• JAUNI PIERĀDĪJUMI PAR TRASTA KOMERCBANKAS IESAISTI 13 MILJARDU ASV DOLĀRU NAUDAS ATMAZGĀŠANĀ NO KRIEVIJAS

    laundering

    Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centra (OCCRP) un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus ASV dolārus no Krievijas uz Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm. Jaunie pierādījumi publicēti vienu gadu pēc Panamas dokumentu nopludināšanas un atklāj, kā netīrā nauda no Krievijas tiek atmazgāta un nogādāta Eiropas Savienībā, izmantojot Austrumeiropas bankas un anonīmu uzņēmumu tīklus.  

    .

    Žurnālistu atklātajā shēmā, kas īstenota laikā no 2010.g. līdz 2014.g., Latvijas finanšu sistēma spēlējusi nozīmīgu lomu, caur Trasta komercbanku nopludinot 13 no kopā vairāk kā 20 miljardiem ASV dolāru. Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kopš 2016.gada stiprinājusi centienus cīnīties ar bankām, kas veic naudas atmazgāšanu, taču, lai panāktu nopietnas pārmaiņas, nepieciešama lielāka atklātība gan Latvijā, gan ES. Sabiedrība par atklātību – Delna aicina Latvijas valdību atbalstīt Eiropas Parlamenta pozīciju trialoga sarunās, kas uzsāktas starp Parlamentu, Komisiju un Padomi par grozījumiem jaunajā ES direktīvā pret naudas atmazgāšanu. Direktīva ieviesīs lielāku atklātību globālajā finanšu sistēmā, paredzot informācijas publicēšanu par Eiropas Savienībā reģistrēto uzņēmumu patiesā labuma guvējiem.

    .

    KĀ NOTIKA NAUDAS ATMAZGĀŠANA

    .

    2017.gada 20.martā Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centrs (OCCRP) kopā ar citiem medijiem no 32 dažādām valstīm (ieskaitot Lielbritānijas Guardian, Krievijas Novaya Gazeta un Vācijas Süddeutsche Zeitung) atklāja detaļas par nozīmīgas finanšu krāpšanas shēmas darbību, kas veicināja lielu naudas summu – vairāk nekā 20 miljardu ASV dolāru – atmazgāšanu laikā no 2010.g. līdz 2014.gadam, kas vēlāk tika nopludinātas caur Moldovu un Latviju, un nosūtītas uz Eiropu un citām valstīm.

    .

    Šī lielā un sarežģītā naudas atmazgāšanas shēma, ko OCCRP nosauca par “naudas mazgātavu” (angliski “Laundromat”), tika atklāta jau 2014. gadā, bet toreiz nebija skaidrs, vai shēmu joprojām izmanto bankas un kas veicinājis naudas plūsmas. Kopš tā laika OCCRP un Novaya Gazeta no anonīma avota saņēmusi datus par banku darījumiem, kas atklāja detaļas par vairāk kā 75 000 transakciju periodā no 2010. līdz 2014. gadam, ko veica Trasta Komercbanka un Moldovas banka Moldindconbank. Pateicoties šiem datiem, šobrīd ir iespēja detalizēti izprast, kā shēma darbojās.

    .

    Vairākos gadījumos shēmā tika izmantoti fiktīvi uzņēmumi un vairāki “viltus aizdevumi”, ko apstiprināja korumpēti Moldovas tiesneši. Aizdevumi Krievijas uzņēmumiem ļāva pārsūtīt lielas netīrās naudas summas uz Moldovas banku Moldindconbank. Pēc tam tās tika pārskaitītas uz Trasta Komercbanku Rīgā un līdz ar to nokļuva Eiropas Savienībā. No Rīgas nauda tika pārsūtīta uz dažādu banku kontiem 96 valstīs.

     

    laundromat-2

    OCCRP attēls (https://www.occrp.org/en/laundromat/)

    .

    Kā liecina OCCRP dati, atmazgātā nauda tika izmantota dažādiem mērķiem, tostarp dārgiem juveliera izstrādājumiem un maksai par izglītību Lielbritānijas skolās. Shēmu izmantoja arī daži Krievijas uzņēmēji, lai importētu preces Krievijā.

    .

    Pēdējo divu gadu laikā tiesībaizsardzības iestādes Latvijā un Moldovā ir izmeklējušas šo lietu, savācot vairākus tūkstošus banku izrakstu un pētot sarežģītas naudas plūsmas. Šobrīd viņi ir izsekojusi vairāk nekā 20 miljardiem ASV dolāru, bet, iespējams, summa varētu būt lielāka. Viņi arī norādīja uz Krievijas iestāžu negribīgo sadarbību. 2016. gadā FKTK atņēma Trasta Komercbankai darbības licenci Latvijā tieši naudas atmazgāšanas dēļ. Bijušais Moldovas parlamenta deputāts un Moldindconbank akciju turētājs, Vjačeslavs Platons, tika arestēts un apsūdzēts naudas atmazgāšanā.

    .

    Skandāla jaunākie pavērsieni nāk klajā līdz ar Eiropas Savienības gatavošanos uzsākt pēdējo sarunu fāzi par direktīvu pret naudas atmazgāšanu, ar ko plānots izveidot publiskus reģistrus, kas ļautu ES pilsoņiem uzzināt uzņēmumu un trastu īpašnieku vārdus. Direktīvas kontekstā, ar atklātību saistītās problēmas ir viens no nozīmīgākajiem jautājumiem, kas jārisina. Eiropas Parlaments ir balsojis par publisku pieeju labuma guvēju reģistriem, bet ES dalībvalstis šobrīd ir ieņēmušas pozīciju, ka noteikumos nav nepieciešamas nekādas būtiskas izmaiņas.

    .

    Vairāk informācijas:

    Pievienot komentāru

    • sidebar

      1

      ddddddbilde

      empiric_1cpi2016

      rokas_gramata