• EIROPAS PARLAMENTS REAĢĒ UZ PANAMAS DOKUMENTIEM UN TURPINA “PIEGRIEZT SKRŪVES” AIZDOMĪGIEM NAUDAS PĀRVEDUMIEM UN SLĒPTIEM UZŅĒMUMU PATIESĀ LABUMA GUVĒJIEM

    Šodien, 2017.gada 28.februārī Eiropas Parlamenta deputāti vienojās atbalstīt grozījumus direktīvā pret naudas atmazgāšanu, kas paredz lielāku atklātību un kontroli, ar mērķi stiprināt korupcijas, naudas atmazgāšanas, nodokļu krāpniecības un terorisma finansēšanas novēršanu.

    .

    Eiropas Parlaments šodien atbalstīja Eiropas Komisijas piedāvājumu publicēt informāciju par Eiropas Savienībā reģistrēto uzņēmumu patiesā labuma guvējiem. Komisija ar savu pozīciju nāca neilgi pēc Panamas dokumentu nopludināšanas, kas atklāja virkni uzņēmumu un personu, kuri nemaksā nodokļus savā mītnes zemē vai slēpj savus patiesos ienākumus. Viens no diviem referentiem, kurš gatavoja Eiropas Parlamenta atbildi Eiropas Komisijas piedāvājumam bija Krišjānis Kariņš (V), kurš Briselē pārstāv Eiropas Tautas partiju.

    .

    Turpmākie mēneši būs izšķiroši, jo notiks direktīvas grozījumu saskaņošana ar dalībvalstīm. Plānots, ka direktīvas gala redakcija, par ko trialoga sarunās vienosies Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis, būs gatava jūnija sākumā, pirms Eiropas Padomes prezidentūras pilnvaras pārņems Malta.

    .

    Sabiedrība par atklātību – Delna, kā starptautisko organizāciju Transparency International un Tax Justice pārstāvji Latvijā, Eiropas Parlamenta nostāju vērtē kā atbalstu Eiropas Savienības finanšu sistēmas ilgtermiņa stiprināšanai un godīgai uzņēmējdarbībai. Publisks uzņēmumu patieso labuma guvēju reģistrs visās Eiropas Savienības dalībvalstīs samazinās krāpniecības iespējas. Delnas direktors Jānis Volberts:  “Delna prasīja izveidot uzņēmumu patiesā labuma guvēju reģistru jau tūlīt pēc Panamas dokumentu skandāla. Grozījumi direktīvā pret naudas atmazgāšanu būs būtisks papildinājums nesen Saeimas apstiprinātajam kontu reģistram, lai novērstu Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanai, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanai.”

    .

    Atgādinām, ka Latvijas pētnieciskie žurnālisti atklāja gandrīz 16 tūkstošu ierakstus Panamas dokumentu lietā (“Mossack Fonseca” juridiskajā birojā), kas saistīti ar Latviju, galvenokārt, ar Latvijas banku sniegtajiem pakalpojumiem nerezidentiem.

    .

    Tāpat Baltijas valstu bankas bija pieminētas saistībā ar neseno korupcijas gadījumu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (PACE), aizdomās par Azerbaidžānas pārstāvja kukuļa maksāšanu Itālijas pārstāvim vairāku miljonu eiro apmērā, ar mērķi ietekmēt lēmumu par politiski ieslodzītām personām. Domnīca Eiropas Stabilitātes iniciatīva, kura šo lietu atklāja, norādīja, ka kukuļi nonāca Itālijas bankās caur Latvijas banku Baltikums un Igaunijas Danske Bank filiāli, kuras savukārt šo naudu saņēma no Lielbritānijā un Maršalu salās reģistrētiem uzņēmumiem.

    .

    Delnas ieskatā pēdējo gadu laikā Latvijai ir izdevies samazināt naudas atmazgāšanas gadījumus. Nozīmīgs impulss nācis no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kas padarījusi banku uzraudzību skrupulozāku un piemērojusi bargākus sodus bankām, kuru klientu pārbaudes procesi neatbilda noteiktiem naudas atmazgāšanas novēršanas standartiem.

    Pievienot komentāru

    • .

      1

      ddddddbilde

      empiric_1cpi2016

      rokas_gramata