudas atmazgāšana ir problēma arī citās ekonomiski spēcīgājās attīstības valstīs. Šogad klajā nāca tādi skandalozi gadījumi  kā Brazīlijas lielākās naftas kompānijas kukuļošanas gadījums, kurā tika izmantoti starpnieku uzņēmumi, lai daudzu gadu garumā uzpirktu politiķus(valsts novērtēta ar 43 punktiem).  Publiskotas ziņas par korumpētu personu praksi Indijā (38 indeksa punkti), kas izmanto banku kontus Maurīcijā (novērtēta ar 54 punktiem) , kā arī par līdzīgām Krievijas (saņemti 27 indeksa punkti) amatpersonu darbībām Kiprā (indeksā saņem 63 punktus).

“Korupcija lielos apmēros ne tikai kavē nabadzīgāko cilvēku pamatvajadzību nodrošināšanu, bet arī rada valsts pārvaldes problēmas un veicina nestabilitāti. Valdības, kuras atsakās būt atklātas un caurspīdīgas un turpina būt iecietīgas pret korupciju, rada sabiedrības kultūru, kurā korupcija var plaukt,” norāda H.Ugazs.

Valstīm ar zemu korupcijas risku jācīnās pret globālo korupciju

Transparency International vēršas pie valstīm, kas atrodas Korupcijas uztveres indeksa pirmajās vietās, darīt daudz vairāk, lai ierobežotu naudas atmazgāšanu un radītu šķēršļus kompānijām slēpt koruptīvus darījumus un piesegt korupciju.

Korupcijas uztveres indeksa pirmajā vietā esošā Dānija stingri ievēro likumus, atbalsta pilsonisko sabiedrību un ir noteikusi skaidrus uzvedības nosacījumus tiem, kas ieņem amatus publiskajā sektorā, bet tā ir arī parādījusi piemēru citiem, šā gada novembrī nākot klajā ar plāniem izveidot publisku reģistru, iekļaujot patiesā labuma guvēju informāciju par visiem uzņēmumiem, kas pakļauti Dānijas tiesiskajam regulējumam. Šie nosacījumi, līdzīgi kā tie, kurus pieņēma Ukraina un Lielbritānija, padarīs grūtāku dzīvi korumpētām personām slēpties aiz kompānijām, kas reģistrētas uz citu personu vārda.

Transparency International ir uzsākusi kampaņu “Atmasko korupciju”, aicinot Eiropas Savienību, Amerikas Savienotās Valstis un G20 valstis sekot Dānijas piemēram un radīt vienotu publisko reģistru, kas padarītu redzamu to, kas patiesi kontrolē uzņēmumu darbību un ir patiesā labuma guvēji.

“Publiskie reģistri, kas sniegtu visu informāciju par patiesā labuma guvējiem, padarītu dzīvi grūtāku korumpētām amatpersonām, kas vēlas izbēgt no soda par varas ļaunprātīgu izmantošanu,” skaidroja Transparency International izpilddirektors Kobus de Svards (Cobus de Swardt).

###

Transparency International ir globāla nevalstiska organizācija, kas cīnās pret korupciju.

Informācija par organizācijas ikdienas darbu:

Twitter:  twitter.com/anticorruption

Facebook: facebook.com/transparencyinternational

Flickr:  flickr.com/transparencyinternational

Google Plus: plus.google.com/+transparencyinternational

Instagram: instagram.com/transparency_international

Or subscribe to: transparency.org/getinvolved/stayinformed

Mediju kontakti
Kris Sanders (Chris Sanders)
Tel: +49 30 34 38 20 666
press@transparency.org

www.sif.lv | www.eeagrants.lv |  www.eeagrants.org

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija

Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts

Pievienot komentāru

  • CPI2018Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

     

    rokas_gramataddddddbilde

    empiric_1