• GLOBĀLAIS KORUPCIJAS BAROMETRS 2016: VALDĪBU CĪŅA AR KORUPCIJU IR ZEMĀ LĪMENĪ

    gcb_twitter_2

    l

    JAUNAIS TRANSPARENCY INTERNATIONAL ZIŅOJUMS PARĀDA CILVĒKU BAILES ZIŅOT PAR KORUPCIJU

    l

    Katrs trešais Eiropas un Centrālāzijas iedzīvotājs uzskata, ka korupcija ir viena no lielākajām problēmām viņu valstī – teikts šā gada 16.novembrī publicētajā starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International jaunākajā ziņojumā. Moldovā, Spānijā un Kosovā tā domā katrs otrais iedzīvotājs, signalizējot, ka nepieciešama steidzama rīcība, lai mazinātu slepenu darījumu skaitu un varas izmantošanu savtīgās interesēs.

    l

    Gandrīz trešdaļa reģiona iedzīvotāju domā, ka valdība un likumdevēji ir lielā mērā korumpēti un vairums iedzīvotāju uzskata, ka viņu valdība nedara pietiekami daudz, lai korupciju apturētu.

    g

    Vairāk kā puse Eiropas Savienības (ES) valstu (53%), ES kandidātvalstu (53%) un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu, galvenokārt, bijušās Padomju Savienības valstis, (56%) uzskata, ka viņu valdības korupcijas novēršanā ir izgāzušās. Ukrainas (86%), Moldovas (84%), Bosnijas un Hercegovinas (82%) un Spānijas (80%) iedzīvotāji savas valdības novērtējuši vissliktāk.

    f

    Par pieredzi ikdienas saskarsmē ar korupciju Transparency International aptaujāja gandrīz 60 000 iedzīvotāju 42 Eiropas un Centrālāzijas valstīs. Rezultāti apkopoti ziņojumā “Cilvēki un korupcija: Eiropa un Centrālāzija” (People and Corruption: Europe and Central Asia), kas ir daļa no 2016.gada Globālā korupcijas barometra .

    l

    Bagātajās valstīs gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju (65%) domā, ka turīgajai sabiedrības daļai ir pārāk liela ietekme uz politiku, salīdzinājumam ES kandidātvalstīs tie ir 44% iedzīvotāju un NVS valstīs 46%.

    kl

    sgcb_fb_1

    kl

    “Korupcija ir nopietna problēma visā Eiropā un Centrālāzijā. Daudzi ES iedzīvotāji redz, kā turīgā sabiedrības daļa un valdības pārstāvji izkropļo sistēmu sava labuma gūšanai,“ teica Hosē Ugass (José Ugaz), Transparency International Valdes priekšsēdētājs. “Valdības vienkārši nedara pietiekami daudz, lai mazinātu korupciju, jo cilvēki, kas atrodas varas spicē, ir ieguvēji. Lai izbeigtu šīs negatīvās attiecības starp naudu, varu un korupciju, valdībām jātiecas uz augstāku atklātības līmeni, tajā skaitā tādām lietām, kā publiskiem patiesā labuma guvēju reģistriem, lai redzētu, kam pieder uzņēmumi.”

    d

    “Ņemot vērā viņu atrašanos varas piramīdas augšā, korumpētās elites un oligarhus ir grūti nomainīt. Bet esam redzējuši, ka tas ir iespējams – ja cilvēki sanāk kopā un no saviem līderiem pieprasa augstākus standartus un arī tiesību aktus, lai nodrošinātu atbildību,” teica Ugass.

    l

    Viens klupšanas akmens cīņā ar korupciju ir aizsardzības trūkums tiem, kas par to ziņo. 30% no aptaujātajiem Eiropas un Centrālāzijas iedzīvotājiem teica, ka galvenais iemesls, kāpēc cilvēki neziņo par korupcijas gadījumiem, ir bailes no sekām. Ziņošanas rezultātā atriebību piedzīvojuši divi no pieciem trauksmes cēlējiem. Turklāt ziņošana joprojām ir stigmatizēta. Tikai viena ceturtā daļa reģiona iedzīvotāju domā, ka ziņošana par korupciju ir sociāli pieņemama (27%).

     

    gcb_fb_2

    g

    Tikai maza iedzīvotāju daļa jūtas spējīga apturēt korupciju savā valstī: mazāk kā puse cilvēku (47%) ES valstīs jūt, ka var mainīt kaut ko cīņā ar korupciju, NVS valstīs tie ir mazāk par trešdaļu, tikai 31%.

    j

    Transparency International izvirzījuši četras rekomendācijas korupcijas mazināšanai politikā un trauksmes celšanas veicināšanai ES un Centrālāzijas valstīs:

    j

    • Jāievieš atklāts lobēšanas regulējums un publisks lobēšanas reģistrs, lai lēmumu pieņemšanas process būtu pārskatāmāks;
    • Jānodrošina tieslietu sistēmas neatkarība, īpaši ES kandidātvalstīs un NVS, mazinot izpildvaras ietekmi uz tiesām un prokuratūras iestādēm, tajā skaitā ieviešot atklātas un objektīvas amatpersonu iecelšanas un tiesnešu un prokuroru atlaišanas un rotācijas sistēmas;
    • Jāpieņem un jāievieš visaptverošs likums trauksmes cēlēju aizsardzībai;
    • Jāatbalsta trauksmes cēlēji un ziņotāji par korupciju un jānodrošina atbilstošas pārbaudes par viņu sniegto informāciju.

    l

    LATVIJA 2016.GADA GLOBĀLAJĀ KORUPCIJAS BAROMETRĀ

    l

    Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka korupcija ir viena no lielākajām problēmām valstī un valdības cīņu ar korupciju kopumā vērtē negatīvi. Valdības cīņu ar korupciju kā sliktu vērtē 71% Latvijas iedzīvotāju. Kritiskāku novērtējumu savu valdību centieniem Eiropas Savienībā devuši tikai Spānijas (80%) un Slovēnijas (77%) iedzīvotāji.

    j

     

    15% Latvijas mājsaimniecību atklāja, ka pēdējā gada laikā maksājušas kukuli, lai saņemtu pamatpakalpojumus. Tas ir vairāk nekā Igaunijā (5%), bet mazāk kā Lietuvā (24%) un vēl trijās ES valstīs – Rumānijā (29%), Ungārijā (22%) un Bulgārijā (17%).

     

    l

    PAPILDUS INFORMĀCIJA:

    • Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International Latvijas nodaļa
    • Ziņojums “Cilvēki un korupcija: Eiropa un Centrālāzija” angļu valodā pieejams: https://www.transparency.org/whatwedo/publication/7493
    • 2016.gada Globālā korupcijas barometra tapšanu organizēja divi pētniecības uzņēmumi. Datus, izmantojot tiešās mājsaimniecību intervijas, vāca TNS Opinion. Uzņēmums Efficience3 organizēja anketēšanu, izmantojot datorizētas telefonintervijas (CATI). Kopā laika posmā no 2015.gada novembra līdz 2016.gada jūlijam tika intervēti 58 238 pieaugušie. Rezultāti tika svērti un reprezentē visus pieaugušos (vecumā 18+).
    • 2016.gada Globālais korupcijas barometrs šobrīd ir visdārgākā vispasaules sabiedriskās domas aptauja un šis ir jau devītais izdevums reģionālo ziņojumu sērijā.

    Pievienot komentāru

    *

    • CPI2018Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

       

      rokas_gramataddddddbilde

      empiric_1