• DELNA AICINA SAEIMU NODROŠINĀT REĀLU AIZSARDZĪBU TRAUKSMES CĒLĒJIEM

     

    whistleblowing_3up_620

     

    Šodien, 7.martā, Ministru kabinets atbalstīja Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta tālāku virzīšanu skatīšanai Saeimā. Sabiedrība par atklātību – Delna (Delna) aicina Saeimu ieguldīt darbu, lai labotu likumprojekta nepilnības un izveidotu reāli funkcionējošu un sākotnējam mērķim atbilstoši trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismu. Mehānismam jāveicina noziedzīgu nodarījumu atklāšana un novēršana un reizē jāpasargā trauksmes cēlēji no darba devēja vai kolēģu izrēķināšanās mēģinājumiem.

    .

    Likumprojekts, kas politiskajā dienas kārtībā uzturēts pateicoties OECD prasībām, un pie kā divus gadus strādājusi darba grupa, šī brīža redakcijā nepietiekami uzlabo trauksmes cēlēju aizsardzību. Likumprojekts neparedz vienu atbildīgo iestādi par trauksmes cēlēju ziņojumu apstrādi un aizsardzību, un tā iedzīvināšanai nav piešķirti nepieciešamie papildus finanšu līdzekļi. Tādējādi ministru kabinets nodemonstrējis politiskās gribas trūkumu patiesi uzlabot labu pārvaldību un mazināt korupciju Latvijā.

    .

    Latvijas sabiedrība ziņošanu par pārkāpumiem neuzskata par ierastu praksi, dažādās aptaujās kā galvenais iemesls neziņošanai minētas bailes no sekām un aizsardzības trūkums. Lai iegūtu uzticību, iedrošinātu uzņemties atbildību par līdzcilvēkiem un valsti un nostiprinātu izpratni, kam un kādā veidā paziņot par pārkāpumu un kur saņemt konsultācijas, svarīgi, ka šīs funkcijas veic viena tiesībsargājošā iestāde. Delnas ieskatā šo uzdevumu varētu noteikt, piemēram, Valsts darba inspekcijai vai Tiesībsarga birojam, paplašinot iestāžu līdzšinējās funkcijas.

    .

    Skaidrs, ka trauksmes cēlēju aizsardzība būs papildus slogs jebkurai iestādei, tāpēc neviena no tām nav gatava uzņemties papildus atbildību bez adekvāta finansējuma. Ja Saeimai rūp korupcijas un sliktas pārvaldības radīto zaudējumu novēršana, deputātiem būtu jārūpējas, lai atbilstoši līdzekļi tiktu piešķirti. Vadoties no starptautiskās prakses, trauksmes cēlēju ziņojumu rezultātā atklātie un novērstie noziedzīgie nodarījumi mazina valsts naudas izšķērdēšanu un nodokļu nemaksāšanu.

    .

    Līdzšinējie centieni sakārtot trauksmes cēlēju nozari Latvijā vairākkārt atdūrušies pret ministriju un pašvaldību pārstāvošo organizāciju iebildumiem. Pirms Latvijas uzņemšanas OECD, tās ekspertu grupa savā ziņojumā norādīja trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismu un uzticamus ziņošanas kanālus kā steidzami ieviešamus instrumentus. 2015.gadā Valsts Kanceleja, Ģenerālprokuratūra, KNAB un Delna parakstīja sadarbības memorandu ar mērķi sakārtot un ieviest praksē trauksmes cēlēju mehānismus līdz 2015.gada 31.decembrim. Regulējuma ieviešanu atbalstīja arī premjers Māris Kučinskis. Apņemšanās jāīsteno praksē.

     

    Informāciju sagatavoja: Jānis Veide, Liene Gātere, Sabiedrība par atklātību – Delna, +371 67285585.

    Pievienot komentāru

    • .

      1

      ddddddbilde

      empiric_1cpi2016

      rokas_gramata