• Vai premjers Māris Kučinskis grib spēcīgu KNAB?

    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka atlases konkursa beigšanos bez rezultāta Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) publiski kritizējis un izteicis iespēju, ka viņš KNAB priekšnieka izvirzīšanu varētu uzticēt ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Sabiedrības par atklātību – Delna direktors Jānis Volberts, kurš piedalījās atlases komisijā ar padomdevēja tiesībām, uzskata, ka šāds izteikums liek uzdot jautājumu, vai premjers vēlas spēcīgu KNAB?

     

    KNAB likuma 4.panta trešajā daļā ir noteikts, kā jānotiek KNAB priekšnieka izraudzīšanās procesam – to veic komisija, kuru vada Valsts Kancelejas direktors. Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks. Ja konkurss beidzies bez rezultātiem, jāsludina jauns konkurss, iespējams, aktīvāk jāuzrunā kandidāti un jālemj par personāla atlases kompānijas piesaisti. Nav pamatojuma atteikties no likuma kārtībā paredzētās atlases komisijas un priekšnieka izvēli uzticēt vienam no tās pārstāvjiem  – ģenerālprokuroram. Turklāt gan Latvijas, gan starptautiskajā praksē izšķirošā balss parasti ir komisijas vadītājam. Tāpēc premjera paziņojums par vēlmi mainīt konkursa kārtību un atbildīgo amatpersonu rada nopietnu jautājumu, vai amatā nav vēlme ielikt vāju, politiski ietekmējamu un premjeram un viņa partijai pietuvinātu cilvēku?

     

    Premjera izteikums šķiet vēl jo biedējošāks tāpēc, ka smagos noziegumos apsūdzētais un par Latvijas politikas pelēko kardināli dēvētais Aivars Lembergs arī publiski kritizējis pēc likumā paredzētās kārtības veikto KNAB priekšnieka atlases procesu. Lembergs kritizējis arī valsts personāla atlases kopējo politiku, sakot, ka tā ir “līdz idiotismam novesta”, jo “iedomājieties – tos kandidātus vērtē kaut kādi ierēdņi, bet atbildība jāuzņemas politiski atbildīgai amatpersonai, un viņa nevar izvēlēties, ko grib, bet viņai jārēķinās ar kaut kādas komisijas darbu.” Lemberga teiktais, acīmredzot, parāda viņa pārliecību, ka politiķi stāv pāri likumam un valstī paredzētajai kārtībai.

     

    Process, kurā premjers uztic ģenerālprokuroram vienpersoniski virzīt kandidātu nav atklāts un objektīvs. Tas var tikai vēl vairāk paralizēt un vājināt KNAB un kārtējo reizi mazināt sabiedrības uzticību politiskajiem procesiem. Valsts Kancelejas direktoram Mārtiņam Krieviņam jāturpina vadīt komisija, kas vērtē kandidātus, un jāturas pie likumā noteiktās kārtības.

     

    Vairāk informācijas: Jānis Volberts, Sabiedrības par atklātību – Delna direktors, janis.volberts@delna.lv, 67285585

    Pievienot komentāru

    *

    • CPI2018Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

       

      rokas_gramataddddddbilde

      empiric_1